SANDRA KOKA: Blog https://sandrakoka.com/blog en-us (C) SANDRA KOKA (SANDRA KOKA) Fri, 31 Mar 2023 10:22:00 GMT Fri, 31 Mar 2023 10:22:00 GMT https://sandrakoka.com/img/s/v-12/u271847995-o979043100-50.jpg SANDRA KOKA: Blog https://sandrakoka.com/blog 80 120 Džeralds Darels "Mana ģimene un citi zvēri" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/dzeralds-darels-mana-gimene-un-citi-zveri Džeralds Darels

"Mana ģimene un citi zvēri" 2023

 

Gerald Durrell

"My Family and Other Animals" 1956

 

AAA_1630AAA_1630SK

Ja vēlies pārdot ceļojumu uz kādu valsti- uzraksti par to grāmatu!

 

Pārdots. Es savās domās jau krāmēju mugursomu, lai dotos uz Grieķijas salu Korfu.

 

"Mana ģimene un citi zvēri" ir ne tikai britu dabas pētnieka, dzīvnieku mīlētāja un aizstāvja, rakstnieka un televīzijas programmu vadītāja Džeralda Darela vispopulārākā grāmata, pats grāmatas nosaukums iegājis tautā kā asprātīgs izteiciens, ko zina pat tie, kas nekad neko nav lasījuši dabai un dzīvajām radībām veltītos stāstus. Darela veikumu grozā ir 38 grāmatas un 30 filmas, kas ļāvušas uz apkārtējo vidi paraudzīties pavisam citām acīm. Ziņkārīgais dabas pētnieks, kurš no mazotnes uz māju nesa visas iespējamās radības, lai tās novērotu, izpētītu vai glābtu no iznīcības, savu dabas mīlestību spēja arī meistarīgi un aizraujoši aprakstīt, pievēršot uzmanību problēmām un sugu iznīcībai. 

 

Vislielāko uzmanību un popularitāti ieguvušas Darela biogrāfiskās grāmatas, kurā tikpat koša, pilnasinīga un dažāda kā dzīvā radība, izceļas viņa ģimenes locekļi. Piedzimis Indijā, kā jaunākais no četriem bērniem, Darels ar ģimeni bieži ceļoja, arī pēc tēva nāves, kad rūpes par bērniem uzņēmās māte, ģimene pārcēlās uz Londonu, un, piecus gadus mitinājās Korfu. Pēc 20gadiem Darels par notikumiem šajā Grieķu salā uzrakstīja grāmatas "Mana ģimene un citi zvēri",  "Putni, zvēri un radinieki" un "Dievu dārzs".
  Grāmatu popularitātei līdzi nāca arī rūgta pēcgarša- tāpat kā mūsdienās krāšņo ceļvežu bildes, tūrisma industrija neskartiem dabas stūriem nes vairāk posta kā labuma. Ieraudzīdams, cik daudz posta bērnības paradīzei Korfu ir nodarījis tūrisms, Darels sievai atzinies, ka vēlas padarīt sev galu.

 

Darelam piemīt spēja pamanīt jebkuru niecīgāko dzīvo radību, lai cik atbaidoša vai neglīta tā varētu šķist apkārtējiem. Jāņem vērā, ka, lai arī zoologam ir bijusi fotogrāfiska atmiņa un viņš spēj detalizēti aprakstīt redzēto radību niecīgākās īpašības, daudzi grāmatā rakstītie elementi varētu būt autora fantāzija, ņemot vērā, ka ne viss no faktaloģiskā ir pieminēts vai atzīmēts. Kā jau jeburš autors, Darels patur pie sevis reālā un fantāzijas nodalījumu, lasītājam atliek vien minēt, cik daudz no literārā teksta ir patiess.

 

Lai vai kā- Darelam ir apbrīnojama spēja likt lasītājam sajust dabu kā galveno elementu mūsu eksistencē, pasakainie vizuālie apraksti liek iemīlēt dabu un paraudzīties uz niecīgākajām radībām ar pilnīgi citām acīm.

Ikdienas ainiņām, kas kādam varētu šķist necilas, Darels piešķeļ krietnu deva humora, padarot tās amizantas un asprātīgas. Viscaur grāmatai veļas sirsnība, krāšņi personāži un liberālas audzināšanas metodes. Klasika, kas burtiski vilina doties uz skorpionu pilno Korfu.

 

 

Tulkotāja: Helma Lapiņa, 1973

Izdevniecība: Latvijas mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #corfu #dzeraldsdarels #eslasu #gramatas #latvijasmediji #managimeneuncitiberni #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/3/dzeralds-darels-mana-gimene-un-citi-zveri Fri, 31 Mar 2023 10:10:58 GMT
Rosio Bonilja "Kaimiņi" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/rosio-bonilja-kaimini Rosio Bonilja

"Kaimiņi" 2023

 

Rocío Bonilla
"Gràcies. Història d'un veïnat" 2021

 

AAA_1681AAA_1681SK

Viss nav tā, kā tas izskatās.

 

Tik vienkārši un reizē precīzi varētu skanēt šīs bērnu grāmatas sauklis, ja vien mums būtu jāpiedalās kādā radošo saukļu konkursā.

Katalāņu māksliniece Rosio Bonilja savā grāmatā zvēriem piešķīrusi cilvēciskās īpašības, jaucot robežas starp steriotipiskiem profesiju apzīmogojumiem, lai gaismā izceltu katra personības individuālās škautnes.

 

Lieliskus kaimiņus dažkārt nevar nopirkt pat par dārgāko naudu, jo, kā jebkuras attiecības, arī kaimiņu draudzības ir jāveido un jākopj, tās nenotiek pašas par sevi.

Kādā apkaimē māju iemītnieki viens otru nepazīst, jo vienam par otru izveidojies priekštats, ko nav tik viegli mainīt. Bet varbūt viss nemaz nav tā, kā no malas izskatās. Varbūt trokšņainajā mājā nedzīvo kurls kaimiņš, bet gan neskaitāmi bērni, kas rada troksni. Iespējams, ka augstprātīgais advokāts dziļākajā būtībā vēlas radīt citiem izklaidi, bet baismīgais gaļēdājs patiesībā ir vegāns? Dienā, kad kādai nama iemītniecei pazūd internets, kaimiņi rod iespēju beidzot iepazīties viens ar otru...

 

Kautrīgi piemīlīgās ilustrācijas lasītāju momentāli pieņem pie sevis bariņā, kā jaunpienācēju kaimiņu rindu mājā, lai pēc mirkļā lasītājs justos kā savējais starp tik krasi atsķirīgajiem tēliem.

 

Humoristiski, asprātīgi un sirsnīgi. Patiks gan bērniem, gan pieaugušajiem, turklāt grāmatā ir iekļauta spēle, kurā turpināt izspēlēt šo kaimiņu draudzēšanās tēmu.

Grāmata, kas ne tikai aicina visai ģimenei kopā pavadīt laiku, bet arī iepazīt savus kaimiņus. Un pavisam iespējams, ka kāda kūkas pagatavošana veidos jaunas draudzības. 

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Latvijas mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kaimini #katalan #read #reading #rosiobonilja https://sandrakoka.com/blog/2023/3/rosio-bonilja-kaimini Thu, 30 Mar 2023 06:13:58 GMT
Anna Oņihimovska , Natalija Jabloņska "Klimpas kungs un burinieks" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/anna-onihimovska-natalija-jablonska-klimpas-kungs-un-burinieks Anna Oņihimovska,  Natalija Jabloņska

 "Klimpas kungs un burinieks" 2023

 

 

Anna Onichimowka, Natalia Jablonska 

"Pan kluska i žaglowiec" 2021

 

AAA_1593AAA_1593SK

Tikpat lielu baudu, kā palutinot sevi pēc neizdevušās vai skumīgas dienas iepērkoties, var iegūt arī no lietām atbrīvojoties. Pat, ja liekas, ka sākumā tas tāds nieks vien ir- kārtošanas terapijā, atvadīšanās no lietām, kas nekalpo savam uzdevumam, ir sava veida atkarība, pēc kuras gluži kā balva nāk atvieglojums un gandarījums.

Esmu vairākas reizes savā dzīvē visas iekrājušās mantas revidējusi pa plauktiņiem tā, ka gala rezultātā paliek vien koferis ar pašu nepieciešamāko. Izmest, atdot, pārdot, aizdot, atdāvināt, izsolīt.. 9mēnešus, ceļojot pa Āziju, mana mantība bija vien 35litru mugursoma, kura iekļaujas lidmašīnas rokas bagāžā.

Pārvākšanās uz citu valsti ātri un nežēlīgi iemāca nepieķerties lietām, vietām un cilvēkiem, kā arī liek saprast, cik maz mums patiesībā ir nepieciešams. Es tik ļoti labi saprotu Klimpas kungu, kurā ir latviešu krāšanas gēns- sākot no maisiņa, kas pilns ar maisiņiem, atvilknes, kurā vienā mudžeklī dzīvo viss iespējamais, beidzot ar skapi, kurā paslēpts viss no sērijas "gan jau noderēs" un neskaitāmi plaukti ar grāmatām, kuru lasīšanas kārta nepienāk gadu desmitgades.

Ar šo burvīgo poļu autores bērnu grāmatu lasītājs ceļo kopā ar Klimpas kungu, viņa burinieku un ceļā sastaptajiem draugiem uz piesārņotu pludmali, kur tikai šķirojot, sakopjot un satīrot, var iegūt gandarījumu, lai galu galā ne tikai baudītu tīru vidi, bet arī ļautos draudzības priekam. Iespējams, ka lietas, kas krāj putekļus, kādam būs visnepieciešamākā pērle, par ko sapņots gadiem ilgi. 

 

Arvien biežāk bērnu grāmatās aktualizē dabas aizsardzības tēmu, ekoloģiska dzīvesveida patērēšanu, apkārtējās vides sakopšanu, aicinot patērētājkultūrā uzņemties atbildību.

 

"Klimpas kungs un burinieks" vienkāršā un tiešā veidā uzrunā bērnu auditoriju, aicinot uz aktīvu darbīgu- gan mājokļa, gan apkārtējās vides sakopšanu, gan palīdzības sniegšanu, gan jaunu draudzību veidošanu un altruismu.

Natalijas Jabloņskas mīlīgās, krāsaini ņirbošās un kolorīti mozaīkās ilustrācijas liek katrā grāmatas atvērumā iepauzēt, lai mirkli ilgāk pazustu detaļu iepazīšanā.

No pasaules izolētā Klimpas kunga mājvieta, kas kalna pakājē ieskauta greznu mežu ielokā, simboliski pretstata ikviena egoistisko domāšanu, ka tas, kas notiek kaut kur citur, nav mūsu darīšana, tāpēc izkāpšana laukā no sava aizsargājošā lauka (šajā gadījumā ceļojums ar burinieku), paplašina mūsu šauro skatupunktu un ļauj saredzēt mijiedarbības sekas. Tāpat arī liek apzināties patieso dzīves nozīmi, kas meklējama cilvēciskajās attiecībās, nevis mantiskajās lietās.

 

3.8 zvaigznes

 

Tulkotājs:   Māris Salējs
 

Izdevniecība: Latvijas mediji

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/3/anna-onihimovska-natalija-jablonska-klimpas-kungs-un-burinieks Wed, 29 Mar 2023 19:38:24 GMT
Anete Melece "Pazudušais miedziņš" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/anete-melece-pazudusais-miedzins Anete Melece

"Pazudušais miedziņš" 2022

 

DSC_1431DSC_1431SK

 

“Man nenāk miegs”, nopūtās dēls, pēc tam, kad jaunā grāmata tika izlasīta vairākas reizes. “Pazudušais miedziņš” izraisa atkarību, jo grāmatu gribas lasīt atkal no jauna. Un savā ziņā sanāk izspēlēt grāmatas varoņu nebeidzamo apli-neskaitāmu grāmatu izlasīšanu un pazudušā miedziņa izmisīgu meklēšanu.

 

Anete Melece radījusi asprātīgu un trāpīgu vecākošanās nedienu attainojumu, kurā daudzi saskatīs sevi, kad ikvakara midzināšana pārvēršas drāmas cienīgā izrādē. Iedvesmojoties no savas pieredzes ar meitas Stellas likšanu gulēt, Melece ir uzbūrusi jautru stāstu ar raibi krāsainām ilustrāciju mozaīkām, pievēršot uzmanību sīkākajiem elementiem un detaļām. Kodolīgo tekstu bieži nākas iepauzēt, lai kopā ar mazajiem lasītājiem izpētītu mazās Stellas lielo rotaļlietu armiju un grāmatu kolekciju. (Un atzīmētu grāmatu, kura vēl nav lasīta).

Sajūsma par stāstu palielinās, kad tiek saskatītas līdzības arī ar mūsu dzīvesvietu, tādos elementos kā tumši zilais stūra dīvāns, sarkanais putekļusūcējs, zaļo flīžu vannasistaba utt. Nepamet sajūta, ka stāsts ir par mūsu ģimeni, kur visi mēģina nosargāt mazās Stellas miedziņu. Eh, kaut man būtu grāmata, kurā es būtu galvenajā lomā.

 

Kamēr mamma dodas pabeigt savus darbus, tētis mazajai Stellai lasa vienu grāmatu pēc otras, bet miedziņš kā nenāk tā nenāk. Vai tiešām miedziņš, kuru neviens īsti nav redzējis, bet zina teikt, ka tas esot salds, ir nozagts? Te stāsts ieņem detektīva līniju un pie izmeklēšanas ķeras Nīlzirgs, Flamingo un Bobītis, lai ieviestu skaidrību, kurš no mājiniekiem ir piesavinājies miegu sev.

 

Anete Melece ir vairāku grāmatu autore un ilustratore, kā arī animācijas filmu veidotāja. Atpazīstamākais un atzinību ieguvušais darbs "Kiosks" sākumā tapa kā animācijas īsfilma un tikai gadus vēlāk pārtapa kā ilustrētais darbs bērnu grāmatā. 
Arī "Pazudušais miedziņš" jau atpazīstamais Meleces rokraksts ar radoši haotiskām ilustrācijām un krāsu eksploziju, kā pati Anete minējusi kādā intervijā, viņa vēlētos ilustrēt nepareizāk, lai zināšanas par pareizo zīmēšanu neierobežotu.

 

 

 

 

 

Izdevniecība: Liels un Mazs
 

]]>
(SANDRA KOKA) #anetemelece #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lielsunmazs #pazudusaismiedzins #read #reading #stella https://sandrakoka.com/blog/2023/3/anete-melece-pazudusais-miedzins Mon, 20 Mar 2023 12:48:58 GMT
Osvalds Zebris "Mežakaija" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/osvalds-zebris-mezakaija Osvalds Zebris

"Mežakaija" 2022

DSC_1388DSC_1388SK

 

Latviešu prozaiķa, dzejnieka un mākslinieka Gunara Anatolija Janovska vārds atkal uzmirdzēja publikas starmešos, kad 2020.gadā iznāca Viestura Kairiša filma "Pilsēta pie upes", kas uzņemta pēc Janovska romāna motīviem. Biju nolēmusi pirms filmas noskatīšanās izlasīt pašu romānu, bet laika un termiņu gūzmā, plāni pajuka.

Savā ziņā Osvalds Zebris ir sasniedzis savu mērķi, vismaz no viena lasītāja- aktualizēt Janovska nozīmību latviešu literatūrā, kurš attiecinot uz savu laikabiedru un vēstuļu biedru, arī trimdinieku- Anšlavu Eglīti, mazāk ieguvis mūsdienu lasītāju uzmanību. Pēc "Mežakaijas" Janovska "Pilsēta pie upes" un "Sola" tiek ielikta izlasāmo grāmatu kalna augšgalā.

 

"Mežakaiju" vērtēt nav viegli vai viennozīmīgi, atrast niansēto robežu starp rakstnieka izpildījumu un paša Janovska personību, ir praktiski neiespējami, it sevišķi, ja neesi iepazinies ar pēdējā daiļradi. Kā atzīst pats Zebris, viņš ir spītīgi pieturējies pie sava stila- sajaukt faktus ar fantāziju, kas, manuprāt, ir pretstats Janovska daiļradei, savukārt lasītājs savā ziņā tiek maldināts, izdomātos faktus pieņemot par realitāti. Līdz ar to man radās ļoti niecīgs priekštats, kas īsti bija Janovskis. Lai arī atmiņu mezgli par bērnību, trimdu un mācībām tiek ieskicēti, līdz galam nenolasās rakstnieka personība. Piemēram, ņemot vērā, ka Janosvkis vairākkārt precējies, nesapratu, kāpēc tik liela nozīme tir uzsvaram uz samezglotajām attiecībām ar Helēnu.

 

Vai es esmu sapratusi, kas bija Janovskis?! Visdrīzāk nē. Tāpēc vēljovairāk man ir vēlme un interese iepazīties ar Janovska daiļradi.

 

Ps. Tā laiku lamu vārdi ir lieliski.

"Ka tevi veļu māte." (58.lpp.)

 

3 zvaigznes

 

Romāns par Gunaru Janovski. Latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projekts ES ESMU... 13 romāni un 13 monogrāmijas

 

Izdevniecība: Dienas Grāmata
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #gunarsjanovskis #mežakaija #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/3/osvalds-zebris-mezakaija Fri, 17 Mar 2023 08:37:25 GMT
Medlina Millere "Kirke" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/medlina-millere-kirke Medlina Millere

"Kirke" 2023

 

Madeline Miller
"Circe" 2018

DSC_1306DSC_1306SK

 

"Dieviem no briesmoņiem ir liels labums. Iedomājies- cik daudz lūgšanu!" (100.lpp.)

 

Visiem sengrieķu mītu cienītājiem šī grāmata ir kā sāļais karameļu popkorns, kuru iesākot, nav iespējams vien beigt našķoties. Taču tev nav jābūt padziļinātām zināšanām vai īpašai interesei par dieviem, titāniem un visai pārējai- nezvēru, nimfu un pusdievu pilnajai pasaulei, jo Medlina Millere pārliecinoši aizraujošā veidā spējusi sengrieķu mītus savīt žilbinošā eposā, kurā, neskatoties uz varenajiem un iespaidīgajiem dieviem, visu uzmanību nozog Kirke-Saules dieva Hēlija meita, zvēru pavēlniece un Aiajas burve.

Sengrieķu mitoloģija un to varoņi nav nekāda pastaiga parkā, tāpēc lai daudzie grāmatas varoņi nesajauktos vienā tēlu okeānā, Millere grāmatas beigās ir izveidojusi darbojošos personu skaidrojumu, kas visā stāsta laikā krietni atrisināja manu galvas mežģi ciltskoka šķetināšanā. Kā nekā pārpasaulīgajām dievībām viena no baudām bija atvašu radīšana, neskatoties uz dievību vai mirstīgo izcelsmi. Nav iespējams visus radu rakstus paturēt prātā, jo šajās dievību hameljonu rotaļu cienīgajās spēlēs gadsimtu gadsimtos iespējams izdzīvot neskaitāmas dzīves. 

 

Saules dieva Hēlija un okeanīdas Perses meita Kirke, kurai ir dieviem netīkama, mirstīgajiem līdzīga balss, starp savējiem tiek nicināta un ķircināta. Necila starp žilbinošajiem dieviem, Kirke izsauc uz sevis dusmas, kad pārvērš Skillu par briesmoni, tādejādi tiekot izraidīta mūžīgai dzīvei uz vientuļas salas. Šeit viņa iepazīst un attīsta savas maģiskās burvju spējas, pieradina savvaļas dzīvniekus, vāc zālītes un ik pa laikam uzņem pie sevis garāmbraucošo kuģu apkalpes. Bet šī pasaule, kurā visi sacenšās savā parākumā, ir bīstama vieta. Būt nemirstīgai un noskatīties, kā mirstīgie paslīd tev garām, var atnest lielākas mocības, kā varenās burvju spējas, ar kurām iespējams sevi aizsargāt no briesmām. 

 

Šis stāsts ir ne tik daudz uz notikumiem vērsts, kā uz galvenās varones Kirkes dzīvi un iekšējo pārmaiņu pasauli, kas mainās līdz ar personāžiem, kurus viņa sastop savā dzīvē. Kirke nav spožākais tēls dievu zālēs, viņa nav nedz skaistākā, nedz gudrākā vai spēcīgākā, bet viņā ir tas viedums, kas nobriest ar gadsimtiem, ļaujot kļūdīties un pieņemt realitāti, lai saprastu, kā ar iekšējo spēku var mainīt nolemto. Tieši mātišķā loma ienes viņā cilvēciskās kvalitātes, kurā lielāka nozīme par bezgalīgo nošķirtību ir spējai dzīvot pilnasinīgi. 

 

"...it kā bērni būtu graudu maisi un vienu varētu aizstāt ar citu." (154.lpp.)

 

"Kirke" pieburs visus tos, kuri nebaidās no fantāzijas, mitoloģijas un mistikas grāmatās, bet tiem, kurus valdzina sengrieķu senie eposi, šī būs kā burves izrunāti spēka vārdi, kas apburs.

 

"Reiz man šķita, ka dievi ir nāves pretstats, bet nu es redzu, ka tie ir beigtāki par visu citu, jo tie nemainīgi un neko nespēj noturēt savās rokās." (389.lpp.)

 

 

4 zvaigznes

 

Tulkotāja: Anete Kona

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #kirke #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2023/3/medlina-millere-kirke Tue, 14 Mar 2023 16:49:36 GMT
John Marrs "What Lies Between Us" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/john-marrs-what-lies-between-us John Marrs

"What Lies Between Us" 2020

 

DSC_1295DSC_1295SK

 

Piņķeru piņkeriem, kā kāds būtu saņurcījis izkožļātu košļeni tavos matos, bet nekādi nesanāk to bez plēšanas vai matu šķipsnas nogriešanas no tās atbrīvoties.

Toksiskas mātes un meitas attiecības, kurā viss ir  tik ļoti saindēts, ka nav iespējams no tā redzēt izeju, ja vien netiek pāri nodarījumam un bezgalīgajam aizvainojumam. Mazlietiņ "The Push" vaibs, bet nekādi nemeklē šeit šo Audrainas grāmatu, tā ir tikai noskaņa un indīgās ģimenes saišu attiecības.

 

Teikšu godīgi, tik sen medīju Džona Marsa grāmatu "The One", ka biju pilnīgi ignorējusi viņa cita grāmatas. "What Lies Between Us" bija viena no retajām, kas pieejama audio, ar vairāk kā lielisku goodreads vērtējumu un pietiekami intriģējoša, lai saprastu, vai vispār vērts turpināt medīt Marsa visaugstāk novērtēto darbu. Es vienkārši ļāvos, nelasot grāmatas aprakstu, lai vairāk sevi pārsteigtu un ieintriģētu. Mana atteikšanās no iepriekšēja stāsta spoileriem atmaksājās- lai saprastu stāsta sakarību, bija jāvelta visa uzmanība stāstam, drīz vien kļuva skaidrs- ka te nekas nav skaidrs. Bet šis nav parastais trilleris, kurā meklējam vainīgo- skaidrs, ka vainīgi ir visi, tikai jautājums, kuram īsti ir taisnība un, vai ir iespējams varoņus nodalīt labajos un sliktajos.

 

Aizraujoši, tumši, toksiski- viss, kas izceļ psihotrillera labākās īpašības.

 

4+
 

]]>
(SANDRA KOKA) #audiobooks #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #johnmarrs #read #reading #toxic #whatliesbetweenus https://sandrakoka.com/blog/2023/3/john-marrs-what-lies-between-us Thu, 09 Mar 2023 09:48:45 GMT
Irija H. Parente, Selene M. Paskvala "Alma un septiņi briesmoņi" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/irija-h-parente-selene-m-paskvala-alma-un-septini-briesmoni Irija H. Parente, Selene M. Paskvala

"Alma un septiņi briesmoņi" 2023

 

Iria G. Parente,  Selene M. Pascual
"Alma y los siete monstruos" 2020

DSC_1271DSC_1271SK

 

Šī ir obligātā literatūra skolās, terapeita kabinetā un visiem, visiem vecākiem.

 

Es gribēju iepazīties ar mazās meitenes Almas pagultes briesmoņiem, bet izrādās- ar tiem visiem jau sen esmu pazīstama.

Spāņu autores ir radījušas tik lielisku, baudāmu un detaļās precīzu darbu par tik nozīmīgu tēmu kā mentālā veselība un depresija, alegorijās tās pavadošos simtomus pārvēršot par briesmoņiem. Tik svarīgi ir normalizēt runāšanu par depresiju un mentālās veselības aktualizēšanu, laužot to pavadošās stigmas un steriotipus, kas personu izolē no sabiedrības vēl vairāk. 

 

"Cilvēki, kas redz briesmoņus, neizturas dīvaini, tie ir dīvaini." (68.lpp.)
 

Gaišā, labsirdīgā un pozitīvā meitene Alma, kuru apkārtējie vienmēr uztvēruši kā dzirkstošu un runātīgu, pavisam negaidot atklāj, ka viņu ir pārņēmusi tumsa. Bet šajā viscaur piķa melnajā tumsā viņa nav viena- izrādās, ka zem gultas ir paslēpušies septiņi briesmoņi, kas parādoties pa vienam vai vārākiem, izliekas par viņas draugiem, soli pa solim izolējot viņu no tuvākajiem cilvēkiem. Bailēs tikt nesaprastai un uztvertai par dīvainu, Alma baidās kādam izstāstīt savas sajūtas un emocijas, ieslīgstot arvien dziļāk depresīvā stāvoklī, zaudējot spēju valdīt pār savām sajūtām un attiecībām ar apkārtējiem.

 

Šī nospiedoši drūmā tēma sevī nes vieglumu- jo veids, kā ilustrācijas un stāsta dizains spēlējas ar tekstu, rada sajūtu, ka ikvienam ir iespējams atrast palīdzību, iemācīties atpazīt un cīnīties pret saviem briesmoņiem, kas pamazām mītot tikai zem gultas, arvien biežāk ir klātesošas un arvien vairāk dominējošas pret paša gribu un vēlmēm. "Alma un septiņi briesmoņi" normalizē terapeita nozīmi un nevieš idealizētus scenārijus, akcentējot, ka cīņai ar briesmoņiem ir nepieciešams laiks, tāpat arī tie, iespējams, nepazudīs pavisam, bet tas nenozīmē, ka nav iespējams viņus atvairīt.

 

Tā kā šī ir alegorija, un vārdos briesmoņi nav nosaukti, visu stāstu es pieķēru sevi pie domas, ka mēģinu tos nodefinēt. Es septiņus briesmoņus raksturoju kā trauksmi (uztraukums, stress), nespēks, bezmiegs, izklaidība, apātija (nespēja piecelties no gultas), skumjas (emocionalitāte) un dusmas. Šīs visas ir depresijas pazīmes, kas pašas par sevi nepazudīs, tikai arvien vairāk ievilks tumsā. 

 

Stāsts ir viegli uztverams, iespējams, kādam tas liks atpazīt savas pašreizējās emocijas, vai tuviniekam laikus pamanīt depresijas pazīmes, tajā pat laikā fiziskais un emocionālais stāvoklis ir precīzi aprakstīts, ļaujot apkārtējiem saprast iekšējās cīņas, kam iet cauri depresijas slimnieks.

 

Grāmata bērniem, ko svarīgi izlasīt arī pieaugušajiem.

 

4+ zvaigznes

 

"Briesmoņiem patīk, ka par tiem runā kā par kaut ko bīstamu. Kaut ko tādu, kas iedveš šausmas. Tādu, no kā ir ļoti bail un no kā visi izvairās. Taču tiem nepatīk, ja par tiem runā daudz.... un vēl jo vairāk, ja par tiem runā kā par kaut ko tādu, ko var uzvarēt." (150.lpp.)

 

 

 

Tulkotāja: Ieva Zālīte

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 


 

 

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #almaunseptinibriesmoni #blogs #book #bookstagram #depresija #eslasu #gramatas #ievazalite #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2023/3/irija-h-parente-selene-m-paskvala-alma-un-septini-briesmoni Thu, 09 Mar 2023 09:01:10 GMT
Melānija Laibla Lilija Rihtere "Atkritumi" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/mel-nija-laibla-lilija-rihtere-atkritumi Melānija Laibla Lilija Rihtere

"Atkritumi" 2023

 

Melanie Laibl/ Lili Richter

"So ein mist von mull, abfall und co" 2018

 

DSC_1219DSC_1219SK

Doma par atkritumiem, fekālijām un trūdiem liek mums saraukt degunu- kurš gan grib domāt un iedziļināties par it kā tik pašsaprotamiem procesiem- no acīm (ķermeņa) prom, no prāta tālāk. Bet. Stop, stop. Ikviens mūsu pašu radītais atkritums jau nekur tālu prom netiek. To var pārliecināties, aizbraucot uz jebkuru salu Āzijā- peldoties starp plastmasas maisiņiem, pamperiem un cigarešu izmešiem, apziņa, ka atkritumi nav tikai kāda cita darīšana, bet ikviena atbildība, liek skaidri apzināties, ka mums ir jārīkojas.

 

Viena žilbinoši spēcīga grāmata, kurā saistošā, asprātīgā valodā tiek izskaidrots viens no svarīgākajiem procesiem uz mūsu planētas- atkritumu sarežģītais dzīves cikls. 

Lielākais atkritumu radītājs un zemeslodes piemēslotājs, ir cilvēks, jo pašā dabā atkritumi nepastāv- viss ir nepieciešams, gaidīts un izmantots. Tāpēc svarīgi noskaidrot un apzināties, kur šajā dabīgajā procesā tehnoloģiskā attīstība ir izveidojusi nepārstrādājamus atkritumus- ikkatrai nākamajai paaudzei uzliekot arvien lielāku slogu, lai atrastu risinājumu, kā cīnīties ar nebeidzamajiem atkritumu kalniem, kas piesārņo vidi. 

 

Šī grāmata ar humoru pieiet svarīgām vides ekoloģijas lietām, asprātīgi spēlējoties ar vārdiem, atskaņām, sarunvalodā iegājušajām frāzēm, bet reizē izglītojot. Tik daudzi fakti kodolīgajā tekstā izraisa neviltotu interesi- apskatot atkritumu dažādos veidus, ieskatoties vēsturē, dzīvnieku pasaulē un ieskicējot risinājumus. 

Arī krāsaini rotaļīgās ilustrācijas ironizē par šo tēmu un lieliski iederās starp izziņu paragrāfiem. Visas grāmatas garumā, uzrodas kāds tēls, kas ir aktīvi darbojošs personāžs-Calliphora jeb līķmuša. Tāpat arī ik nodaļā atrodamas saistošas dzejas rindas.

 

Lieliska, izzinoša un vērtīga grāmata gan jaunākajai paaudzei, gan viņu vecākiem! Ne velti 2019.gadā šī grāmata tka atzīta par Austrijas labāko zinātnisko grāmatu! Grāmata, ko lasīt kopā ģimenei, pasmieties, izpētīt un uzzināt daudz interesantu faktu par ikviena atstātajiem atkritumiem.

 

Iesaku!

 

 

Tulkotājs: Ilmārs Zvirgzds

Izdevniecība: Jānis Roze
 

]]>
(SANDRA KOKA) #atkritumi #austria #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/3/mel-nija-laibla-lilija-rihtere-atkritumi Thu, 02 Mar 2023 16:08:01 GMT
Sofi Oksanena "Attīrīšanās" https://sandrakoka.com/blog/2023/3/sofi-oksanena-attirisanas Sofi Oksanena

"Attīrīšanās" 2008

 

Sofi Oksanen

"Puhdistus" 2008

 

DSC_1194DSC_1194SK

Tieši pirms desmit gadiem, es valkājos par Rīgas centra ielām apstulbušā un trulā sejas grimmasē savilktu seju, blenžot tieši priekšā, nemanot spilgtās gaismas, kas nāca no vēlā vakarā braucošajām automāšīnām, ausīs džinkstēja fona troksnis, viss likās tik neciešami bezjēdzīgs. Es biju satriekta. Izraudājusies izrādes laikā, mājās ejot, es turpināju domāt par šo stāstu, neskaitāmas reizes par to nebeidzot stāstīt vēlāk satiktajiem draugiem un ģimenes locekļiem. "Muša" ir vien no, ja ne pati labākā izrāde, ko nācies redzēt, jo tā manī atstāja tik lielu caurumu cilvēku ticībai, ka likās, to nebūs iespējams to salāpīt. 

 

Tikai vēlāk es uzzināju, ka Jaunā Rīgas teātra izrāde "Muša" patiesībā ir somu rakstnieces Sofi Oksaanenas romāns "Attīrīšanās". Taču es gadiem nespēju pieķerties romānam, zinot, cik stipras emocijas un jautājumus man tā atkal liks uzdot. Jautājumus, uz kuriem nav atbildes. Jautājumi, kurus izkliedz, nevis mierīgi apdomājot uzdod, jautājumus, kuri šokē, tirda, ārda un reizē saspārda. Kā mēslos aplipis padomju stulmzābaks, kas buhņī pakritušo. 
 

Kad beidzot saņēmos grāmatai, vārdi gāzās aumaļām. Oksanena raksta kā ar gaļas cirtni- asi, brutāli un ārprātā atkailinoši, nebaidoties runāt aplinkus, nepasargājot vārākās ilūzijas, nenošķirot senču saknes no mūsdienu asniņiem- jaucot to visu kopā kā maizes ieraugu klaipam, kas domāts aizbraukšanai. Šis nav viengabalains darbs, šeit desmitgažu nogriežņi- karš, padomija un pirmie neatkarības pumpuri mijas kā šķipsnas bizes pīnē, bet reizē tik mākslinieciski skaisti un noslēpumaini, tāpēc uzmanīgi jāseko līdzi vijumam. 

 

 

Vecā Alīda pavada savas dienas maza ciemata viensētā Igaunijā, kad negaidīti savā pagalmā atrod iebiedētu meiteni. Zāra, kas klāta vienos zilumos, ir izmisusi un atzīstas, ka bēg no saviem pāridarītājiem. Viss, kas viņai pieder- aiz krūštura aizbāzta sena fotogrāfija. Lai arī Alīda uzskata, ka svešā meitene ir neviens cits kā zagļu ēsma, viņā rodas līdzjūtība pret krievu meiteni, kura runā lauztā igauņu valodā.

 

Pat, ja pirmajā brīdī gribas iedalīt tēlus labajos un sliktajos, skrienot cauri notikumiem, tas nav iespējams. Cilvēciskās vājības šeit no oglēm dedzina visu pasauli, paķerot līdz ne tikai savu, bet arī līdzgaitnieku dzīvi. Un katrā preteklībā, izrādās ir vieta labestības drupačiņai, kas kā smilšu graudiņš kņudina un berž. Šī tikpat labi varētu būt mācībgrāmata par greizsirdību. Tik visaptverošu, tik žņaudzošu, tik smacējošu, ka nav iespējams pat izstāstīt. Un tikpat daudz šī grāmata ir par cilvēktirdzniecību- kaut ko parastam garāmgājējam tik svešu un tālu, izliekoties, ka nekas tāds viņa pagalmā nenotiek. Un tajā pat laikā šī ir grāmata par deformēto varu, kas lauž, piesārņo un kropļo cilvēcisko.

 

Kaut visiem rakstniekiem pietiktu drosmes uznest uz skatuves samazgu spaini un preperēt to tā, lai skatītājem nekas cits neatliek, kā redzēt tumsu visās nokrāsās, kāda tā ir. 

 

 

PS. Kas ir tā noslēpumainā muša uz vāka? Kāpēc izrādei bija jāsaucās tā un ne savādāk, kā "Muša". Gaļas jeb sūdu mušai grāmatā ir simboliska nozīmē, Oksanena ar to spēlējas gan ievadā, gan nobeigumā, savelkot cieši kopā stāstu kā jūrnieka mezglu- ik vienai lietai šeit ir nozīme. 

 

4+

 

 

Tulkotāja: Maima Grīnberga

Izdevniecība: Jumava
 

]]>
(SANDRA KOKA) #attirisanas #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #jrt #jumava #musa #read #reading #sofioksanen https://sandrakoka.com/blog/2023/3/sofi-oksanena-attirisanas Thu, 02 Mar 2023 11:53:15 GMT
Guntis Tālers "Monstra rotaļu laukums" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/guntis-talers-monstra-rotalu-laukums Guntis Tālers

"Monstra rotaļu laukums" 2023

DSC_1060DSC_1060SK

Ja kriminālromānus var iedalīt pie omulīgas lasāmvielas (cosy reads), tad Guntis Tālers ar "Monstra rotaļu laukums" noteikti tajā iekļautos. Lai nebiedē spocīgi baismīgais vāks- nesakatoties uz autora drūmajām lokāciju fotogrāfijām, kas ierušinājušās starp nodaļām, šis Tukuma komunālās mājas detektīvs ir pavisam omulīgs stāsts, kurā tik labi nolasās vietējās mazpilsētas kolorītākie tēli, savā starpā veidojot krāšņu buķeti, no kuras nevar atrauties. Runājot par atraušanos- iesāku lasīt ar domu- tikai mazlietiņ, bet beidzu vēlu vakarā, kad visi jau apkārt bija iegrimuši dziļā miegā. Lai arī beigas nebija pārsteidzošas, tik ļoti gribējās zināt, kā tas viss saliksies pa plauktiņiem.

 

Guntis Tālers sevi ir pārliecinoši pieteicis mazo pilsētu omulīgajos detektīvos, kur varoņi, pašiem negribot, tiek ievilkti kādā līdzcilvēku noziegumā, līdz ar to policijas darbs šeit ir tikai pastarpināts. Gluži kā manā bērnības seriālā par mistēriju rakstnieci Flečeri, kura vienmēr uzradās pareizajā vietā, lai atkostu neliešu pastrādātās slepkavības, sekojot noziegumam pa pēdām. Šādā omulīgā detektīvā, neskatoties uz baiso kriminālnoziegumu, atmosfēra ir tāda relaksēta, ikdienišķu lietu piepildīta, tēli ir tik pazīstami un saprotami, ir iespēja pārdzīvot līdzi galvenajam varonim, kurā ir pietiekami daudz drosmes un asa prāta, lai pamanītu niecīgākās detaļas. 

 

Henija Pelīte, darba meklējumos, ierodas Tukumā, kur lēto izmaksu dēļ apmetas daudzdzīvokļu namā, kurā aiz plānajām sienām saklausāma ikviena kaimiņa kustība. Milzīgais centra nams, kurā iedzīvotāji koridorā dalās pat tualetē un iztiek bez vannas izstabas, apmetusies kolorīta un neparasta mazpilsētas publika. Kad tiek nogalināta lielā nama īpašniece, Henija, pašai negribot, tiek ierauta nozieguma izmeklēšanā. 

 

Guntis Tālers raksta raitā un saistošā valodā ar humora piešprici- par spīti visām dīvainībām un mazliet trakajiem varoņiem, no stāsta nav iespējams atrauties.

 

Tikai lasot romānu, saprotu nozīmi iekšlapās atrodamajiem dzīvokļu plāna rasējumiem, jo šis nav nekāds parastais nams. Tā vien gribas doties uz Tukumu, lai pārliecinātos, vai tiešām šāds nams pastāv.

 

 

PS. Kļūdas labojums
54. un 55. lappuses teksts grāmatā "Monstra rotaļu laukums" samainīts vietām. Lūdzam lasīt lappuses šādā secībā: 53., 55., 54. lappuse.

 

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #detektīvs #eslasu #gramatas #guntistalers #izcilasgramatas #monstrarotalulaukums #reading #tukums https://sandrakoka.com/blog/2023/2/guntis-talers-monstra-rotalu-laukums Tue, 28 Feb 2023 06:47:47 GMT
Helēna Huenga "Skūpstu koeficients" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/helena-huenga-skupstu-koeficients Helēna Huenga

"Skūpstu koeficients" 2019

 

Helen Hoang 
"The Kiss Quotient" 2018

DSC_0977DSC_0977SK

Februāra mēnesī sevi izaicināju, lasot romantisko literatūru, lai arī vēl jāiepazīstas, kā tieši visa šī literatūra iedalās sīkākos apakšžanros, gribas teikt, ka "Skūpstu koeficients" bija grāmata, ko es izbaudīju. Neskatoties uz triviālām un vairāk vai mazāk zināmām ainām, paredzamību un klišejām. Vēljoprojām skaidri zinu, ka šī chik lit, romcom nav manas ikdienas grāmatu kāres piepildītājas, bet priekš izacinājuma es šo te atzīstu izcili piemērotu.

 

Tieši galvenās varones diagnoze- Aspergera sindroms jeb augsti funkcionējošs autims ir atslēgas vārds, kas piesaista šajā romānā, līdz ar to pliekanumu papildinot ar izzinošu un vērtīgu informāciju sabiedrībai. Un reizē- viss "šis nav reāli", "šis izklausās outsaiderīgi" utt., ir vienkārši norakstāms uz "bet viņai taču ir autiskais spektrs". Tas ir reizē labi un slikti, no vienas puses trivilizējot šo diagnozi, bet tā kā autorei pašai ir diagnosticēts autiskais spektrs, tad grāmata iegūst pavisam citu dimensiju. Galu galā Helēna Huenga neizsmej, nenoniecina cilvēkus ar autismu, tieši pretēji- viņa zin, ar kādām grūtībām jāsaskarās ikdienā.

 

Galvenā varone Stella ir veiksmīga savā karjerā, pelna vairāk kā pietiekami, lai sevi nodrošinātu, bet vilšanās seksuālajā jomā, viņai neliek mieru. Tāpēc viņa nolemj nopirkt vīrieša ekskorta pakalpojumus, lai iemācītos, kā pareizi nodarboties ar seksu. Maikls, kurš sajā profesijā darbojas ģimenes apstākļu spiests, šajā dīvainajā un neparastajā meitenē iemīlas, bet, vai ārpus darījuma attiecībām, ir iespējamas arī īstas jūtas?! Šī ir kā apvērstā versija filami "Pretty Woman", tikai Džūlijas Roberstas vietā ir seksīgs zviedrs/vjetnamietis, savukārt Ričarda Gīra vietu izpilda gudrā un bagātā Stella, kura ir gatava savam ekskortam nopirkt ne vienu vien automašīnu. 

 

Interesants fakts- Maikls ir pa pusei vjetnamietis (tieši tāpat kā pati autore), līdz ar to šeit labi attēlota tradicionālā vjetnamiešu emigrantu ģimene, īpašu uzsvaru liekot uz mammu. Autore grāmatā ir ielikusi daudz no sevis, savas pieredzes un sajūtām, līdz ar to šī ir kā apsēstība, kura nav likusi mieru, līdz par to neuzraksta. Kas ir svarīgi- šeit var redzēt, cik autiskais spektrs ir dažāds, cik atšķirīgi Aspergera sindroms izpaužas sievietēm, un, kā izrādās, cik viegli ir nodzīvot pusi mūžā, nemaz nezinot, ka arī tev ir šis sindroms. Tāpēc- romantiskais romāns ar pievienoto bonusu.

 

Es neesmu eksperte romantiskās literatūras jomā, bet seksa ainu man šķirta krietni par maz. Būtu vēlējusies vairāk seksa, mazāk ikdienas ainu, bet lasot citu atsauksmes, esmu sapratusi, ka nepazīstu šo žanru nemaz- jo sekss šeit esot bijis pietiekami. 

 

 

 

Tulkotāja: Ilona Ozoliņa-Čiu

Izdevniecība: Latvijas mediji

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #latvijasmediji #read #reading #skupstukeoficients https://sandrakoka.com/blog/2023/2/helena-huenga-skupstu-koeficients Mon, 27 Feb 2023 08:10:18 GMT
Duglass Prestons Linkolns Čailds "Ledus robeža" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/duglass-prestons-linkolns-cailds-ledus-robeza Duglass Prestons Linkolns Čailds

"Ledus robeža" 2022

 

Douglas Preston,  Lincoln Child
"The Ice Limit" 2020

 

DSC_1046DSC_1046SK

"Ledus robeža. Tā ir vieta, kur dienvidu okeānu ūdeņi satiekas ar antarktiskajiem ūdeņiem, kuru temperatūra ir zem nulles." (94.lpp.)

 

Ja esi piedzīvojuma trilleru cienītājs- tevi aizrauj nezināmais Saules sitēmā un ārpusē, šī grāmata ir paredzēta tev.

Duglass Prestons un Linkolns Čailds ir radījuši ne vienu vien piedzīvojumu trilleru sēriju, kas iemantojušas lasītāju uzmanību visā pasaulē un ieguvušas bestsellera titulu. 

 

"Ledus robeža" liek sastingt burtiski- aizvedot lasītāju prom no civilizācijas ledainajos ūdeņos netālu no Čīles, kur ir pamanīts kāds meteorītam līdzīgs objekts. Miljardieris Pālmers nolemj izveidot ekspedīciju, lai pārvestu šo meteorītu uz savu privāto muzeju. Zinātnieku un profesionāļu komanda dodas bīstamajos un neviesmīlīgajos Čīles ūdeņos speciāli aprīkotā kuģī, lai slepus veiktu šo sarežģīto operāciju, pārvietojot 4000 tonnas smago objektu. Taču saskare ar meteorītu paņem cilvēku dzīvības un arvien uzmācīgāks rodas jautājums, no kurienes ir ieradies šis milzu objekts.

 

Sākotnējais piedzīvojums lēnām pārtop par biedējošu mistēriju un visa romāna laikā nepamet jautājums- kas te īsti notiek? Kas īsti ir šis objekts? Meteorīts, citplanētiešu kuģis, cilvēku veidots objekts vai vēl kas noslēpumaināks? Tāpat arī nepamet sajūta, ka es skatītos kādu no ekspedīciju trilleriem TV, kur viss notiek slēgtā vidē-nepazīstami svešinieki ar dažādiem uzskatiem un raksturiem cīnās ne tikai viens ar otru, bet kopīgi arī pārvar pretinieku uzbrukumus.

Tā kā es ar zinātni esmu uz "Jūs", daudzi fakti par Saules sistēmu un specifiski termini man bija jaunatklājums. Šādās tipa grāmatās neizpaliek arī bez ārpasaulīgās teorijas un neizskaidrojamā- tas atkarīgs no katra paša ticēšanas robežas, bet visā visumā šis piedzīvojuma trilleris aizraus arī skeptiķus un vietām liks varbūt pasmaidīt par samezglotajām situācijām. 

 

"...panteonero, kapsētas vēju. Tas var pūst vairākas dienas ar ātrumu simts mezglu stundā bez apstājas. Nosaukums ir cēlies no tā, ka tas iepūš jūrniekus taisnā ceļā kapā." (95.lpp.)

 

"Ledus robeža" ir kā sniega bumba, veļoties lejup no nogāzes- sākumā rimta un lēna, bet tad samilzt arvien lielāka un palielina ātrumu un spraigumu. Grāmatas beigas atstāj mani uz pauzes un tikai vēlāk es noskaidroju, ka ir arī turpinājums "Beyond the Ice Limit", lai arī otro daļu varot lasīt neatkarīgi, tomēr tajā ir pārāk daudz atklāts no pirmās daļas. 

 

"-Hipernovas?

-Jā. Tā ir daudz lielāka par supernovu. Tā notiek, kad milzu zvaigzne iebrūk melnajā caurumā vai kad divas neitronu zvaigznes saduras, izveidojot melno caurumu." (228.lpp.)

 

Tulkotāja: Gunita Mežule

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #douglaspreston #eslasu #gramatas #ledusrobeza #lincolnchild #read #reading #theicelimit https://sandrakoka.com/blog/2023/2/duglass-prestons-linkolns-cailds-ledus-robeza Thu, 23 Feb 2023 13:34:24 GMT
Lūcija Faulerova "Nāves meitene" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/lucija-faulerova-naves-meitene Lūcija Faulerova

"Nāves meitene" 2023

 

Lucie Faulerová
"Smrtholka" 2020

 

DSC_1018DSC_1018SK

"..es esmu nocirsts koks, tik tikko sacirsts stumbrs, un viņš skaita manas gadskārtas, uz visām pusēm birst ēveļskaidas, uz visām pusēm lido skaidiņas." (187.lpp.)

 

Šādām grāmatām jābūt ar kādu īpašu trigerēšanas brīdinājuma zīmi, gluži kā mūsdienās tādas titros parādās sižetos TV un internetā. Tāpēc šī noteikti nebūs grāmata visiem, katram pašam jāizsver, vai tādas tēmas kā pašnāvība un tuva cilvēka nāve iekļaujas viņu emocionālās noturības barometrā.

 

 

"Tu tik ilgi ej iekšā mežā, līdz mežs ienāk tevī." (185.lpp.)

 

"Nāves meitene" ir kā maitu liju plosīts pusbeigts dzīvnieks- ko rijīgiem gabaliem no miesas atrauj negausīgie putni. Brīžiem gribas novērsties no dramatiskajiem aprakstiem, no kuriem nav iespējams atgriezties. Un tomēr- pašnāvība ir reāli blakusesoša, kā pakausī elsojoša plēsējsuņa smakojošā elpa, pirms tas nolēmis uzbrukt. 

 

Neparastais rakstības stils un epizodiski sadrumstalotais sižets- kā savienojušies vilciena posmi aizved lasītāju līdz gala stacijai, ik pa brīdim liekot sarauties no spalgās zvana pogas, kas trauksmaini izziņo nākamo pieturu. Iespējams, gala stacijā vairs nebūsi tā pati persona, kas iekāpa, bet iespējams, izkāpsi pirmajā apstāšanās vietā, jo nesapratīsi, kur ved šīs dzelzceļa sliedes, un, kāpēc vispār esi šeit iekāpis. 

 

Vilcienam stāstā ir simboliska nozīme. Tā ir vieta, kur riteņiem sitoties pret sliedēm, galvenā varone mazās epizodēs atceras dzīves notikumus, bērnību, ģimeni, mammas neesamību, attiecības ar brāli, māsu un tēvu. Sievietes nāve uz sliedēm ir arī tas, kas izprovocē šīs spilgtās bērnības atmiņas, mēģinot saprast, kāpēc nāve ir tik klātesoša.

Traģēdija ģimenē nedod iespēju dzīvot pašai un vēlme izbeigt šo dzīvi ielien zem ādas un neatstājas ne mirkli. Stāsts kā pelējums izplešas drūmumā un bloķē plaušu artērijas, neļaujot brīvi elpot. Jautājums- vai var izbēgt no šīs smacējošās sajūtas?! Ik pa brīdim autore gan mēģina tekstu piesūcināt ar melno humoru, bet tas noslīkst ilūzijās, ka šīm dvēseles sāpēm nav iespējama atveseļošanās.

 

Čehu autore Lūcija Faulerova ar noveli  "Nāves meitene" ieguva Eiropas Savienības Literatūras balvu. (Tajā pat gadā, kad to ieguva arī Laura Vinogradova ar darbu "Upe").

 

Es nevaru noliegt, ka jaunā autore ir ļoti talantīga- depresija un pašnāvība ir tik reāli sataustāma, ka gribas kaukt. Reizē ir dabīga aizsargreakcija neielaist šīs svešās sāpes sevī, it kā nepietiktu, ka tādas sāpēs reāli parazitē kāda dzīvē. 

Pēc izlasīšanas- ir jālasa vēlreiz. Pa epizodēm. No sākuma. No vidus, beigām- izšķirstīt- izlasīt tās druskas, kas kož un vietām tik skaisti sāpīgi skan, ļaujot vārdiem būt asiem un durstīgiem kā kailiem ceļiem iebrienot nātru pļavā. Es tikai gribēju pasniegties pēc meža avenēm, tikai paskatīties, kas tai ziedu jūrā tā ņirb, bet viss sastindzis, sadzelts un pulsējoši sāpošs.

 

Tulkotāja: Sandra Nikuļceva

Izdevniecība: Jumava

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #Luciefaulerová #nāvesmeitene #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/2/lucija-faulerova-naves-meitene Tue, 21 Feb 2023 08:48:29 GMT
Eimors Taulzs "Džentelmenis Maskavā" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/eimors-taulzs-dzentelmenis-maskava Eimors Taulzs

"Džentelmenis Maskavā" 2022

 

Amor Towles
"A Gentleman in Moscow" 2016

DSC_0956DSC_0956SK

 

"..mūsu dzīvi virza šaubas, no kurām daudzas ir graujošas vai pat biedējošas, taču, ja mēs neatkāpjamies un paliekam sirdī dāsni, mums varbūt tiks dāvāta augstākā apskaidrība- mirklis, kurā viss, kas ar mums noticis, pēkšņi nostājas fokusā kā nepieciešamā notikumu gaita, pat tad, kad mēs atrodamies uz jaunas drosmīgas dzīves sliekšņa, kādai esam bijuši lemti visu laiku." (550.lpp.)

 

Esi sveicināts greznajā viesnīcā "Metrapole", kur dzirkstī šampanietis, tiek pasniegti tropiskie augļi un valda aristokrātiska atmosfēra sarunās par kultūru, filosofiju un politiku. Šeit- tikai pāris soļu attālumā no Kremļa, mājas arestu uz mūžu izcieš Grāfs Aleksandrs Rostovs. No greznajiem apartamentiem nu viņa patvērums trīsdesmit gadu garumā kļūst pieticīgie bēniņi. Pēc iepazīšanās ar deviņgadīgo Ņinu, "Metrapoles" gaiteņu labirinti kļūst par aizraujošām vietām atklājumiem un piedzīvojumiem, laika gaitā izveidojas arī cieša saikne ar viesnīcas apkalpojošo personālu...

 

"Tikai tas vien, ka es ievēroju etiķeti, nenozīmē, ka esmu garlaicīgs." (504.lpp.)

 

Neparasts sižets, kas cauri anekdotiskam humoram uzplaiksnī kā labsirdības un viegluma iemiesojums. Neskatoties uz dramatisko laika nogriezni un notikumiem, kas  grauj ārpasauli, "Metrapoles" iekšienē viss norisinās kā izolētā siltumnīcā, kur nekas nav neiespējams, dzīve rit pēc greznuma piegrieznes un kontrastējošās pārticības. Ņemot vērā laikmeta attainojumu, šis ir vēsturiskais romāns, kura darbība noris no 1922.gada līdz 1952.gadam Maskavā, parādot sistēmas jaunievedumus un absurdos lēmumus.

 

"Rindā veidojās draudzības un iekvēlojās romantiskās attiecības, tika audzināta pacietība, praktizēta pieklājība, pat iegūta gudrība." (334.lpp.)

 

Grāfs it visam pieiet ar vecā kaluma džentelmeniskumu- ar vieglumu un eleganci pieejot jebkuram likteņa nosviestajam pārbaudījumam. Tieši personāži šajā romānā piešķir stāstam pilnasinību un noslīpe to ar ekselentu grāciju un šiku. Šeit nevar noslēpt arī amerikānisko aizgrābtību ar aristokrātisko Krieviju un augstāko sabiedrības slāni, piedēvējot tiem idealizētu elegances auru (kas padomijā augušam bērnam rada pretestību).

Šī mūsdienu klasiska ievelk ar savu nomierinošo galantuma efektu, gluži kā izolēta sala, kad apkārt tai pret klinšainajiem krastiem sitas satrakojies okeāns.

Brīžos, kad nav iespējams mainīt sistēmu, var atrast pareizo veidu, kā esošajā situācijā atrast labāko veidu, kā padarīt savu dzīvi baudāmu.

 

Rimtiem vakariem, kuros lasīt, lēni malkojot kādu burbuļojošu dzērienu, lai atrautos no ikdienas realitātes un iegrimtu grāmatas elegantajā vēstījumā. 

 

 

Tulkotāja: Māra Rūmniece

Izdevniecība: Aminori

]]>
(SANDRA KOKA) #aminori #aminoritelpa #blogs #book #bookstagram #dzentelmenismaskava #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/2/eimors-taulzs-dzentelmenis-maskava Mon, 20 Feb 2023 17:49:25 GMT
Kadri Hinrikusa "Zilonis" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/kadri-hinrikusa-zilonis Kadri Hinrikusa, Kadi Kurema (ilustrācijas)

"Zilonis" 2023

 

Kadri Hinrikus ,  Kadi Kurema  
"Elevant" 2021

 

DSC_0997DSC_0997SK

Pat, ja sākumā "Zilonis" šķiet drūmais mazo pusaudžu stāsts, kurā būs jāmeklē pēc kabataslakatiņa, tas ir maldinoši, jo kaimiņzemes Igaunijas bērnu autores un žurnālistes Kadri Hinrikusas stāsts ir pilns ar saulainām cerībām, rotaļīga prieka un sirsnīgas draudzības.

 

Kerta vēlas kļūt par rakstnieci, neskatoties uz to, ka visa viņas dzīve ir viena vienīga vilšanās- skolasbiedri viņu apsmej, savukārt mājās viņa sastopas ar nosodījumu un pārmetumiem. Parkā nejaušā tikšanās ar brīvdomīgo igauņu- horvātu meiteni Luciju ievieš viņas dzīvē virpuļcienīgas pārmaiņas. Cik aizraujoša kļūst dzīve, kad tajā ir tādi draugi, ar kuriem var kopā īstenot vispārdrošākos sapņus. 

 

"Zilonis" rotaļīgā un jautrā veidā pievērš uzmanību uz pusaudžiem tik raksturīgajām problēmām, aktualizējot gan fizisko, gan emocionālo vardarbību kā skolas gaiteņos, tā mājas patvērumā. Ir grūti pastāvēt par sevi, kad tavas vēlmes un uzskati atšķiras no apkārtējiem, vēl grūtāk, kad tevi nesaprot un neatzīst pat savā ģimenē. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mazā pusaudža sociālais burbulis, ir viss, ko dzīve piedāvā- ārpusē taču ir ne tikai iespējas, bet arī līdzīgi domājoši indivīdi ikvienam no mums.

 

Zilonis šajā grāmatā ir atslēgas vārds, kura sakarība jāsaprot, tikai izlasot stāstu. Savukārt Kadi Kuremas grafikas attaino stāsta rotaļīgumu, pusaudzības trakulīgo haosu un abstraktos elementus.

 

Tulkotāja: Maima Grīnberga

Izdevniecība: Janis Roze

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #estonia #gramatas #gramatasberniem #igaunija #izcilasgramatas #janisroze #kadrihinrikus #read #reading #zilonis https://sandrakoka.com/blog/2023/2/kadri-hinrikusa-zilonis Sun, 19 Feb 2023 15:33:32 GMT
Dace Rukšāne "Džikī" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/dace-ruksane-dziki Dace Rukšāne

"Džikī" 2023

DSC_0967DSC_0967SK

 

Dace Rukšāne raksta kā gaisā virmuļojošs dūmu ugunskurs- vērpetēm vien, laika nogrieznis neapstājoties dzenas no 70. gadu padomju Latvijas līdz pirmajiem neatkarības pulkstenīšiem. Brīžiem aizsit elpu, brīžiem nevar saskatīt, kas caur tiem dūmiem otrpus krastam mīt, brīžiem jāpaliek klepojot vaļā muti, bet caur un cauri patīkami silda un pat acīm neredzot, var nojaust, ka kaut kur aiz tiem dūmiem gruzd mīlestības alku olges. Gruzd un gruzd, par spīti tiem trakojošajiem dūmiem, par spīti, ka acīs cērtas, par spīti visam- gruzd.

 

"Krieva āda" izaicināja, brīžiem šokēja un caur un cauri urķējās latvietības mentalitātē, kas kroplojās disharmonizējošā padomju varā. "Džikī" caur meitas Meldras dzīvi turpina šo pašu laikmeta iezīmju un notikumu konstruēšanu, reizē ļaujoties privātās dzīves un likteņa pagriezieniem.

Bet tad ir vēl tā nenotveramā līnija, kas tiek izspēlēta caur smaržu sajūtu- tas ir kas fanscinējošs- kā vienas smaržas eksistenci var pārvēst tādā stāstā, kas krustu šķērsu savelk kopā tik daudzus notikumus. Un es nerunāju tikai par smaržām kā tām, kas gozējas veikalu plauktos. Arī par tām dzīvības sulām, komunālo dzīvokļu smārdu, seksualitātes aromātu un laikmeta iezīmju smaķeli.

 

Ja Rukšāne būtu Džikī smaržu mārketinga speciāliste, es varētu skaļi iesaukties "pārdots". 

 

Es nevēlos neko daudz atklāt par sižetu (un ceru, ka neviens nenozags šīs pirmatklājēja tiesības citam lasītājam), es tikai varu teikt- ja neesi lasījusi "Krieva āda" sāc ar to un pēc "Džikī" tad roka pastiepsies pati. Bet, protams, var lasīt arī neatkarīgi, vietām autore atgādina par seniem notikumiem, kas bijuši īpaši spilgti "Krieva āda".

 

Stāstam piemīt kas savaņģojoši hipnotizējošs, jo nav iespējams atrauties no "Džikī". Kaut kas aizliegts, baudkārs un izaicinošs.

 

4+ zvaigznes

 

Izdevniecība: Dienas grāmata
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dienasgramata #džikī #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/2/dace-ruksane-dziki Sun, 19 Feb 2023 14:00:50 GMT
Anne Katrīne Bomane "Agate" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/anne-katrine-bomane-agate  

Anne Katrīne Bomane
"Agate" 2023

 

Anne Cathrine Bomann
"Agathe" 2017

DSC_0846DSC_0846SK

 

 

"Nedzīvošana ir saistīta ar zināmu vientulību. Tas ir kā noskatīties, ka citi rotaļājas, kad tev ir lauzta kāja." (50.lpp.)

 

"Agate" ir kā ar arheoloģisko izrakumu otu uzmanīgi nopūsti senie cilvēkziņas smilšu putekļi, lai kārtu pēc kārtas atklātu dzīvesgudrību slāni, kas neskarts gulšņā aiz sadrupušas nolieguma virskārtas. Tik trausli juteklisks, aicinošs un uzrunājošs.

 

Setiņdesmit vienu gadu vecais psihiatrs savu laiku līdz pensijai skaita atlikušajās pacientu vizītēs. Visa viņa ikdienas rutīnas perfekcionisms ir tik ierasti koncentrēta, ka tajā nav iespējams ielauzties no ārpasaule. Taču uzmācīgā divdesmit piecus gadus vecā paciente Agate, uzsākot terapiju pie viņa, sāk pamazām sagraut viņa priekštatus par savu nocietināto dzīvi, kurā viss paša būvētais kā žņaugs nospiež jelkādu prieku dzīvot. Drīz vien robeža starp terapeitu un pacienti sāk izbalēt, draudot izmainīt visus priekštatus par viņa dzīvi.

 

"Agate" aicina skatīties plašāk, saredzēt to, kas bieži vien mūsu prātos ir akli aizslēgts- iepazīt apkārtējos un ieraudzīt viņus pa īstam, ne tikai ļauties mūsu iedomām par kādu esam. Romāns par dzīvi un nāvi, par dzīvošanas pilnasinību un šaurajiem nīgruma sprostiem, kuros mēs paši iestiguši slīkstam. Stāsts par iespējām, kurām nekad nav par vēlu. 

 

3.8 zvaigznes

 

"Manuprāt, dzīve sastāv no neskaitāmām izvēlēm, kas mums jāizdara. Un tikai tad, kad atsakāmies uzņemties šo atbildību, viss kļūst vienaldzīgs." (51.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Inga Mežaraupe

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

]]>
(SANDRA KOKA) #agate #blogs #book #bookstagram #denmark #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2023/2/anne-katrine-bomane-agate Fri, 17 Feb 2023 15:14:12 GMT
Tailers Olivers Gita Treice "Dusošā Pērlīte" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/tailers-olivers-gita-treice-dusosa-perlite Tailers Olivers

Gita Treice (ilustrācijas)

"Dusošā Pērlīte" 2023

 

 

Tyler Oliver,  Gita Treice
"The Slumbering Pearl"

DSC_0891DSC_0891SK

 

"Pērlītes sapņos viss atdzīvojas."

 

Jau kuro stundu mazās dūrītes nepagurdamas brauca mazās actiņas, nemiers iezadzies kājelēs aicina doties no viena istabas stūra līdz otram, celties kājās un šūpoties gar krēsla malu, tad čīkstot atrāpot pie mammas un iegremdēt savus mazos, nesen izdīgušos zobeļus kakla bedrītē. Un tā neskaitāmas reizes dienā- miegoties, snauduļot, bet nespēt aizmigt, līdz vecāku klēpī ritmiski ieaijāta, mazā kripatiņa aizver actiņas pasaulē vissaldākajam miedziņam. 

 

Dažu brīdi šķiet, ka es esmu līdzīgā stāvoklī- starp miega badu un pusnomodu, starp jūdzēm ātri viļņojošiem sapņiem un dienas notikumu kaleidoskopam, kas snaudā skrien gar aizvērtiem acu plakstiem. Un līdzīgi man, iespējams, ir neskaitāmi citi tādi mazulīšu vecāki.

Tailers Olivers, raugoties uz savas mazās meitiņas trauslo miedziņu, iedvesmojās šai grāmatai, tādejādi veltot to arī visiem jaunajiem vecākiem, kuriem šis viss liksies tik pazīstams. Savukārt Tailera latviešu sieva, ieraugot Gitas Treices maģiski ilustrētās grāmatas, nolēma, ka tieši viņa spēs iedzīvināt grāmatā mazo Pērlīti. Un viņai ir taisnība- "Dusošā pērlīte", neskatoties uz zemūdens pasauli, rada kosmosīgu fantāzijas sajūtu, kurā iespējams ir viss. 

 

Mazā Pērlīte tik ļoti, ļoti vēlas iemigt, bet viņas prātu nodarbina citas lietas un, lai kā apkārtējie censtos mazo iemidzināt, tas nekādi neizdodas. Bet tieši miedziņā mazā Pērlīte izsapņo Visumu, jo viņas sapņos visa pasaule atdzīvojas. 

 

Māksliniece Gita Treija ne tikai ilustrējusi bērnu grāmatas un saņēmusi arī vairākas balvas, bet arī veidojusi daudzu grāmatu vākus. 

Savukārt kinooperatoram, scenāristam un režisoram Taileram Oliveram "Dusošā Pērlīte" ir pirmā bērnu grāmata. 

 

"Dusošā Pērlīte" ar dzīvīgi plūstošām un maģiskām ilustrācijām ieved ārpasaulīgā vidē, kur okeāna bezdibenīgās dzīles saplūst ar bezgalīgo kosmosu. Šeit sastopamas visas iespējamās dzīvās radības un uzplaukst fantāzijas Visums.

 

Grāmata mazajiem miedziņa meklētājiem un viņu mīlošajiem un nogurušajiem vecākiem. 

 

Tulkotāja: Renāte Punka

Izdevniecība: Jānis Roze

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dusosaperlite #eslasu #gitatreice #gramatas #izcilasgrāmatas #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/2/tailers-olivers-gita-treice-dusosa-perlite Fri, 17 Feb 2023 13:58:18 GMT
Aino Pervika "Burmemme" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/aino-pervika-burmemme Aino Pervika

Aleksandra Runde (ilustrācijas)

"Burmemme" 2023

 

Aino Pervik
"Kunksmoor. Kunksmoor ja Kapten Trumm"

(Kunksmoor #1-2)

 

DSC_0882DSC_0882SK

 

"Es daudz labprātāk esmu veca, gudra ragana nekā jauna nejēga." (72.lpp.)

 

Burmemmīga, varen burmemmīga grāmata- vētraina, draiskulīga, humoristiski haotiska. Tāda, kas apbur lasītāju. Un, kā nu neapburs, ja galvenā varone ir gara, kaulaina veča, kura prot ne tikai burties, vārīt rūgtas zālītes, bet arī atvērt plaši savu sirdi, lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem.

 

Neticami, ka kaimiņu bērni Igaunijā ar Burmemmi (Kuksmoor- igauniski) iepazinušies jau tālajā 1973.gadā. (un tuprinājumu 1975.gadā). Spilgtās raganas tēls ir tik iespaidīgs, trakuļojošs un reizē sirsnīgi piemīlīgs, savukārt notikumi norisinās tik neparedzami kā rodeļu trasē- ik pa brīdim parādās kas negaidīts, absurdi piemīlīgs un virpuļojošs. Šajā latviski tulkotajā izdevumā ar Aleksandras Rundes ilustrācijām ir apvienotas abas "Kunksmoor" daļas, līdz ar to lasītājs tiek aiznests arī uz īpašas mīlestības stāstu starp Burmemmi un veco kapteini Bungu. Viņu attiecības ir tik reālistiskas, tik raupji atklātas, kā omes zemes sastrādātās rokas.

 

Milzīgs ir Maimas Grīnbergas tulkojums, tik ļoti precīzi adaptēts latviešu valodai un skanējumam, tik daudz vārdu, ko gribas apviļāt mutē un izrunāt, lai dzirdētu to skanējumu. Tik daudz metaforu un aksiomu rada vārdu spēli, kas izkustu tiešā tulkojumā. 

Tāpat stāstam komplimitējošās Aleksandras Rundes ilustrācijas, kas savā mākslinieciskajā haotismā, tiešajā nepilnībā pieslīpētas spilgtās raganas Burmemmes tēlam. Man ļoti patīk, ja mākslinieks pieturās pie konkrētas krāsu gammas un tādejādi integrē to savos gleznojumos, šajā gadījumā melnajos zīmējumos iepludināta rozā un dzeltena (kontrastējošās krāsas), vietām ienāk baltā krāsa. Savā ziņā tas simbolizē pretmetus, saulaini pozitīvo stāstu.

 

Burmemme ir tikpat košs tēls kā Pepija, Karlsons vai Ronja.

Viss, ko es varu teikt- kur bija Burmmemme manā bērnībā?!

 

PS. Lasu slimojot un saku kā ir- Burmemmes slimošanas epizode ir vienkārši bombīga!

 

"Kad Burmemmei bija paaugstināta temperatūra, viņai nekad nevīžojās kratīt stabiņu uz leju, tāpēc visu laiku vajadzēja ņemt jaunu termometru. Slimošanas laikā viņa temperatūru mērīja nepārtraukti. Tieši tas jau bija slimošanas jaukums. Termometrus ar vislabākajām temperatūrām viņa pēc tam salika atsevišķā lādītē un reizēm vakaros, tēju dzerdama, aplūkoja." (25.lpp.)

 

4 zvaigznes

 

Tulkotāja: Maima Grīnberga

Izdevniecība: Liels un mazs

]]>
(SANDRA KOKA) #aivopervik #blogs #book #bookstagram #burmemme #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/2/aino-pervika-burmemme Fri, 17 Feb 2023 13:01:17 GMT
Lilija Berzinska "Ronēns Mākonītis" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/lilija-berzinska-ronens-makonitis Lilija Berzinska

"Ronēns Mākonītis" 2023

DSC_0791DSC_0791SK

 

Nezināšana neatbrīvo no atbildības, it sevišķi brīžos, kad cilvēciskā ziņkārība, vēlme pašapliecināties un palielīties citiem, ņem virsroku pār sapratni, ka savvaļas dzīvnieki nav tas pats, kas pieradinātie mājas mīluļi. Šo grāmatu, ko vienkārši gribas turēt rokās un apmīļot- kā ilustrācijas, tā tekstu un arī apetītlīgo nosaukumu, pirmkārt ir jāizlasa visiem pieaugušajiem. Galu galā viņi ir tie, kas rāda piemēru saviem bērniem. Lai sociālajos tīklos vairs nebūtu pašbilžu ar mazajiem, smiltīs guļošajiem ronēniem (un nu jau arī ar lāčiem).

 

Lilija Berzinska ir aizpildījusi sabiedrības tukšo zināšanu caurumu, lai dabisko roņu attīstības ciklu mēs nepārprastu- mēģinot mazo balto ronēnu stumt atpakaļ jūras viļņos, tādejādi laupot viņam izdzīvošanas iespējas. 

 

Vizuāli baudāma kā zefīra gabaliņi, poētiska un sirsnīga.

Mazais ronēns mani savaldzina tikpat stipri kā ziņkārīgo pundurpeli. Burtiski sajūtu laika posmu pie jūras starp aizejošo ziemu ar ledus gabaliem un vēl tikai nojaušamo pavasara elpu. Ledainu jūras krastu, kurā pret vēju ķērc milzu kaijas, zem kājām rušinās pa kādai retai minipelītei un kā balti gubu mākoņi tumšajās smiltīs ierakušies mazie ronēni, kuri gaida, kad ieradīsies mamma ar zivju lomu. Pašās grāmatas beigās arī kodolīga informācija kā rīkoties, pludmalē ieraugot roņus, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes tālrunis.

 

Lai nākamāja pastaigā pa vēja plosīto pludmali, satikšanās ar ronēniem vairs neizraisa izbrīnu- tur mazais ronēns pieņemas spēkā, lai kļūtu par īstu jūras iemītnieku. 

 

 

Izdevniecība: Latvijas mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #latvijasmediji #lilijaberzinska #read #reading #ronensmakonitis https://sandrakoka.com/blog/2023/2/lilija-berzinska-ronens-makonitis Thu, 16 Feb 2023 06:59:49 GMT
Tero Mielonens Mari Ahokoivu "Pasaules pētnieki" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/tero-mielonens-mari-ahokoivu-pasaules-petnieki Tero Mielonens Mari Ahokoivu

"Pasaules pētnieki" 2023

 

Tero Mielonen ,  Mari Ahokoivu
"Maailmantutkijat" 2021

DSC_0834DSC_0834SK

 

"Pasaulē ir ļoti daudz, ko pētīt. Par laimi, par pētnieku var kļūt jebkurš."

 

Grāmata, kas aizrāva ne tikai mūsmājas lielākos un mazākos pētniekus, bet arī mani. Ja no sākuma man likās, ka ši grāmata pašus mazākos lasītājus iepazīstina ar neparastākām profesijām zinātnes lauciņā, tad iedziļinoties atklājas, ka arī es varu uzzināt daudz ko jaunu un aizraujošu, ne velti pašā grāmatas beigās paslēpusies gara pateicības rinda ar pētniekiem, intendentiem un profesoriem, kas sīki pārbaudījuši grāmatā minētās informācijas patiesumu.  

 

Mēs katrs bērnībā sapņojam, par ko vēlētos būt, pat, ja dažkārt tās ir profesijas, ko mēs pamanām apkārt. Bet dažiem ir laimējies bērnības aizraušanos kādā mazākā vai lielākā mērā integrēt savā nākotnes profesijā. Vai tas nebūtu lieliski, ja ikviens no mums darītu tikai to, kas patiesi aizrauj. 

 

Somu autors ir aprakstījis dažādus pētniekus no visas pasaules, caur viņu bērnību parādot, ka pat vissvarīgākie atklājēji un zinātnieki, arī ir bijuši bērni, kuri spēlējas, sapņo un iepazīst pasauli.

Ļoti patīk, ka grāmatas burvīgajās ilustrācijās ir aptverta pasaules tautu dažādība, parādot, cik mēs visi esam daudzveidīgi un reizē līdzīgi. Tāpat ir ietverts stāsts par Tūvi, kurai ir kustību traucējumi.

Grāmatas beigās arī pāris lapas ar uzdevumiem, kuros līdzdarboties.

 

"..nav vērts pieņemt svarīgus lēmumus ar tukšu vēderu." 
 

 

Tulkotāja: Gunta Pāvola

Izdeviecība: Latvijas mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #latvijasmediji #pasaulespetnieki #read #reading #somija https://sandrakoka.com/blog/2023/2/tero-mielonens-mari-ahokoivu-pasaules-petnieki Wed, 15 Feb 2023 18:15:49 GMT
Zane Nuts "Mums vajadzētu šķirties" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/zane-nuts-mums-vajadzetu-skirties Zane Nuts

"Mums vajadzētu šķirties" 2023

DSC_0764DSC_0764SK

 

Kas ir šī Zane Nuts?! Es lasu un pilnīgi nepazīstu. Nezinu, vai tas ir Zanes nākamais pakāpiens rakstniecības trepēs, nokļūšana izdevniecības paspārnē, dzīves briedums vai vienkārši kāds pavisam pilnīgi cits izskaidrojums, bet "Mums vajadzētu šķirties" ir sajūtama pavisam cita rakstnieces šķautne. Un man tas patīk! 

Man gribētos teikt, ka es galvenajos varoņos vairs neredzu pašu Zani- šie ir pilnīgi nesaistīti personāži, kuriem ir pilnīgi savādāka dzīve, vēlmes un izdarības. Un tas savā ziņā ļauj vairāk noticēt stāstam, iejusties varoņu ādā un līdzpārdzīvot notiekošo. 

 

"Mums vajadzētu šķirties" var maldināt ar saldi ledenīgo vāku, jo šeit ir maz pārcukurotu lappušu ar romantizētām attiecībām, vairāk skaudri reālistiska precēta pāra attiecību preparēšana. Tieši stāsta uzbūve, kurā lasītājs var iepazīties ar sabrukušas laulības ainu gan no Lauras, gan Edgara skatu punkta, piešķir romānam kololīgu un spraigu sižeta līniju.

Tikai emocionālais sižets norisinās nevis ārpus pāra, bet iekšienē- sajūtas, emocijas, pārdomas, skumjas, nožēla, izpratne, noklusētais- tas viss tiek spēlēts kā pinpogs, lai galu galā atrisinātu neatrisināmo- kas mēs pa īstam esam? Kur attiecībās beidzas mūsu personība, bet kur pašsaprotami pielāgojamies otra vēlmēm. Vai iespējams divdesmit gadus nodzīvot blakus svešam cilvēkam, tā arī līdz galam neizprotot otru, pieņemot visu notiekošo par pašsaprotamu, pierasti ikdienišķu un sev piederošu?

 

Stāsta varoņi netiek iedalīti labajos un sliktajos, galu galā attiecības veido divas puses, bet gribas vien nopūsties un teikt- kāpēc, kāpēc mēs visu tā sarežģījam, sāpinām un neļaujamies mīlēt sevi pašiem, arvien alkstot, lai otrs mūsos piepilda mīlestības groziņu a ruzmanības un laimes augļiem.

 

Šis romāns apliecina, ka Zane ir uz pareizā ceļa, es gadīšu jaunus pārsteigumus!

 

Izdevniecība- Latvijas mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #mumsvajadzetuskrities #read #reading #zanenuts https://sandrakoka.com/blog/2023/2/zane-nuts-mums-vajadzetu-skirties Wed, 15 Feb 2023 17:59:46 GMT
Roxie Nafousi "Manifest" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/roxie-nafousi-manifest Roksija Nafusi

"Manifestē" 2023

 

 

Roxie Nafousi

"Manifest" 2022
DSC_0719DSC_0719SK

 

"Manifestēšanā sastopas zinātne un viedums; tā ir dzīves filozofija un pašizaugsmes prakse, kas palīdz dzīvot labāku dzīvi." (12.lpp.)

 

Vārds "manifestācija" pēdējā laikā nāk komplektā ar negatīvu noskaņu, jo mūsdienu pasaulē, kur uzplaukst viltus guru un tik aktuāla laimīgas dzīves pielūgšana, ir ļoti smalka līnija starp iedvesmu dzīvot piepildītāku un pilnvērtīgāku dzīvi un šarlatānismu. Tāpēc, lai kur arī tu darbotos un kādā virzienā dotos, svarīgi ir būt ne tikai atvērtam pret visu jauno, bet arī ieslēgt kritisko domāšanu.

Nospraust mērķi un doties uz to- tas skan daudz labāk vai ne?! Patiesībā nav svarīgi, zem kādas definīcijas jūs sev to iebarojiet, svarīgi jau ir savas dzīves uzlabošana.

 

"Sevis mīlēšana ir līdzsvara atrašana starp to, kas tev nepieciešams šodien, un to, ko vajag tavam nākotnes "es"". (57.lpp.)

 

Roksija Nafusi pavisam kodolīgi izstāsta galvenos un svarīgākos septiņus soļus, lai virzītos uz saviem sapņiem, neaizmirstot pašu galveno- saprast, ka manifestācija nav mistiska labuma iztēlošanās un gaidīšana, tieši pretēji- manifestācija pieprasa aktīvu darbošanos. Es to salīdzinu ar akadēmiskā darba tēmas izvēli. Jo precīzāk, sīkāk, detalizētāk un šaurāk to izvēlēsies- šajā gadījumā mērķi, jo ātrāk, skaidrāk un mērķtiecīgāk varēsi veikt darbības, kas ļaus šo mērķi sasniegt. Un šeit, manuprāt, ir lielākā sabiedrības locekļu problēma. Cilvēki nezin, ko viņi grib. Vēlas būt laimīgi, bagāti, veseli? Ko ietver šīs vispārinātās frāzes? Cik detalizēti ikviens var pamatot, kas tieši ir tas, kas padarīs konkrēti viņa dzīvi pilnvērtīgāku?! Tiklīdz ir skaidri un detalizēti vizualizēts sapnis, ir daudz vieglāk uz to virzīties.

 

"Bailes un šaubas bieži izliekas par draudzenēm: tās apgalvo, ka sargā tevi no neizbēgamas vilšanās, patiesībā traucējot atklāt visuma pārpilnību." (32.lpp.)

 

Kas attiecas uz pašu grāmatu- šeit, protams, nav nekādu skandalozu atklājumu vai jauninājumu, manifestācijai ir sena vēsture, tāpēc, ja neesi ar dažādām praksēm uz "Jūs", šeit neatradīsi daudz jauna. Bet atkārtošana ir zināšanu māte, tāpēc tieši kodolīgumā un konkrētos punktos var pieķerties, lai varētu aktīvi sākt rīkoties. Jāņem vērā, ka šī grāmata ir viens no Roksijas pārdošanas rīkiem, tāpēc ne velti vairākās vietās ir atsauksmes uz viņas mājaslapu- cik daudz pakļauties autores šarmam, vai paņemt vispārīgo informāciju, ir katra paša lasītāja ziņā, bet man noteikti ir pāris atzīmēšanas vērti punkti, ko gribētu ieviest dzīvē. Īpaši gribas uzsvērt 6.nodaļu, kas aicina skaudību pārvērst iedvesmā. Un, protams, aicināšana būt klātesošam- to ir tik nepieciešami praktizēt ikvienā lietā, laikā un vietā- it sevišķi, kad dzīvē nākas apvienot neskaitāmas lomas, bet pa vidu telefons aicina piedalīties virtuālajā realitātē. Un, protams, sevis mīlēšana. Kā arī terapeitiskais dienasgrāmatas rakstīšanas punkts. 

 

 

"Cik bieži tu, aizverot sociālos tīklus, jūties sliktāk par sevi un savu dzīvi nekā pirms to apmeklējuma?" (118.lpp.)

 

"Mantra ir vārds, frāze vai skaņa, kuru jebkruā brīdī vari atkārtot prātā vai skaļi, lai veicinātu apzinātību, mazinātu stresu un paaugstinātu vibrāciju." (47.lpp.)

 

Grāmata tiem, kuri grib saprast, kas ir manifestācija un pa soļiem ieviest to dzīvē.

 

 

Tulkotāja: Gundega Graudiņa

Izdevniecība: Helios

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #manifestācija #manifeste #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/2/roxie-nafousi-manifest Tue, 07 Feb 2023 13:09:15 GMT
Alija Heizelvuda "Mīlestības hipotēze" https://sandrakoka.com/blog/2023/2/alija-heizelvuda-milestibas-hipoteze Alija Heizelvuda

"Mīlestības hipotēze" 2023
 

 

Ali Hazelwood
"The Love Hypothesis" 2021

DSC_0664DSC_0664SK

 

Vairāk par pašu grāmatu man interesēja, kas stāv aiz "Mīlestības hipotēze". Un ar to es domāju, tās radītāju. Uzzinot vairāk par pašu autori, sāk palikt skaidrākas neparastās grāmatas detaļas. 

Alija Heizelvuda, aiz kuras stāv un krīt TIK TOK fanu armija, dzīvo atklāti slepenu dzīvi kā autore. No vienas puses, viņa nebūt neslēpjas- internetā atrodamas neskaitāmas intervijas ar viņas fotogrāfijām, tāpat arī daudz tiek stāstīts par viņas darbošanos neirozinātnē, doktora grādu un pasniedzējas statusu. Bet tajā pat laikā, viņa nekur neatklāj savu īsto vārdu. Visspārsteidzošākais visā šajā ir tas, kā viņa savu neticamo rakstnieces slavu spēj paturēt noslēpumā no saviem darba kolēģiem (vai tiešām?!).

Zinātne un akadēmiskums ir klātesošs arī viņas neticamu popularitāti ieguvušajai grāmatai "Mīlestības hipotēze", acīmredzami pierādot, ka arī smadzenes un doktora grāds var būt seksīgs. Dzimusi un uzaugusi Itālijā, Alija Heizelvuda šķiet daļēji ielikusi sevi galvenās varones Olīvas tēlā, attainojot, ar cik daudziem šķēršļiem jāsaskarās sievietei no citas valsts, lai pierādītu sevi zinātnes jomā. Šo aspektu man gribas uzsvērt visvairāk- doktorgrāda studijas, zinātniskā vide ir ļoti sīki un precīzi attainota, ņemot vērā, ka tā ir joma, kuru pārzin pati autore.

Alija aizrāvās ar erotisko "fan fiction" (fanliteratūru?) rakstīšanu, internetā viņas darbus pamanīja literārais aģents un tālākais jau ir vēsture. Bet, šķiet, ka TIK TOK ir īpaša loma grāmatu slavināšanā, padarot konkrētas grāmatas par mega trendīgām. 

Tomēr man pietrūka romantiskās ticamības puse starp varoņiem un daudzās neveiklās, īpatni savādās ainas, piezīmes un rīcības vairāk mulsināja kā lika smieties. (Īpaši mulsinoša man likās seksa aina.)
Ņemot vērā, ka Alija Heizelvuda raksta "romcom" (romantiskās komēdijas), smieties vajadzētu pārpārēm, bet acīmredzot es līdz galam nenolasīju šo STEM (Science, Technology, Engineering, Math) humoru.

 

Man gribas teikt- tā nav grāmatas vaina, bet gan mana. Iespējams, ja tu nemeklē ikvienā ainā racionālu izskaidrojumu un spēj relaksēti baudīt visu, ko rakstniece pasniedz, šī būs grāmata tev. 

 

 

Tulkotāja: Renāte Kārkliņa

Izdevniecība: Latvijas Mediji

]]>
(SANDRA KOKA) #alihazelwood #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #izcilasgrāmatas #latvijasmediji #mīlestībashipotēze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/2/alija-heizelvuda-milestibas-hipoteze Mon, 06 Feb 2023 15:19:40 GMT
Dr. Edīte Eva Egere "Dāvana" 2023 https://sandrakoka.com/blog/2023/2/dr-edite-eva-egere-davana-2023 Dr. Edīte Eva Egere

"Dāvana" 2023

 

Edith Eger

"The Gift: 12 Lessons to Save Your Life" 2020

 

DSC_0669DSC_0669SK

"Mēs nevaram izvēlēties, kas ar mums notiks, bet esam brīvi savā izvēlē, kā reaģēt uz piedzīvoto." (19.lpp.)

 

Slovākijā dzimusī amerikāņu psiholoģe Edīte Eva Egere, kura izdzīvojusi Aušvicā un tur arī zaudējusi savus ungāru ebreju vecākus, 2017.gadā, izdodot savus emuārus "Izvēle", ieguva starptautisku atzinību un slavu. Edīte ir ne tikai fascinējoša un apbrīnas vērta personība, viņas ieguldījums, strādājot terapijā ar pacientiem, ir nenovērtējams. Balstoties uz savu pieredzi, soli pa solim mēģinot tik pāri šokējošiem notikumiem viņas pagātnē, viņa parāda, ka jebkurā gadījumā pēc pārdzīvojuma ir cerība uz pilnvērtīgu dzīvi.

 

"Dāvana" ir 13 mācību stundas, kurās ikviens var paņemt gabaliņu sev. Ir sajūta, ka autore ir ielūgusi mūs uz bagātīgām svinībām, kuru centrā ir pieredzes iegūta zināšanu torte. Un gabaliņu pa gabaliņam viņa mums sniedz šīs zināšanas. Katra no mācību stundu nodaļām ir papildināta ar reāliem pacientu stāstiem, neaizmirstot ielikt tajā visā savu personīgo redzējumu un  stāstu. Tāpat arī katras nodaļas beigās ir kodolīgs atslēgvārdu skaidrojums, kas koncentrēti izceļ svarīgāko. 

 

"Vakardienas upuri var viegli kļūt par šodienas ļaundariem." (50.lpp.)

 

Pirmkārt jau šīs grāmatas centrā ir Edīte pati- kā personība, kā piemērs, kura arī ļoti daudz atklāj par sevi, savām sajūtām, cilvēciskajām jūtām un soļiem, kas ļāvušas izbrist traucējošās pieredzes. Šī nav vienkārši pašpalīdzības grāmata, kurā apvietota teorija ar praksi, norādot, ka viss ir iespējams, skaidri noteikts un vienvirziena. Edīte ar saviem piemēriem skaidro, ka trauma nav kas tāds, ko var izdzēst no savas apziņas pavisam, jo ik pa laikam konkrētās dzīves situācijās tā par sevi var atgādināt. Tāpēc svarīgi ir to apzināties un saprast rīcības plānu, lai nekļūtu par upuri, bet par izdzīvotāju.

 

"Izvēle" bija iespaidīgs darbs, pēc kura izlasīšanas es burtiski sajutos, it kā iznāktu no terapeita kabineta, tāpēc satikšanās ar jauno grāmatu "Dāvana" bija aizkustinoši priecīga un pilna ar cerīgām gaidām. Arī šoreiz Edītes Egeres personība, spēja vienkārši, bet tajā pat laikā dziļdomīgi izteikties mani pārliecināja, ka viss dzīvē ir iespējams.

Kā autore min, viņa negrib, lai kāds salīdzina savas bēdas ar viņas holokausta pieredzi un noniecina savējās. Autore vēlas, lai lasītājs uztver to kā iedrošinājumu- ja Edīte Egere spēja izdzīvot, varu arī es.

 

Lasot reizē atzīmēju citātus, kurus gribētos sev turēt acu priekšā- un to ir tiešām daudz.

 

Iesvesmojoši, pacilājoši, skaudri, bet cerību pilni!

 

Iesaku!

 

4+ zvaigznes

 

"Piedošana nav kaut kas tāds, ko mēs sniedzam cilvēkam, kurš nodarījis mums pāri. Mēs piedodam sevis dēļ, lai vairs nebūtu pagātnes upuri vai ieslodzītie." (167.lpp.)

 

"Vissliktākais cietums ir tas, kuru es pati uzcēlu sevī." (11.lpp.)

 

"Mūsu ķermeņi tika izmantoti kā cilvēkveida vairogi, lai aizsargātu kravu no britu bumbām. (Briti gan vienalga vilcienus bombardēja.)" (11.lpp.)

 

"Lai mainītu kaitīgu, disfunkcionālu vai pašiznīcinošu uzvedību, ir jāmaina savas domas, aizstājot negatīvās pārliecības ar tādām, kas kalpo mūsu izaugsmei un to atbalsta." (13.lpp.)

 

"Ja cenšamies aizmirst notikušo vai mazināt tā nozīmi, mēs nevirzāmies uz brīvību." (14.lpp.)

 

"Pati svarīgākā atslēga ceļā uz brīvību ir tiekties uz to, kas jūs patiesībā esat." (18.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Daina Grūbe

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #davana #editeevaegere #eslasu #germany #gramatas #izcilasgramatas #izvele #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2023/2/dr-edite-eva-egere-davana-2023 Wed, 01 Feb 2023 13:33:43 GMT
Aivars Neibarts Gundega Muzikante "Ņaudiena.rrr" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/aivars-neibarts-gundega-muzikante-audiena-rrr Aivars Neibarts Gundega Muzikante

"Ņaudiena.rrr" 2022

 

DSC_0625DSC_0625SK

 

Šajā draiski dzīvnieciskajā dzejas krājumā, kur draiskojas ne tikai ilustrācijas, bet arī vārdi, Gundega Muzikante ir radījusi fantastisku darbu. Rullējot, plēšot, griežot, līmējot, ilustrējot, fotografējot, saspraužot, krāsojot, izgriežot, labojot, rakstot, integrējot, sasienot un pat izšujot! Es aiz sajūsmas noelšos, cik skaisti māksliniece ir sapludinājusi reāli taustāmo ar zīmēto, galu galā radot vairākdimensiju ilustrācijas, kurām tā vien gribas pieskarties, aptaustīt un nobraucīt.

Gundega Muzikante nevis veido atsevišķu vizuālo valodu, bet sapludina tekstu savos mākslas darbos, izmantojot dažādas tehnikas, ļaujoties absolūtam ideju okeānam, niansēti piepildot ikvienu lappuses stūrīti, ļaujot lasītājam iztēloties, ka grāmata nav statiski pabeigta, tajā joprojām norisinās aktīva darbība. Un kā pārsteigums- centrālais tēls dzejoļu autors Aivars Neibarts ar savu izteiksmīgo un raksturojošo sirmo bārdu ir aktīvs personāžs cauri grāmatas vēstījumam. 

 

Aivaram Neibartam patīk rotaļāties ar vārdiem, izmantojot gan apvidvārdus, gan veidojot savas variācijas.  Iraid, jemju, sune, visapkārtup, bezsunība- tie ir tikai daži no piemēriem, kur autors spēlējas un draiskulībā iesaista arī lasītāju. Dzējoļu varoņi ir dažnedažādākās radībiņas mums apkārt. Izņemot nojaušamo tituldzejoļa Ņaudiena īpašnieku, šajos dzejoļus sastopamies arī ar šuneļiem, sfinksu, vārnām, bitēm un citiem.

 

"Ņaudiena.rrr" savu ceļu pie lasītājiem mērojusi 20 gadus, kad, to pamanot aizsaulē aizgājušā Ņurbuļa atvilknē atradusi viņa dzīvesbiedre Sarmīte.

 

 

Gundegas Muzikantes mākslinieciskais risinājums ir pelnījis kādu nomināciju bērnu literatūrā.

 

 

Sastādījusi: Sarmīte Neibarte

Izdevniecība: Latvijas Mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #aivarsneibarts #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #gundegamuzikante #latvijasmediji #naudiena #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/1/aivars-neibarts-gundega-muzikante-audiena-rrr Sun, 29 Jan 2023 15:41:24 GMT
Agnese Rutkēviča "Skumjais laikmets" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/agnese-rutkevica-skumjais-laikmets Agnese Rutkēviča

"Skumjais laikmets

Esejas par mākslu, cilvēkiem un dzīvi"

2022

DSC_0620DSC_0620SK

"Katram pašam ir tiesības savu privāto tumsu sist krustā. Un nevienam citam. Elpojiet dziļi." (57.lpp.)

 

Vidusskolas sākumā , sasēdušies nobružātajos viensolos, mēs pavisam nobijušies, bet reizē neveikli jokodamies, ķērāmies rakstīt vēstuli savam nākotnes es. Bailes izlikties nopietnākiem kā klasesbiedriem, reizē izmaļot cauri domas, ja nu šo visu kādu dien izlasīs ne tikai adresāts, tas ir es, bet pilnīgi svešs cilvēks. Un vispār, ko gan lai es rakstu savam nākotnes es?! Izsūdzēt grēkus ar cerību, ka nākotnē mistiski brīnumainā kārtā visas pusaudžu raizes būs nogludinātas kā keramiķa rūpīgās rokas spēj pārvērst smagnējos māla pikučus? Lai vai kā, es neatceros detaļās, ko tieši es lasīju no savas pagātnes es pēc trim gadiem, kad, pirms izšļācot mūs lielajā dzīvē, varējām atvērt sev rakstītās vēstules, bet es atceros pamatīgas skumjas. Skumjas visdrīzāk par to, ka nekas jau nav mainījies. 

Agneses Rutkēvičas esejas ir kā vēstules sev, personīgas, transformējošas, urķējošas un reizē dokumentālas, savā ziņā laikmeta un paaudzes iekapsulējošas. Eseja pēc esejas rotē ap kodolu- "kultūra" un "māksla", ikvienā no tām fokusējoties uz konkrētu notikumu. Nepieradināti vaļsirdīgi, mežonīgi savdabīgi un plūstoši dziļdomīgi. Pēc katras esejas gribas nospiest "Pause" pogu, patīt atpakaļ un izrakstīt citātus. Galu galā attopos grāmatas beigās ar pilnu oranžu piezīmju izraibinātu lappušu- kas tik trāpīgi ieķeras manās lasītājas domās kā asi nezāļu stiebriņi.

Ir sajūta, ka reizē ar Agnesi, lasītājs no ārējo  apstākļu ietekmīgās kultūrdomas virzās uz autores iekšējo brīvības centru, kurā nav vietas aizspriedumiem, laika nogrieznim un ekspektācijām. Ir tikai Agnese pati, bez liekām ceremonijām un vēlmei izpatikt. 

 

"Krievija jau sen atgādina vietu, kur plosās iekšējais ugunsgrēks, kaut daudzi cenšas apdzēst to no ārpuses." (65.lpp.)

 

"Skumjais laikmets" nenospiež ar samezglotību, gluži pretēji- tas ir talantīgi plūstošs un dompilnīgs vēstījums par paaudzi, kura meklē savi kultūrsaknēs, nevis, lai izzustu paaudžu mantojumā, bet, lai prastu stāvēt droši un plaucēt savus radošos atzarus. Agnese Rutkēviča tik ikdienišķās lietās spēj izurbt dziļu domu aku, lai gremdētos no mūsdienu patērētājkultūras svelmes. 

 

"Jaunais gads var būt katru dienu. Salūts sirdī ir vissvarīgākā sagaidīšana." (31.lpp.)

 

Atbrīvojoši un trāpīgi skaisti. 

 

"Atkusnis rīkojas līdzīgi atmiņām- tās mums nepieder, bet ieeja tajās nav liegta." (13.lpp.)

 

 

Izdevniecība: Aminori
 

]]>
(SANDRA KOKA) #agneserutkevica #aminori #blogs #book #bookstagram #esejas #eslasu #gramata #gramatas #latvija #read #reading #skumjaislaikmets https://sandrakoka.com/blog/2023/1/agnese-rutkevica-skumjais-laikmets Sun, 29 Jan 2023 15:03:52 GMT
Kotrīna Zīle "Dvēsele sviestmaižu kārbiņā" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/kotrina-zile-dvesele-sviestmaizu-karbina Kotrīna Zīle

"Dvēsele sviestmaižu kārbiņā" 2023

 

Kotryna Zylė
"Siela sumuštinių dėžutėje" 2021

 

DSC_0568DSC_0568SK

Es nezinu kā tev, bet man, esot latvietei Lietuvā, ar katru brīdi līdzīgās brāļu tautu atšķirības paliek arvien izteiktākas. Gluži kā skatoties uz identiskiem dvīņiem- viss liekas tik līdzīgs, vienāds un kopīgs, bet diedienā dzīvojot kopā pamani niansētas atšķirības.

Latviešu kapu kultūra šķiet laužas laukā no katras poras, tādu pašu apmātību un ņemšanos ap kapu kopiņām novēroju arī Lietuvā. Tas, ka Lietuva iet soli tālāk, sapratu, kad man aizrādīja, ka esmu nopirkusi kapu puķes un tādas dāvināt nekādā gadījumā nedrīkstot. Laikam ejot es ātri uzķēru, kāpēc tos neatvairāmi skaistos milzu mārtiņrožu stādus, pirmajiem saliem stindzinot, audzē siltumnīcās pēc tomātu ražas novākšanas. Ne velti 1.novembris un nu jau 2.novembris kaimiņzemē ir oficiālā brīvdiena. Neskatoties uz to, ka dienu iepriekš skatlogus izraibina grebti ķirbji un saldumu spaiņi (kaut kā taču ir jāpelna), vairāk par šokolādēm un želejkončām šeit steidz iepirkt kapu sveces. Visu svēto diena un veļu diena ir laiks, kad gluži kā grēkojošais svētdienās steidz atmazgāt grēkus baznīcā, ikviens cenšas pārspēt kaimiņus savu radinieku kapu kopas izdaiļošanā. Novembra ātri satumstošajos vakaros gluži kā ekskursijā var doties no viena kapu lauka uz citu, jo tūkstošiem tumsā mirgojošu sveču liesmiņu ir kaut kas spogaini maģisks. 

 

Lietuviešu valoda, neskatoties uz citvalodu piesārņojumu, skan senatnīgāk un vecišķāk, tikpat daudz arī senās tradīcijas ir pārmantotas no paaudzes paaudzē. Un tas viss senatnīgi pagāniskais itin labi sadzīvo ar kristīgo (gluži kā mums). Un tomēr. Lai arī mums skolās un folkloras kopu vadītajos pasākumos ir iespēja iedzīvināt senās tradīcijas, tik dzīvu Meteņu (Užgavėnės) svinēšanu kā Lietuvā, es piedzīvojusi neesmu. Neskaitot skolu un bērnudārzu atsevišķos pasākumus un ikvienas pilsētas centra svētkus, visvarenāko svinēšanu var piedzīvot vienā no lielākajiem etnogrāfiskajiem brīvdabas muzejiem Rumšišķē. Maskas, baranku virtenes, taukos ceptas pankūkas uz ugunskura, tradicionālas dejas, dziesmas, spēles un, protams, salmu lelles Mores dedzināšana, kad vairāki tūkstoši skaļi kliedz, lai ziema dodas prom un ierodas pavasaris. Vairāku gadus esmu braukusi tieši un Rumšišķi, lai varētu arvien no jauna piedzīvot to senatnīgo sajūtu, kad tiešām liekas, ka ziema atkāpjas un dod vietu pavsara elpai. 

 

Es varētu tā turpināt, par to, kā vīrs pirms Ziemassvētkiem nes mājās salmus un atvainojas kādā kundzei, ka aizmirsis nopirkt pateicības maizīti svētkos.. Šo visu, visu un vēl jauniešu un bērnu rakstniece Kotrīna Zīle ir spējusi aizrautīgi izstāstīt grāmatā. Ienesot senču mutvārdu teikas, baismīgos pastāstus,  māņticību un tradīcijas mūsdienās, īsos pastāstos uzburot baismīgas epizodes, kas reizē šausmina, bet tajā pat laikā nepārbiedē. Šie desmit stāsti ir ģimenes kopdarbs, kas paredzēts ne tikai skolas vecuma bērniem, bet arī viņu vecākiem.  Aiz katra mūsdienīgā Kotrīnas stāsta ir papildinošs viņas tēva vēstījums par tādiem radījumiem kā laumām, Ģilteni un veļiem, kā arī tradicionālajiem svētkiem- Meteņiem un Ziemassvētkiem. koplasīšana raisīs sarunas. Man gribētos teikt, ka šajos senatnīgajos nostāstos dominē bailes- gan no nezināmā, gan no nāves.

 

Kotrīnai Zīlei izdevies tradicionālo, senatnīgo, baismīgo, mūsdienīgo, pārpasaulīgo un aizsaulīgo savīt vienā bizes pīnē, nojaucot robežas starp paaudzēm un iekapsulējot mutvārdu vēstījumu. Lai arī par kaimiņzemes Lietuvas folkloru, tomēr labi saprotami Latvijas kontekstā.

 

 

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Jānis Roze

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dacemeiere #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #janisroze #kotrinazile #kotrynazyle #lietuva #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/1/kotrina-zile-dvesele-sviestmaizu-karbina Fri, 27 Jan 2023 13:00:30 GMT
Jana Egle "Ledus debesis" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/jana-egle-ledus-debesis Jana Egle

"Ledus debesis"

Dzeja (2002-2022)
 

DSC_0497DSC_0497SK

"tu esi tik dziļa un necaurredzama kā

lēni aizsalstoša upe.." (37.lpp.)

 

Es nespēju nedomāt par to trauslumu, kādā ietvarā ietērpies dzejiskais kamols, kas vienā mirklī var gāzties no augstumiem un tūkstošs drumslās sašķīst, pa vārdam vien, pa burtam.

Un tikai tad pār mani kā tumīga migla, pārveļas neizmērojami skumjš vientulības plīvurs, kas raudina un reizē truli atkārtoti baksta sarētotas sirds viducī.

Dzeja ir kas atkailināti personisks. Kaut kas tāds, kas prasa nedzirdīgām ausīm iziet uz brīdi laukā, kas vēstot ļaunas ziņas, apsēdina nodolišu atzveltņu dīvānā un izmisīgi aicina uz “mums jāparunā”. Rakstīt par dzeju ir kā aprakstīt līķautu, kurā kas saglabājies no aizgājušā, ir vēstījums, bet galu galā neko neizsakams tukšums.

Dzeja ir kā lūrēt pa atslēgcaurumu prieka mājā, nemācēt atzīties savā iekārē un reizē slepus gribēt ielīst otrā. Aiz aizmālētas ārienes dzīva malka alkstošs skakaltušu dubļu pikucis elso, bet nezia kā izlausties.

Dzejas krājums “Ledus debesis” ir piemircis mīlestības alkām, izmisušām skumjām un pilns sapratnes brieduma, kurā viss skaistais ir netverami gaistošs.

 

Kā aizsvīdušā logā noķerts garāmskrienošs atspulgs.

 

"..kaut arī cilvēki arvien biežāk pazūd bez vēsts

viens otram un paši sev.." (83.lpp.)

 

Rakstniece, dzejniece un dziesminiece Jana Egle lasītāju atzinību un atpazīstamību iemantoja ar saviem stāstu krājumiem "Gaismā", "Svešie jeb Miļeņkij ti moj" un "Dzimšanas diena". Taču jau 2002. gadā iznāca viņas pirmais dzejas krājums "Dzirdēt noklusēto". Janas Egles vēstījumā jaušamas skumjas, dzīves skarbums un līdz pēdējai vīlītei urdošs emociju mikslis. 

 

"Ledus debesis" pat satura rādītāju lasot, šķiet, ka tas ieskanas dzejā. Fonā uzlieku Janas Egles albumu "Ainava ar vientuļu koku", viss apkārt vibrē.

 

"katru reizi kad tu atver muti

no tās izlido maijvaboļu spiets

 

vairākus gadus kāpuri

negausīgi grauzdami tavas saknes un

maigo dzinumu aizmetņus

ir mitinājušies tavā tumšajā mitrajā augsnē

nenovēršami briestot

garumā un treknumā

 

ik reizi kad tu atver muti

maijvaboles gūzmām vien gāžas ārā

un iekaro visu telpu

ap mums

 

 

dažas iepinas man matos

un dūc tik briesmīgi

ka neko citu vairs nevar dzirdēt" (43.lpp)

 

 

 

Izdevniecība: Latvijas mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dzeja #eslasu #gramatas #janaegle #latvijasmediji #ledusdebesis #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/1/jana-egle-ledus-debesis Fri, 27 Jan 2023 06:32:12 GMT
Zelda "Stāstiņi visiem pieaugušajiem" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/zelda-stastini-visiem-pieaugusajiem Zelda

"Stāstiņi visiem pieaugušajiem" 2022

 

DSC_0475DSC_0475SK

 

"Tā es aizdomājos par konkurenci. Par to, ka cīņa par vīrieti Latvijā kļuvusi pavisam sīva. Ka te vairs nav jūtu, nav vēlmes gūt un sniegt baudu, bet palikusi tikai nepieciešamība būt labākai, labākai un vēl labākai." (92.lpp.)

 

Varam jau izlikties un maigi mālēt sev acīs cukurmākoņu iedomas, bet realitāte ir diezgan brūtāla- brīvu un lielisku vīriešu, kas varētu ierindoties sarakstā "dzīvesbiedrs", pēc gadiem 45 Latvijā ir kā vērtīgi dabīgie izrakteņi. Pareizāk sakot- tādu praktiski nav, iespējams arī teorētiski nav.

Ar laiku vīrieši labākajos gados kaut kur mistiski pazūd, iespējams, ka tieši Latvijā ir kāds melnais caurums, kas iesūc viņus neredzamā vakumā. Dzirdu- lasītāji skaļi vaid un saķer galvas. Sakiet pārspīlējums?! Man nav jāgaida 40 plus gadi, lai par to pārliecinātos. Diemžēl, arī manu draudzeņu lokā ir neskaitāmi daudz  izglītotu, veiksmīgu, labi pelnošu brīvu sieviešu, kuras, alksot satikt savu romantisko otro pusi, Šķirotavā ( Tā Zelda nosauc iepazīšanās lietotni Tinder) ierauga neskaitāmo kādas citas "gādīgo vīru", vai tikai ātro seksiņu alkstošo garāmgājēju. Vai tās brīvās meitenes ir izlepušas- ar pārāk augstu standartu latiņu savam princim baltajā zirgā? Nebūt nē, diemžēl statistika Latvijā ir nežēlīga un grozi kā gribi- vīrišķā lepnuma turētāji ir mazākumā.

 

"Bet varbūt ir tā, ka gan vīriešu, gan sieviešu prasības un vēlmes nav samērojamas ar to, ko paši varam un gribam dot pretim?" (18.lpp.)

 

Zelda, kuru daudzi lasītāji pirmo reizi iepazina ar 2020.gadā iznākušo grāmatu "Stāstiņi pieaugušiem puišiem", atgriežas jau nobriedošākā un pārliecinātākā ampluā. Un ar briedumu es šeit nedomāju vecumu vai gudrību, drīzāk pārliecību par savām spējām un ar drošāku soli pie lasītājiem. Tie, kuri ikdienā lasa žurnālu "Klubs", noteikti būs pamanījuši, ka Zelda jau vairākus gadus ik mēnesi raksta seksa sleju- aprakstot gan savus, gan draudzeņu mīlas piedzīvojumus un amora meklējumus, kas reizē humoristiski, reizē dzīves saldsskābi ieēno mazu daļiņu no iepazīšanās ainas Latvijā. Zelda ir par sevi pārliecināta sieviete, kura drosmīgi pauž savu viedokli un reizē apzinās savas vēlmes. Un, pats svarīgākais, Zelda ir jutekliska sieviete, kura izbauda savu sievišķību un alkst baudas tās labākājā izpausmē. Es domāju, ka daudzas sievietes sevī gribētu ieraudzīt to drosmi, ar kuru Zelda dodas plašajā vīriešu meklēšanas jūrā, neapmierinoties ar mazumiņu vai darot lietas tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts vai citi tā dara. 

 

"Stāstiņi visiem pieaugušajiem" paralēli mīlestības meklēšanas stāstiņiem un pikantām piedzīvojumu ainiņām, runā par kopdzīvi, attiecībām un prasmi baudīt dzīvi.

Un pats svarīgākais- zināt, ko tieši tu vēlies, un iegūt to, reizē apzinoties, ka dzīve ne vienmēr ir vienvirziena iela, dažkārt tā ir kā serpentīna kalni Itālijas dienvidos, strauji pagriezieni, šokējoši pretīmbraucēji, sadursmes un aizrautīgi līdzbraucēji. Un tieši tas padara dzīvi kolorītu un brīnumainu. 

 

Zeldas stāstiņi ir kā pilna manikīra zāle čalojošu sieviešu, kurā humoristiski tiek atstāstīti dažādi dzīves notikumi, vienlaikus pasmieties, nopūsties, pabrīnieties, gardi aprijot pikantas detaļas. Zeldas stāstiņi ir atvērtiem prātiem, kas ar aizrautību gatavi doties Zeldas piedzīvojumos.

 

Jāuzteic MISHA ilustrācijas, kas izceļ Zeldas sievišķīgumu.

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #stastinivisiempieaugusajiem #zelda https://sandrakoka.com/blog/2023/1/zelda-stastini-visiem-pieaugusajiem Wed, 25 Jan 2023 17:21:59 GMT
Ieva Samauska "Soliņš un miskaste" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/ieva-samauska-solins-un-miskaste Ieva Samauska, Anete Bajāre- Babčuka

"Soliņš un miskaste" 2022

 

DSC_0437DSC_0437SK

Ieva Samauska, kura sarakstījusi vairāk kā 25 grāmatas bērniem, savā jaunākajā darbā "Soliņš un Miskaste" sīkākajās un vienkāršajās lietās mēģina izcelt unikālo un īpašo, pat, ja sākumā tā nemaz neliekas.

Anetes Bajāres- Babčukas ilustrācijās galvenie varoņi atdzīvojas un izceļas krāsainajā ikdienas vienkāršumā, tādejādi aicinot lasītājam ne tikai pamanīt parasto, bet arī pierastajam piešķirt maģiskumu, reizē apzinoties, ka katram no mums ir īpaši talanti un spējas, kas ne vienmēr ikdienā uz apkārtējo fona ir ieraugāmas, bet kādā brīdī tās var kļūt par superspējām.

 

Necilais Soliņš jūtas mazs un parasts, līdz uzzina, ka viņš var būt kādam Jumtiņš, citam Galdiņš, vēl kādam Namiņš un Pakāpiens. Savukārt blakus esošā Miskaste spēj sevi redzēt gan kā Dārgumu lādi, Afišas stabu, Megafonu, Krājkasīti, Puķu dobi un ko tik vēl ne. Iedvesmojoši aizrautīgais stāsts liek ieraudzīt pasauli savādāk, ļauties fantāzēšanai un iztēloties ikdienas lietas dzīvojam vēl neskaitāmas paralēlas dzīves.

Un aiz katra parastākā soliņa un skumjākās miskastes aicina saredzēt arī apkārtējo talantus un lietderīgumu. Dzīvīgās un draiskās ilustrācijas burtiski ievelk Miskastes un Soliņa ikdienas rosīgajā dzīvē, kur ik diena ir jaunu notikumu sološa, pilna nezināmā un reizē pārsteigumu sniedzoša.

Seno parunu par kalnu un Muhamedu mēs varam pārnest uz piedzīvojumiem. Ja nav iespējams doties pašam piedzīvojumos, ļauj piedzīvojumiem atnākt pie tevis. 

 

Šī nav pirmā sadarbība, veidojot bērnu grāmatu- Ievai Samauskai un Anetei Bajārei- Babčukai jau 2018.gadā "Liels un mazs" paspārnē iznākusi grāmata "Pikucīšu piedzīvojumi". Aneti, kura rada ilustrācijas akvareļa un zīmuļu tehnikā, iedvesmo "nekārtīgas bērnistabas, nejauši kluso dabu salikumi svešās mājās un dažādas slepus novērotas situācijas". 

 

Grāmata visiem bērniem- gan mazajiem bērniem, gan mazi lielajiem bērniem, gan lielo iekšējam bērnam. 

 

 

Ieva Samauska uzsver, ka bērnu grāmatās ilustratoram ir tikpat liela nozīme kā rakstniekam, jo galu galā, kas būtu stāsts bez ilustrācijām, tāpēc arī abu autoru vārdi ir vienlīdzīgi nopelnījuši tik uz grāmatas vāka. Tik pašsaprotami, bet kāpēc vēljoprojām tik daudzās bērnu grāmatās jārakņājas pa iekšlapām, lai sameklētu ilustratora vārdu?! Es ceru, ka ikviens autors spēj novērtēt, cik milzīga loma grāmatas radīšanai ir tieši otas burvim.

 

Izdevniecība: Pētergailis

]]>
(SANDRA KOKA) #anetebajarebabcuka #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #ievasamauska #petergailis #read #reading #solinsunmiskaste https://sandrakoka.com/blog/2023/1/ieva-samauska-solins-un-miskaste Sun, 22 Jan 2023 13:26:57 GMT
Catriona Ward "The Last House on Needless Street" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/catriona-ward-the-last-house-on-needless-street Catriona Ward

"The Last House on Needless Street" 2021

DSC_0379DSC_0379SK

Neparasts, samezglots un tumšs šaumu trilleris. Lai arī Katrionas romānu mēģina ievietot šausmu žanrā, jo vairāk lasi, jo vairāk gribas to nosaukt par anti-šausmeni, jo tajā ir vairāk sakarību, saistību un šausminošas patiesības nekā gribētos atzīt.

Man ļoti, ļoti interesē, kā šo romānu vērtē praktizējošs terapeits. Vairāk gan neko nevēlos filozofēt, jo tik daudz, daudz ko varu nejauši atklāt un noslēpums atšķetināsies kā omes salupušās bombongas stikla traukā. 

 

Tā kā "The Last House on Needless Street" nav standarta trilleris, kurš lasās raiti, iespējams, ka būs nepieciešama lielāka piepūle izsekot haotiskajai varoņu rīcībai un vēstījumam, pieiet tekstam skluporozi, lai nepalaistu garām pat niecīgāko detaļu. Stāstā pilnīgi katram elementam ir svarīga nozīmē, it īpaši autores pēcvārdam, ko viņa stingri piesaka lasīt tikai pēc romāna izlasīšanas. Un tikai tad viss saliekas kopā tik skaidri un reizē šausminoši reālistiski, ka atliek vien nopūsties un gandrīz vai sākt lasīt visu no sākuma, lai tekstam būtu pilnīgai cita nozīme. Lieliska tēma, spožs piegājiens literārajai struktūrai, sarežģītībai un oriģinalitātei. Iespējams, kādam būs problēmas ielasīties vai noturēt uzmanību, bet, jo vairāk es lasīju, jo vairāk pārliecinājos, cik sarežģīti ģeniāls ir autores vēstījums. 

 

Pirms vienpadsmit gadiem ģimenes atpūtas braucienā pie ezera pazudusi 6gadīgā meitenīte. Māsa, nespējot tikt galā ar zaudējumu, turpina meklēt vainīgo un ir pārliecināta, ka milzīgais Teodors, kurš dzīvo vientuļu dzīvi mājā ielas galā blakus mežam, ir iesaistīts traģiskajā pazušanā. Tikmēr Teds, laikā, kad nepiedzeras bārā, pavada laiku ar savu kaķi un atsevišķus brīžus ar savu nepaklausīgo meitu. Bet, vai tiešām meitene, kurai atļauts pavadīt laiku tikai mājas sienās, ir biedējošā milža Teda meita?

 

Iesaku visiem, kas alkst pēc kā oriģināla, šausminoša un reizē psiholoģiski izzinoša. Bet galīgi nevajag baidīties no vārda šausmas- vai tad ikvienā no mums nav apslēpts tumšums, kas raugās, kad pienāks īstais laiks līst laukā?

 

Grāmata, kas ir jāizlasa līdz pašai pēdējai lappusei, lai varētu izteikt savu viedokli. Pamešana pusratā šoreiz nestrādās.

 

4 zvaigznes no manis. Paldies!

 

Ps. Pirmo reizi lasīju trilleri, kurā viens no varoņiem ir kaķis! Pastāstiet man ko vēl par neparastumu!
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #catrionaward #eslasu #gramatas #horrror #read #reading #thelasthouseonneedlessstreet https://sandrakoka.com/blog/2023/1/catriona-ward-the-last-house-on-needless-street Mon, 16 Jan 2023 16:29:14 GMT
Rene Denfeld "The Child Finder" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/rene-denfeld-the-child-finder Rene Denfeld

"The Child Finder" 2017

DSC_0348DSC_0348SK

"..no matter how far you have run, no matter how long you have been lost, it is never too late to be found." (272.lpp.)

 

Detektīvstāsts ar pievienoto vērtību.

"The Child Finder", par spīti tam, ka apraksta tādu nežēlīgu tēmu kā bērnu sagūstīšana un vardarbība, pārliecina ar savu literāro vērtību, ļaujot ielūkoties dziļāk par parastām standartfrāzēm un detektīvstāsta vadlīnijām.

Teksts, kas pārliecina, pārņem un eksplodē emociju savaņģots. Šis nav trilleris, kas liks iegrauzties lappusēs bailēs trīcot un šokējoši grauzt blakus dīvanam nolikto popkornu. Šis nav detektīvstāsts, kurš nepārtraukti liks lauzīt galvu, kurš ko ir izdarījis, jo vairāk vai mazāk stāsta divās līnijās tiek aprakstīts notiekušais, gan no bērnu meklētājas, gan no upura skatu punkta. Šis nav stāsts, kas jūs pārsteigs nesagatavotus, bet tomēr- šis ir ellīgi burvīgs trilleris, kuru ne vien negribas nolikt malā, bet negribas, lai tas jelkad beigtos...

 

Mani samulsināja fakts, ka es neilgā laikā esmu izlasījusi 4, jā veselas 4 grāmatas, kas sižetos, emocionālajā vai atmosfēras ziņā pārklājas. Tā kā šis bija pēdējais no četriem, tad man visu laiku nepameta atdarināšanas un "es jau šo esmu lasījusi un zinu, kur tas viss velk" sajūta.

BET! BET! BET!-Rene Denfīlda šo ir sarakstījusi 2017.gadā, tāpēc nekādi nav iespējams, ka viņa būtu ietekmējusies no tādiem darbiem kā- Sam Lloys "The Memory Woods" (2020) vai Romy Haussman "Dear Child" (2020), ja nu vienīgi no Eowyn Ivey "The Snow Child" (2012), kur var vilkt paralēles ar seno krievu pasaku un mežonīgo, neviesmīlīgo sniega zemi, bet pasakas sapludināšana ar stāstu jau nav nekāds jaunums.

Man gribētos teikt- visas četras šeit pieminētās grāmtas ir pelnījušas tikt izlasītas, tikai brīdinu, ka, lasot visas pēc kārtas, var zust pārsteiguma moments. Tomēr savā dziļumā, emocionālajā plānā un poētiskumā, "The Child Finder" pārliecinoši pārspēj divas iepriekš pieminētās grāmatas par bērnu turēšanu gūstā. 

 

 

Naomi, kura pati kādreiz ir izbēgusi no sagūstītāja, bet savās atmiņās pilnībā izdzēsusi šausminošos pagātnes notikumus, ir uzaugusi ar audžumammu un pieņemto brāli. Alkās saprast savu izcelsmi, viņas dzīvi spēj piepildīt tikai viens uzdevums- uzmeklēt pazudušos bērnus, kad visi citi meklēšanas ceļi ģimenēm ir izsīkuši. Tā kā vien retu reizi Naomi ir atradusi pazudušos bērnus dzīvus, arī jaunajā uzdevumā- sameklēt mežos pazudušo piecgadīgo Madisonu, viņa necer atgriezt meitenīti vecākiem dzīvu. Meklējot pavedienus, kur skarbajā un vientuļajā reģionā varētu atrasties Madisona, Naomi sāk atcerēties detaļas no pašas bērnības un savas izbēgšanas brīvībā. Bērnu meklētāja, kura atradusi tik daudzus pazudušos bērnus, nespēj atrast pati sevi..

 

Grāmata nav tikai vienvirziena izmeklēšana, fokusējoties uz Naomi- bērnu meklētāju, jo, kā jau dzīvē notiek, izmeklētāji paralēli izskata arī citas lietas.

Šeit niansēti aprakstīta sagūstīta bērna reakcija uz traumu, izslēdzot realitāti no prāta, kā arī abstrahējoties un iegrožojot prātu fantāzijas un pasaku pasaulē. Tāpat arī grāmata uzsver to, ka ne vienmēr laimīgais atrašanas stāsts nozīmē laimīgas beigas- bieži vien atgriešanās atpakaļ realitātē nav iespējama, tāpat arī vecāku starpā lielais šķiršanās procents, nespējot tikt pāri bērna zaudējumu. 

 

Autore, kas pati ir adoptējusi un bijusi aizbildne vairākiem bērniem, šo faktu izceļ arī šajā romānā, aktualizējot milzīgo nozīmi pareizajiem cilvēkiem darot šo sirdsdarbu, sniedzot atbalstu, kad pārējā pasaule ir bērniem uzgriezusi muguru.

Nozīmīgs  ir arī fakts, ka autore pati ir izmeklētāja, kas romānu padara ļoti ticamu un reālistisku. 

 

PS. Grāmatai ir turpinājums "The Butterfly Girl"

 

 

Iesaku!

 

4 zvaigznes

 

"..some things never die. They just get passed on." (169.lpp.)

 

Izdevniecība: "Weidenfeld & Nicolson"

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #renedenfeld #thechildfinder https://sandrakoka.com/blog/2023/1/rene-denfeld-the-child-finder Tue, 10 Jan 2023 08:36:35 GMT
Aivars Neibarts "Rūķības" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/aivars-neibarts-rukibas  

Aivars Neibarts

"Rūķības" 2022
 

 

"Savāca rūķītis

pilnus maisus

pieneņpūku,

labi sasaldēja kā saldējumu

un tos augstu gaisos nesa.." (27.lpp.)

 

DSC_0314DSC_0314SK

 

Raksturojot Aivara Neibarta dzejoļu un pasaku grāmatu "Rūķības", prātā nāk divi atslēgas vārdi- labsirdība un dabas mīlestība. Neibarta rūķīši ir mazi labdari, kas rada, veido, sagatavo, māca un vienu vārdu sakot dara labus un sirsnīgus darbus, tajā pat laikā mijiedarbojoties ar dabu, novērtējot katru niecīgāko radībiņu, cienot un sargājot. Un reizē šī rūķīgā grāmata, kas pie mums mājās ienāca kā Ziemassvētku dāvana, ir krāsaini rudenīga. Tas gan nemaina lietas būtību, jo bērnu grāmatas dzīvo pašas savu dzīvi ārpus visiem gadalaikiem. 

 

Rūķi Signes Ērmanes ilustrācijās iegūst dzīvību, no ikvienas izstarojot prieku, aizrautību un maģiskumu, saglabājot pasakas elementu cauri visai grāmatai. Rūķi palīdz gan iedegties zvaigznei, gan rīkot dziesmu svētkus, gan izglābt Rīgu, gan pagatavot sniegu, tajā pat laikā neaizmirstot mācīties skolā un cīkstēties ar pūķi.

 

Acīgākie lasītāji pamanīs, ka ievada ilustrācijā sēž pats autors Aivars Neibarts (Ņurbulis) (1939-2001), kurš gluži kā meža rūķis, prata draudzēties un pulcināt ap sevi mazos rūķēnus. 

 

Ilustrācijas: Signe Ērmane

Izdevniecība: Baltais valis

]]>
(SANDRA KOKA) #aivarsneibarts #BALTAISVALIS #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #rukibas https://sandrakoka.com/blog/2023/1/aivars-neibarts-rukibas Sun, 08 Jan 2023 09:30:38 GMT
Džoana Keniga "Muzikālais mazulis" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/d-oana-keniga-muzik-lais-mazulis Džoana Keniga

"Muzikālais mazulis" 2022

 

DSC_9491DSC_9491SK

"Arvien lielāku popularitāti gūst ideja par iztēles pilnvērtīgu attīstīšanu, un pedagogi sāk atzīt, ka ar augsto tehnoloģiju prasmju sacensību nepietiek un ka iztēle, pārliecība, sociālās prasmes un labsajūta būs galvenās atslēgas panākumu gūšanai dzīvē,"

 

Šūpuļdziesmās ierakstītais sentēvu zināšanu kods kā stafetes kociņš tiek nodots no paaudzes paaudzē. Neskatoties uz valstu un valodas robežām, šis vecāku mīlestības simbols visās tautās tiek dabiski turpināts. Jau mammas vēderā mazulis dzird mammas sirdspukstus, vēdera burbuļošanu un virbācijas, kas savā veidā ir pirmā iepazīšanās ar mūziku, tāpat arī pirmās lalināšanas skaņas  ir pirmie soļi uz aizraujošo mūzikas pasauli. Kā šo pasauli ļaut iepzīt mazulim, palīdzēt attīstīt un praktizēt ikdienā, palīdzēs mūzikas pedagoģe un pētniece Džoana Keninga. Lai nemulsina vārds "mazulis"- šī grāmata ir paredzēta no bērna piedzimšanas līdz pat sešu gadu vecumam, bet iekļautā informācija, komunikācijas prasmes attīstīšana un dziesmu notis ir iespējams izmantot jebkurā vecumā, pat, ja bērns ir izaudzis no šķietamās mērķauditorijas. Un, nē, tev nav nepieciešama muzikālā izglītība, skaista balss vai prasme spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Kopā ar grāmatu "Muzikālais mazulis", tu soli pa solim varēsi uzzināt, kā izmantot mūzikas valodu, lai attīstītu un nostiprinātu bērna prasmes un sapratni par pasauli.

 

Autore ar piemēru palīdzību izskaidro, kā ieviest mūziku sadzīvē un pirsmskolas nodarbībās, lai attīstītu ne tikai ritma izjūtu, sapratni par mūziku, improvizācijas iespējām, dziesmu spēku, bet arī ļauj nostiprināt bērna komunikācijas prasmes, pārliecību par sevi un prāta attīstību. 

 

Grāmatā iekļauti arī QR kodi, kurus var noskanēt audio failus, padarot grāmatu interaktīvu un mazajiem tehnoloģiju bērniem daudz saistošāku. Pielikumā ir pieejamas notis vairākām dziesmām, ar kurām praktiski papildināt savas muzikālās zināšanas, gan dziedot, gan spēlējot. Tāpat arī nobeigumā autore ir norādījusi plašu avotu skaitu, kas ne tikai apliecina teorijas padziļināto pētījumu un zinātnisko pamatojumu, kas iegūts 30 gadu darba pieredzē, bet arī sniedz ieskatu resursos, ko izmantot pedogoģiskajā darbā. 

 

 

Grāmata, kas pedagogiem, vecākiem vai aprūpētājiem palīdzēs attīstīt mazuļa intelektuālās, lingvistiskās, emocionālās, muzikālās un fiziskās prasmes caur mūziku.

 

Tulkotāja: Māra Ulme

Izdevniecība: Latvijas mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #montesori #muzikalaismazulis #pedagogija #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/1/d-oana-keniga-muzik-lais-mazulis Fri, 06 Jan 2023 11:50:14 GMT
Gillian Flynn "Sharp Objects" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/gillian-flynn-sharp-objects Gillian Flynn

"Sharp Objects" 2006

 

DSC_9287DSC_9287SK

"..mother would not be distracted from her grief. To this day it remains a hobby." (97.lpp.)

 

Sulīgi pievilcīgs ābols displejā, kurā iekožoties atklāj, ka iekšpusē viss ir sapuvis, neēdams un riebīgs. "Sharp Objects" vizuāli pievilcīgo sajauc kopā ar kroplīgi atgrūstošo. Toksiski. Satraucoši. Traumējoši.

 

Giliana Flinna savas rakstnieces slavas virsotnes sasniedza ar savu grāmatu "Gone Girl", kura tika ekranizēta un ieguva bestsellera titulu. Pateicoties šiem sasniegumiem, uzmanība tika pievērsta arī viņas debijas romānam "Sharp Objects", kas vēlāk tika ekranizēta TV sērijās.

Nevaru noliegt, ka debija ir veiksmīgi nostrādāta, tumsā ievelkoša, brīžiem šokējoša un ar mazu skandināvisku piesitienu, kurā pašiznīcināšanās un traumas iet roku rokā ar seksuālo brīvību. Bet visādi citādi nevaru teikt, ka šis dūmakainais mazpilsētas trilleris jeb toksiskas ģimenes noslēpumu drāma mani pārsteidza. Vairāk vai mazāk ir noprotams virziens uz kuru iet šīs trakās ģimenes distancētās un šaušalīgās attiecības, arī  stāsts "žurnāliste dodas uz savu dzimto ciematiņu, lai atrisinātu noziegumu, ar ko policisti netiek/nevēlas tikt galā, paralēli cīnoties ar saviem pagātnes dēmoniem" ir plaši atražots neskaitāmās filmās un kriminālromānos. Tāpēc īss rezumē- lieliski uzrakstīts trilleris, kas aizlīdīs aiz ādas ar savu ārprātīgumu, bet līdz sajūsmas spiedzieniem tomēr neaizsniedzas.

 

Cammillei priekšnieks liek doties uz savu dzimto ciemu, lai uzrakstītu rakstu par divu mazu meiteņu nežēlīgu slepkavību. Lai izpildītu šo uzdevumu, Camillei nākas atjaunot savas ledainās attiecības ar distancēto un nemīlošo māti, iepazīt savas pusmāsas dīvaino uzvedību, kā arī atsaukt atpakaļ traģiskās atmiņas par bērnībā mirušo māsu. Katram no tēliem ir traumas, ar kurām katrs tiek galā īpatnējā veidā. 

 

Ja apskatītās tēma liekas ārprātīgas un izfantazētas, iesaku noskatīties jebkur filmu (dokumentālo vai mākslas) par Gypsy Rose. Patiesībā nav jau tālu jāmeklē- Minhauzena sindroma (munchausen proxy) gadījumi ir bijuši arī Latvijā. 

 

"You're crazy to think what you're thinking. You're crazy to not think it." (284.lpp.)

 

3.8 zvaigznes

 

Izdevniecība: Weidenfeld & Nicolson
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gillianflynn #gramatas #read #reading #sharpobjects https://sandrakoka.com/blog/2023/1/gillian-flynn-sharp-objects Fri, 06 Jan 2023 10:42:51 GMT
Džena Andersone "Sainis" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/dzena-andersone-sainis Džena Andersone

"Sainis" 2022

 

DSC_9453DSC_9453SK

"..cilvēki dzīvoja tālāk, un neviens pat nemanīja tepat blakus Gvendas plaisājošo dzīvi ar visām tās eksistenciālajām kolīzijām." (150.lpp.)

 

Džena Andersone ar savu debijas stāstu krājumu "Dadži" ienāca pārliecinoši un spilgti latviešu orģinālliteratūras lauciņā, attainojot cilvēku personības tumšākos nostūrus, atkailināti reflektējot skaudro un netīkamo, izgaismojot notikumus, uz kuriem mēs ikdienā un savā dzīves kosmosā gribam piežmiegt acis.

Nenoliedzami Dženas Andersones pamatprofesija krimināltiesībās un juristes darbs ir bijis par idejām daudziem no tēliem un ainām, tāpat arī ikdienā novērtoais un piedzīvotais. Tieši stāstu pietuvinātība reālajai dzīvei padara tos līdz skaudrumam dzīvus. 

Dženas Andersones apbrīnojamās darba spējas un ideju realizēšana nu ir iedzīvinātas otrajā stāstu krājumā "Sainis", turpinot preparēt cilvēciskās vājības un nospiedošo sabiedrības dominanci, kas ierobežo un savaņģo cilvēka patieso būtību.

Titulstāsts "Sainis" kā metaforisks apzīmējums cilvēciskajai nastai, ko daudzi no mums neapzināti vai apzināti velk cauri visai dzīvei. Dažiem no stāstiem raksturīgs gluži vai mistisks pieskāriens, nojaucot robežas starp realitāti un iztēli. Ar mākslinieciskajiem līdzekļiem ieviešot nomoda, murgu vai halucināciju radītas ilūzijas- gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ļaujot varonim transformēt savas emocijas un iekšējās pasaules cīņas.

 

"Patiesībā jau ir tik labi nekam nepretoties. Ir tik labi nepretoties pašam sev. Ļauties sev pašam. Atļaut būt sev pašam." (238.lpp.)

 

Daži no stāstiem savā lappušu distancē pietuvojas garstāstiem, pēc sajūtām iesildoties gargabalniekam jeb romānam. Tā kā atsevišķi pieminētie varoņi ir izmeklētāji/likuma sargi, nebūtu pārsteigums, ka nākamie darbi varētu būt kriminālistikas žanrā vai turpināt vairāku žanru sapludināšanu, kā piemēram stāstā "Inspektors".

Andersone savus stāstus veido pamatīgi, pārliecinoši, ar pieredzes bagātiem triepieniem un spilgtiem izteiksmes līdzekļiem, neskatoties uz to, ka šis ir tikai otrais stāstu krājums. No skarbās vides, kas ietekmē cilvēku likteņus, Džena ir vairāk pievērsusies iekšēji personīgajiem slāņiem, kuros varoņi apzinās savas rīcības sekas un mijiedarbību ar citiem sabiedrības locekļiem, īpaši apskatot vainas apziņu, kas dažādos līmeņos var sagraut rūpīgi būvētu dzīvi. 

Kas tu esi, kad atmet visas tās maskas, kuras pielieto attiecīgi vajadzībai? Kas tu esi sabiedrībā, salīdzinot ar to sevi, kas tu esi vienatnē. Džena Andersone izvelk laukā eksistencionālus jautājumus, liekot apzināties cēļoņsakarības un dzīves trauslumu.

 

"Allas abas rokas bezspēcīgi kā divas pagales guļ viņai klēpī." (355.lpp.)

 

 

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dzenaandersone #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #read #reading #sainis #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2023/1/dzena-andersone-sainis Thu, 05 Jan 2023 13:58:51 GMT
Halina Vdovičenko "36 un 6 kaķi" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/halina-vdovicenko-36-un-6-kaki Halina Vdovičenko

"36 un 6 kaķi"

"36 un 6 kaķi detektīvi" 2022

 

 

Halyna Vdovychenko

"36 i 6 kotiv detektiv" 2022

DSC_0286DSC_0286SK

 

 

"Intuīcija man čukst priekšā, ka sākas jauns kaķu stāsts. Es to jūtu no ūsu galiņiem līdz pat astei. Zvēru pie savas komentētāja mēles. Lai man rejas uznāk, ja tā nav." (5.lpp.)

Ūsainais stāsts par 36 klaiņojošiem pagraba kaķiem un 6 kaķēniem savaldzināja kaķmīļu sirdis, tāpēc ukraiņu autore Halina Vdovičenko un māksliniece Natalka Hajda radījusi murrainu turpinājumu. Tajā 42 astainie, kuri iepriekšējā grāmatā "36 un 6 kaķi" apmetušies uz dzīvi pie Krepa kundzes un viņas krustdēla Stasa, iejūtas detektīvu lomā, kad atklājas, kad no nosvilušās kafejnīcas sienas pazuduši astoņi mākslas darbi, ko kaķi uzšvīkājuši uz liepu dēlīšiem (švīkogrāfijas stilā). Ja vienam šī noslēpumainā mīkla var šķist par piņķerīgu, tad saliekot kopā vairākus desmitus murrājošus kustonīšus, un papildus lūdzot palīdzību pilsētas suņiem, ātri vien var atklāt vienu pavedienu pēc otra. 

 

Ja sākumā liekas, ka autore ir uzlikusi sev sarežģītu uzdevumu, ņemot nevis vienu bet 42 varoņus šai bērnu grāmatai, tad ātri vien atklājas, ka katram no tiem autore pieet ar izdomu- radot dažādas četrkājaino personības un raksturus, pamatojoties uz pūkainīšu izskatu. Ar vienu izņēmienu- bezspalvaino sfinksu, kurai stāstā ir baroneses cienīgs tituls. Lasītājs ar aizrautību var pētīt niansētās ilustrācijas, kas padara kaķus spilgtus un košus, īpaši uzsverot katram raksturīgās īpašības un kaķisko pārliecību. Šajā grāmatā visa dzīvā radība prot runāt un lieliski saprotas ar cilvēkiem. Arī kaķu vārdiem stāstā ir eleganti humoristisks piegājiens- Sardēls, Desiņš, la Cīss- ja esi kaķa vārda meklējumos, šis izdevums noteikti var norādīt virzienu, kā humoristiski nodēvēt savu mīluli. 

 

Krāsains, draiskulīgs un ļoti kaķisks stāsts, kurā galvenais varonis ir kaķis reizes 42. Kad cilvēks sastopas ar murrājošo radību, pazūd izveidotie aizsargmūri un rodas draudzība, kurā ir daudz sirsnības un rūpes. Murr..

 

"36 un 6 kaķi detektīvi" var lasīt kā atsevišķu stāstu, un tomēr ieteiktu izlasīt vispirms "36 un 6 kaķi", kurā autore iepazīstina ar katru varoni un pastāsta, kā kaķi nonākuši līdz kafejnīcai. Ja nu gadījumā detektīvstāstu tomēr lasi pirmo, autore grāmatas beigās ietvērusi mazu fragmentu no "36 un 6 kaķi".

 

 

Tulkotājs: Māris Salējs

Izdevniecība: Latvijas Mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #36un6kaki #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #halinavdovicenko #read #reading #ukraina https://sandrakoka.com/blog/2023/1/halina-vdovicenko-36-un-6-kaki Tue, 03 Jan 2023 17:10:11 GMT
Slavomirs Ravičs "Ilgais gājiens" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/slavomirs-ravics-ilgais-gajiens Slavomirs Ravičs

"Ilgais gājiens" 2016

 

 

Slavomir Rawicz
"The Long Walk" 1956

 

DSC_0241DSC_0241SK

Grāmata, kas ir vienkārši jāizlasa! 

 

"Tas būs vissliktākais ceļojums tavā mūžā." (126.lpp.)

 

Es nemēdzu pārlasīt kādu grāmatu vairākas reizes, bet tā kā šo biju lasījusi angliski pirms vairāk kā padsmit gadiem un uzzināju, ka iznākusi arī latviski, tas bija iemesls, lai lauztu savu pārlasīšanas likumu, jo atmiņā "The Long Walk" man iespiedies kā neticams, šokējošs un galvu reibinošs biogrāfisks izdzīvošanas stāsts. Šeit kopā apvienojušies mani mīļākie žanri- vēsturiskais, kara literatūra (izsūtījums) un "ceļojums". Protams, pēdējo nekādi nevar nosaukt par ceļošanu standarta izpratnē, un tomēr- šeit ir ceļš, kultūras atsķirības, tautu parašas un dažādas valstis.

 

Un tikpat spilgti man atmiņā grāmata ir palikusi, jo viens no varoņiem ir latvietis. "Ap to laiku es iepazinos ar brīnišķīgu cilvēku, vārdā Anastasijs Kolmanis." (116.lpp.) Toreiz angļu izdevumā es vairākkārtīgi pārlasīju, vai tiešām esmu sapratusi pareizi, jo lasīt par latviešiem nesanāk nemaz tik bieži. Vēl mazāk šādā izdzīvošanas stāstā, kas pārsteidz, šokē, iedvesmo, aizkustina un satriec.

"..tas nebija karš, tā bija atbrīvošana.." (114.lpp.)

Slavomirs Ravičs- 24 gadus vecs poļu kavalērijas virsnieks tika sagūstīts, pratināts un apvainots Krievijas spiegošanā tikai tāpēc, ka dzīvoja netālu no Krievijas robežas un prata krievu valodu. Slavomirs, kura māte bija krieviete un iemācījusi viņam šo valodu nespēja, noticēt, ka falsificētā tiesas sēdē viņš tika atzīts par izlūku un notiesāts uz 25 gadiem.

 

"Apsūdzības bija balstītas vienīgi uz pārliecību, ka Krievijas pierobežā dzīvojošie poļi, kuriem bija vidējā vai augstākā izglītība, neizbēgami bija spiegi." (15.lpp.)

 

Kopā ar neskaitāmiem citiem simtiem tautiešu, lopu vagonos vairākus mēnešus aizvests tālu ziemeļos- tikai 500 km no polārā loka. Nejauša satikšanās un pamudinājums palīdzēt, ievieš viņā drosmi bēgt no nāves šajos skarbajos Sibīrijas apstākļos. Sameklējis uzticamus līdzgaitniekus, tai skaitā latvieti un lietuvieti, nolemj mēģināt bēgt- virzoties uz dienvidiem- pa garāko un sarežgītāko ceļu prom no Krievijas. Ceļu uzsāk septiņi notiesātie, līdzi ņemot vien pāris sakaltētas maizes garozas, cirvja galu, pašdarinātu naža asmeni un pāris dzīvnieku ādas. Dienā noejot ap 50km, bez ūdens, badā un līdz galējam spēku sabrukumam. 12mēnešos mērojot vairāk kā 6400km ar kājām, iztiekot no nejauši satiktu vietējo ārkārtīgās viesmīlības, viņi šķērso ledainas upes, Monglijas tukšieni, Gobi tuksnesi, Tibetas kalnus līdz nonāk Indijā. Bet, vai visiem septiņiem izdosies izglābties no drošas nāves?!

 

Sirds gandrīz visu grāmatas lasīšanas laiku sitās kā negudra. Lai arī esmu jau šo stāstu lasījusi, nav iespējams lasīt šo skarbo bēgšanas stāstu bez bailēm, uztraukumiem un līdzpārdzīvošanas. Tas ir prātam neaptverami, uz ko ir gatavs cilvēka prāts, kad ķermenis sen vairs nav spējīgs. Dienu no dienas mērot neviesmīlīgos ceļus, meklējot sīkāko pavedienu, kas ļautu izdzīvot vēl tikai vienu dienu. Un pāri visam- visskaistākā draudzība, kas vien var rasties šādos apstākļos, kad bailes no notveršanas mijas ar bailēm nespēt vairs izturēt garo ceļu.

 

Šis stāsts neatstās vienaldzīgu ne vēsturisko romānu cienītājus, ne piedzīvojumu meklētājus. Apbrīnas un applausu vērts stāsts, kur neiztikt arī bez asarām.

 

Vērts noskatīties arī filmu ar tādu pašu nosaukumu- "The Way Back".

 

"Viņš pastāstīja par ziemeļbriežiem- ar tiem nevarot jāt, jo šo dzīvnieku mugurkauls esot vājš, taču kakls un kupris esot ļoti spēcīgi." (86.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Sintija Zariņa

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #ilgaisgājiens #izcilasgrāmatas #poland #read #reading #siberia #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2023/1/slavomirs-ravics-ilgais-gajiens Tue, 03 Jan 2023 17:03:38 GMT
Jesika Aro "Putina Troļļi" https://sandrakoka.com/blog/2023/1/jesika-aro-putina-trolli Jesika Aro

"Putina Troļļi. Patiesi stāsti no Krievijas informācijas kara frontēm" 2022

 

Jessikka Aro
"Putinin trollit : tositarinoita Venäjän infosodan rintamilta" 2019

DSC_0127DSC_0127SK

 

"Viens no kara propagandas vēsturiski ietekmīgākajiem paņēmieniem ir ienaidnieka dehumanizācija- pārvēršana par briesonīgiem necilvēkiem. Kad ienaidnieks ir nomelnots, karš pret to kļūst pamatots." (13.lpp.)

 

Jebkurš, kurš mēģina pietuvoties un atmaskot kaut mazāko daļu no Putina Krievijas smakojošā zirnekļu tīkla, agrāk vai vēlāk tiek apšļākts ar melu  indi, kas paralizē jebkādu demokrātisku un tiesīgu brīvās preses atspoguļošanu. Atšķirībā no rietumiem, kur presei- ceturtajai varai tiek piedēvēta sargsuņa nozīme, Krievijā prese ir tikai rupors jeb kremļa un Putina vienvirziena atbalss, kas ne tikai izslēdz jebkādu patiesības atspoguļošanu, bet nodarbojas ar melu propagandu, ilglaicīgi zombējot šīs melu informācijas patērētājus. 

 

''Manuprāt, vissatraucošākā atrastā ietekme bija tā, ka viltus profili bija ieguvuši dažu īstu somu uzticību. Īsti cilvēki izplatīja troļļu materiālu tālāk saviem kontaktiem." (256.lpp.)

 

Somijas pētnieciskā žurnāliste Jesika Aro, veicot padziļinātu un detalizētu Putina troļļu kampaņu atmaskošanu, pati nonāca dzīvībai un brīvībai bīstamā situācijā, gadiem saņemot gan profesionālajai jomai, gan personīgajai dzīvei vērstus draudus, ne tikai paralizējot pētniecisko darbību, bet arī bailēs liekot pamest savu dzimto Somiju- valsti, kura tiek slavēta ar savu demokrātiju un preses brīvību. Jesika Aro nav vienīgā žurnāliste, pret kuru vērsta mērķtiecīga troļļošana, draudu izteikšana un melu politikas izplatīšana. Viena no zināmākajām Putina opozīcijas žurnālistēm- Anna Poļitkovska, kura sarakstījusi vairākas grāmatas, kas atmasko Putina, kremļa un oligarhu melus, tika nogalināta savā blokmājas korpusā. Reti kurš kremļa opozicionārs var izvairīties no Putina varas.

 

Šī literārā žurnālisma grāmata atmasko Putina troļļu fabriku mērķtiecīgo propagandu, ar konkrētiem piemēriem, pamatojieties uz avotiem, attainojot Putina manipulēšanas taktiku. Mēs dzīvojam laikmetā, kad informācijas karš sen jau kļuvis par ikdienu, diemžēl troļļošana pastāv daudzās formās, un parasts informācijas patērētājs var nenojaust, ka ne tikai saņem mērķtiecīgu melu devu, bet arī pats kļūst par šīs propagandas izplatītāju. Tāpēc šādas dokumentālā žurnālisma grāmatas ir tik nepieciešamas, lai ikviens spētu attīstīt kritisko domāšanu, izvērtējot jebkuru informāciju, kas parādās internetā, neatkarīgi no medija uzticamības.

Viens no iemesliem, kāpēc troļļošana strādā- nepatiesās informācijas izplatīšana caur uzticamiem un reāliem profiliem, citiem vārdiem sakot- dalīšanās ar melīgiem rakstiem, nepārbaudot to izcelsmi un patiesumu. Troļļošana ir ne tikai uz konkrētu indivīdu vērsta kampaņa, tā ir arī ilgtermiņa un komplicēta valsts sistēmas graušana. Izmantojot mērķtiecīgas tehnikas, kas tiek apgūtas Žurnālistikas fakultātes Militārās mācības nodaļā. Dažas no visvairāk izmantojām tehnikām- "sapuvusī siļķe"-atkārtoti izplatīti melīgi un skandalozi apgalvojumi tik ilgi, līdz tiek sadragāta personaslabā slava. "Lielie meli"-izplatīti tik neiedomājami meli, ka nav iespējams nenoticēt. "40:60 princips"-lielāko daļu-60% stāstot patiesas informācijas, tādejādi iegūstot auditorijas uzticamību, bet atlikušos 40% iebarojot tam melus. 

 

Negribu teikt, ka grāmata ir aktuāla tikai tagad, tāpat kā Poļitkovskas grāmatas un raksti, jebkura Putina un kremli atmaskojoša grāmata ir akūti nepieciešama, lai kā gribētos aizvērt acis un teikt- tas uz manis neattiecas un es nevēlos neko vairs dzirdēt par politiku.

 Krievijas vara ir tik neprognozējama, bīstama un jebkuru demokrātisku valsti apdraudējoša- par to visi varēja pārliecināties, kad Krievija iebruka Ukrainā, paralēli bombardēšanai izplatot nepatiesu informāciju, propagandu, falsificējot jebkuru saturu un radot arvien aktīvākas troļļu fabrikas. Ir svarīgi zināt un būt informētam par taktikām, lai spētu atpazīt informācijas patiesumu un neļaut tai manipulēt, vai vēl trakāk- pašam kļūt par melīgā satura izplatītāju. 

 

"Kremlim ir svarīga sajūta, ka tas var veikt informācijas karu. Gluži kā ciemata laupītājs, Krievija grib parādīt, ka var darīt, kā iegribas." (15.lpp.)

 

Šī nav izklaidējoša lasāmviela, jāņem vērā arī literārās žurnālistikas žanrs, līdz ar to grāmata satur daudz faktu, informācijas un avotu, kas pa maziem solīšiem saliek kopainu. Bet bez šīs informācijas tas būtu literārais darbs un neattaisnotu pierādījumus.

Acis atveroša, informatīva un analītiska grāmata par Putina troļļošanas fabrikām, kas netiek audzētas kaut kur aiz robežas, bet sen jau dzen saknes tepat Eiropas teritorijā. 

 

"Nesaprotamākais bija tas, ka reāli somi, kuri- gribētos domāt- ir izglītoti un prot lasīt, labprātāk iesaistījās cilvēku izsmiešanā, nevis izlasīja un saprata mūsu rakstu saturu." (218.lpp.)

 

 

Māksliniece: Elīna Brasliņa

Tulkotāja: Gunta Paavola

Izdevniecība: Pētergailis

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #jesikaaro #petergailis #putinatrolli #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2023/1/jesika-aro-putina-trolli Sun, 01 Jan 2023 09:45:57 GMT
Aleksejs Saļņikovs "Petrovi ar gripu" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/aleksejs-sa-ikovs-petrovi-ar-gripu Aleksejs Saļņikovs

"Petrovi ar gripu" 2022

 

Aleksei Salnikov

"Петровы в гриппе и вокруг него" 2017

 

DSC_9631DSC_9631SK

"Petrovs no visiem novērsās, viņš baidījās kādam uzelpot savus gripas baciļus, jo tas nozīmētu inficēt un aizcirst kāda svētkus saknē- kā eglīti." (22.lpp.)

 

Līdz ar decembra salu, bērnu eglītēm ar Salavečiem un Jaunā gada gaidām, gaisā virmo lipīgā gripa, kas palēnām ieraušas ne tikai galvenā varoņa- 28 gadus vecā Petrova miesā, bet arī prātā. Tāpat šķirtā sieva, ar kuru viņi dzīvo un uztur attiecības identiskos, tomēr atsevišķos dzīvokļos, un dēls-Petrovs juniors sajūt palēnām piezogamies neganto vīrusu. Paralēli gripai, kas pārņēmusi šo disfunkcionālo ģimeni, ikdienišķās darbības pārvēršas delīriju un halucināciju piesātinātās ainās, ko izraisa drudža un zāļu sajaukums. 

 

"Petrovi ar gripu" ir psihodēliska hohma, kurā autors prasmīgi savij abstrakto ar reālistisko, aicinot ļauties prāta trakotajam planējumam cauri ņirbošajām ainām. 

Šī nav grāmata, par kuru visu sajūsmināsies, bet īstajiem lasītājiem tā saspiedīs pa vajadzīgajām pogām. Piesātināta satīra un melna humora, bērnības elementu pilna sentimenta un reizē skarbi atgādinoša arī par mūsu pagātni.

Grāmata kā rosolīgs kosmoss- brīžiem galva reibst kopā ar Petroviem no piedzīvojumu pārpilnības, varoņu dominēšanas un ņirbošā farsa. Tomēr viss šķiet tik ļoti pazīstams. 

 

Saļņikova varoņos ir jūtama padošanās liktenim, dzīvjot vairāk savā galvā, kā cīnoties par saviem sapņiem-katram atrodot citu veidu kā izbēgt no realitātes.

 

"Petrovas ieskatā neviens cits vīrietis nespēja tik mierīgi paciest viņas dusmu uzliesmojumus, kad viņa izgāja no rāmjiem, bet tieši mieru kā atbildi uz psihumu viņai vajadzēja vairāk par visu." (141.lpp.)

 

"Petrova neticēja, ka ir iespējams tik ļoti mainīties; pat viņai pašai, kas it kā veiksmīgi bija nomaskējusies par normālu sievieti, paspruka kaut kādas epizodes, kas atklāja viņas īsteno dabu." (132.lpp.)

 

"Petrovi ar gripu" ir ironijas un agresīva humora cienītājiem, kas nebaidās no gripas izraisītā haosa lēmumos, novērtējot autsaiderīgu un neparastu darbu, kas ne tikai aizraus līdzi piedzīvojumā, bet arī pārsteigs aizkulišu dziļumā. Mazliet gribas vilkt paralēles ar Svena Kuzmina "Hohmu" -izsmalcināti gudri un haotiski smieklīgi. 

 

"Angļu valodu Petrova diez cik labi nezināja, bet šaubījās, vai kādam nožēlojamam angļu vai amerikāņu rakstnieķelim ir plašāks vārdu krājums nekā viņai." (127.lpp.)

 

"Saša teica, ka Salatēva lomā būtībā neesot nekā sarežģīta, galvenais-runāt ar bērniem tādā balsī, it kā tu grasītos viņus aprīt, un uzmanīties ar zizli bērnu barā, citādi var kādam pārsist degunu vai izdauzīt zobu." (308.lpp.)

 

"Kā parasta māte Petrova gribēja, lai, mājās pārnākot, viņa pati varētu nodarboties ar ko citu nekā tikai matemātikas vai krievu valodas gramatikas skaidrošanu dēlam vai arī palīdzēšanu viņam darbmācībā, līmējot kaut kādu kartons figņu par Jaungada tēmu." (128.lpp.)

 

"Viņš it kā bija iznācis no sava veida miglas, kurā bija klīdis ļoti ilgi, un izrādījās, ka viņš tagad sēž savā mašīnā, viņam ir bērns, sieva, kaut kādi draugi- un visi pilnīgi sveši." (278.lpp.)

 

Nesen iznākušo filmu "Petrov's Flu" es ielieku savā "filmas, kas jāredz" folderī.

 

"..vājība uz lasīšanu nav it nekāds rādītājs nākotnes veiksmei, lūk, viņām, bibliotekārēm, kas viņām tika no lielās grāmatu mīlestības?" (136.lpp.)

 

3.9 zvaigznes

 

Tulkotājs: Dens Dimiņš

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/12/aleksejs-sa-ikovs-petrovi-ar-gripu Wed, 28 Dec 2022 21:38:08 GMT
Minna Lindgrēna "Nāve "Vakarbirzēs"" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/minna-lindgrena-nave-vakarbirzes Minna Lindgrēna

"Nāve "Vakarbirzēs"" 2022

 

Minna Lindgren
" Kuolema Ehtoolehdossa" 2013

 

DSC_0030DSC_0030SK

"Cilvēks, kuram ir pāri deviņdesmit, attiecībā uz bērēm ir tāds kā profesionālis." (33.lpp.)

 

Irma, Sīri un Anna Līsa ir veco ļaužu nama iemītnieces, kuras kopā ar daudziem citiem "Vakarbiržu" iemītniekiem dala kopīgas vecumdienas, priekus un raizes. Nāve šajā stāstā un varoņu vecumā ir klātesoša un fiziski sajūtama, kas, gluži kā piedzimšana ir dabiska dzīves sastāvdaļa, no kuras nav jēgas izvairīties arī ikdienas sarunās. Lai arī nāves gaidīšana un vecums ir stāstā dominējošs, "Nāve "Vakarbirzēs"" asprātīgi mēģina attainot to dzīves daļu, pēc kuras mēs nemaz tā neilgojamies. Tieši melnais humors, satīrs un pašironija padara veco ļaužu ikdienu sprēgājošu un krāsainu. Mūža nogale neizslēdz alkas pēc draudzības, seksa un mazajiem prieciņiem, kad visbiežāk apmeklētākie pasākumi ir bēres. 

Somu autore Minna Lindgrēna spēj sabalansēt humoru ar skarbo realitāti, nebaidoties parādīt sabiedrības attieksmi pret veciem cilvēkiem, bieži izturoties pret tiem kā pret rīcībnespējīgiem bērniem. Aiz slimībām, nespēka un diagnozēm nespējot saskatīt individualitāti un personību.

Allaž aizņemti bērni, paviršs medicīnas personāls, progresējošas slimības- tā ir tikai daļa no drūmās relialitātes, ar ko jāsaskaras mūža nogalē. It sevišķi, ja tev ir pāri 90. Labi, ka ir tādas cīņubiedrenes, kas tevi ne tikai saprot, bet arī rūpējas un uztraucas. 

 

"Kādudien arī jūs nomirsiet. Un es ceru, ka tādā vecumā, kad saprot, kas ir miršana, un tai nepretosieties." (87.lpp.)

 

Romāns aicina uz empātiju un sapratni pret vecumu, aicina nevairīties no sarunām par nāvi, atmest aizspriedumus par novecošanos un reizē izklaidē ar tumšu humoru. Tajā pat laikā stāsts nemaldina ar pozitīvu nākotnes idealizēšanu, attainojot slimības progresēšanu, ķermeņa un prāta kontroles zaudēšanu, izolāciju no ģimenes un līdzgaitnieku aiziešanu. 

 

"Šajā vecumā labākais, ka var izturēties tā, kā gribas, un  neviens par to nebrīnās." (38.lpp.)

 

"Kāds ārsts, kuru viņa nebija satikusi, laikam nozīmējis viņai nomierinošas un uzmundrinošas zāles, tableti miegam un pastilu, lai pamostos." (163.lpp.)

 

Mulsinošs ir fakts, ka grāmata tiek mārketēta kā detektīvs, salīdzinot rakstnieci ar Agati Kristi. Izmeklēšanas misija ir tik attāla- līdz pat romāna beigām gaidot kriminālromāna iespējamo attīstību. Tā kā līdz pat beigās nekas tāds netiek sagaidīts, rodas vilšanās sajūta, jo tomēr šis ir humoristisks draudzības un vecumdienu stāsts, kas pats par sevi uzdod daudz jautājumus un raisa pārdomas, nevis detektīvstāsts no Somijas. Es domāju, būtu tik daudz aiztaupītu vilšanos, ja ne vien tie solījumi. Jo pati grāmata paņem ar savu somisko neparastumu un amizantumu (Lai ko tas arī nenozīmētu).

 

 

"Nāve "Vakarbirzēs"" ir rakstnieces, muzikoloģes un žurnālistes Minnas Lindgrēnas triloģijas pirmā grāmata, kas izdota 17 valstīs. 

 

 

 

Tulkotāja: Gunta Paavola

Izdevniecība: Pētergailis

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #finland #gramatas #navevakarbirzes #petergailis #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/12/minna-lindgrena-nave-vakarbirzes Tue, 27 Dec 2022 20:01:49 GMT
Inguna Ula Cepīte "Emma un ekrāni. Lielā jautājumu spēle" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/inguna-ula-cep-te-emma-un-ekrani Inguna Ula Cepīte

"Emma un ekrāni. Lielā jautājumu spēle" 2022

 

DSC_0211DSC_0211SK

Emma ir zinātkāra, aktīva un dzīvespriecīga. Viņa lasa neskaitāmas grāmatas, kaut nav vēl iemācījusies lasīt, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka viņa ir nolēmusi izveidot pati savu jautājumu spēli, kā to vakaros TV skatās pieaugušie. 

Pagalmā pie lielā ceriņkrūma Emma izveido divas komandas- zaķa un kaķa, iesaistot spēlē ne tikai savus kaimiņu draugus, bet arī runājošos mājdzīvniekus-ezi, papagaili un suni. Jautājumu spēle izrādās daudz sarežģītāka, kā sākumā licies, tajā neiztikt bez stīdiem, aizvainojumiem un dusmām. Bet galu galā jautrība un kopā būšana ir tas, kas padara Emmas jautājumu spēli par izklaidi, kurā neiztikt bez smiekliem.

 

Iespējams, ka katrs savā dzīvē saticis tādu enerģisku un mutīgu Emmu, sarkanmati vai nē, izkāpušu no pasaku grāmatas vai dzīvē mazas meitenes veidolā. Ja līdzās ir Emma, garlaicībai nav vietas, idejas nepaliek apslāpētas un pieaugušo sarātas. (Man burtiski acu priekšā ir manas draudzenes meita, kura ir tik, tik līdzīga Emmai- kā vizuāli, tā verbāli, tāpēc grāmata noteikti tik uzdāvināta viņai.)

Es uzaugu, kad TV brīvdienās rādīja ģimeņu spēli, kurā iesūtītās mīklas minēja ne tikai ģimenes TV ekrānā, bet arī visa mana ģimene. Ja atmiņa neviļ, tolaik par katru pareizu atbildi balvā bija apelsīns. Tas bija kaut kas tik reti sastopams gardums, ka likās neticami, ka kāds mājās varētu aiznest veselu maisu ar oranžajiem dārgumiem. Tagad apelsīni blakus banāniem un snikeriem katrā stūra veikalā vairs neizraisa izbrīnu, arī Tv programmu ir tik nesaitāmi daudz, ka katrs ģimenes loceklis savā istabā var ieurbties kādā ierīces ekrānā un skatīties ko vēlas pēc labpatikas. Bet jautājumu spēlēm un kopīgai minēšanai- kas veido sacensību garu, raisa smieklus un rada kopīgas sajūtu, ir īpaša nozīme.

Iespējams, ka "Emma un ekrāni" kādam mazajam lasītājam kalpos par pamudinājumu radīt savas spēles, būt aktīvam un ar draugiem pavadīt kopīgu laiku. Un reizē minēt Emmas uzdevumus par zobgraužiem un bērnu lielākajiem našķiem. 

 

Šī ir Ingunas Ulas Cepītes pirmā triloģijas grāmata par Emmu, kura ir veltījums Jurim Zvirgzdiņam, ar prieku gaidīšu nākamās. Autore ir vēlējusies radīt mūsdienu bērniem prieku kopā spēlēties, fantazēt, radoši izpausties un izrādīt iniciatīvu. Palīdzēt "izkāpt" laukā no ierīcēm, kas izklaidē, un radīt notikumus pašam. 

 

 

Ilustrācijas: Vivianna Maria Stanislavska

Izdevniecība: Pētergailis
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #emmaunekrāni #eslasu #gramatas #ingunaulacepite #izcilasgrāmatas #pētergailis #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/12/inguna-ula-cep-te-emma-un-ekrani Tue, 27 Dec 2022 17:24:43 GMT
Anastasija Volhovska, Jana Fefelova "Melleņu lācis. Sapņotāju kalendārs" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/anastasija-volhovska-jana-fefelova-mellenu-lacis-sapnotaju-kalendrs  Anastasija Volhovska, Jana Fefelova

 "Melleņu lācis. Sapņotāju kalendārs" 2022

 

Анастасія Волховська, Яна Фефелова 

"Черничный Мишка. Календарь мечтателей" 2018

 

DSC_0173DSC_0173SK

 

"1.janvāris. Nākotnes plānu izkrāsošanas diena." (6.lpp.)

 

Kā būtu, ja kalendāru varētu lasīt kā grāmatu un reizē uzdevumu burtnīcu, ko katru dienu atšķirt gadu no gada? 

Ukraiņu autoru radītais Melleņu lāča kalendārs nenovecojas, to var lietot neskatoties kāds gads nomainās aiz loga. Nav svarīgi to atvērt javārī, Līgo svētkos vai drūmā novembra dienā. Kā min pati autore Anastasija Volhovska- tu vari lasīt "Melleņu lāci" kā grāmatu vienā piegājienā, vai pasniegties plauktā pēc tā ik pa laiciņam, bet vislabāk, ja atšķirsi to katru dienu, lai kopā ar mīļoto cilvēku vai bērnu varētu sekot katras dienas norādījumiem, bet tik pat labi šis kalendārs var būt par iedvesmu piepildīt savas idejas par kopā pavadīto laiku.

 

Šis- no grāmtas izkāpušais lācis nav nekāds parastais zilais lācis, tas ir melleņzilais lācis, kurš vēlas doties ar tevi cauri gadam un atklāt iepriekš nezināmas lietas par gadalaikiem, svētkiem un laika pavadīšanu. 

 

"Skaidrojot vienkāršas lietas, tās kļuva aizraujošas." (15.lpp.)

 

Mēs visi sirdī esam sapņotāji, tikai ikdienā sapņi mēdz saķerties un pazaudēties rutīnas tīmekļos. Dažkārt nepieciešams tikai niecīga rīcība, lai ikdienišķās lietas ieraudzītu no jauna un spētu sajūsmināties par ikvienu, visniecīgāko lietu. Būt tagad un šeit. Iemācīties pašam radīt prieku un dalīties priekā ar saviem tuvākajiem. 

 

"Melleņu lācis" ir kā aveņu zefīrs, kas aicinoši guļ omes saldumu traukā uz noskrambātā virtuves galda. To gribas vispirms apēst ar acīm, tad izviļāt mutē un sapņot par jaunu zefīru pagatavošanu. Skaistums detaļās, kas iemiesojies ilustrācijās un sirsnīgi draudzīgs vēstījums. Dāvana, ko dāvināt sev un apkārtējiem. Mieloties, sapņot, mieloties atkal un nekad nebeigt brīnīties par pasauli apkārt. Neaizmirstot pateikties.

 

4.5 zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Inga Kalsberga

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #janisroze #kalendārs #mellenulacis #read #reading #ukraina https://sandrakoka.com/blog/2022/12/anastasija-volhovska-jana-fefelova-mellenu-lacis-sapnotaju-kalendrs Tue, 27 Dec 2022 16:56:38 GMT
Toms Dirgēla "Kuka kunga noburtā grāmata" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/toms-dirgela-kuka-kunga-noburta-gramata Toms Dirgēla

"Kuka kunga noburtā grāmata" 2022

 

Tomas Dirgėla
"Užkeiktoji pono Kuko knyga" 2020

 

DSC_9703DSC_9703SK

 

Šī ir viena humoristiski šausminoša (nevis šausminoša humora) grāmata bērniem, kuras maģiski veidotajā stāstā notiek brīnumainas un reizē šausminošas lietas, it sevišķi, ja ir iesaistīti tādi fantāziju tēli kā ļaunā ragana, bieza migla un grāmata, kas prot burvestības.

Viens no populārākajiem bērnu grāmatu autoriem (veselas 35 grāmatas) Lietuvā- Toms Dirgēla  radījis rakstnieku Kuka kungu, kurš uzrakstījis noslēpumaini šaušalīgu grāmatu, kuru neaizverot, no tās miglas aizsegā izlien laukā radījumi un mēģina nolaupīt dvēseles. No grāmatas izraususies ļauna ragana ar savu pakalpiņu un mēģina ieņemt Mildas pazudušās mammas vietu. Neskatoties ne uz ko, Milda neļaujas provokācijām un saprot, ka aiz bagātā tēta jaunās draudzenes slēpjas kāds ļaunais tēls. Taču, Milda ir aizmirsusi aizvērt noslēpumaino grāmatu, un visā apkārtē uzradusies bieza migla, no kuras skan aicinošas balsis...

 

"Tas, kurš atstāj grāmatu vaļā, izlaiž no tās miglu ar visiem tajā dzīvojošajiem radījumiem." (85.lpp.)

 

"Kuka kunga noburtā grāmata" ir pilna bailīgu notikumu, neparedzamu notikumu, burvestības un maģijas. Neskatoties uz baismīgo stāstu, tas nebūtu Dirgēla, ja nekautrētos stāstu izraibināt ar bērniem saprotamu humoru. Šeit labie un sliktie tēli ir skaidri nodalīti, arī virziens ir skaidri saprotams, un vietām apspēlē pazīstamus elementus no citiem stāstiem, bet tas nemaina tekstuālo dinamiskumu, draiskumu un tēlu rotaļīgumu. Vizuālais koncepts ar vienā stilā un krāsu gammā (pelēkās nokrāsas un oranžais) ieturētām ilustrācijām, nogludina šaušalīgo tēlu asumu, padarot stāstu piemīlīgāku. Izburties cauri tekstam ir pavisam viegli- vakara stundas neļauj atslābt un atstāt grāmatu pusratā. 

 

"..ja pasauli savā varā pārņems ļaunums, to izglābt varēs vienīgi tie, kuri lasa un augstu vērtē grāmatas." (15.lpp.)

 

Un grāmatas. Nevar nepieminēt centrālo tēlu- grāmatu, kas gluži karaliski gozējas uz troņa, attainojot grāmatu grāmatā.

 

Kaut kas spraigs, mazlietiņ baiss un asprātīgi burvestīgs pamatskolēniem.

Ilgi domāju- atstāt vai neatstāt grāmatu pēc izlasīšanas vaļā- varbūt tajā miglā atradīsies arī kas priekš manis...

 

3.9 zvaigznes

 

 

Ilustratore: Greta Alice

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Latvijas mediji

]]>
(SANDRA KOKA) #bernugramatas #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #gramatasberniem #izcilasgramatas #read #reading #tomasdirgela https://sandrakoka.com/blog/2022/12/toms-dirgela-kuka-kunga-noburta-gramata Mon, 26 Dec 2022 20:41:12 GMT
2022 gada TOP10 https://sandrakoka.com/blog/2022/12/2022-gada-top10 2022 gada

TOP 10

DSC_9104DSC_9104SK

 

 

Šis ir mans 2022 izlasīto grāmatu tops, kurā nejauši, starp vairāk kā 100 izlasītām bērnu/jauniešu/pieaugušo grāmatām, tikai 10 no tām saņēmušas no manis augstāko novērtējumu 5 zvaigznes.

Tās no manis nav iespējams saņemt tāpat vien. 4 zvaigznes manā vērtību skalā ir ļoti labi- tiešām ļoti labi. Daudzi no šiem darbiem citā laikā vai sajūtā, iespējams, saņemtu visas 5, bet... Konkrētā momentā, kad saslēdzas visas skaņas, maņas un emociju gammas un pieslēdzas sestais prāts, ir tā sajūta, ka grāmata pelnījusi 5 zvaigznes. Tas nenotiek tik bieži  un citā laikā un vietā, laikam ejot un augot pieredzei, vērtējums mainītos. Tāpēc mirkļa brīnumam ir svarīga nozīme. Tāpat jāņem vērā, ka grāmatas netiek salīdzinātas vienā kopējā maisā, bet gan vērtējot žanra ietvaros un veidojot iepriekš izlasīto subjektīvo vērtējuma skalu. Līdz ar to manas pieczvaigžņu grāmatas nav tādas, ko iesaku pilnīgi visiem. Tas ir tikai mans iekšējais emocionālais barometrs, kas nostrādājis konkrētajā brīdī. Un, iespējams, tevi nemaz neuzrunās.

 

Saraksta beigās ietveru arī daudzās grāmatas, kas saņēmušas 4 zvaigžņu vērtējumu- tieši tās es tev iesaku izlasīt, daudzas no tām, iespējams, kļūst par tavām mīļākajām grāmatām.

 

2022 bija ļoti emocionāls un iztukšojošs gads, bet par spīti visam- raibi krāšņs grāmatu gads. Paldies par iespēju lasīt tik dažādus un brīnumainus literārus darbus! Nevaru sagaidīt, ko nesīs 2023.gads.

 

Tiekamies grāmatu lappusēs!

 

 

TOP 10 (grāmatu secībai nav svarīga nozīme)

 

DSC_6541DSC_6541SK

Valērija Perēna

"Svaigs ūdens puķēm"

 

Grāmata, kuru lasot neskaitāmas reizes uzmetās zosāda un tikpat reizes bija jāraud.


Mana gada grāmata.

Man tāda noteikti bija “Svaigs ūdens puķēm”. Manī virmoja tik daudz emociju, traucoties cauri šim stāstam. Viskarstākajā vasaras dienā ādu pārklāja zosāda un lija asaras. Bet vienīgais, ko spēju ierakstīt goodreads ir “Šī gada skaistākā, jutekliskàkà un aizkustinošākā grāmata!”. Taču nav saskaitāmas reizes, cik es šo grāmatu pieminu privātās sarunās. Nebeigšu ieteikt šo brīnumaino darbu. (Zvaigzne ABC, tulkotāja Ilze Fogele)
 

 

DSC_7295DSC_7295SK

Serhijs Žadans

"Internāts"

 

Līdz ar grāmatu manā istabā ienāk nāve beigta suņa smakas veidolā, kā veca žļurkstoša trauku lupata uzjundī trūdošas gaļas smaku. Aiz loga zelta rudens, saule caur netīro logu sazibina saules saķēnus, bet man nāsīs vēljoprojām asi dedzinošā smaka kairina visas maņas. Man kauns savā istabas siltumā apcerēt citu nāves smaku un nenoslēpjamās bailes, kamēr kāds sapņo vēl vienu stundu piemānīt kaulainās nepielaužamo dienas plānu. Bet Serhijs raksta tik skaisti, ka es burtiski kaifoju no sarakstītā teksta, it kā posta vietā būtu apraksts par lēni krītošām bērza lapām un skolas ekskursiju pievārtē. Serhijs raksta tik izjusti dzīvi, ka es reizē ar varoņiem izbailēs kožu lūpās, sajūtu sniegā izbristās žļurskstošās kājas, atsalušos pirkstus un bada sajūtu ķermenī. Serhijs liekas ierakstījies tajā visā tik patiesi, ka šausmas lien laukā no katras lappuses un gluži kā tvana gāze palēnām piepilda manu istabu. Līdz beigām elpot nav vairs iespējams, jo vien pāris miljonu soļu attālumā, kādam tas viss ir pa īstam. 

🍂Manējā. Tavējā. Savējā. Serhijs raksta par karu un par pusēm, kuras tā sajaukušās, ka nav vairs iespējams atšķirt. Tādos brīžos, izrādās, nepaspāv tāda iespēja, kā saglabāt neitralitāti. Serhija varoņi- pelēkie cilvēki, kas pat nespēj savu pelēko dzīvi dzīvot kā paši vēlētos, kara apstākļos atrod sevi pozīcijā, kad jāpieņem lēmumi, kas var ietekmēt ne tikai savu, bet arī citu dzīvību. Detaļas ir tik plosoši reālas, ka ir neiespējami abstrahēties, līdz attopies, ka esi iekšā stāstā- viens no neredzamajiem tēliem, meties līdzi spriedzes pilnajā stāstā, kas nokaitē nervu galiņus līdz aukstākajai satraukuma pakāpei, radot trauksmi, bailes un pārdzīvojumu.

🍂Abstrahējoties no šausminošā stāsta, Žadanam ir prasme nolemtajā vēstījumā ienest absurdu melno humoru, kas par spīti visam iznes tekstu laukā no nospiedošā tumšuma. Tas ir kā tajos izmisuma brīžos, kad ir tik slikti. Tik slikti, ka vienīgais, ko ir iespējams vēl izdarīt- smieties par to, cik viss ir absurdi slikti. (Jāņa Rozes apgāds, tulkotāja Māra Poļakova)

 

DSC_8542DSC_8542SK

Monika Kompaņikova 

"Piektā laiva"

 

Man trūkst vārdu..
Man vajag šo sagremot.
Tā es teicu vakar..

Esmu satriekta un manī ir tik daudz jautājumu, gribas lasīt vēlreiz, ķerties pie jebkura vārda, it kā tie man spētu sniegt atbildes. Kāpēc? Kāpēc šis romāns ir dzīvāks par dzīvi, smejoties acīs netaisnībai un iespējamajiem glābšanas riņķiem. Kāpēc sagrautie sagrauj citus, it kā nesaprotot, cik neizdzēšamas brūces gadiem cirtīsies vaļā, velkot šo sabojātības ķēdi līdzi kā savas nespējas upuri. Dažkārt man gribētos, kaut daži spētu izlaist savu bērnību- ātrāk pieaugt un spēt izrauties no nebeidzamā tumsības loka, kur smird pēc alkohola un vardarbības, vientulības un brutalitātes. Viņi taču nav pelnījuši, ka to, kas viņiem jāpiedzīvo sauktu par "bērnību". It kā katra diena, kas kā izdzīvošana velkas mūžību, spētu attaisnot ilūzijas, ko nekad nenāksies piedzīvot.

"Piektā laiva" ir kārtīga purva grāmata, kuru lasot es smoku un krītu dziļāk pārtumšotā akacī, pretojoties bezcerības gūzmai, kas krīt virsū viena pakaļ otrai. Par mazajām Jarkām mēs lasām tikai no avīžu virsrakstiem, kā par Liepājas puisīti, kas blakus visām redzīgajām acīm eksistēja, nevienam nevajadzīgs, līdz visus satricināja viņa nāve, it kā viņa izdzīvošana pirms tam būtu pašsaprotama.
"Mēmo asaru jūra" - tieši tā un ne savādāk man gribas nosaukt šo romānu, kas dedzina un reizē saldē līdz gribas to izdzēst no prāta pavisam. Sadedzināt oglēs un izpūst pelnus okeāna putās, it kā tas nogludinātu visas pasaules ciešanas un netaisnību. Es nespēšu aizmirst šo romānu, jo kā lai dzīvo tālāk, tieši tāpat kā es nevienam to neieteiktu, jo katram pašam jāsaprot savs skumju un pārdzīvojuma slieksnis.
Purva grāmatas neiesaka, tās tevi atrod pašas, jautājums ir, cik dziļi tu esi gatavs nirt. 

Ja šai grāmatai ir zvaigznes, tad tās visas mani uzsķērdušas pušu..

Ps. Noteikti noskatīšos 2017.gadā uzņemto filmu "Little Harbour" ("Piata lod"), kura saņēmusi 7 kino festivālu balvas. (Pētergailis, tulkotāja Aiga Veckalne)


 

 

DSC_5608DSC_5608SK

Xinran

"The Good Women of China"

 


Xinran ir Ķīnas sieviešu balss, kuru jābūt drosmei sadzirdēt. Vai tu esi pietiekami drosmīga?!

Tas, ka ķīniešu žurnālistes dokumentālais darbs par Ķīnas sieviešu dzīvesstāstiem būs lielisks, man nebija ne mazāko šaubu, bet es negaidīju, ka romāns pārsniegs jebādas manas gaidas, iepriekš izlasīto un atstās mani ar vaļēju muti.

Vairāk kā gadu atpakaļ es izlasīju Tibetas mīlasstāstu, ko bija sarakstījusi šī pati autore. Kā radio žurnāliste, kuras programmas par sieviešu dzīvi bija kļuvušas populāras, Xinran varēja ceļot uz vietām Ķīnā, kur "parastam" cilvēkam nebija ļauts. Tas bija kas neredzēts un nedzirdēts- valstī, kur sievietēm gadsimtiem nav bijusi teikšana, tika dots vārds radio programmā. Sievietes arī pēc raidlaika ierunāja stāstus automātiskajā atbildētājā, neskaitāmi simti vēstuļu ik dienas pārpludināja redakciju, bet pati Xinran nokļuva visnetipiskajās vietās, lai sadzirdētu un saprastu Ķīna sieviešu kodolu un būtību. Ņemot vērā pastāvošo varu un cenzūru, daudzi no stāstiem un tēmām tika kancelēti un noklusēti. Tikai 90to gadu beigās, kad Xinran nolēma pamest Ķīnu un pārcēlās uz Londonu, viņa uzdrošinājās šos stāstus publicēt. Atbildība un svarīgā loma šo sieviešu priekšā, uzticot vislielākos noslēpumus, bija tik liela, ka Xinran bija gatava pakļaut sevi briesmām, kad kādu dienu viņai uz ielas uzbruka laupītājs. Viņa nebija gatava šķirties no manuskripta, kas tobrīd atradās somā. 

Es jums nevaru atstāstīt šos stāstus, daži no tiem ir tik šausminoši, ka šausmu filmai būtu gatavs scenārijs. Vīriešu vara pār sievieti neredz ģeogrāfisko, politisko vai etnisko atšķirību, tāpat kā seksuālā vardarbība kā ierocis iznīcināt sievieti ir bijis laiku laikos kopš pastāv cilvēce. Un tomēr, arvien no jauna lasot šo grāmatu, ir prātam neaptverami, kā šie ir īstu, dzīvu sieviešu stāsti nevis fikcija.

 

 

DSC_3223DSC_3223SK

 

Niklass Nats o Dāgs

"1793"

 

Vai esi gatavs/-a hipnotizējoši šokējošam stāstam, kuru vairs nebūs iespējams izdzēst no atmiņas?!
Ja esi- šis būs mežonīgākais brauciens vēsturiskā trillerī, kādu jebkad būsi piedzīvojis/-usi. 


Šo nav vairs iespējams izdzēst no atmiņas- stāsts un to varoņi, kas murgu veidā ieziemojas atmiņu kambaros, atstāj tik spilgtu ietekmi, ka nezinu, vai kādam autoram būs iespējams šo pārspēt. Un ar to es domāju arī pašu zviedru autoru Niklasu Natu o Dāgu- skaidrs ir viens, pašam pārspēt sevi ir ar katru nākamo reizi arvien grūtāk, katrs nākamais mēģinājums ir vien kā blāvs koppapīrs pirmklasnieka līniju burtnīcā. Ņemot vērā, ka šī ir autora debija (!) un lielākais atbalstītājs un sponsors grāmatas izdošanai ir neviens cits kā Fredriks Bakmens (tā Zviedrija laikam tomēr ir sasodīti maza), man gribas skaļi applaudēt par šo sensacionālo sniegumu.

Pasniegt vēsturisku romānu ar detektīvtrillera elementu tik aizraujoši, ka lasītājs burtiski tiek hipnotizēts grāmatas lappusēs. Wow!
Nekāds grāmatas biezums nav šķērslis, ja lasāmais ir gardāks par popkornu,bet netiec maldināts- nekā salda šeit neatradīsi, tieši pretēji- autors neskopojas ar šausminošām, atbaidošām, brutālām ainām. Šis noteikti nav darbs maigi jutīgiem lasītājiem, jēziņ- šo grāmatu drīkstētu izsniegt tikai ar ārsta atzinumu, ja vakaros nav jādzer sirdszāles. 18.gs. beigas Zviedrijā ir tālu no romantisma un maiguma-smakas, netīrība, varmācība gluži kā dēles lien laukā no nodaļām, tajā pat laikā nav iespējas pārtraukt lasīt- stāsts burtiski iesūc tevi iekšā bez iespējas atvilkt atelpu.

Vienā mirklī man sāk likties, ka esmu sākusi lasīt šausmu literatūru. Kā gadījās, kā ne- tieši pirms gulētiešanas. Nakts murgi garantēti, vienīgais veids, lai tos izgaisinātu, ir celties četros un turpināt piebeigt šo šausminoši šokējošo kriminālromānu. "Šerloks Holms" krustojumā ar barbrisko "Pētera Imperatori" ir maza ievirze, kurā plaknē darbojas "1793", un tomēr- tas ir unikāls savā meistarībā un laikmeta atainojumā. Ar savu unikālo šarmu- šajā gadījumā- smaciņu. (Zvaigzne ABC, Tulkotāja Inga Grezmane)

 

 

DSC_2329DSC_2329SK

Vinko Mēderndorders

"Sirds plaukstā"

 

Esmu atradusi šī gada grāmatu skolas vecuma bērniem! (Vismaz pagaidām nezinu, kas šo troni varētu gāzt) 5⭐️es dodu ļoti reti. 

Vai ir iespējams uzcelt grāmatu slavas mākoņos, nepasakot neko daudz par to?! Uh, dažkārt man liekas, ka uzdevums izstāstīt tikai mazlietiņ par izlasīto (nemēģinot ne mazākajā mērā atņemt katra lasītāja pirmtiesības uz SAVU grāmatpieredzi) ir tik grūti, tajā pat laikā nododot savu sajūsmu, kas izmutuļojusi caur mani lasot kādu īpašu darbu.

Šis darbs ir īpašs! Burvīgs! Brīnišķīgs! Tie lasītāji, kuri baidās no bērnu grāmatplauktos paslēptajām grāmatām, pat nenojaušs, cik skaistu pasauli palaiž garām. Tik ļoti sirdi sildošs, skumji skaists un līdz dvēseles dziļumiem tīrs ir šis slovēņu autora darbs!

Interesanti, ka slovēņu oriģināldarba nosaukums ir "Kit na plaže" ( valis pludmalē), kad tik ļoti atbilst grāmatas vēstījumam. Taču šajā reizē, lai arī pilnīgi mainīts nosaukums latviski "Sirds plaukstā", tas gan precīzi attaino satura sensitīvāko daļu, gan rada pats savu burvīgo apzīmējumu. 


"Sirds plaukstā" iesākas kā vecmammas ar roku uzkulta debesmannā- gaisīgi virmuļojoša ar bērnišķīgu vieglumu un ironisku burbuļošanu. Līdz vienā momentā caur gaisīgumu uzkožos uz dzērveņu ogu skābajām notīm. Te nekas nav tā kā sākumā izliekas un vienā momentā jauniešu romāns iegūst smeldzīgi skaudru nokrāsu. Bet tomēr, tomēr. Šis nav darbs, kas sažņaudz un velk dzelmē, gluži pretēji- te mīlestība ir tik visuresoša, starojoša un apņemoša, ka nav iespējams sevī neielaist šo sirsnības devu. Acis mirdz no sirsnīguma, līdz asaras aizmiglo skatu. No aizkustinājuma, no sirsnības, no cilvēkmīlestības. 


Par ko ir "Sirds plaukstā"?

Nika ar ģimeni ir atgriezusies atpakaļ uz dzīvi Slovēnijā un turpina skolas gaitas 8.klasē. Nika ir asprātīga, izpalīdzīga, ļoti gudra un talantīga. Skolas biedri viņu pieņem par savējo. Taču Niku nomāc kāds noslēpums, kas draud izjaukt viņas uzbūvēto pasauli.... Kāds- tas tev būs jāatklāj pašam/-ai...

Lotes Vilmas vāka ilustrācijas komplimentē šai trausli skaistajai grāmatai. (Aminori, tulkotāja Māra Gredzena)

 

 

DSC_2299DSC_2299SK

Marjus Marcinkevičs

"Akmentiņš"

 

“Mamm, neraudi"- mani apskauj mans mazākais dēls. Viņš vēl ir pārāk mazs, lai saprastu sakarību starp manām asarām un viņam priekšā izlasīto tekstu. 

Šī lietuviešu autora Marjusa Marcinkeviča grāmata "Akmenelis" mūsu plauktā atrodas jau vairāk kā gadu, lai arī pati neskaitāmas reizes biju sajūsminājusies par šo vērtīgo darbu, pētījusi lieliskās ilustrācijas, lasījusi skaļi priekšā to nebiju. (Lietuviešu valoda lai paliek vīram un bērniem).

Ar milzīgu sajūsmu priecājos, ka arī latviski pie mazajiem lasītājiem atnākusi šī kaimiņvalstu grāmata. Pēc "Sibīrijas haikām" šī ir kā loģisks papildinājums smago tēmu cilāšanai bērniem saprotamā tekstā un veidā. Tikai pēdējos gados ir izveidojusies kara/izzsūtīšanas/bēgļu gaitu/ebreju stāstu radīšana mazākajai lasītāju auditorijai, apvienojumā ar augstvērtīgu vizuālo noformējumu.
Tāpēc šis ebreju stāsts ierindojas uz palikšanu grāmatu plauktā. (Un pievienojas "Puika ar suni", "Sibīrijas haikas", "Ir mēness zelta kuģis".)

Ļoti izbaudīju Ingas Dagiles ilustrāciju, vienoto krāsu gammu ieturēšanu cauri visam stāstam. (Zvaigzne ABC, tulkotāja Marika Taube)

 

51MkR3slBIL51MkR3slBIL

Ania Ahlborn

"Brother"

 

 

Labākajām šausmām, kādas esmu lasījusi, dodu 5⭐️

🌑Nav jau tā, ka es to vien darītu, kā ienirtu šausmu literatūrā, bet tuvojoties veļu laikam, šī bija pelēkā zona, kurā gribējās ienirt. Tas nebūt nenozīmē, ka ilgojos pēc banāliem šausmu tēliem, kas neļauj naktīs gulēt un vienkārši biedē ar savu ārprātu. 

🌑Vislielākās bailes iedveš visreālākie tēli. Polijā dzimusī Ania Ahlborna savā romānā “Brother” kā šausmu elementus izmanto tieši cilvēku tumšākās dziņas. Un tieši tas padara šo grāmatu neciešami ārprātīgu. Tik brūču uzplēstu, it kā būtu ar seju iegāzies fekāliju piesārņotos dubļos. 

🌓Tik šausminoša, asiņaini grafiska, psihiski traumējoša, un reizē fascinējoši lieliska. Talantīgai rakstniecei, kura ar savu pašpublicēto šausmu darbu kļuva par Amazon pārdotākā šausmu romāna autori, bija visas iespējas rakstīt par jebkuru tēmu. Bet bērnību pavadot rotaļājoties kapos, autore nevarēja apspiest savu dabisko vēlmi fascinēties par ērmīgo un baismīgo. Kā pati Ania saka, viņa neizvēlējās šausmu žanru. Tas izvēlejās viņu. 

🌓Tālu prom no lielceļa un apdzīvotām vietām, senā lauku sētā dzīvo pavisam parasta ģimene. Vienīgais ar ko viņi atšķiras no citiem, ir viņu apsēstība ar slepkavībām. Vienīgi jaunākais dēls Maikls, gadu gadiem klusi paklausījis ģimenes norādījumiem, sāk ilgoties pēc savādākas dzīves ārpus…. 

✂️✂️✂️✂️Brīdinājums- grāmata nav katram, maigai dvēselei tā var būt traumējoša un šokējoši neatgriezeniska. Visas grāmatas garumā ieteicams turēt blakus pulsa mērītāju, lai starp augstajiem rādītājiem ļautu atvilkt elpu. 

📍Ja visa šausmu literatūra būtu tik talantīgi uzrakstīta, es pārkvalificētos. 

“Brother” mani neatstās nekad…

 

 

 

9780465094455_159780465094455_15

Bruce Perry

"The Boy who was Raised as a Dog"

 

Ja man būtu iepējams izvēlēties jebkuru terapeitu, es gribētu, lai tas ir tāds kā Bruce Perry- tik iejūtīgs, tik ieinteresēts bērna attīstībā un problēmas atrašanā, tāds, kurš nebaidās nostāties pret vispārzināmām ārstēšanas praksēm. Tāds, kurš nežēlo laiku, lai atrastu īsto pieeju pie katra pacienta, neizrāda savu pieaugušā dominanci, ļauj mazajiem pacientiem pirmiem izrādīt interesi un iesaisti. Nenoliedzama ir Perry iesasaiste bērnu smadzeņu attīstības izzināšanā, tāpat arī norādot, cik daudz psihiatrijā ir nezināmā un, cik daudz kļūdu pieļauts izpētē un ārstēšanā.

 

Šie ir reāli, dokumentāli stāsti, kuros terapeits Bruce Perry stāsta par saviem mazajiem pacientiem. Katrs gadījums ir šokējošs, pārsteidzošs un neticams. Gan vardarbības upuri, gan sektas dalībnieki, gan neiedomājamas rīcības seku upuri. Lasot gribas, kaut šis viss būtu autora izdomājums nevis realitāte, kas noticis ar neaizsargātiem bērniem. Reizē ar dokumentālajiem stāstiem, Perry tik daudz aizraujoša izstāsta par smadzeņu ietekmi, stimulācijas nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Ļoti, ļoti interesanti.

 

Iesaku ne tikai tiem, kam interesē terapija vai dokumentāli stāsti, bet jebkurai personai, kurai ir saistība ar bērnu audzināšanu. Ar piebildi, ka spēsiet izturēt šokējošo gadījumu aprakstu. 


 

 

DSC_7978DSC_7978SK

Marija Parra

"Vafeļu sirdis"

 

Saltā ziema saldē sirdi?! Tad zini, ka šī ir sirdi sildošākā bērnu grāmata, ko izlasīt ikvienam! Ikvienam!

Man ir pēdējais laiks pieteikties uz botoksa injekcijām. Nevar taču lasīt 198 lapasspuses bērnu grāmatā un nespēt atslābināt seju, kas savilkta smiekla krunciņās. Bet varbūt man vienkārši jāļaujas, jo arī “..vectantei sejā ir skaisti raksti no nemitīgas smaidīšanas”.

Dzīvē nav ne smakas no garlaicības, ja ir tāda draudzene kā Lēne. Pat, ja tev ir tikai 9gadi un ikreiz no labākās draudzenes trakajām idejām trīc ceļi, tu dodies kopā piedzīvojumos. Trille un Lēne ir norvēģu Maksa un Morics.

Nav jau tā, ka “Vafeļu sirdīs” ir tikai nevaldāmi smiekli. Ir arī skumjas. Tādas klātesošas un īstas. Kā jau īstā dzīvē piederās. 

“Tie, kuru mums pietrūkst, ir mūsos.”

(Liels un mazs, Tulkotāja Jolanta Pētersone)

 

 

 

Grāmatas, ko noteikti iesaku izlasīt-

 

DSC_8873-2DSC_8873-2SK DSC_9410DSC_9410SK

DSC_9359-2DSC_9359-2SK DSC_9020DSC_9020SK DSC_8902DSC_8902SK DSC_8551DSC_8551SK
 

DSC_2375DSC_2375SK DSC_2805DSC_2805SK DSC_2752DSC_2752SK DSC_3263DSC_3263SK DSC_3615DSC_3615SK DSC_4278DSC_4278SK DSC_3870DSC_3870SK DSC_4517DSC_4517SK DSC_4349DSC_4349SK DSC_4821DSC_4821SK DSC_5523DSC_5523SK DSC_5534DSC_5534SK DSC_6327DSC_6327SK DSC_6300DSC_6300SK DSC_6942DSC_6942SK DSC_7278DSC_7278SK DSC_7574DSC_7574SK

117285611_296161348157066_3302189686124052829_n117285611_296161348157066_3302189686124052829_n DSC_6538DSC_6538SK DSC_4565DSC_4565SK DSC_4543DSC_4543SK DSC_3844DSC_3844SK DSC_2645DSC_2645SK DSC_2204DSC_2204SK DSC_2404DSC_2404SK DSC_2343DSC_2343SK

DSC_9429DSC_9429SK



 

]]>
(SANDRA KOKA) #aminori #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #petergailis #read #reading #top10 #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/12/2022-gada-top10 Mon, 26 Dec 2022 17:08:38 GMT
Tommi Kinnunens "Nožēlu neizteica" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/tommi-kinnunens-nozelu-neizteica Tommi Kinnunens

"Nožēlu neizteica" 2022

 

Tommi Kinnunen 
"Ei kertonut katuvansa" 2020

DSC_9410DSC_9410SK

 

"Viņai visu atlikušo mūžu būs jācieš klusu un jāizvairās no visiem jautājumiem par kara beigām, vāciešiem un viņas saistību ar karu." (235.lpp.)

 

Es melotu, ja teiktu, ka mani pārsteidza grāmatas lieliskums, jo Tommi Kinnunens ar savām iepriekšējām grāmatām "Četru ceļu krustojums" un "Stikla upe" pārliecināja mani par savu noslīpēto rakstīšanas talantu, ar savu īpatnējo rakstīšanas stilu, ļaujot ieraudzīt krēslas zonu skarbos dzīvesstāstos. Arī "Nožēlu neizteica" piesaka sevi niansēti pārliecinoši, reizē kliezoši, reizē pieklusināti ļaujot sadzirdēt Somijas sarežģītās vēstures lappuses. Un izrādās, ka tik maz zināms par Somijas pagātni, tāpēc vēsturiskā fona izaicinošais attainojums, ne tikai ļauj nojaust kara plosīto likteņu komplicētību, bet arī uzdot neskaitāmus jautājumus, kāpēc tā un ne citādi rīkojas varoņi.

 

"Nožēlu neizteica"  ir kā niecīgs dzīpars, ko no liela vēstures kamola izvelk Kinnunens, ļaujot lasītājam pašam izvēlēties soģa vai līdzjutēja lomu. Līdzpārdzīvošana un empātija viļņveidīgi mijas ar nesaprašanu, ar nepateikto, noklusēto un rīcības sekām. Galu galā, kara apstākļos visu izšķir mirklis. Un tieši mirkļa lēmumi ir tie, kuriem grūti atrast racionālu pamatojumu.

Laikā, kad karavīru formas mainās viena pēc otras, ir nesiepējami pielāgoties, bet gribas ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Šī ir grāmata, kurā runā par karu pēc kara. Kā ir iespējams dzīvot pēc tam? Vai ir iespējams atgriesties iepriekšējā dzīvē, vai ir iespējams attaisnot savus lēmumus un saglabāt neitralitāti?! Un reizē šī ir ceļa grāmata, kurā gājiens mājup ir mīnēts, tiltu sabombardēts, bada sajūtas pilns un kaisīts izmisumā. Nejauša draudzība šeit ir gaistoša, jo vienojošais elements ir bailes no atmiņām, kuras gribas aizmirst. Bet, vai ceļš mājup ir arī ceļš atpakaļ no sevis?

 

1945.gads. Piecas somietes, kas sadarbojušās ar vācu armiju un strādājušas Norvēģijā, no Lapzemes ar kājām mēro ceļu uz mājām, cauri Somijas tundrai. Izsalkums, sabombordētais ceļš mijas ar izmisumu un bailēm. Varām mainoties, viņas- nodzītiem matiem, pazemotas, no vācu sabiedrotajām kļuvušas par "friču maukām". Nīstas un nievātas, viņas bēg atpakaļ uz dzimtajiem ciematiem, lai meklētu piedošanu par savu nodevību. Bet, vai ir iespējams atgriezties?! Iemesls, kāpēc somietes devās līdz vācu armijai uz Norvēģiju, katrai ir cits, bet lielākoties tā bija vēlme pēc labākas un pārtikušākas dzīves.

 

"Cik gan daudzas uz Norvēģiju bija devušās tā paša iemesla dēļ kā vīrieši, kas agrāk brauca uz Ameriku: meklēt labāku dzīvi?" (196.lpp.)

 

"Nožēlu neizteica" ir kā Slavomira Raviča grāmatu "Ilgais ceļš" apvienotu ar Heteres Morisas "Cilkas ceļojums"- savijot vīriešu dominējošo varu pār sievieti kara apstākļos ar bēgšanu mājup un šķēršļus, kas neviesmīlīgā zemē jāpārvar, kā arī nejaušiem likteņa pagriezieniem, kas maina turpmāko likteni.

 

Vērtīga lasāmviela, kas nemoralizē, bet demonstrē faktus. Grāmata, kurā nav tikai melnais un baltais, labais un sliktais, jo viss ir sajaucies kopā tā, ka nav iespējas izšķirt robežas. Daudziem latviešu lasītājiem šī Somijas vēstures epizode būs jaunatklājums un garantēta viela pārdomām.

 

 

"Dīkdienība maksāja dārgi, un pie viņiem jaunība bija atkarīga nevis no gadiem, bet vecāku turības." (89.lpp.)

 

 

4 zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Maima Grīnberga

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #nožēluneizteica #read #reading #somija #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/12/tommi-kinnunens-nozelu-neizteica Mon, 26 Dec 2022 14:34:00 GMT
Igne Zarambaite "Melndzelmji" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/igne-zarambaite-melndzelmji Igne Zarambaite

"Melndzelmji" 2022

 

Ignė Zarambaitė
"Juodavandeniai" 2020

DSC_9429DSC_9429SK

"Sāku prātot, ka mēs visi esam kā melndzelmji. Vienlaikus gan gaismas, gan tumsas radījumi. Reizēm alkstam, reizēm ienīstam, reizēm kādam palīdzam, bet reizēm tiesājam." (134.lpp.)

 

 

Melndzelmji- viltīgās mares dievietes Jumpīras tumšie palīgi, kas noslīcina cilvēkus. Kas viņi ir? Melnie spēki vai taisnības lēmēji, kas nosaka citu likteni?

Šajā jauniešu detektīvā teikumi skan, kā brienot pa dubļaini stindzinošu upes gultni- šļakstās  uz visām malām, bet pēdas no pirkstgaliem līdz papēžiem iestieg glumajās dūņās, ceļi ļimst un nav iespējams izbrist krastā sausam, ja vien vispār ir iespējams no šī stāsta izkārnīties laukā. 

 

"Melndzelmji" ir tas tumšais purva stāsts, pēc kādiem es alkstu- ar simtiem tumši pelēko izmisuma nokrāsu, kas cenšas viena otru pārspēt savā drūmumā. Ja reiz esi ielīdis purvājā, nāksies vien skatīties acīs akacim. Un te to ir neskaistāmi- vienaudžu apsmiešana, nievāšana, pusaudžu izmisums, dažādu aizliegto vielu lietošana, nāve, depresija un citas problēmas ar ko saskaras trauslajā jauniešu vecumā. 

 

Sešpadsmitgadīgā Ana ir izgudrojusi sevi no jauna, it kā svara nomešana un vārda mainīšana ļautu nomest veco ādu un izmainīt personību. Bet uzsākot draudzību vilku barā, Ana mēģina no sevis izdzēst upura lomu, pašai kļūstot par plēsēju un medījot citus vājākos. Pēc kādas izaicinājuma nakts, kurā jauniešu grupa laivās dodas uz pamestu namu applūdušā teritorijā, viena no meitenēm neatgriežas. Atmiņas par notikumiem tajā naktī, sajaukušās ar alkoholu un citām vielām, vijas ar murgiem un fantāziju, to visu gribas noslīcināt tāpat kā uzplaikstnījumus no iepriekšējās dzīves, kad Ana vēl bija Anika. Kas notika ar Deimanti? Un, vai mistiskie tumšie tēli melndzelmji nav ikvienā no mums- gatavi tiesāt un slīcināt?

 

 

"Tātad...cilvēks- ūdens. Daži ir kā upe, citi kā avots, trešie kā jūra, bet visi mainīgi, jo tāda vienkārši ir mūsu daba....(..).. Ūdenim ir gan virsma, gan dibens, taču vissvarīgākais ir tas, kas atrodas starp šīm divām robežām." (116.lpp.)

 

Ignes Zarambaites teksts ir nostrādāts kā asa lāsteka- jo vairāk tveries pie vārdiem, jo ātrāk tas kūst tavās rokās un materializējas unikālā veidolā, ļaujot slāni pa slānim izklāties apziņā. Plūstošs un reizē gaistošs, dzejiski hipnotizējošs un tumši ievelkošs. Te nav jāmeklē pēc pareizājām atbildēm, jo autore vairākkārtīgi vedina sapludināt iztēli ar realitāti, ļaujot katram tekstu saprast pa savam. 

 

Pusaudzība ir tā, kas velk mūs dzelmē, pārraujot visas saiknes ar bērnišķīgo naivumu, kurā neskatoties uz drūmo realitāti, dominē vēlme būt labam un ticēt brīnumiem. Pusaudzība nesaudzē. Pusaudzība iegrūž ledainā ūdenī un liek cīnīties ne tikai ar tumsu, kas valda citos, bet arī to piķa melnumu, kas mīt mūsos pašos. Pusaudzība lauž un veido pa savam. Pusaudzība ir kā neeksistējoša teritorija, kurā tik viegli apmaldīties savos lēmumos, sagrūt zem savas izveidotās maskas un pazaudēties tumšākajos purva nostūros. 

 

 

Latviešu izdevums ar Ellas Mežules ilustrācijām niansēti uztver dzelmes spēcīgo vilinājumu, no kura ir grūti atrauties, detaļās iestrādājot palu ūdens duļķainumu un kontrastējošo sapņaino ilgu apelsīnkrāsu. 

 

"Kā tad mēs paši varam zināt, kas patiesībā esam, kamēr slimīgi nīkuļojam, ne reizi nesaplaukuši ziedos." (25.lpp.)

 

Aizveru grāmatas vākus. Bet kaut kur tālākajā plānā dzirdu skalojamies palienas ūdeņus, kas ar šļakstošu skaņu atduras pret mālainajiem krastiem.

 

4+ zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Jānis Roze

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #ignezarambaite #izcilasgramatas #janisroze #melndzelmji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/12/igne-zarambaite-melndzelmji Sat, 24 Dec 2022 16:29:47 GMT
Sam Lloyd "The Memory Wood" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/sam-lloyd-the-memory-wood Sam Lloyd

"The Memory Wood" 2020

DSC_9359-2DSC_9359-2SK

 

Nodēvēts par trilleri, kas obligāti jāizlasa 2020.gadā. Bet.  Kurš izdevējs nevēlas uzlikt šādu birku saviem mazajiem lolojumiem?

Arvien vairāk sanāk lasīt lieliskas debijas. Jā, tieši debijas, kuras ir tik prasmīgi savērptas, ievelkošas un paģērošas, uzliekot pašiem rakstniekiem arvien augstāku latiņu, ko diemžēl, diemžēl vēlāk nav iespējams sasniegt.

Tā notika ar vācietes Romijas Haussmanes debiju, kas ātri vien tika iztulkota angliski un, neskatoties uz milzīgo konkurenci angliski izdoto romānu jūrā, ieguva lasītāju kvēlāko atzinību. Taču nākamās autores grāmatas nekādi nespēja pietuvināties viņas piesātinātajai debijai.

Haussmanes "Dear Child" es nepieminu šeit nejauši. Dodoties dziļāk "The Memory Woods" es nekādi nespēju izvairīties no salīdzināšanas, jo abi romāni likās idejiski tik ļoti līdzīgi, ka savā galvā sāku vērpt sazvērestības teorijas, kā Sems ir lasījis Romijas darbu vāciski, jo angļu valodā abiem darbs iznāca 2020.  Lai nu kā pirmie kociņi (idejiski) izskatījās vienādi, brienot dziļāk mežā, pat neskatoties, ka abiem ir varonis ar vārdu Lena, jāatzīst, ka izpildījums ir tomēr pilnīgi atšķirīgs. Un ne mazāk aizraujošāks vai mazāk biedējošāks. Lloyds varoņus nesargā un dažkārt gribas saķert galvu un teikt- tiešām?! Arī šis spriedzes trilleris nespēj iztikt bez pāris trakiem tēliem. Ja reiz šeit lasītājam sola klaustrofobiskā romāna "Istaba" emocijas, tad jau aptuveni vari nojaust, par ko būs stāsts. 

 

Trīspadsmitgadīgā Elissa tiek nolaupīta uz ielas šaha turnamenta laikā un ieslodzīta skaņas izolētā bunkurā meža vidū. Kamēr varmāka ir prom, viņu ik pa laikam nāk apciemot Elijah, kurš visu savu mūžu ir dzīvojis "memory woods". Lēnām sadraudzējoties, viņi sāk saukt viens otru par Ansīti un Grietiņu, jo Elissa ir gatava uz visu, lai spētu nokļūt brīvībā. Tikmēr izmeklētāja, kura pati ikdienā cieš sakāvi, mēģinot tikt pie bērniņa, dara visu, lai atrastu noziedznieku, kurš jau iepriekš ir nolaupījis bērnus. 

 

Sam Lloyd ir ļoti labi savērpis trilleri, lai kārtu pēc kārtas atklātos arvien jauni pārsteigumi. Iespējams, viss ir maldinošs, bet iespējams, viss ir acīmredzams. Ja biji iespaidots ar Haussmanes "Dear Child", šis ir jāizlasa. Kā jau minēju- bez salīdzināšanas neiztikt, bet ir to vērts!

 

 

3.9 zvaigznes
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #samlloyd #thememorywood https://sandrakoka.com/blog/2022/12/sam-lloyd-the-memory-wood Mon, 19 Dec 2022 06:27:52 GMT
Eowyn Ivey "The Snow Child" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/eowyn-ivey-the-snow-child Eowyn Ivey

"The Snow Child" 2012

 

DSC_9020DSC_9020SK

Maģiska, maģiska grāmata, kura savās skumjās slīcina un saldējot karsē, kā dūraiņos sasalušie pirkstu gali, kas dedzina, tiklīdz sajūt istabas siltumu. 

Autores debija, kas ar savu fascinējošo dabas mīlestību atkausē ikviena lasītāja sirdi, ļaujot noticēt brīnumiem un tam maģiskajam, kas piepilda sajūtas kā no krāsns izņemti vecāsmātes pīrāgi. No senās krievu pasakas par "Sniegbaltīti", uzburts pasakains romāns, kurā skumjas un tukšuma alkas pēc neesoša bērna, ir fiziski sataustāmas.

 

"It was beautiful, Mabel knew, but ut was a beauty that ripped you open and scoured you clean so that you were left helpless and exposed, if you lived at all." (8-9.lpp.)

 

1920.gads. Mabela un Jacks pirms vairākiem gadiem ir zaudējuši nedzimušu bērniņu. Šīs zaudējuma sāpes un alkas pēc bērna ir tik milzīgas, ka abi nolemj sākt jaunu dzīvi nekurienē, dodoties uz svešo un nepieradināto Aļasku. Šeit, bez ģimenes un draugiem, abi dzīvo atsvešinātu dzīvi. Mabela ir tik izmisusi, ka vienīgo izeju no ciešanām, viņa redz noslīcinoties. Tomēr iepazīšanās ar attālajiem kaimiņiem, kas kļūst par daļu no ģimenes, dod pārim cerību uz iesakņošanos šajā mežonīgajā zemē. Kādā dienā, kad sniegpārslas pārklāj zemi, ļaujoties nebēdnībai, abi no sniega izveido sniega meitiņu. Drīz pie viņiem sāk ierasties maza meitenīte ar sniegbaltiem matiem, gluži kā pasakā par Sniegbaltīti. Bet meitene ir īsta, nepieradināta un brīva... 

 

Lai arī šai pasakai par sniega meiteni ir dažādas variācijas, tā vienmēr beidzas skumji- nāk pavasaris un meitene līdz ar sniegu pazūd. Vai šajā neparastajā situācijā, kas neliekas iespējama, var piepildīt savas alkas pēc bērna? Vai šī mežonīgā burvība saplūst līdz ar dabu un to nav iespējams pārveidot pēc sava prāta..

 

Skaisti skumja, kaili mežonīga, pieputināta un fascinējoša ir šī grāmata par Aļasku un graujošām alkām. Lai arī šeit ir maģiskais pieskāriens, kuram reālistiskais prāts grib pretoties, šī ir vairāk par vienkāršu pasaku bērniem. Kaut kas tik trausls un reizē skaists ir šajā kailajā mežonībā. Šis ir arī stāsts par attiecībām, kurās neizrunāti vārdi un kopā neizsāpēti pārdzīvojumi, rada plaisas, kas ar laiku izveidojas kā nepārvarams bezdibenis.

 

"We are allowed to do that, are we not Mabel? To invent our own endings and choose joy over sorrow?" (132.lpp.)

 

Ja šo grāmatu lasa, kad aiz loga ir sniegputenis, tad emociju gamma paspilgtinās vairākkārtīgi. Un negribas doties prom no šī stāsta Aļaskas nekurienē. 

 

Brīnišķīgi skaisti. Tik skaisti aprasktīt sniegu un ziemu laikam var tikai, ja esi līdz kaulam piedzīvojis šo nepārejošo ledainumu, kas ieslīd dziļāk par kauliem.

 

"Or did fear drive her? Fear of the gray, not just in the strands of her hair and her wilting cheeks, but the gray that ran deeper, to the bone, so that she thought she might turn into a fine dust and simply sift away in the wind." (33.lpp.)
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #snowchild https://sandrakoka.com/blog/2022/12/eowyn-ivey-the-snow-child Sun, 18 Dec 2022 18:46:47 GMT
Džeims Heriots "Ja vien viņi prastu runāt" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/dzeims-heriots-ja-vien-vini-prastu-runat Džeims Heriots

"Ja vien viņi prastu runāt" 1993

"Gadās arī tā.."

 

James Herriot

"If Only They Could Talk" 1970

"It Shouldn't Happen to a Vet" 1970

 

DSC_8902DSC_8902SK

Nezinu nevienu citu grāmatu, kur galvenais varonis lielāko daļu epizodēs ir iebāzis roku kādā lielā mājdzīvniekā. Nesavieb seju nepatīkamā grimmasē, galu galā tāda ir skarbā realitāte, ja esi nolēmis savu profesionālo ceļu brist lauku dubļos. Jā, jā, vetārsts ar mīļiem mājdzīvniekiem sterilā kabinetā, atrodas lielpilsētā. 1930.gadi jaunam vetārstam no universitātes sola dziļos laukos nozīmēja negulētas naktis, nogurdinoši attālumi un  nebeidzami izsaukumi, pieņemot dzemdības govīm, zirgiem, aitām, kā arī ārstējot neskaitāmus mājlopus. Bet, ja vien visas rūpes aprobežotos ar dzīvniekiem. Izrādās, ka tikpat liela noņemšanās ir ar to saimniekiem. Skarbo lopkopju visgudrība un lielā mīlestība pret saviem četrkājainajiem draugiem bieži vien izrādās traucējoša un kurioza.

 

Nav iespējams nelasīt šos jaunā vetārsta emuārus nesmejoties, brīžiem izdvešot tādas skaņas, it kā smiekli nāktu no aploka. Heriots, kurš visu dzīvi veltījis smagajam vetārsta darbam, māk tik ironiski izstāstīt savus piedzīvojumus, ka brīžiem gribas viņu apskaust. Ne gluži par negulētām naktīm un spītīgām ragainēm vai trakiem kumeļiem, bet gan aizraujošo ikdienu, kurā viņam palaimējies nodoties savam sirdsdarbam. Bet, kas gan būtu viņa ikdiena, ja viņš nebūtu tik prasmīgs rakstnieks. Savās grāmatās viņš brutiski uzbur lauku dzīvi, robustos cilvēkus, mūždien saspringto darbošanos. 

 

Ja esi sirdī dzīvnieku mīlis, šī grāmata ir jāizlasa- humors savijoties ar ikdienas skarbumu pavērs durvju šķirbiņu uz 30.to gadu lauku šarmu. 

Dzirkstoši aizraujoši un smieklīgi izklaidējoši. 

 

4 zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Helma Lapiņa

Izdevniecība: Vaga
 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dzemssheriot #eslasu #gramatas #ifonlytheycould #jamesherriot #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/12/dzeims-heriots-ja-vien-vini-prastu-runat Tue, 13 Dec 2022 16:05:57 GMT
Deivs Grols "Stāstnieks" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/deivs-grols-stastnieks  Deivs Grols

"Stāstnieks" 2022

 

Dave Grohl

"The Storyteller: Tales of Life and Music" 2021

DSC_8873-2DSC_8873-2SK

"Un, turpinot kolekcionēt grumbas un rētas, joprojām tās nēsāju ar zināmu lepnumu, jo tās ir gluži kā pavediens, kuram viendien sekošu, lai atrastu ceļu uz vietu, no kuras visu sāku." (368.lpp.)

 

Var teikt, ka Deiva Grola grāmata starp daudziem grāmatu apskatniekiem bija gada gaidītākais tulkojums latviešu valodā. Nepacietīgākie jau gada sākumā, paspējuši izlasīt leģendārā "Foo Fighters" mūziķa un vokālista Deiva Grola grāmatām, atzina to par vienu no lieliskākajām slavenību biogrāfijām. Izrādās, ka Deivs ir ne tikai talantīgs un atzīts mūziķis, kas slavenību iemantoja kā "Nirvanas" dalībnieks, bet arī aizraujošs stāstnieks. Un stāstīt Deivam ir atliku likām. Ja tev liekas, ka viss, gandrīz 400.lappušu garais romāns ir vienīgi par un ap mūziku (un tā, protams, ir dominējoša), tad gribu tev teikt, ka bez tās Deivam dzīvē milzīgu lomu ieņem meitas. Tā, kā Grols raksta par savām meitām- tas ir paraugtēva sapnis, no grāmatas burtiski virmo mīlestība, pieķeršanās un lepošanās ar savām atvasēm, īpaši izceļot saikni ar Vaioletu. Atliek vien teikt- kaut katrai meitai būtu tik lepns un gādīgs tētis kā Deivs, tad pasaulē mazāk vajadzētu apmeklēt terapeitu. 

 

Šī laikam ir pirmā reize, kad droši nevaru apgalvot, kam lai dod priekšroku- fiziskai drukātajai kopijai vai audio grāmatai. Audio nav iespējams apskatīties melnbaltās fotogrāfijas, kas ir gluži kā šķirstot skolas laika bilžu albumu uz nodriskāta izvelkamā dīvāna. Savukārt drukātajās lapās nav pat nojaušams, cik hipnotizējoša, aicinoša un draudzīga ir Deiva balss. Skaidrs, ka esi to dzirdējis rēcam mikrafonā, vai arī, ja esi pacenties pameklēt- atradis kā viņš dzied kopā kādu kaverversiju ar savu meitu, bet tici man- paša autora ierunātai grāmatai ir savs potencionāls maģijas radīšanai- joki atdzīvojas, stāsts paliek dimensionāls un burtiski var sajust Deiva personības klātesamību. 

 

 

"Nolēmu neizniekot šo brīdi. Vairs nejautāt sev- kā es šeit nonācu. Es te biju. Noteicu, ka neizniekošu vairs ne sekundi, baiļodamies vai cerēdams atrasties citur." (256.lpp.)

 

"Jo Bārbiju pārpildītajā pasaulē ikvienai meitenei ir vajadzīga sava Džoana Džeta." (329.lpp.)

 

"Stāstnieks" izkausēs jebkura mūzikas mīļa sirdi, it sevišķi, kuriem sirdī mūžam rokenrols un brīvība matos, kā arī aizraus ikvienu, kurš tic brīnumiem un seko savai sirdsbalsij.

 

Tulkotāja: Eva Veita

Izdevniecība: Helios
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #deivsgrols #eslasu #gramatas #helios #read #reading #stāstnieks https://sandrakoka.com/blog/2022/12/deivs-grols-stastnieks Sun, 11 Dec 2022 17:10:39 GMT
Silēna Edgāra, Pols Beorns "Mūru dāma" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/silena-edgara-pols-beorns-muru-dama Silēna Edgāra, Pols Beorns

"Mūru dāma" 2022

 

Silène Edgar , Paul Beorn
"La Dame des murs" 2021

DSC_8916DSC_8916SK

"Katra satikšanās- tas bija kā iekavēts gads, kas jāatgūst dažās stundās." (183.lpp.)

Rakstīt par kādu citu valsti, kurā nav dzīvots un nav ciešu saikņu, ir kā ziemas pelde, kurā neiztikt bez cirvja, lai izcirstu krakšķošos ledus gabalus, reizē apzinoties, ka jebkurā gadījumā nāksies līst stindzinošajā ūdenī, lai pēc paša gribas un vēlmes ļautos ledainiem cirtieniem pāri ievainojamai ādai. 

Silēna Edgāra ar lielu pietāti un patiesu interesi ir veidojusi darbu, kurā Latvija tek parādīta no mazītiņiem elementiem, palēnām atsedzot vēstures lappuses, kas veidojušas mūsu valsti, kādu to redzam šodien. Tajā pat laikā autore ir piesardzīgi ienākusi trauslā ledus robežšķirtnē, kur visiem šeit dzīvojošajiem gribas pieķerties pie katra mazākā attainojuma un meklēt jebkuru ēnās paslēpto puspatiesību. No vienas puses, mēs latvieši priecājamies par jebkuru sekundi, ko tādi tv milži kā Netflix pārraida plašājā pasaulē, tikai pieminot vien mūsu valsti. No otras, jebkurš literārs darbs, kurā kāds ārpus Latvijas mēģina rakstīt par mums svarīgiem notikumiem, tiek uzšķērsts pušu ar kritikas zobenu, apelējot pie pašiem vien zināmās puspatiesības, ka nav iespējams sajust latvietības kodolu, nezīžot vēstures sāpes caur mātes pienu. Bet...

Pirmkārt, šī ir pusaudžu grāmata, un tieši pie tā arī mums šeit ir jāapstājas. Izstāstīt vēstures notikumus, kas laikā, kad hormoni trako kā tarakāni naktīs uz drupačainā virtuves galda, putekļiem klāti vēsturpolitiskie notikumi neizraisa lielu interesi. Silēna Edgāra ir spējusi šajā jauniešu romānā ar mistisku pieskaņu, parādīt, cik liels traģiskums ir mūriem, ko lielvaras nodara vienkāršiem iedzīvotājiem. Reizē akcentējot, ka tas, ka vieni mūri ir krituši, nenozīmē, ka dzīvojam ideālā pasaulē, jo arvien jauni mūri tiek būvēti mūsdienās- tas ir kā nebeidzams vāveres ritenis, no kura nav iespējams izrauties, bet kurā arvien sabirst putekļos jaunie talanti un salūzt neskaitāmas tikko mīlēt iemācījušās sirdis. 

 

"Mūsu apskāvieni bija vēstules. Tās aizstāja kopīgas maltītes, pastaigas un visus pārējos brīžus, kas mums bija liegti." (184.lpp.)

 

"Mūru dāma" ir kā robusta kafija, kas atstāj rūgtu pēcgaršu, un vajadzīgs laiks, lai to prastu niansēti izgaršot. Tas ir stāsts par draudzībām, kurās neizrunātie vārdi veido nepārvaramas aizas, par attiecībām, kuras dažkārt neiemācamies veidot, par izvēlēm, kuru dēļ nākas ne tikai iegūt, bet arī zaudēt. Tas ir stāsts ne tikai par fiziskām robežām, ko valstis ceļ savā starpā, bet arī robežām prātā un sirdī, neļaujot aiz mūriem saskatīt savu trauslumu un alkas pēc sirdsiltām attiecībām. 

 

Māra Galanta- talantīga, pielūgta un mīlēta skatuves dīva, kura ik dienas saņem neskaitāmas vēstules no visas pasaules, sadzīvē ir pavisam emocionāli vēsa un atsvešināta, kā aizņemta māte un neeksistējoša vecmāmiņa, kura nekad ar savu ģimeni nav dalījusies atmiņās par savu bērnību Latvijā, un bēgšanu uz Franciju. Savas mazmeitas četrpadsmit gadu jubilejā, Māra ļauj Emmai izvēlēties jebkuru galamērķi, kur abas kopā varētu beidzot satuvināties. Kad Emma par galamērķi izvēlas Latviju, kur Māra nav bijusi vairāk kā piecdesmit gadus, Māra saprot, ka pienācis laiks stāties pretī savām bailēm, un izvilkt atmiņu kodaļas laukā no apputējušajiem prāta plauktiem. 

 

Silēna Edgāra un Pols Boerns, kuri pazīstami ar savu darbu "14-14", viesojoties un iemīloties mazajā ziemeļu valstī Latvijā, nolēma tai veltīt savu nākamo grāmatu. Aizrautību par Latviju var just detalizētajos un niansētajos aprakstos, es ceru, ka tas būs kā rosinājums daudziem lasītājiem apmeklēt mūsu valsti. Bet stāsts jau nav tikai par dzelzs mūri, kas agrāk šķīra rietumus no austrumiem- caur vēstulēm, ko Māra saņem no talanta cienītājiem visā pasaulē, lasītājs izdzird daudzas izmisušas balsis- no dažādām valstīm, kur betona mūri šķīruši ģimenes un draudzības.

"Draugus, nez, var adoptēt?" (226.lpp.)

 

3.7 zvaigznes 

 

Tulkotāja: Valērija Lasovska

Izdevniecība: Jānis Roze 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #murudama #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/12/silena-edgara-pols-beorns-muru-dama Sun, 11 Dec 2022 13:07:41 GMT
Frīda Šibeka "Grāmatnīca pie Temzas" https://sandrakoka.com/blog/2022/12/frida-sibeka-gramatnica-pie-temzas Frīda Šibeka

"Grāmatnīca pie Temzas" 2022

 

Frida Skybäck
"Bokhandeln på Riverside Drive" 2018

DSC_8821DSC_8821SK

 

"Cilvēks, kam ir ko lasīt, nekad nebūs vientuļš.." (183.lpp.)

 

Grāmata par grāmatām. 

 

"Grāmatnīca pie Temzas" saķer manas haotiskās domas vienā pavedienā un nosēdina pie maza galdiņa divām personām starp tūkstošiem grāmatu vairāk kā simts gadus vecā grāmatnīcā. Šī nav romantiska grāmata, jo galu galā romantiskā nots ir klusi nolīdusi skatītāju rindās šajā izrādē, tomēr caur un cauri vijas sentimentāla nosakaņa.

Galvenā loma, katrā ziņā spilgtākā loma šeit ir atvēlēta grāmatnīcai, kurā var atrasties, piepildīties un nejusties vientuļš. Tieši kopības sajūta, vietā, kur pavisam dažādi personāži, kam vienīgais kopīgais elements ir grāmatas, atrod ģimenes sajūtu un atbalstošu plecu. 

 

Šarlote no Zviedrijas uzzina, ka iepriekš nezināma tante Sāra ir atstājusi viņai mantojumā dzīvokli un grāmatnīcu Londonā. Vēlēdamies uzzināt ko vairāk par tanti un iegūto mantojumu, Šarlote atklāj, ka grāmatnīca nāk kopā ar darbiniekiem, kuri tantei ir bijuši kā ģimenes locekļi. Drīz vien nezināmā grāmatu valstība ievelk jauno zviedrieti iekšā līdz matu galiņiem, līdz vienā momentā viņa attopas, ka šī haotiskā, brīžiem dramatiskā senās grāmatnīcas pasaule ar savādajiem darbiniekiem ir tieši tas, kas viņai nepieciešams pēc vīra zaudēšanas. 

 

 

"Mēs zinām par grāmatām visu. Mēs sniedzam personīgus ieteikumus un rekomendācijas. Ja kāds ierodas pie mums pēc dāvanas, mēs precīzi zinām, kas viņam derēs. Mēs zinām mūsu klientus un varam palīdzēt viņiem pareizi izvēlēties." (129.lpp.)

 

Uzlej tasi melnās tējas ar citronu un kardamonu, ierušinies mīlīgi pūkainajā pledā un esi gatava omulīgai lasīšanai. Zviedru nacionālās īpašības satiekas ar senlaicīgu britu veikaliņa šarmu. Niansēts humors un daudz grāmatu ieteikumu, ko uzreiz gribas iegooglēt. 

Šeit draudzībai, ģimeniskajai sajūtai un piederībai ir liela nozīme, bet, lai pie šīs apziņas nonāktu, jāizrokas zaudēšanas un nodevības sāpēm, jo ne vienmēr viena dzīve ir pietiekami ilga, lai izlūgtos piedošanu. 

 

3.7 zvaigznes

 

 

Tulkojusi: Lilija Berzinska

Izdevniecība: Latvijas Mediji

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #gramatnicapietemzas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/12/frida-sibeka-gramatnica-pie-temzas Sun, 04 Dec 2022 14:54:48 GMT
Lūsinda Railija "Slepkavība Flīthausā" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/lusinda-railija-slepkaviba-flithausa Lūsinda Railija

"Slepkavība Flīthausā" 2022
 

Lucinda Riley
"The Murders at Fleat House" 2022

 

DSC_8804DSC_8804SK

 

Pirms gada Railija atvadījās no dzīves pēc vairāku gadu cīņas ar vēzi. Šis detektīvs, kas ir pavisam netipisks žanrs autorei, tika sarakstīts, pirms Railija bija pazīstama kā bestselleru rakstniece. Veicot nepieciešamos labojumus un vietām padarot to mūsdienīgāku, Railijas dēls Harijs Vitakers izdeva šo romānu mātes piemiņai. Man jāpiekrīt Harijam attiecībā uz šīs grāmatas potencionālu, radot kriminālromānu sēriju ar inspektori Dženu. 

 

Svētā Stefana skolas internāta ēkā Flīthausā mīklainos apstākļos iet bojā audzēnis. Izmeklēšanu lūdz uzņemties detektīvinspektorei Dženai, kura, pārdzīvojot vīra krāpšanu, aizbēgusi no Londonas un darba iecirknī. Atklāt vainīgo nenākas viegli, jo Flīthausa glabā daudz noslēpumu. Kamēr izmeklētāja ar savu kolēģi seko noziegumam pa pēdām, notiek vairākas mīklainas nāves..

 

Lūsinda Railija ir radījusi noskaņām pilnu detektīvstāstu labākajā angļu detektīvu stilā. Norforkas grāfiste ar Flīthausas internātskolu un aristokrātiskajiem namiem ir tik labi apraktīta, ka liekas esi paviesojies šajā piejūras nostūrī Anglijas austrumos. Neparasti varoņi ar seniem noslēpumiem, vairākas paralēlas sižeta līnijas, Viktorijas laika ēkas un labi savērpta mistērija, kuras atrisinājumu var atrast tikai izlasot grāmatu līdz beigām. Neskatoties uz to, ka šis ir detektīvs, Railijas rokraksts ir labi atpazīstams. Nenovēršami, autores faniem šis būs ilgi kārots literārais gardums. Mani nepārsteigs, ka autores ģimene turpinās šo detektīvsēriju vai nāks klajā ar kādu iepriekš nepublicētu Railijas darbu.

 

Šis ir detektīvstāsts tiem, kas vēlas rimtu mistēriju un palauzīt galvu, kurš tad ir vainīgais, kā arī tiem, kuri novērtējuši citus Railijas romānus. Bez asiņainām un vardarbīgām ainām autore radījusi klasisku angļu detektīvstāstu, kurā liela nozīme ir videi, provinces iedzīvotājiem un Angļu ciematiņu atmosfērai. 

 

Ps. "Dž" šajā stāstā gan bija mana apmulsuma iemesls. Saprotu, ka angliski tas rakstās pavisam savādāk, bet Džezmina (Džeza), Džeims, Andželīna, Dženija, Džonatans, Džeimijs, Džūljens un Džonss lika manam prātam griezties. 

 

 

3.7

 

 

Tulkotāja: Ligita Lanceniece

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #izcilasgrāmatas #lusindarailija #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/11/lusinda-railija-slepkaviba-flithausa Mon, 28 Nov 2022 13:01:38 GMT
Sāra Pennere "Zudusī aptieka" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/sara-pennere-zudusi-aptieka Sāra Pennere

"Zudusī aptieka" 2022

 

Sarah Penner

"The Lost Apothecary" 2021

DSC_8622DSC_8622SK

"Zudusī aptieka" ir atmosfērīga mistērija, kas norisinās dažādos gadsimtos, aizvedot lasītāju uz valdzinošo Londonu.

 

Londona. 1791.gads. Kāda aptiekāre, kurai ir plašas zināšanas dažādu tinktūru un mikstūru jaukšanā, palīdz izmisušām sievietēm atbrīvoties no vardarbīgiem un nevēlamiem vīriem. Zāles var izglābt dzīvību un reizē nogalināt. Nella ir īpaši uzmanīga, lai netiktu pieķerta, bet viss tiek apdraudēts mirklī, kad divpadsmitgadīgā kliente pieļauj kļūdu. 

Mūsdienu Londona. Vīra piekrāptā Kerolaina atklāj senās aptiekas pavedienu un sāk interesēties par gadsimtus seniem notikumiem, kuri saistīti ar Londonā notikušajām noslēpumainajām slepkavībām.

 

Grāmatas apraksts sola vēsturisku stāstu ar spriedzes pilniem elementiem, bet iespējams, ka tās ir tikai manas maldinošās gaidas. Pats romāns ir rimts un apcerīgs, ieskicējot 18.gadsimta sabiedrību, reizē apelējot pie mūžsenās patiesības, ka jebkurām darbībām ir sekas. 

 

Grāmata, kas aizved uz Viktorijas laikmetu un atklāj aizmirstu patiesību-jebkuras zāles attiecīgās dozās var būt nāvējoša. Pēdējās zāļu/indes sievas dzīves dienas savijas kopā ar mūsdienām, kur jauna sieviete, pārdzīvojot vīra krāpsanu, dodas uz Londonu, pati nezinot, cik daudz jaunatklājumu sagaidīs. 

Lai arī grāmata ievelk un ir interesanta, līdz patiesai baudai pietrūkst asuma. Katrā ziņā kas mazliet savādāks, neierastāks.

Ideja ir vienkārši ģeniāla- zāles, tāpat kā ārstniecības augi var izārstēt un palīdzēt veselībai, bet konkrētās devās tās var iedarboties kā inde un nogalināt. Vai iznīdējot ļaunumu, mēs paši nepaliekam par varmākām?! Vai cilvēkiem ir ļauta soģa loma un izlemt, kuram būs dzīvot un kuram būs mirt?!

Jautājums ir, vai aptiekārēm, gluži kā mediķiem ir jāievēro ētikas kodekss un savas zināšanas jāpielieto tikai labvēlīgiem mērķiem. Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu, galu galā romāna darbība norisinās 18.gadsimtā, kad sabiedrībā valdīja citi spēles noteikumi. Man personīgi visvairāk aizrāva tieši vēsturiskā sadaļa, kas aizveda vairākus gadsimtus atpakaļ, kad Londona pati par sevi bija viena mistērija un pilsēta ar neskaitāmiem noslēpumiem. Bet kopumā, man likās, ka "Zudusī aptieka" varēja būt tik daudz, daudz kas vairāk, jo potencionāls idejai ir milzīgs.

 

"Zudusī aptieka" ir noslēpumaini tumšs romāns ar vēstures piesitienu, kas drūmos vakaros aizvedīs uz Temzu. Nebrīniešos, ja grāmatu izvēlēsies vāka dēļ- tas ir hipnotizējošs! (te ir daudz sirsniņas)

 

Starp citu, autorei ideja par grāmatu radās dubļmeklējumos Temzas upes krastos (mudlarking-vēstures dārgumu meklētāji upes gultnē medī vēstures artefaktus). Un šī nav pirmā grāmata, kur tiek aprakstīts šis neparastais hobijs. Kurš pievienosies man ceļojumā uz Londonu, lai izmēģinātu savu laimi dubļmeklējumos?

 

Ps. Mani vienmēr interesē, kā rakstnieks nonāk pie idejas par grāmatu.

 

3.7 zvaigznes
 

 

Tulkotāja: Dita Katlapa

Izdevniecība: Helios

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #helios #read #reading #sarahpenner #zudusiaptieka https://sandrakoka.com/blog/2022/11/sara-pennere-zudusi-aptieka Sun, 27 Nov 2022 09:23:25 GMT
Františeks Kožīks "Pa mīlestības ceļu" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/frantiseks-koziks-pa-milestibas-celu Františeks Kožīks

"Pa mīlestības ceļu" 2022

 

František Kožík
"Cestou lásky"

DSC_8574DSC_8574SK

"Viņš bija kā koks, kura lapu vainagu šūpo kaislību pārņemts vējš, bet kura saknes sāpīgi iestiepjas zemē, spiežoties pie cietajām klintīm, nevarot, negribot no tām atrauties."(116.lpp.)

 

Josefs Māness (1820-1971)- Čehijas romantisma glezniecības tēvs- kurš slavens ar ainavām un portretiem. Taču viņa glezniecības stils neaprobežojās ar konkrētu rokrakstu, Māness savā laikā pievērsās arī etnogrāfiskajai un botāniskajai gleznošanai.

Dzimis mākslinieku ģimenē, kurā tēvs, atzīts gleznotājs, iesaistīja gleznošanā arī savus trīs bērnus, savukārt tēvocis bija Prāgas Mākslas akadēmijas direktors. Pēc tēva nāves vecākajai meitai Amālijai nācās atteikties no savas mīlestības pret gleznošanu, jo viņas privātstundas bija vienīgā iztika ģimenei. Savukārt vidējais bērns Josefs attīstīja savu gleznošanas talantu un visu mūžu tā arī mēģināja pelnīt iztiku. Caur gleznošanu Josefs atzinās mīlestībā Čehijai, pieturoties pie savas dzimtās valsts ainavu attēlošanas. Tieši viņa spītības un patriotisma dēļ, pretojoties tā laika politiskajai dominancei, Josefs visu dzīvi netika atzīts un nesaņēma atbilstošu atalgojumu. Un reizē, ziedojot savu mīlestību un meitu- atteicās no attiecībām ar zemākas kārtas mīļoto, tā arī pavadot mūžu nenovērtēts un nepieņemts. 

 

Ja esi viesojies Prāgā, iespējams, būsi pamanījis Astronomisko pulksteni, kas ir viens no vecākajiem un sarežģītākajiem pulksteņiem. Josefs Māness ir gleznojis Prāgas vecpilsētas orloja gadalaiku panno. Tāpat arī mākslinieka vārdā 1920.gadā nodēvēts tilts Prāgā (Mánesův most). Viena no gleznotāja atstātajām mīklām ir glezna "Josefīne", kas tiek dēvēta par "čehu Monu Lisu". Mānesa dzīves laikā glezna nekad nav tikusi pārdota vai eksponēta, līdz ar to neatbildēts paliek jautājums, kas ir šī noslēpumainā sieviete gleznā.

 

Františeks Kožīks ir mēģinājis pēc iespējas precīzāk attainot gleznotāja Josefa Mānesa dzīvi un profesionālo darbību, reizē parādot Čehiju un blakusvalstu politisko noskaņu un gleznotāja laikabiedrus. Īpašs uzsvars tiek likts uz Čehijas patriotismu, kultūru un mākslu, kas ir pretnostatīts Austroungārijas impērijas dominējošam uzstādījumam.

 

Františeks Kožīks (1909-1997) ir Čehijā populārs autobiogrāfiju rakstnieks, raidlugu, scenāriju autors un esperanto valodas izplatītājs. Latviski pieejama autora grāmata "Čehijas karaļa un Romas ķeizara Kārļa IV dzīves un valdīšanas hronika". Kožīks savus autobiogrāfiskos darbus mēģina veidot pēc iespējas pietuvinātāk vēstures notikumiem, pētot arhīvus, vēstules un līdzgaitnieku vēstījumu. 

 

 

Grāmata, kas palīdzēs iepazīt Čehijas māksliniecisko garu caur vienu no 19.gadsimta ievērojamākajiem čehu gleznotājiem. 

 

"..tāds ģēnijs dzīvo starp mums, atēlo čehu pasauli, bet čehu pasaule par viņu neko nezina." (156.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Halina Lapiņa

Izdevniecība: Latvijas Mediji

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #čehija #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/11/frantiseks-koziks-pa-milestibas-celu Wed, 23 Nov 2022 16:44:38 GMT
Jā Džasi "Mājupiešana" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/ja-dzasi-majupiesana Jā Džasi

"Mājupiešana" 2022

Yaa Gyasi 
"Homegoing" 2016

 

 

DSC_8551DSC_8551SK

"Vājums ir izturēties pret otru tā, it kā viņš tev piederētu. Spēks ir zināt, ka ikviens pieder pats sev." (52.lpp.)

 

"Mājupiešana" ir dzimtas stāsts, ko vērts katram izlasīt, apjaušot sniegabumbai līdzīgo ietekmi uz pašreizējo pasauli, ko atstājusi verdzība. Ganiešu izcelsmes amerikāniete Jā Džasi vienā romānā aptvērusi vairākus gadsimtus un kontinentus- ceļojot no Zelta Krasta Rietumāfrikā līdz Hārlemai Ņujorkā, pētot un attēlojot nebrīvei un verdzībai pakļauto likteņstāstus.

Cauri astoņu paaudžu ciltskokam, Jā Džasi ir ļāvusi ieskanēties katra attiecīgā laikmeta noskaņas balsij, meklējot atbildes arī dzimtas vēsturē un mantojumā. Bieži vien, nezinot savu senču dzīvesstāstus, mēs neapzināmies, cik lielu nospiedumu tie atstāj mūsos. Vairāku gadu garumā, apmeklējot savas ģimenes izcelšanās valsti Ganu, Džasi, meklējusi arhīvos un cilvēku stāstos atbildes, lai saprastu savu vēsturi. Autores māte nāk no tanti cilts, savukārt tēvs no ašanti cilts, līdz ar to arī romānā šīm ciltīm ir liela nozīme. Tajā pat laikā autore saskārusies ar vietējo cilvēku vēstures noliegšanu, izliekoties, ka verdzība attiekusies uz kādiem citiem, nevis viņiem, it kā turpat netālu neatrastos vēsturiskie objekti, kam ir bijusi liela nozīme vergturībā. 

 Nosaukums "Mājupiešana" (Homegoing) attiecināts uz mirušo vergu dvēseļu atgriešanos vietā, no kurienes viņi cēlušies, kā arī sarauto dzimtu un radniecības saišu apvienošanos pēc nāves.

 

"Viņai viņš kļuvis par kaut ko lielāku, par pašu Bābeles torni, tik tuvu Dievam, ka tas jāsagāž." (101.lpp.)

 

Dzimtas sāga iesākas ar stāstiem divām pusmāsām- Efiju un Esi, kurām nekad neizdodas satikties. Viena no pusmāsām apprecas as britu, kurš nodarbojas ar verdzību un paliek Ganā, savukārt otra pusmāsa tiek sagūstīta verdzībā un aizvesta uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Abu dzīvesstāsti ir tik dažādi, tāpat pilnīgi atšķīrīgi izveidojas viņu pēcnācēju liktenis. Caur 14 īsām nodaļām lasītājs var dzirdēt katra ģimenes locekļa stāstu.

Romāna sākumā uzzīmētajam ciltskokam ir liela nozīme, pie tā es atgriežos pēc katras nodaļas, lai saprastu katra varoņa lomu šajā dzimtas atzarā. Nav iespējams iemīlēt kādu varoni, jo tiklīdz esi iegrimis stāstā, tiec jau aiznests tālāk cauri desmitgadēm un valsts robežām. Tieši romāna struktūra var kādam apgrūtināt iedziļināšanos stāstā, man personīgi tieši kodolīgie stāsti likās kā romāna esence, kas padara darbu kolorītāku, iespaidīgāku un visaptverošāku. 

Jā Džasi ir tik prasmīga stāstniece, ka aprautie stāsti nepadara šo vēstījumu saraustītu, tieši otrādi- niecīgās devās rakstniece spēj aptvert milzīgu kopainu par kolonizāciju, verdzību, dzimtas saknēm un brīvības nozīmi. 

 

"Mājupiešana" ir emocionāls ceļojums vēsturē caur vienas dzimtas pēcnācējiem. Grāmata satricina, liek skumjās aizvērt acis un apzināties vēstures lappušu asinis, kuras turpina ritēt no paaudzes paudzē. Brīžiem grafisks, nebaidoties atklāt verdzības brutalitāti, nežēlību un vardarbību, bet reizē arī cerības pilns, nebeidzot sapņot un ilgoties pēc brīvības un labākas dzīves. Mums kā lasītājiem ir ļauts tikai ieskatīties verdzības laikmetā, jo līdz galam to aptvert un saprast nav iespējams.

 

Applausu vērts debijas romāns. 

 

Lai iededzinātu stāstā realitātes dzirksti, ieraksti meklētājā Keipkoustas Cietoksnis (Cape Coast Castle) - tik skaists, ar fascinējošu skatu uz okeānu, bet pazemē glabā senus noslēpumus, kur tumsā bailēs tika turēti simtiem sagūstīto cilšu pārstāvji, pirms tie uz neatgriešanos atstāja savas dzimtenes krastus, lai nonāktu verdzībā citā kontinentā. Tieši apmeklējot Cape Coast Castle, Jā Džasi radās ideja romānam "Mājupiešana".

 

Es  ceru, ka tu jau lasi "Mājupiešana".

 

"Jo vairāk saprata, ka reizēm brīvība prasa neiedomājamus upurus." (143.lpp)

 

4.5+

 

Tulkotāja: Ieva Lešinska

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #homegoing #izcilasgramatas #jādžasi #mājupiešana #read #reading #yaagyasi #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/11/ja-dzasi-majupiesana Tue, 22 Nov 2022 11:29:37 GMT
Monika Kompaņīkova "Piektā laiva" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/monika-kompanikova-piekta-laiva Monika Kompaņīkova

"Piektā laiva" 2022

 

 

Monika Kompaníková
"Piata loď" 2010

 

DSC_8542DSC_8542SK

"Mūsu kopīgās mātes un meitas asinis plūsa asinsvados mēmi bez asinsbalss." (29.lpp.)

 

Man trūkst vārdu..

Man vajag šo sagremot.

Tā es teicu vakar..

 

Esmu satriekta un manī ir tik daudz jautājumu, gribas lasīt vēlreiz, ķerties pie jebkura vārda, it kā tie man spētu sniegt  atbildes. Kāpēc? Kāpēc šis romāns ir dzīvāks par dzīvi, smejoties acīs netaisnībai un iespējamajiem glābšanas riņķiem. Kāpēc sagrautie sagrauj citus, it kā nesaprotot, cik neizdzēšamas brūces gadiem cirtīsies vaļā, velkot šo sabojātības ķēdi līdzi kā savas nespējas upuri. Dažkārt man gribētos, kaut daži spētu izlaist savu bērnību- ātrāk pieaugt un spēt izrauties no nebeidzamā tumsības loka, kur smird pēc alkohola un vardarbības, vientulības un brutalitātes. Viņi taču nav pelnījuši, ka to, kas viņiem jāpiedzīvo sauktu par "bērnību". It kā katra diena, kas kā izdzīvošana velkas mūžību, spētu attaisnot ilūzijas, ko nekad nenāksies piedzīvot.

 

"Piektā laiva" ir kārtīga purva grāmata, kuru lasot es smoku un krītu dziļāk pārtumšotā akacī, pretojoties bezcerības gūzmai, kas krīt virsū viena pakaļ otrai. Par mazajām Jarkām mēs lasām tikai no avīžu virsrakstiem, kā par Liepājas puisīti, kas blakus visām redzīgajām acīm eksistēja, nevienam nevajadzīgs, līdz visus satricināja viņa nāve, it kā viņa izdzīvošana pirms tam būtu pašsaprotama.

"Mēmo asaru jūra" - tieši tā un ne savādāk man gribas nosaukt šo romānu, kas dedzina un reizē saldē līdz gribas to izdzēst no prāta pavisam. Sadedzināt oglēs un izpūst pelnus okeāna putās, it kā tas nogludinātu visas pasaules ciešanas un netaisnību. Es nespēšu aizmirst šo romānu, jo kā lai dzīvo tālāk, tieši tāpat kā es nevienam to neieteiktu, jo katram pašam jāsaprot savs skumju un pārdzīvojuma slieksnis.

Purva grāmatas neiesaka, tās tevi atrod pašas, jautājums, ir cik dziļi tu esi gatavs nirt. 

 

Ja šai grāmatai ir zvaigznes, tad tās visas mani uzsķērdušas pušu..

 

Ps. Noteikti noskatīšos 2017.gadā uzņemto filmu "Little Harbour" ("Piata lod"), kura saņēmusi 7 kino festivālu balvas.

 

Tulkotāja: Aiga Veckalne

Izdevniecība: Pētergailis

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #petergailis #piektalaiva #read #reading #slokavija https://sandrakoka.com/blog/2022/11/monika-kompanikova-piekta-laiva Sat, 19 Nov 2022 11:32:35 GMT
Marks Uve Klings "Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/marks-uve-klings-kuteligs-jautajums Marks Uve Klings

"Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus" 2022

 

 

 Marc-Uwe Kling
"Der Tag, an dem Papa ein heikles Gespräch führen wollte: Ein aufklärendes Vorlesebuch für Kinder ab 5" 2021

 

DSC_8384DSC_8384SK

 

 

"Bet mīlēt arī obligāti nevajag." (27.lpp.)

 

Es ieteiktu nelasīt šo grāmatu ar pilnu muti ūdens, var sanākt kā man, nezinot, ka būs skaļi jāsmejas. Šoreiz grāmata necieta, bet drošs paliek drošs. 

Nav jau tā, ka es visu laiku smējos, vietām es jutos neērti, iedomājoties sevi pusaudžu gados šādā situācijā, kad vecāki visas ģimenes un kaimiņa priekšā izskaidrotu man dzimumdzīvi. Savā pusaudžu kautrībā no kauna es būtu palīdusi zem zemes. Jāsaka gan, ka manā laikā par seksu skaļi nerunāja. Nav jau tā, ka nebija zināms, kā dzimst bērni, bet tas nebija ģimenes ikdienas sarunu dienas plānā. Toties man bija vecākas māsas, kas mani izglītoja šajā jautājumā nekautrējoties.

 

No cik gadiem tad ir jārunā ar bērnu par seksu un vairošanos?! Bieži vien vecāki šo jautājumu apskata, kad ir krietini par vēlu. Bērni šo informāciju ir jau dzirdējuši no vienaudžiem, redzējuši seksuāla satura video, nerunājot par internetā plaši pieejamo pornogrāfisko saturu.

Vācu autors Marks Uve Klings asprātīgā veidā apskata vienas ģimenes vecāku mēģinājumu runāt par kutelīgajiem jautājumiem.

Tifānijas 17 gadus vecā māsa Luīze plāno nedēļas nogali pavadīt ar draugu, tāpēc vecāki uzskata, ka tas ir piemērots laiks, lai izstāstītu par seksu un izsargāšanos. Galu galā uz sarunu ierodas arī mazā Tifānija, brālis Maksis, vecvecāki un kaimiņš Jens. Tifānijai rodas neskaitāmi jautājumi, Maksis ķiķina, bet Luīze kļūst arvien dusmīgāka uz vecāku neveiklo mēģinājumu par seksu runāt salīdzinājumos. Izrādās- pusaudze ir zinoša šajos jautājumos.

 

Grāmata bērniem no 5 gadu vecuma, kas var būt labs iesākums sarunai par dzimumorgāniem, dzumumdzīvi un seksu. Pusaudžiem un pieaugušajiem smieklu deva garantēta. 

 

Ilustrācijas kā bonuss, lai bērniem vieglāk paskaidrot. Un ome! Ome ir fantastiska! 

 

3.8 zvaigznes

 

Tulkotāja: Signe Viška

Ilustrācijas: Astrīda Henna

Izdevniecība: Jānis Roze

 

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #germany #gramatas #izcilasgramatas #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/11/marks-uve-klings-kuteligs-jautajums Mon, 14 Nov 2022 06:16:43 GMT
Juvāls Noass Harari "Neapturamie mēs" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/juvals-noass-harari-neapturamie-mes Juvāls Noass Harari

"Neapturamie mēs" 2022

 

 Yuval Noah Harari
"Why Humans Run The World" 2015

 

 

DSC_8428DSC_8428SK

 

"..cilvēkiem vajag stāstus, lai sadarbotos, un sadarbības veidus viņi var mainīt, mainot stāstus, kuriem tic." (69.lpp.)

 

Grāmatām ir tā labā īpašība ne tikai iemācīt ko jaunu, bet arī atgādināt ko senu.

Ja ne gluži 10 000 gadus senus notikumus, bet vismaz savā laikā piedzīvoto. Harari aizraujošie stāsti par sapiensiem aizveda mani atpakaļ laikā, kad brīvprātīgā darbā Zambijā devos apskatīt alu zīmējumus. Nācās saagraut savus Holivudu industrijas radītos mītus par iespaidīgajiem senču mākslas darbiem, jo dzīvē tie izskatās daudz neizteiksmīgāk un blāvāk- tikai ar gida pavadību iesārtās līnijas iegūst ievērības cienīgu uzmanību. Pāris gadus vēlāk Indijā man bija iespēja vēlreiz palūkoties uz šiem mistiskajiem senču ziņojumiem, kas atliek tikai minēt, kādu stāstu tie klāsta. 

 

Profesors Juvāls Noass Harari prot stāstus, it sevišķi tādus, kas ir par viņa mīļāko priekšmetu- vēsturi. "Neapturamie mēs" ir skolas vecuma/jauniešu grāmata par mūsu senčiem. Kas ir mūsu senči? Kā viņi dzīvoja?  Vai cilvēki ir dzīvnieki? Kāpēc izmira lielie dzīvnieki un, cik atbildīgi mēs esam, lai vairs neatkārtotos vēsture? Šos un citus jautājumus Harari uzdod un mēģina atbildēt vienkāršā, saistošā un informējošā stāstījumā. Neskatoties uz to, ka grāmatas auditorija ir bērni, man kā pieaugušajam tieši šāds formāts, kas atklāti, it kā sarunas veidā ar viedu draugu, likās aizraujošs. 

 

Skolas laikā man vēsturē pasniedza faktus, kas bija jāiekaļ galvā kā vienīgā patiesība. Harari to noliedz, pasakot, ka mēs patiesībā neko daudz nezinām par mūsu senčiem. Viss ir interpretējams. Tieši šis apgalvojums vieš lielāku uzticību autora apgalvojumiem, nenoliedzot, ka arī viņš pats var kļūdīties. 

 

Iesaku gan bērniem, gan pieaugušajiem! Bērniem īpaši svarīgi, lai apzinātos, ka nav jākļūst pieaugušam, lai labotu cilvēces kļūdas, jo jebkura mazākā darbība, iekustina lielo mašinēriju. 

 

"Tas ir vēl viens ļoti svarīgs dzīves likums: dzīvnieki un augi ir atkarīgi cits no cita; ja ar kādu radību kaut kas notiek, tas parasti iespaido arī daudzas citas sugas." (153.lpp.)

 

"Tieši tāpēc ir tik svarīgi noskaidrot, kā dzīvojuši mūsu vecvecāki. Ja mēs to zinām, varēsim izprast daudz ko savā tagadējā uzvedībā." (72.lpp.)

 

 

4 zvaigznes 

 

 

Ilustrācjas: Rikards Zaplana Ruiss

Tulkotāja: Renāte Punka

Izdevniecība: Jānis Roze apgāds

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading #zneapturamiemes https://sandrakoka.com/blog/2022/11/juvals-noass-harari-neapturamie-mes Sun, 13 Nov 2022 17:19:07 GMT
Ilze Graudiņa "Šeit nav nekāda bēdu leja" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/ilze-graudina-seit-nav-nekada-bedu-leja  

Ilze Graudiņa

"Šeit nav nekāda bēdu leja" 2022
 

DSC_8114DSC_8114SK

"Ikviens var šeit nonākt. Vismaz ar depresiju vai panikas lēkmēm- Vizma nosaka.-Nav ko sevi mānīt." (284.lpp.)

 

Esi sveicināts Melnezerā, psihiatriskajā slimnīcā! Iestādē, kurā negribētos nokļūt, bet tajā pat laikā allaž vilinājusi doma palūrēt pa atslēgas šķirbiņu, lai uzzinātu, kas tad tur īsti notiek. Gadsmitos ar šausmu un šaubu ēnu apveltītās prāta veselības iestādes, mūsdienās palēnām lauž normalizēšanas ceļu sabiedrībā, lai arī vēl daudz aizspriedumu bedres jāsalāpa. 

 

 

 

Psiholoģijas studente Helga uzsāk praksi psihiatriskajā slimnīcā, kur strādā ārstes Vizmas Liedes uzraudzībā. Slimnīcā, kur uzturas pacienti ar dažādām saslimšanām- depresiju, anoreksiju, šizofrēniju un citām, ikdiena rit tāpat kā jebkurā iestādē- ar iekšējiem kārtības noteikumiem, draudzībām, baumām un emocionāliem pārdzīvojumiem.

Helga, palīdzot risināt pacientu problēmas, mēģina tikt skaidrībā pati ar savu privāto dzīvi, kurā, pieņemt svarīgus lēmumus, nesokas nemaz tik viegli...

 

"Pacienti grib just mūsu cilvēcisko attieksmi. Dažreiz viņi mūs pat provocē. Baltajos virsvalkos ātri vien aizmirstas, ka ārsti un psihologi arī ir cilvēki." (75.lpp.)

 

Psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Ilze Graudiņa, savā romānā ļauj ielūkoties mums pa slimnīcas atslēgas caurumu un sekot līdzi pacientu un ārstējošā personāla attiecībām. Psihiatriskā slimnīca, cilvēkam, kurš nekad tur nav nonācis, var likties kā tumša un nezināma zona, bet patiesībā viss ir daudz piezemētāk, jo jebkurš no mums var dzīvē nonākt situācijā, kad nepieciešama mentālās veselības uzlabošana un atveseļošanās. Reizē ar pacientu novērošanu, autore vēlas parādīt arī medpersonāla cilvēciskumu un ievainojamību.

"Zogu cilvēkam dzīvi, un nekas! Par naudu vismaz cietumā ieliktu." (259.lpp.)

 

"...antidepresanti lēnām, bet neapturami izceļ cilvēku kaut no zemes apakšas kā kara trofeju, un nu viņa pirmo reizi redz to pati savām acīm." (256.lpp.)

 

 

 

Izdevniecība: Latvijas mediji

DSC_8129DSC_8129SK

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #ilzegraudina #latvijasmediji #read #reading #seitnavnekadabeduleja https://sandrakoka.com/blog/2022/11/ilze-graudina-seit-nav-nekada-bedu-leja Tue, 08 Nov 2022 15:53:50 GMT
"Ričijs Rū un draugi" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/-ricijs-ru-un-draugi "Ričijs Rū un draugi" 2022

 

DSC_8309DSC_8309SK

Cik gan laimīga bērnība ir Ričardam, kuram ir idejām pilna mamma, kura tās ne tikai rada, bet arī spēj realizēt. Kurš gan negribētu bērnībā tādu draugu kā lācēnu, kurš ir nosaukts tavā mīļvārdiņā- par Ričiju. Un, ja vēl tavs onkulis komponē un muzicē, tad dziedāšana un dejošana mājās nebeidzas nekad.

Muzikālais lācēns Ričijs Rū no idejas ir tapis par veselu zīmolu, kuru iemīļojuši mazie latvju bērni. Vecmāmiņas dzejoļi iedzīvināti jautrās dziesmās- "Ričijs Rū rīko koncetru" pirmajā interaktīvajā grāmatā kopā ar muzikālo disku, kā arī katrā dzejolī iespējams noskanēt kodu, kas aizved uz dziesmu video. Tāpat grāmatā pieejamas arī krāsojamās lapas bērniem, kur praktizēt savu flomasteru talantu.

Iznākusi 2021.gada nogalē, muzikālā grāmata ātri ieguva atpazīstamību, tai sekoja neskaitāmi koncentri un tagad ir pat Ričija bērnu raidījums. Tāpat arī iespējams iegādāties pašu rotaļu lāci un dažādu atribūtiku ar Ričiju Rū. Iespējams, ka galvenā veiksmes atslēga ir pats Ričijs Rū, lipīgās dziesmas un iespēja tikties ar galveno varoni- kas var būt īpašāks kā dzīvē redzēt mīļoto tēlu un kopā uzdziedāt?!

 

"Ričijs Rū un draugi" ir otrā grāmata par lācēnu, šoreiz izstāstot pašu aizkadra stāstu, ko tikai varēja nojaust no dziesmām un dzejoļiem. Daļa stāstiņu ir kā papildinājums vai detalizētāks apraksts par kādu no dzejoļiem, stāstot par draudzību, mīļumu un mācot svarīgo dzīvē. Tā kā lācēna galvenā auditorija ir pirmsskolas vecuma bērni, varu apgalvot, ka mūsu ģimenes četrgadnieks stāstus akceptēja. Ar interesi noklausījies īsos stāstiņus par Ričiju Rū, lūdza, lai uzlieku noklausīties vēlreiz dziesmas. Tas, ka Ričija Rū projekts ir veiksmīgi izdevies, var pārliecināties pēc pilnajām koncertu zālēm. Es domāju, ka Ričijs Rū mūs vēl pārsteigs.

 

Tas ir tikai likumsakarīgi, ka Latvijā bērnu iemīļotais lācis Ričijs Rū dodas ciemos uz Lietuvu, jo viņa muzikālais "tētis" Lauris Reiniks ir labi pazīstams kaimiņzemē. "aš bėgu bėgu vėl" (nē, bēgt nekur nevajag, tas ir tikai viens no neskatāmajiem viltus draugu vārdiem lietuviski- "Bēgt"="Skriet") lipīgā melodija ir lietuviešiem labi zināma, it sevišķi, ja latvietis to dzied lieliskā lietuviešu valdodā.

Lietuviešu bērniem Ričijs Rū ir pārtapis par Ričis Ra, kas gan nemaina lietas būtību. Tāpt kā latviešu grāmatā, lācēns nāk ar ģitāru, satiek draugus, dzied un svin svētkus. Papildus 11 dziesmām, lietuviešu diskā ir iekļauta 12 dziesma- "Ričijs Rū ar gaisa balonu".

Es domāju, ka arī lietuviešu bērni iemīļos mazo, ziņkārīgo lācēnu, kura dziesmas neiziet no prāta kā maziem, tā lieliem. 

 

 

Pasaku autores: Līga Rozentāle un Kristīne Spure

Ilustrācijas: Guna Miķelsone

Idejas autore: Rūta Reinika- Preisa

"Ričijs Rū" dzejoļu autore: Veronika Reinika

"Ričis Ra su muzika gera" dzejoļu atdzejotājs Deivydas Zvonkus

Mūzikas komponists: Lauris Reiniks

Izdevniecība: Micrec

 

DSC_8283DSC_8283SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #laurisreiniks #micrec #read #reading #ricijsru #ricisra https://sandrakoka.com/blog/2022/11/-ricijs-ru-un-draugi Mon, 07 Nov 2022 12:33:01 GMT
Gendrutis Morkūns "No nomdirša dzīves" https://sandrakoka.com/blog/2022/11/gendrutis-morkuns-no-nomdirsa-dzives Gendrutis Morkūns

"No nomdirša dzīves" 2022

 

Gendrutis Morkūnas

"Iš nuomšiko gyvenimo" 2010

 

DSC_8083DSC_8083SK

 

"Mēs visi esam nomdirši. Mūs visus kāds iznomā. Un izmanto." (147.lpp.)

 

Gendruta Morkūna grāmata "No nomdirša dzīves" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus kā labākā grāmata bērniem un pusaudžiem Lietuvā. Šī ir pēdējā no Lietuvā atzītā rakstnieka darbiem, kas izdota pēc viņa nāves 2009. gadā. Morkūna varoņi ir neparasti, runā par sabiedrībai neērtām tēmām, spiež uz jutīgo vietu sirdsapziņā, atklāj pelēkās zonās ar ieslodzītiem skeletiem un tajā pat laikā piedrupina tumsu ar sirsnības drupačām.

 

Galvenais varonis ir viens no neskaitāmiem nomdiršiem, kuri dzīvi pavada Namā, kur valda hierarhija un stingri noteikumi. Pa dienu nomdirši tiek iznomāti dažādiem darbiem, bet brīvajos brīžos viņi dodas uz skolu pie parastajiem bērniem- dēliņiem un meitiņām. Namā gan uzskata, ka neko daudz nomdiršiem nevajag mācīties. Namā nomdiršiem māca audzēt biezu ādu, jo tikai stiprie spēj izdzīvot sabiedrībā.

Bet, kad galveno varoni iznomā kāda mamma, lai uz laiku viņš kļūtu par lielo brāli maziņajam, nomdirsis atklāj, ka mācītais Namā un visi priekšstati par pasauli un cilvēkiem tajā, realitātē ir pavisam savādāki. 

 

Neparastais stāsts par bērniem bez vecākiem, kuri tiek iznomāti dažādiem darbiem, ir skarbs, brīžiem pat šķiet, ka tas sagrābis sirdi par ķīlnieku un nelaiž vaļā. Autora meistarīgais stāstnieka talants aizved neparedzamā sižeta līnijā, tā vien gribas ļauties vārdu plūdumam un aizmirsties. Bet stāsts reizē ir dzēlīgi reālistisks, par visiem tiem pamestajiem bāreņiem, kuri mācās pastāvēt par sevi un nepazīst elementāras lietas, kuras ir tik pašsaprotamas ikvienā mīlošā ģimenē. 

 

Grāmata par nomdirsi ir bērniem no skolas vecuma līdz pensionāriem. Iespējams, mēs katrs sevi saredzēsim kādā no tēliem. Skumji un reizē cerību piepildīts, ka kādu dienu katram nomdirsim būs vieta īstā ģimenē. 

 

"Par muļķiem vienmēr paliek vājie un maigie. Lai cik daudz viņi mācītos." (20.lpp.)

 

 

Ilustrācijas: Lina Žutaute

Tulkotāja: Emija Grigorjeva

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gendrutismorkuns #gramatas #nonomdirsadzives #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/11/gendrutis-morkuns-no-nomdirsa-dzives Wed, 02 Nov 2022 11:53:36 GMT
Tons Telehens "Skolotāja Krāsne" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/tons-telehens-skolotaja-krasne Tons Telehens

"Skolotāja Krāsne" 2015

 

Toon Tellegen
"Juffrouw Kachel " 2009

DSC_7897DSC_7897SK

"Šī dienasgrāmata ir sava veida kliedziens pēc palīdzības. Nav priecīga kliedziena pēc palīdzības." (55.lpp.)

 

Vispirms es so grāmatu pamanīju @365lappuses profilā. Šausmonīga grāmata. Tieši tāda grāmata, kādas es  mēdzu lasīt. Nākamajā dienā, ieskatoties bērnu literatūras plauktā, šī pati grāmata burtiski izlēca man priekšā. Kā sacīt jāsaka- uzprasījās, lai izlasu.

Nīderlandiešu autori ne vienu reizi vien ir izcēlušies ar savdabīgām, neērtām grāmatām, kas raksta par atbaidošām un šokējošām tēmām. Un šī ir tieši šāda grāmata. No vienas puses to var uztvert burtiski, bet var arī vīt paralēlēs un saredzēt dziļūdens straumes, kas ievelk arī sāpīgos notikumos arī pieaugušo vecumā. 

 

Galvenais varonis grāmatā ir skolēns, kurš raksta savu slepeno dienasgrāmatu par vardarbīgo skolotāju Krāsni. Viņas personībai un darbībām ir tik milzonīga ietekme uz mazā zēna ikdienu, ka tas burtiski pārņem viņa dzīvi, dominē gan fiziskajā, gan mentālajā jomā, jo vardarbība ir klātesoša, šokējoša un paralizējoša. Tikai dienasgrāmatā viņš spēj izlikt pa dienu uzkrātos pārdzīvojumus, fantazējot, kā izdzēst ļauno skolotāju no savas un klasesbiedru dzīves, lai nevienam nebūtu jāciešs. 

 

Gan tekstā, gan ilustrācijās ienāk psihodēlisks absurds, kāds rodas sajaucoties visām iespējamām emocijām, kas apdraud mazā bērna psiholoģisko un fizisko labsajūtu. Grāmata ierauj purvā un velk līdzi, nav iespējams nejust varoņa bezspēcību, izmisumu un ciešanas.

No vienas puses tekstu var uztvert simboliski, pielīdzinot jebkurai situācijai, kurā valda mobings vai bosings, akurāti apskatot visus iespējamos aspektus- līdzcilvēku neticēšanu, nepietiekamu atbalstu vai ciešanu apmēra nonivilēšanu, upura bezspēcību utt.

 

Šī nav grāmata, kura būs kā bombonga, par kuru visi sajūsmināsies, tajā pat laikā šī neērtības sajūta- runāt par to, kas notiek ikdienā, par varas izmantošanu, psiholoģisko un fizisko vardarbību, ir tik ļoti nepieciešams. Ir situācijas, par kurām nevajag pievērt acis... 

 

 

Tulkotāja: Inese Paklone

Izdevniecība: Pētergailis
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #pētergailis #read #reading #skolotajakrasne https://sandrakoka.com/blog/2022/10/tons-telehens-skolotaja-krasne Sat, 29 Oct 2022 14:21:47 GMT
Džeisons Rekulaks "Slēptie zīmējumi" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/dzeisons-rekulaks-sleptie-zimejumi Džeisons Rekulaks

"Slēptie zīmējumi" 2022

 

Jason Rekulak

"Hidden Pictures" 2022

DSC_7825DSC_7825SK

Oktobrim piestāv spocīgas grāmatas, pat, ja pats oktobris pie tā nav vainīgs, galu galā vēl miglaini spocīgāks par oktobri ir vienīgi novembris. Bet, ņemot vērā, ka nesen bērnu iemīļotie svētki Halovīni ir atnākuši uz palikšanu, 31.oktobris ir pašpasludinājis oktobra mēnesi par mistisko un briesmīgo laiku. 

 

Šogad maijā iznākusī amerikāņu autore Džeisona Rekulaka grāmata "Slēptie zīmējumi" neatstās mierā arī latviešu lasītājus, it sevišķi tos, kuri ar spriedzes trilleriem un šausmu literatūru ir uz Jūs. Bet, lai nebaida baisminošais "šausmu" vārds- "Slēptie zīmējumi" ir spoku trilleris ar paranormāliem un tikai mazlietiņ, mazlietiņ šausmu elementiem, kas rūdītu briesmu literatūras lasītājam liksies klasiski pazīstams. Šķiet, ka lielākas bailes par pašu tekstu, rada fantastiskie zīmējumi- tieši tie ir grāmatas stūrakmens un padara grāmatu par vienu soli šausminošāku. Var just, ka Rekulaks raksta grāmatas jauniešiem, lai arī šis ir mēģinājums pievērsties pieaugušo literatūras lauciņā, nevar noliegt, ka ik pa laikam ir sajūta, ka lasi YA (mazo pieaugušo) literatūru, bet šajā gadījumā tas nemaina būtību. Acīmredzot mans vecums sliecas divdesmitgadīgus personāžus automātiski iežogot jauniešu lauciņā. 

 

Aizraujoša grāmata, kuru negribas nolikt malā, ar pārsteidzošām beigām, kas galu galā rada vairāk jautājumus kā atbildes (bez spoilošanas). Tā kā personīgi man likās, ka beigas varēja būt uzrakstītas daudz pārliecinošākas, jo bijaneskaitāmi nepārliecinoši un neticami skaidrojumi, kopējais vērtējums krītas, bet tas nemazina grāmatas aizrautīgumu.

 

Ja vēlies izlasīt aizraujošu spoku trilleri, šis tevi neatstās garlaikotu!

 

 

Cenšoties uzsākt jaunu dzīvi pēc rehabilitācijas kursa atkarīgajiem, jaunā Melorija pieņem darbu bagātnieku ģimenē, kļūstot par piecgadīgā Tedija auklīti. Satuvinājusies ar Tediju, viņa sāk pamanīt detalizētus un šausminošus zīmējumus, kādus nebūtu iespējams uzzīmēt bērnam. Melorija sāk interesēties par agrākiem notikumiem apkaimē un sastopas ar biedējošiem notikumiem..

 

 

 

 

 

3.8 zvaigznes

 

Ilustratori: 

 (Illustrator), 

 (Illustrator)

Tulkotājs: Toms Vanags

Izdevniecība: Helios

 

DSC_7778DSC_7778SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #helios #hiddenpictures #jasonrekulak #read #reading #slēptiezīmējumi https://sandrakoka.com/blog/2022/10/dzeisons-rekulaks-sleptie-zimejumi Sun, 23 Oct 2022 09:23:36 GMT
Klēra Norta "Un parādās cerība" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/klera-norta-un-paradas-ceriba Klēra Norta

"Un parādās cerība" 2022

 

Claire North

"The Sudden Appearance of Hope" 2016

DSC_7422DSC_7422SK

"Internetā visu laiku ir tik daudz balsu, tās kliedz, visu laiku tikai kliedz, reizēm ir tik grūti būt sadzirdētai. Reizēm man šķiet, ka visa pasaule ir pilna ar kliegšanu." (18.lpp.)

 

Kā būtu, ja tiklīdz cilvēki tevi izlaiž no acu skatiena, momentā aizmirst par tavu eksistenci. Kā būtu, ja pat tuvākie cilvēki arvien tevi ieraugot, skatītos tev cauri kā nezināmai svešiniecei. Kā būtu, ja vienu un to pašu cilvēku tu varētu satikt neskaitāmas reizes, izliekoties, ka šī ir tikai nejauša tikšanās?!

Cerība Ardena tiek aizmirsta ik reizi, tiklīdz viņa ir aizgājusi. Tādā veidā Cerība ir nenotverama likumpārkāpēja, jo neviena dzīva būtne viņu nespēj paturēt prātā un sazīmēt. Pārgalvīga iespēja darīt visu, kas ienāk prātā, bet reizē- ārkārtīgi vientuļa eksistēšana, kurā neviens par tevi neatminas un neatceras. Bēgot no likumsargiem un pamazām veidojot draudzību virtuālajā vidē, Cerība mēģina izprast visur esošās interneta sensācijas "Ideāls" nozīmi sabiedrībā, kura pārņēmusi cilvēces prātu ar vēlmi sevi uzlabot, tiekties pēc ideāla- būt perfektam. 

 

Klēra Norta, kura latviešu lasītājiem pazīstama ar savu slaveno darbu "Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves", arī šoreiz savērpusi inteliģentu fantāzijas darbu, kurā viss liekas reāls un atbalsojas mūsdienu vērtībās. Man gribētos teikt, ka "Un parādās cerība" ir arī filozofisks romāns, kuru lasot nav iespējams atslēgt prātu no prātuļošanas par mūsdienu sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbību postošās ietekmes. Un reizē tas ir interpola spiegu romāns, kurā lasītājs dodas no vienas valsts uz citu, slēpjoties un reizē sekojot noziegumam pa pēdām. 

 

Klēra Norta nenoliedzami ir ļoti talantīga rakstniece, vietām gribas iesaukties- ģeniāli, bet tas viss pazūd brīžiem izstieptajās vietās, kur liekas, ka autore ir tik ļoti aizrāvusies ar savu darbu un varoņiem, ka aizmirsusi par lasītāju. Vai tu būsi viens no viņas kvēlākajiem faniem, vai kritiķis, kurš pārmetīs izstiepto stāsta būtību, noskaidrot iespējams tikai izlasot. Iespējams, šis romāns, gluži kā galvenā varone, tiks aizmirsts reizē ar pēdējā vāka aizvēršanu, vai gluži pretēji- Cerību tu nespēsi aizmirst nekad. 

 

"Sievišķība ir modīga, sievišķība ir trausla un mūždien ķiķinoša. Es to visu vēroju un secinu, ka manis pēc sievišķība var ielēkt okeānā un  noslīkt." (239.lpp.)

 

"Kas ir zināšanas? Tā ir iedvesma. Tas ir aicinājums uz cīņu. tas ir atgādinājums, ka nav nekā nesasniedzama. Tā ir cilvēce visās tās formās manā sirdī." (446.lpp.)

 

 

3.7 zvaigznes

Tulkotāja: Ieva Melgalve

Izdevniecība: Prometejs

DSC_7431DSC_7431SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #clairnorth #eslasu #gramatas #klēranorta #prometejs #read #reading #unparadasceriba https://sandrakoka.com/blog/2022/10/klera-norta-un-paradas-ceriba Fri, 21 Oct 2022 11:02:35 GMT
Džūlija Šova "Ļaunuma rašanās" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/dzulija-sova-launuma-rasanas Džūlija Šova

"Ļaunuma rašanās" 2022

 

Julia Shaw
"Evil: The Science Behind Humanity's Dark Side" 2019 

DSC_7482DSC_7482SK

"Ļaujiet man jums palīdzēt izjust empātiju pret ļauno." (18.lpp.)

 

Džūlija Šova mēģina mūs izmest no laivas un mainīt mūsu uzskatus par ļaunuma konceptu. 

Kas ir ļaunums? Vai ikviens no mums ir spējīgs uz ļaunu rīcību un sadismu?! Vai monstri, kas pastrādājuši brutālus noziegumus ir tādi paši cilvēki kā mēs?!

Psiholoģijas zinātniece Džūlija Šova savā zinātniskajā pētījumā apskata ļaunuma dažādās izpausmes, pieķeroties tādām tēmām kā pornogrāfija, pedofilīja, paverdzināšana, terorisms, slepkavības un daudzas citas. Izmantojot dažādus pētījumus, Šova mēģina attainot un izskaidrot ļaunuma dažādās šķautnes, pievēršot uzmanību, ka ikviens no mums ir spējīgs uz ļaunu rīcību. 

 

"Pētnieki secināja, ka regulāru maltīšu ieturēšana, lai uzturētu cukura līmeni, palīdzētu samazināt agresiju attiecībās."(35.lpp.)

 

Lai nebiedē zinātniskais aspekts, "Ļaunuma rašanās" ir kodolīga un interesanta lasāmviela, kas liks daudz domāt, filosofēt un atbildēt uz kompromitējošiem jautājumiem. Bieži vien abstrahējoties no ļaunuma koncepta, dehumanizējot "ļaunos cilvēkus", mēs izliekamies, ka ļaunums uz mums neattiecas, bet vērojot pasaulē notiekošo, cilvēku rīcība atkal un atkal no jauna pārliecina, ka cilvēce no kļūdām nemācās un ikviens konkrētā situācijā var pieņemt lēmumus, kas citkārt liktos neiespējami.

 

"Ļauno un labo cilvēku" definēšana manu prātu nomocījusi jau agrāk, tā kā man ļoti patīk patieso kriminālo sēriju filmas, šis jautājums arvien uzpeld no jauna. Vai "labs cilvēks" pastrādājot noziegumu, automātiski skaitās "ļauns cilvēks"? Vai mēs tikai to definējam kā ļaunu rīcību. Un otrādāk. Šova savā pētījumā pierāda, ka ikvienam no mums ir iespēja uz šādu rīcību.

 

"..Amerikas kultūra savā ziņā izauklē sērijveida slepkavas, it īpaši ņemot vērā neticamo popularitāti, ko prese velta cilvēkiem." (68.lpp.)

 

Interesants aspekts, ko apskata Šova, ir mūsu viedoklis par skaistiem cilvēkiem, kas var būt maldinošs un nespēt izvērtēt reālo situāciju. Arī skaistus noziedzniekus mēs tiecamies idealizēt un mīkstināt tiem sodu. 

 

"Ja kāds ir pievilcīgs, mūsu baiļu filtrs nekavējoties sabojājas." (77.lpp.)

 

"..atmiņas ir nevis precīzi pagātnes pieraksti, bet gan līdzīgas Vikipēdijas lappusēm- tās ir konstruktīvas un rekonstruktīvas. Jūs varat tās rediģēt un mainīt, un to pašu var darīt citi cilvēki." (15.lpp.)

 

 

3.7 zvaigznes

 

Tulkotājs: Ilmārs Zvirgzds

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #janisroze #juliashaw #ļaunumarašanās #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/10/dzulija-sova-launuma-rasanas Thu, 20 Oct 2022 05:39:31 GMT
Simona Deivisa Džanifa Uzodika "Montesori mazulis Dzīves pirmais gads" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/simona-deivisa-dzanifa-uzodika-montesori-mazulis-dzives-pirmais-gads Simona Deivisa Džanifa Uzodika

"Montesori mazulis Dzīves pirmais gads" 2022

 

Simone Davies,  Junnifa Uzodike,  Sanny Van Loon
"The Montessori Baby: A Parent's Guide to Nurturing Your Baby with Love, Respect, and Understanding" 2021

DSC_7613DSC_7613SK

"Bieži vien cilvēki domā, ka Montesori sistēma nozīmē dārgas koka roaļlietas. Patiesībā mazāka nozīme ir Montesori materiāliem, bet lielāka tam, lai mēs uzskatītu mazuli par spējīgu un atrastu iespējas, kā izturēties pret viņu ar cieņu, mīlestību un maigumu." (212.lpp.)

 

Itāļu pirmā sieviete-ārste un pedagoģe Marija Montesori savā darbā ar mazajiem pacientiem piekopa īpašu cieņpilnu un individuālu attieksmi pret katru indivīdu, kas rezultējās ar lieliskiem sasniegumiem bērnu vispārējā attīstībā. Viņas pedagoģiskās metodes, neskatoties uz laika posmu, vēljoprojām tiek augstu novērtētas un praktizētas visā pasaulē. Montesori mācīšanās filozofija balstās uz spēju attīstīšanu caur aktivitātēm, pielāgojoties bērna vajadzībām.

 

Ikviens vecāks ir vēlējies, kaut reizē ar bērna ienākšanu ģimenē, kāds piešķirtu arī lietošanas manuālu. Šī ir viena no tām grāmatām, kas būtu jāizlasa ik vienam topošajam vecākiem. Jā, jā- pirms vēl bērns ir nācis pasaulē. Lai arī ir neskaitāmas grāmatas par Montesori pedagoģiju, šajā grāmatā svarīgākais ir koncentrēti, īsi un ļoti saprotami uzrakstīts, izcelts un pat uzzīmēts. Reizē ar augošo zīdaini, posmu pa posmam, ir iespēja pielāgot, izprast un izveidot tieši viņa attīstības posmam nepieciešamo vidi. Nav jāsatraucas par nenopirktajām lietām, ne velti Montesori sauklis ir "mazāk ir vairāk", it sevišķi tas attiecināms uz bērna vecuma posmu līdz gadam. 

 

Ar Montesori pedagoģiju esmu pazīstama kopš manā dzīvē ienāca pirmais mazulis, taču katrs bērniņš liekas kā pirmais, tāpēc priecājos, ka varu no jauna uzzināt un atminēties detaļas, audzinot piecus mēnešus veco meitiņu. 

Grāmatās ir daudz praktisku padomu, sākot no vides iekārtošanas, fiziskās attīstības, rotaļošanās un mūsu kā vecāku lomu un piesaisti. Svarīgākais, ko vēsta Montesori- ir cieņpilna un uz personību vērsta pedagoģija, uztverot arī pašu, pašu mazāko cilvēciņu kā individuālu personību. 

 

"Būdami padomdevēji un pavadoņi, mēs sagatavojam viņam fizisko vidi, varam viņu virzīt un nodemonstrēt, kā to izmantot, bet tad atkāpjamies un ļaujam mazulim pašam visu izdomāt." (107.lpp.)

 

Iepriekš latviski iznākusi arī Simonas Deivisas grāmata "Montesori mazulis". Grāmatas ir vizuāli līdzīgas, tikai īpaši ieskatoties var saskatīt atšķirības ilustrācijās uz vāka. 

 

4 zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Gunita Mežule

Izdevniecība: Latvijas mediji


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #italy #izcilasgramatas #latvijasmediji #montesori #motessori #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/10/simona-deivisa-dzanifa-uzodika-montesori-mazulis-dzives-pirmais-gads Tue, 18 Oct 2022 08:34:31 GMT
Bens Bērnants Vilija Kvieskaite "Bambuss ir lēēēns" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/bens-bernants-vilija-kvieskaite-bambuss-ir-lens Bens Bērnants Vilija Kvieskaite

"Bambuss ir lēēēns" 2022

 

Benas Bėrantas  Vilija Kvieskaitė 
"Bambukas yra lėėėtas" 2021

DSC_7574DSC_7574SK

Lietuviešu rakstnieka Bena Bēranta un ilustratores Vilijas Kvieskaites tandēms latviešu mazajiem lasītājiem jau ir pazīstams ar grāmatu "Bubuļbailes". Tāpēc ir priecīgi redzēt, ka vēl viens viņu kopdarbs ir pārnests uz latviešu valodu. 

Pandulēns Bambuss ir lēns, nu tik ļoti, ļoti lēns, ka visi viņa draugi sen jau visu ir paspējuši, aizskrējuši, padarījuši, tikmēr pandulēns vēl tikai ir iesācis savu darāmo. Bet, kad draugi nonāk nelaimē, tieši pandulēns ir tas, kurš dodas palīgā un ar savu attapību un gudrību spēj izglābt draugus.

 

Katram no mums kādā dzīves posmā ir bijis tā, ka mēs esam lielāki neprašas kā citi, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram mācīties, lai uzlabotu savas prasmes. Bet pats svarīgākais- tas, ja mēs esam sliktāki kādā jomā, nenozīmē, ka mums ir savas stiprās puses, ko mēs mākam izdarīt labāk nekā citi. 

 

Grāmata mazākajiem lasītājiem, kas māca atrast sevī stiprās puses un ieraudzīt, ka mēs visi neesam vienādi, katrs mēs esam atsķirīgi, bet ne mazāk īpaši.

Krāsaini matētās ilustrācijas rada varen rotaļīgu kaleidoskopu, kurā vērts ielūkoties detaļās. 

 

Ar nepacietību gaidīšu citas tandēma radītās grāmatas- "Riešutortas" un "Pirmokykla".

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Latvijas mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) # #bambussirleeens #benasberantas #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #latvijasmediji #lietuva #read #reading #vilijakvieskaite https://sandrakoka.com/blog/2022/10/bens-bernants-vilija-kvieskaite-bambuss-ir-lens Sun, 16 Oct 2022 07:15:24 GMT
Hetere Morisa "Trīs māsas" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/hetere-morisa-tris-masas Hetere Morisa

"Trīs māsas" 2022

 

Heather Morris 

"Three Sisters" 2021

DSC_7310DSC_7310SK

"Daudz ko nometnes dzīvē viņas pieņem par pašsaprotamu: nožēlojami mazās pārtikas devas, zagšanu, nepelnītus sitienus- bet viņas nekad nepieradīs pie dūmu smakas." (158.lpp.)

 

Ja esi lasījis/-usi Heteres Morisas lasītāju iemīļotās grāmatas "Aušvicas tetovētājs" un "Cilka", šī noteikti tev jāieliek savā lasāmo grāmatu sarakstā. Tāpat kā divas pieminētās, arī "Trīs māsas" ir balstītas uz patiesiem notikumiem, sekojot līdzi vienas ebreju ģimenes trīs māsām, kuras tiek ieslodzītas Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnē. Cibi, Magda un Livi savam nu jau mirušajam tēvam, bija apsolījušas turēties kopā, lai kas arī dzīvē notiktu. Tāpēc uzzinājusi, ka jaunākā māsa Livi tiek izsūtīta, Cibi nolemj doties viņai līdz. Drīz vien skarbā realitāte salauž jauno pusaudžu jaunību un ticību labajam. Daudzus gadus vēlāk tajā pašā koncentrācijas nometnē nonāk arī trešā māsa, tādejādi pildot tēvam doto solījumu vienai otru nepamest.

 

Šajā grāmatā Hetere Morisa ne tikai apraksta šausminošās ainas, badu, slimības un nežēlīgo izturēšanos pret ieslodzītajām, viņa pievēršas arī stāstam par dzīvi pēc koncentrācijas nometnes. Atbrīvošana nenāk vienkārši, arī sadzīves lietas naidīgā sabiedrībā nenāk bez piepūles. Iespējams tas bija iemesls, kāpēc tik daudzi ebreji pēc kara meklēja jaunu dzīvi Izraēlā. Autore stāstu radījusi, sadraudzējoties ar Melleru ģimeni, tāpēc īpaši nozīmīgs ir arī autores un arī vairāku ģimenes locekļu pēcvārdi, apliecinot īpaši ciešo ģimenes saikni.

 

"Trīs māsas" reizē ar ļaunumu, cietsirdību un postu, vēsta par ģimenes nozīmību un asinsradniecību, kas spēj balstīt kritiskos brīžos. Tieši māsu kopā būšana koncentrācijas nometnē palīdzēja viņām visām izdzīvot, arī tad, kad kādai no viņām nebija vēlmes vai spēka celties. Ja ņem vērā tikai literāro pusi, tad Hetere vēljoprojām pieturas pie vienkārša, savā ziņā romantizēta rakstības stila, kas būtu piemērots ekranizācijai, bet tajā pat laikā padara tēlus naivus un viengabalainus.

 

Es domāju katram lasītājam būs sava favorītgrāmata no visām trim. Man tā ir "Cilka". Personīgi man "Cilka" radīja vairāk emociju, jo varone un ap viņu saistītie notikumi ir neviennozīmīgi un raisīja neskaitāmas pārdomas un emociju mutuļošanos iekšā. Tā kā šie visi ir patiesi stāsti, to varoņi ir pelnījuši, lai viņus sadzird un viņu piedzīvotās šausmas netiek aprakstas blakus miljoniem līķu, kas aizgāja bojā klusējot. 

 

3.8 zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Alda Vāczemniece

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #germany #gramatas #heteremorisa #izcilasgrāmatas #read #reading #threesisters #trīsmāsas #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/10/hetere-morisa-tris-masas Fri, 14 Oct 2022 04:54:47 GMT
Serhijs Žadans "Internāts" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/serhijs-zadans-internats Serhijs Žadans

"Internāts" 2022

 

Сергій Жадан
"Інтернат"  2017

DSC_7295DSC_7295SK

Līdz ar grāmatu manā istabā ienāk nāve suņa smakas veidolā, kā veca žļurkstoša trauku lupata uzjundī trūdošas gaļas smaku. Aiz loga zelta rudens, saule caur netīro logu sazibina saules saķēnus, bet man nāsīs  vēljoprojām asi dedzinošā smaka kairina visas maņas. Man kauns savā istabas siltumā apcerēt citu nāves smaku un nenoslēpjamās bailes, kamēr kāds sapņo vēl vienu stundu piemānīt kaulainās nepielaužamo dienas plānu. Bet Serhijs raksta tik skaisti, ka es burtiski kaifoju no sarakstītā teksta, it kā posta vietā būtu apraksts par lēni krītošām bērza lapām un skolas ekskursiju pievārtē. Serhijs raksta tik izjusti dzīvi, ka es reizē ar varoņiem izbailēs kožu lūpās, sajūtu sniegā izbristās žļurskstošās kājas, atsalušos pirkstus un bada sajūtu ķermenī. Serhijs liekas ierakstījies tajā visā tik patiesi, ka šausmas lien laukā no katras lappuses un gluži kā tvana gāze palēnām piepilda manu istabu. Līdz beigām elpot nav vairs iespējams, jo vien pāris miljonu soļu attālumā, kādam tas viss ir pa īstam. 

 

Manējā. Tavējā. Savējā. Serhijs raksta par karu un par pusēm, kuras tā sajaukušās, ka nav vairs iespējams atšķirt. Tādos brīžos, izrādās, nepaspāv tāda iespēja, kā saglabāt neitralitāti. Serhija varoņi- pelēkie cilvēki, kas pat nespēj savu pelēko dzīvi dzīvot kā paši vēlētos, kara apstākļos atrod sevi pozīcijā, kad jāpieņem lēmumi, kas var ietekmēt ne tikai savu, bet arī citu dzīvību. Detaļas ir tik plosoši reālas, ka ir neiespējami abstrahēties, līdz attopies, ka esi iekšā stāstā- viens no neredzamajiem tēliem, meties līdzi spriedzes pilnajā stāstā, kas nokaitē nervu galiņus līdz aukstākajai satraukuma pakāpei, radot trauksmi, bailes un pārdzīvojumu. 

 

"Saimnieki varbūt nemaz nezina, cik viņiem tagad ir sienu, varbūt cer, uztraucas, vai kāds nav nolauzis atslēgas. Nu paskat, astlēgas neviens nav nolauzis, tikai sienas nav." (196.lpp.)

 

Abstrahējoties no šausminošā stāsta, Serhijs Žadans raksta skaisti- tekstu lasīt ir milzīga bauda manām literārajām kārpiņām, apbrīnojama ir prasme nolemtajā vēstījumā ienest absurdu melno humoru, kas par spīti visam  iznes tekstu laukā no nospiedošā tumšuma. Tas ir kā tajos izmisuma brīžos, kad ir tik slikti. Tik slikti, ka vienīgais, ko ir iespējams vēl izdarīt- smieties par to, cik viss ir absurdi slikti.

 

"..laikam vienīgā ģimenes vērstlieta ir šis viņas kažoks, tad nu viņa to nevelk nost, ir saaugusi ar to. Līdzīga vāverei.." (63.lpp.)

 

Grāmatas par karu pašas par sevi ir vērtīgas, ņemot vērā dokumentālo liecību, bet "Internāts" ir viena no tām grāmatām, kura pati par sevi ir literāra vērtība. Tāda, kuru nav viegli lasīt, toties katru teikumu var lēni apviļāt mutē un izgaršot vissīkākās nianses, vēlēties, lai tā nekad nebeidzas, bet reizē gribas aizbēgt ātrāk prom no izlasītajām šausmām. Oriģināli sarakstīta 2017 gadā par notiekošo Ukrainā- tik maz autors un lasītāji varēja paredzēt, ka viss uzrakstītais un vēl diendienā tiks atkārtots gluži kā vardarbīga videospēle tikai ar dzīviem cilvēkiem. 

 

"Priekšā ir melns saulespuķu lauks ar nenovāktu pērngada ražu. Tumšās, pa vasaru izkaltušās saulespuķes atgādina nodegušu mežu.. (..)...Tā arī paliks, Paša nodomā par saulespuķēm, kā zombiji. Aizmirstas un nolādētas. Līdz beidzot kāds to visu saars." (128.lpp.)

 

Lempīgais ukraiņu valodas skolotājs Paša nolemj doties pakaļ māsasdēlam uz internātu pilsētā. Taču karš ir ienācis šajā teritorijā steidzīgi un pēkšņi vairs nav skaidrs, kurš ir savējais un kurš svešais, kurš ir aizstāvis, kurš slepkava. Nevienam neviens neko nenozīmē. Ir tikai viena kopīga lieta- visi vēlas izdzīvot...

 

Serhijs Žadans latviešu lasītājiem pazīstams ar darbiem "Džezs pār Dobansu" un "Mezopotāmija".

 

5 zvaigznes

 

Tulkotāja: Māra Poļakova

Izdevniecībva: Jāņa Rozes apgāds

 

 

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #internāts #izcilasgramatas #izcilasgrāmatas #janisroze #read #reading #serhijszadans #ukraina https://sandrakoka.com/blog/2022/10/serhijs-zadans-internats Sun, 09 Oct 2022 16:53:55 GMT
Marta Hola Kellija "Ceriņu meitenes" https://sandrakoka.com/blog/2022/10/marta-hola-kellija-cerinu-meitenes Marta Hola Kellija

"Ceriņu meitenes" 2022

 

Martha Hall Kelly
"Lilac Girls" 2016

DSC_7278DSC_7278SK

 

Ir stāsti, kurus grūti aizmirst, un šis ir viens no tiem."Ceriņu meitenes" ir emocionāls līdzpārdzīvojums II pasaules kara piedzīvotajām šausmām un pēckara skarbajai realitātei.

Romāns veidots no trīs galveno varoņu skatu punkta, balstoties uz reālu personu dzīvesstāstiem. Amerikas filantropiste Karolīna, karam sākoties, paralēli dzīves un mīlas peripētijām, velta savu laiku, naudu un uzmanību, rūpējoties par bāreņiem Francijā, pēc kara iesastoties palīdzības sniegšanā Rāvesbrikas "trusīšiem", kā tika dēvētas eksperimentā cietušās sievietes.

Kasja ( autores radīts tēls, balstoties uz Ninas Ivankas personību) Polijā, iesaistoties pagrīdē, riskam pakļauj savus tuvākos un nonāk vienīgajā sieviešu koncetrācijas nometnē Rāvensbrikā. Šeit, pamatojoties uz slepeniem nolikumiem, notiek medicīniski eksperimenti, kas desmitiem sieviešu pakļauj kroplības un nāves riskiem.

Savukārt trešā varone ir jaunā vācu daktere Herta (reāla persona), kura Rāvensbrikā veic ķirurģiskos eksperimentus ar jaunajām sievietēm. Līdz pat romāna beigām man bija grūti pieņemt, ka sieviete spēj nodarīt ko tādu citām sievietēm, attaisnojoties tikai ar pavēlēm un vēlmi sevi pierādīt ķirurģijā. Piedevām, kara beigās, Herta no piespriestajiem 20 gadiem izcieta tikai piecus un turpināja savu ārstes praksi.

Kā pretnostatījums romānā ir ciešā un pāri visam- cilvēciskā draudzība, kas rodas starp ieslodzītajām. 

Visi šie trīs personāži ir pilnīgi pretmeti, lai arī visas jaunas sievietes- vide, kurā augušas, ir tik atšķirīga, līdz ar to arī viņu personības. Amerikas elites vieglums, dzīvesprieks un sīkās problēmas, šķiet tik nenozīmīgas, kad tajā pat laikā Rāvensbrikas nometnē sievietes pat nezin, kāpēc un par ko tiek badinātas, izvarotas un nošautas. 

Nosaukums "Ceriņu meitenes" un triju centrālo tēlu stāstījums sakumā maldina, attiecīgi domājot, ka romāns vēstīs par šo trīs sieviešu draudzību, taču patiesībā  apzīmējums "ceriņu meitenes" attiecināms uz ciešo sieviešu draudzību, kas gluži kā ceriņi zied pēc skarbas ziemas- tāpat arī ciešās draudzības dēļ izdzīvot koncentrācijas nometnē.

 

"..bijām sapulcējušās, lai uzspēlētu muļķīgu spēli. Mēs to saucām "Ko es ņemtu līdzi, ejot pa Skaistuma ielu". Tolaik Skaistuma iela bija ieguvusi gluži citu nozīmi. Nāves soda izpildīšanas gadījumā tas bija ceļš, kuru notiesātajām nācās mērot līdz nošaušanas vietai. Ja meitenei paveicās, viņai atlika laiks palūgt, lai nometnes draudzenes sataisa frizūru un piemeklē apģērbu, lai viņa izskatītos skaista, dodamās savā pēdējā ceļā." (213-214.lpp.)

 

Marta Hola Kellija vairākus gadus ir pētījusi liecības, vēstules, dokumentus, apmeklējusi dažādas romānā pieminētās vietas, tai skaitā arī Rāvesbriku, lai spētu detalizētāk un emocionālāk uzrakstīt šo vēsturisko romānu, reizē vietām pieliekot savu fantāziju. Jāteic, ka šis ir ļoti spēcīgs debijas romāns, kas liek sliekties nākamo turpinājumu- "Lost Roses" un "Sunflower Sisters" virzienā. Šie abi trupinājumi gan pēta amerikānietes Karolīnas dzimtas sievietes.

 

Vēsturiskā romāna cienītājiem negribēsies nolikt šo romānu malā, līdz nebūs izlasīta pēdējā lapa. Lai arī man bija zināms par eksperimentiem koncentrācijas nometnēs, par šo epizodi Rāvensbrikā es neko nebiju dzirdējusi, tāpēc, ar lielu interesi un vietām šķebinošu dūšu, lasīju par šausminošajām ķirurģiskajām operācijām. Kellijas grāmata parāda, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajām robežām, pasaule ir cieši saistīta un dažkārt likteņi krustojas neiedomājamākos veidos. Tāpat arī cilvēku nežēlībai un tajā pat laikā cilvēcībai nav robežu. 

 

"...tika veikta eksperimentu sērija- sākumā tikai vīriešiem Zaksenhauzenes nometnē un pēc tam ieslodzītajām Rāvensbrikā." (445.lpp.)

 

4+ zvaigznes

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Tulkotāja: Gunita Mežule

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #ceriņumeitenes #eslasu #germany #gramatas #izcilasgrāmatas #lilacgirl #martaholakellija #read #reading #sweden #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/10/marta-hola-kellija-cerinu-meitenes Fri, 07 Oct 2022 09:19:04 GMT
Linda Apse "De Profundis Mārtiņš Rītiņš" https://sandrakoka.com/blog/2022/9/linda-apse-de-profundis-m-rti-r-ti Linda Apse

"De Profundis Mārtiņš Rītiņš" 2022

 

DSC_7005DSC_7005SK

 

"Man radīšana sākas ar tukšumu. Šis tukšums nav neērts, tas nav biedējošs. Tas ir atbrīvojošs un atkailinošs." (234.lpp.)

 

"Kas var būt labāks par šo?", teiciens, kas folklorizējies latviešu aprindās un tik ļoti simbolizē pašu teicēju. Mārtiņš Rītiņš ir nozīmīga persona Latvijas restorānu un ēdināšanas evolūcijā, reizē simbolizējot inovāciju un veidu, kā tiek uztverts ēdiens, pa maziem gabaliņiem pēcpadomju Latvijā brucinot visu iepriekš zināmo par ēdienu kā pamatvajadzību, paverot jaunus apvāršņus un ceļot garšas sajūtas uz pjedestāla, lai no jauna ieraudzītu pavārmākslas iluziorās spējas.

Nebiju gaidījusi, ka grāmata par Mārtiņu Rītiņu, kurš mums mācīja-"..ja mājās nekā nav, no ledusskapja izņemam lasi..", būs tik aizraujoša un izzinoša, un tajā pat laikā haotiska, nepieradināta un burbuļojoša kā tās centrālais tēls. "De Profundis Mārtiņš Rītiņš" pagatavots no maziem atmiņu uzplaiksnījumiem, tos mēģinot sastrukturizēt pa tēmām, kā ģimene, bērnība, mīlestība, ceļojumi, darba pieredze, "Vincenta" laiki, utt., līdz ar to vēstījumam ir tendence atkārtoties- kā dzīvē, kad neskaitāmas reizes satiec kādu paziņu un arvien no jauna tiek pieminētas jau zināmas lietas. Ņemot vērā, cik ļoti Mārtiņam nepatika ielikt sevi kādos rāmjos, šis stils komplimentē viņa ekstravertajai un ekspansīvajai personībai. 

Grāmata nav tikai par ēdienu, tā daudzos slāņos atklāj ciešās ģimenes saites, īpaši uztverot attiecības ar mammu, daudz atklāj par latviešu ģimeņu bēgļu gaitām, kā arī dzīvi emigrācijā, kur caur un caur var just latviešu gēnu, kas tiek iekodēts ar dziesmu, deju un latviešu valodu- savā ziņā kā dokumentāla liecība par mazās tautas saglabāšanās spējām kara apstākļos.

 

Tik savādi lasīt šo grāmatu, kad spilgtais un ievērojamais Mārtiņš Rītiņš vairs nav starp mums, tāpat arī bilde ar Lielbritānijas karalieni ir jau pagātne, tas viss liek lasīt pavisam no cita skatu punkta. Mārtiņš ir ievērojama personība, kura izaudzinājusi jauno pavāru paaudzi. Profesionālā virsotne nāk līdz arī dzelžainu pārvaldīšanu, tajā pat laikā Mārtiņa pievilkšanās spēks bija humors un dzīvesprieks. Grāmata piemin sensitīvas un atklātas tēmas kā homoseksuālisms un alkoholisms.

 

"Tagad man pilni plaukti ar dažādiem bišu nieciņiem. Daži gan izskatās pēc resnām mušām, bet, ja dāvinātāji saka, ka tās ir bites, tad es tam ticu." (181.lpp.)

 

Aizraujoša lasāmviela, kas ļaus ceļot gan laikā, gan starp kontinentiem, gan aizvedīs gastranomiskā piedzīvojumā. 

 

PS. Ko nozīmē De Profundis, un kāds tam sakars ar O.Vaildu, uzzināsiet, izlasot grāmatu!

 

 

Izdevis: Vincents restorānu serviss

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kanāda #mārtiņšrītiņš #read #reading #restorāns #uk #vanagi #vincents https://sandrakoka.com/blog/2022/9/linda-apse-de-profundis-m-rti-r-ti Thu, 22 Sep 2022 10:45:01 GMT
Sāra Pīrsa "Sanatorija" https://sandrakoka.com/blog/2022/9/sara-pirsa-sanatorija Sāra Pīrsa

"Sanatorija" 2022

 

Sarah Pearse
"The Sanatorium" 2020

DSC_7167DSC_7167SK

"Sanatorija" ir viens varen atmosfērīgs trilleris ar spriedzes cienīgiem elementiem, kas liek straujāk sisties sirdij un ieritināties dziļāk savā siltu segu ieviestajā alā. Spocīgi drūmā vieta ar senatnīgiem noslēpumiem (kādreizējā iestāde plaušu slimniekiem, kas ģeogrāfiski ar kalniem izolēta no pārējās sabiedrības) liks baidīties un elpos pakausī, bet varenie, egļu ēnās patvērušies sniegotie kalni, piedos sižetam īpaši baismīgu lokācijas vietu. Tas viss kopā ir kā ideālas sastāvdaļas vienam spēcīgam spriedzes trillerim ar šausmu vaibu, ja vien... Ja vien autore spētu ideju realizēt līdz galam...

 

Britu detektīve Ēlina kopā ar draugu dodas uz Šveices Alpu augstkalnes kūrortu Le Sommet, lai nosvinētu sen neredzētā brāļa saderināšanos ar Lauru, kas kādreiz bijusi Ēlinas labākā draudzene. Spocīgā viesnīca ir kādreizējā sanatorija, kas glabā mītiskus noslēpumus un galvenajai varonei iedveš nepatiku. Tuvojas sniegavētra, visi ceļi, kas ved pēc palīdzības tiek slēgti dēļ sniega nobrukumiem, pazūd Laura un sāk norisināties arvien vairāk mistiski notikumi. Tā kā policija ierasties nevar, Ēlina uzņemas izmeklēšanu... Kas gan var noiet greizi tik lieliskā sižetā?!

Kalni, sniegs, izolētā viesnīca rada baismīgu un ievelkošu atmosfēru, tā vien gribētos nonākt milzu stiklotajā Le Sommet kūrortā. Nodaļas veidotas īsas un ik katra veidota tā, lai gribētos lasīt nākamo. Sižetam ir vairāki šausmu elementi, kas attiecīgajā atmosfērā iedveš bailes un satraukumu, tāpat arī ir pietiekami daudz negaidītu pavērsienu, daudz viltus virzienu un viltus ēsmu, kas maldina lasītāju. Taču kārtīgam trilleru cienītājam lielākā bauda ir tēlot izmeklētāju pašam, minot un pieķeroties jebkurai sīkākajai līnijai un detaļai, kas varētu uzvest uz vainīgā pēdām vai izkalkulēt atrisinājumu. Diemžēl autore atrisinājumu ir veidojusi pilnīgi neticamu, kas nekādi neiet kopā ar izmestajiem āķiem. Tas ir kā jums rāda, kā tiek pagatavots ābolu pīrāgs, bet beigās jums paziņo, ka vispār tas ir bumbieru pīrāgs. Un tik daudzām lietām vienkārši nav izskaidrojuma. Nerunājot par daudziem pilnīgi nesaprotamiem gājieniem.

 

Jāsāk ar to, ka Ēlina kā detektīve ir radīta pilnīgi infantīla. Ne tikai psihiski nestaliba sieviete, bet arī absolūti neprofesionāla, līdz ar to apgāžot versiju, ka viņa ir bijusi veiksmīga savā detektīves karjerā. Vēl es nesaprotu, vai autore ar nodomu radījusi īpaši nepatīkamus un negatīvus visus vīriešu kārtas personāžus, piedēvējot visas iespējamās neciešamu vīriešu īpašības. Īpaši izceļot Ēlīnas draugu, kurš neizjūt nekādu empātiju pret Ēlinas bērnības traumu (kāpēc tu neesi tāda kā agrāk?), apšauba viņas profesionalitāti un ir pilnīgi neiejūtīgs pret notiekošo (brauksim mājās, lai viņi paši tiek galā). Līdz ar to visi tēli bija burtiski neciešami un bez jebkādām cerībām tikt izprasti vai iemīlēti.

Vēl viens aspekts, kuru nespēj pieciest detektīvu mīlētāji- neiespējamajām detaļām, kuras ir pārāk izfantazētas, lai jebkad noticētu (nagu lakas paliekas zem paklāja?! Negribas vairāk atklāt detaļas no sižeta, bet, ja vēlies par to padiskutēt- nevaru vien sagaidīt). Nerunājot par to, ka notikusi slepkavība, bet visi turpina ēst, peldēties, neviens nejūt satraukumu. Un Šveices policija, kura pat nepārbauda, vai persona x ir policiste citā valstī?! Tā kā autore uzreiz ir vēlējusies veidot sērijas ar detektīvi Ēlinu, skaidrs ir arī prologs, bet saskatīt sakarību arī tajā man līdz galam neizdodas.

 

Ja jūs neesiet lasītāji, kas pievērš uzmanību sīkākajiem detaļām un loģiskiem izskaidrojumiem, jūs novērtēsiet grāmatas atmosfēru, raitumu un spriedzi. Teikšu, ka arī vāks ir nostrādājis savu maģisko triku- krāsas, kalni ir tik valdzinoši, ka nav iespējams paiet garām šai grāmatai. 

 

 

3.4 zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Ilze Paegle Mkrtčjana

Izdevniecība: Helios

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #helios #read #reading #sanatorija #sarahpearse #sārapīrsa https://sandrakoka.com/blog/2022/9/sara-pirsa-sanatorija Sun, 18 Sep 2022 13:51:43 GMT
Taņa Postavna "Kad es biju lapsa" https://sandrakoka.com/blog/2022/9/tana-postavna-kad-es-biju-lapsa Taņa Postavna

"Kad es biju lapsa" 2022

Таня Поставна,  Марія Фоя 
"Коли я була лисицею "

DSC_6942DSC_6942SK

Dažām bērnu grāmatām ir tā brīnumainā īpašība dabiski pielāgoties gadalaiku ciklam. Un šī- ukraiņu autoru radītā grāmata ir rudi-rudi-rudenīga. No pirmās līdz pēdējai lappusei- sarkanīgi oranžās un zemeskrāsas toņos ieturētās ilustrācijas rada visskaistāko rudens asociāciju, kādu vien var izspiest no šī krāsaini eksplodējošā gadalaika. Tieši ilustrācijas ir tās, kas dominē, apbur un liek iemīlēties šajā grāmatā. Nevar gan noliegt, ka arī pats stāsts ir rudenīgi sērīgs, mistiski noslēpumains, pilns fantāzijas un skumju cerību piepildīts.

 

Vīriešu- tēvu personāži bieži vien grāmatās ir pelēkajā zonā- it kā ir un reizē nav klātesoši ( ar cerību, ka šis paterns mainās un parādās arvien jaunas bērnu grāmatas, kurās tēvs ir centrālais tēls), tāpēc tik daudzās grāmatās vectēvs parādās kā spēcīgs tukšās lomas aizpildītājs. Arī šeit vectēvs ir radīts kā milzīgais, spēcīgais, robustais un reizē apslēpti jutīgais personāžs, kura klēpī vienmēr var uzpildīt mīlesības rezerves.

 

Mazā, rudā meitenīte, kuru dēvē par lapsu, aug kopā ar vecvecākiem, reizē meklējot un uzdodot jautājumus par savu izcelsmi. Lai arī cik gādīgi būtu vecvecāki, laiks ir viņu vistiprākais pretinieks, pret kuru viņiem nav ieroču. Kur, lai paliek meitenīte lapsa, kad viņas vistuvākie cilvēki nomirs?! 

 

Stāsts, kas māca par ģimenes spēku, vecvecāku mīlestību un ticību brīnumainajam. Viens ļoti skaists rudenīgs stāsts ar iztēli rosināšām ilustrācijām, kas detalizēti izstrādātas līdz sīkākajām niansēm. Vectēva tēls- fantastiks- tik ļoti iemīlējos ilustratores radītājā jūrnieciskā tipāža vectēvā. 

 

 

Marijas Fojas ilustrācijas

Tulkotāja: Māra Poļakova

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_6958DSC_6958SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #janisroze #kadesbijulapsa #read #reading #ukrain https://sandrakoka.com/blog/2022/9/tana-postavna-kad-es-biju-lapsa Tue, 13 Sep 2022 12:11:21 GMT
Inga Pizāne "Tas pats izmisums, tikai caur puķēm" https://sandrakoka.com/blog/2022/9/inga-pizane-tas-pats-izmisums-tikai-caur-pukem Inga Pizāne

"Tas pats izmisums, tikai caur puķēm"

 

DSC_6925DSC_6925SK

Jau kuro relatīvo brīdi, minūtēm elpojot pakausī,  es ceļos.

Kafija ledaini sastingusi krūzē- tik tālu tie daži soļi mūs šķir.

"Never stop dreaming"-zeltaini burti uz kafijkrūzes kliedz.

Bet mani pievažojuši Ingas Pizānes vārdi, kas lappušu starpās degot gruzd.

 

Pazūd laiks starp manu pirkstu galiem uz sniegbaltajām lapām....

 

Es nelasu dzeju- jau kuro reiz sev saku.

Kā gan es to spētu?!

Tas būtu kā gulēt ar dzejnieku, nefiltrētu cigarešu piedūmotā istabā 

un izlikties, ka saproti.

 

Rakstīt, rakstīt, izrakstīt.

No sevis laukā izbirdināt visus smacējošos vārdus

kā saules izbalējušā kleitā ieķērušos dadžus.

 

Kamēr mēs akli piedzīvojam dienas, bez elpas, skābekļa un bada,

Inga uzlasa mirkļus kā drupačas no pieķēzītas nakts dzīves

un nospiež tos gadalaiku grāmatās kā sausos ziedus.

Brīžiem, kad nebūs vairs spēka,

vai spēks vairs negribēs būt.

 

Dokumentāliste. Viņa- spēcīgā un reizē trauslā. Varošā. Un izmisušā. 

Starp asfalta bedrēm un ģenētisko kodu sēj sevi kā sēkliņu zemē,

arvien no jauna un jauna.

Lai dienās, kad pasaule lūzt,

spēj izdīgstināt sevi no trūdošā destruktīvā naida.

 

Es pazūdu puķēs un izmisumā. Tik mirkli- tā man likās.

Vai vari iztulkot asaras vaigā?

Vai es esmu saknes trūdošam kokam?

Vai aizbēgt var arī no sevis?

Vai dvēselēm vajaga tulka, kas izmācītos izmisumību?!

 

Ingas dvēseles lauskas var grābt saujām un reizē lauzt pa mazam gabaliņam,

kā omītes medus konfektes, kas piestigušas cepampapīram.

Es laužu, un staipīgus gabalus baudu kā bērnības našķi,

reizē laižot izmisuma mīklu sev cauri.

 

"Pie visa pierod.

Ja pamostas" raksta Inga. Izskan vārdi kā lauskas.

Izduras cauri gadiem audzētai ādai.

Tieši tik sāpīgi asu es mīlu dzeju.

Naktīs, kad tai atļauts nākt.

 

Bērns saldi čuč, un visi ziedi manās mājās novītuši.

Aukstās kafijas lāses vēl uz lūpām žūst.

Es veru Pizānei vākus ciet klusi.

Ar domu tai atkal ļaut nākt...

 

 

 

 

Izdevniecība: Jānis Roze

DSC_6937DSC_6937SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #ingapizane #izcilasgramatas #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/9/inga-pizane-tas-pats-izmisums-tikai-caur-pukem Sat, 03 Sep 2022 12:10:54 GMT
Staņislavs Asejevs "Gaišais ceļš" https://sandrakoka.com/blog/2022/8/stanislavs-asejevs-gaisais-cels Staņislavs Asejevs

"Gaišais ceļš" 2022

 

Станіслав Асєєв
"«Світлий шлях»: історія одного концтабору " 2020

DSC_6622DSC_6622SK

"Ja Dievs eksistē, tad viņš ir ļoti cietsirdīgs vai arī nekad šeit neienāk un adrese Gaišais ceļš 3 viņam nav zināma." (144.lpp.)

 

Ķerties klāt grāmatai "Gaišais ceļš" ir kā iegrābties sarkani kvēlojošās oglēs- tā ir reizē karsta- gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē- tikko kā latviski izdota un reizē tik aktuāla, bet tanī pat laikā tā spēs iededzināt ādā rētas, ik pa laikam atgādinot par sāpīgo realitāti, kas mums ir tepat blakus. Kamēr mums ir iespēja izvēlēties - lasīt vai nelasīt- ļauties dedzinošam skarbumam vai izlikties neredzam, kādos ēku pagrabos zem melniem mistkastes maisiem, kas smacē, kāds mēģina ieelpot dzīvību, jo dažkārt arī iespēja izbeigt eksistēt netiek dota.

 

Par Izolāciju dēvētais slepenais cietums Donbasā, kas pārvērsts par koncentrācijas nometni atrodas Gaišā ceļa ielā- laikam kāds gribējis ironiski pasmieties. Bet vietā, kur skaļi runā spīdzināšana, terors, izvarošana, badināšana un ņirgāšanās, ir tik maz kopīga ar patiesiem smiekliem. 28 mēnešus kā sāls pikučus uz jēlas brūces izpilinājis, jaunais žurnālists Staņislavs Asejevs, uzdrošinājies izstāstīt cietumā piedzīvoto. Tikai pēc 2022.gada slaktiņiem Bučā viņu pa īstam sāk sadzirdēt. 

 

"...mēs visi atradāmies psiholoģiskā komā neatkarīgi no tā, vai pret mums lietoja fizisku ietekmēšanu vai ne." (50.lpp.)

 

Lasot man visu laiku acu priekšā mūsu pašu Stūra māja- acīmredzot no paaudzes paaudzē iezīstas spīdzināšanas taktikas un kāre iznīdēt nepazūd. Nē, nogalināt uz vietas taču būtu kā pagodinājums, tā vietā lēna un sāpīga pazemošana padara eksistēšanu neiedomājamu. Un kā arvien atklāts paliek jautājums- vai ir iespējama dzīve "pēc tam"?

 

Izstāstīt grāmatu ir kā izstāstīt karstās ogles- domas gruzd, bet uguni neiekurt. Lasot reizē degs gan līdzjušana, gan emocijas, gan ticība labajam, sadegs viss, kas vēl palicis jutīgs un domām nepiesiets. Galu galā- bez atdzisušās tējas paliks vien čurkstošs nodzisis cilvēkmīlestības ugunskurs.

 

Elīnas Brasliņas vāks un ilustrācijas veido izcilu simbiozi ar tekstu- askētiski grafiskie zīmējumi ar pietāti un reizē dominējoši, ievibrē stāstu. Vizuālajam konceptam 5!

 

 

 

Māksliniece: Elīna Brasliņa

Tulkotāja: Tamāra Ringa

Izdevniecība: Pētergailis

DSC_6658DSC_6658SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gaisaiscels #gramatas #izcilasgramatas #petergailis #read #reading #stanislavsasejevs #ukraina https://sandrakoka.com/blog/2022/8/stanislavs-asejevs-gaisais-cels Sat, 20 Aug 2022 19:20:06 GMT
Džūlija Smita "Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?" https://sandrakoka.com/blog/2022/8/dzulija-smita-kapec-neviens-man-to-ieprieks-nav-teicis Džūlija Smita

"Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?" 2022

 

Julie Smith
"Why Has Nobody Told Me This Before?" 2022

DSC_6407-2DSC_6407-2SK

Kas var būt lieliskāks par latviski izdotu grāmatu tajā pašā gadā, kad iznācis tās oriģināls?! Grāmatmīlis manī jūtas izlutināts.

 

"Sociālajam atbalstam ir pozitīvs iespaids gan uz cilvēku, kurš to saņem, gan uz to, kurš to sniedz." (65.lpp.)

 

Džūlija Smita, kurai ir vairāk kā 3 miljoni sekotāju interneta vietnē TIK TOK, savos īsajos stāstiņos uzrunā auditoriju par problēmām, ar kurām mēs ikviens saskaramies kādā dzīves posmā.

Savā ziņā, pateicoties pandēmijai un profesionālajai attieksmei ne tikai psiholoģes profesijā, bet arī prasmīgi veidotajos video, Smita pievērš cilvēkus mentālās veselības normalizēšanai- tas ir kas tāds, no kā nevajag izvairīties ne privātās sarunās, ne publiski.

Grāmata "Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis" ir kā nākamais loģiskais solis sarunai ar skatītāju- ikvienam pieejamā, viegli uztveramā valodā sarakstīti galvenie pieturpunkti aktuālām mentālās veselības problēmām. Nodaļās skartas tādas tēmas kā depresija, motivācija, sēras, stress, bailes, pašapziņa un jēgpilna dzīve, pavisam īsi un kodolīgi aprakstīta problēmu esence ikvienam saprotamā valodā. Katras nodaļas beigās izcelti svarīgākie punkti un doti treniņrīki- jautājumi un uzdevumi, lai detalizētāk izprastu sevi un savas sajūtas.

 

"Depresija ir dzīves periods, kuras laikā mums vienkārši jāsaņemas un jādara tas, kas pašiem šķiet svarīgs, pat tad, ja trūkst vēlēšanās, jo pretējajā gadījumā kādreizējā spēja baudīt neatgriezīsies."

 

Lasot grāmatu, iesaku ieskatīties Smitas IG kontā, kur prasmīgi izstrādātie krāsainie video ievilks citā dimensijā, līdz liksies, ka atrodies terapeites kabinetā tete a tete ar pašu psiholoģi. Atgriežoties pie grāmatas teksta, aizkadrā skanēs Smitas dzirkstošā balss un kodolīgie izteicieni, kas pavisam īsā formātā izstāsta pašu esenci.

 

Tā kā šī nav akadēmiska grāmata, daudzi temati ir tikai ieskicēti un neiegrimst detaļās, līdz ar to pieņemu, ka mērķauditorija ir cilvēki, kas nav paši saistīti ar psiholoģiju un terapiju. Tieši tas, ka grāmata ir vienkārši un saprotami uzrakstīta, piesaista un uzrunā, tāpat kā autores personība. 

 

"Viens no ātrākajiem veidiem, kā pavēstīt smadzenēm, ka atrodaties drošībā, patiesībā ir ar smaržas palīdzību." (107.lpp.)

 

Grāmata, protams, nekādi neaizstāj terapiju, tā drīzāk ir kā papildinājums vai grūdiens, lai piezvanītu savam terapeitam (vai uzmeklētu to). Bet tajā pat laikā, šādas grāmatas un pieeja psihologam sociālajos medijos ir profesijas un mentālās veselības normalizēšana, steriotipu laušana, mītu kliedēšana un ceļš uz sevis izprašanu. 

PS. Kāpēc viskodolīgāk sarakstītās grāmatas nāk bonusā ar nosaukumu, kuru nekādi nav iespējams atcerēties?!

 

"Ja jums ir grūti runāt, rakstiet." (129.lpp.)

 

3.8 zvaigznes

 

Tulkotāja: Agnese Orupe

Izdevniecība: Helios

DSC_6427DSC_6427SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dzulijasmita #eslasu #estonia #gramatas #helios #juliesmith #kapecneviensmantoieprieksnavteicis #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/8/dzulija-smita-kapec-neviens-man-to-ieprieks-nav-teicis Fri, 19 Aug 2022 11:06:21 GMT
Kolīna Hūvere "Veritija" https://sandrakoka.com/blog/2022/8/kolina-huvere-veritija Kolīna Hūvere

"Veritija" 2019

 

Colleen Hoover
"Verity" 2018

DSC_6345DSC_6345SK

Ja vēlies romānu, kuru nav iespējams nolikt malā nepabeidzot, tad "Veritija" ir tieši laikā. Tumšais psiholoģiskais trilleris sačakarēs tavas smadzenes tik ļoti, ka tāpat kā mazs jēriņš piezīdies pie aitas pupa, sekosi līdzi autores trakajam, trakajam domu lidojumam. Arī es nespēju nolikt romānu malā- vienā rāvienā (dienas laikā) nepamanīju, kā lapas kūst zem maniem pirkstiem, līdz galu galā autore manu prātu tik ļoti bija samežģījusi, ka nespēju no tā visa atiet. 

Es tajā visā tik ļoti meklēju loģiku- visos tajos neloģiskajos un nesakarīgajos sižeta pavērsienos, ka vienīgais secinājums, pie kā nonācu- te nav nekādas loģikas. Agatai Kristī šādus erorus nepiedotu, bet acīmredzot mūsdienu lasītājs ir daudz pielaidīgāks.

 

Salīdzinot ar citiem Hūveres romantiskajiem romāniem, šis bija kas pilnīgi pretējs, un tomēr, autore psiholoģiskajā trillerī, kas ne vienu reiz vien pārbaudīs jūsu nervu stiprumu, ienesusi lielu devu erotikas, īpašu uzsvaru liekot uz spermas norīšanu (WHAT?!).

 

Teikšu godīgi- romāna atvērums ir aplausu cienīgs, ar tādu scēnu būtu jāsākas jebkuram trillerim- šokējošam, negaidītam un asiņainam. Tur Hūvere ir vienkārši trāpījusi desmitniekā. Par pārējiem WTF momentiem esmu gatava diskutēt ar tiem, kas grāmatu lasījuši. Vienu gan es vēl vēlos piebilst- neviens no Hūveres radītajiem personāžiem nav pilnīgi normāls.

 

"Protams, man patika mīlēties ar Tevi, bet lielākoties mans mērķis bija apmierināt Tevi, jo parasti pāri tā dara." (347.lpp.)

 

Spriedzes, lapu šķiršanas rekorda radīšanā autorei piešķirtu 4 zvaigznes, bet sižeta neloģiskās vietas mani tā nokaitināja, ka tur es dotu 2 zvaigznes, tāpēc galu galā dodu 3.2 zvaigznes. Bet es vēl padomāšu, vai lasīt nākamo Hūveres bestselleru.

 

 

 

Tulkotāja: Liene Akmens

Izdevniecība: Kontinents

DSC_6347DSC_6347SK

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #colleenhoover #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading #veritija #verity https://sandrakoka.com/blog/2022/8/kolina-huvere-veritija Thu, 18 Aug 2022 03:23:54 GMT
Alekss Maklīdess "Jaunavas" https://sandrakoka.com/blog/2022/8/alekss-makl-dess-jaunavas Alekss Maklīdess

"Jaunavas" 2022

 

Alex Michaelides
"The Maidens" 2021

 

DSC_6483DSC_6483SK

Tāpat kā sportistiem, kuri ieguvuši zelta medaļas olimpiādē, tāpat arī autoriem, kuru debijas romāns sasniedzis pasaules slavu, katrs nākamais darbs ir kā slogs. "Klusējošās pacientes" romāna panākumi ( vietnē goodreads no vairāk kā miljons! vērtējumu vidējais ir 4,16) Aleksam Maklīdesam no vienas puses pavēra panākumu horizontu, no otras puses uzlika smagu nastu rakstot nākamo romānu. Tik lielas cerības un gaidas. 

Ja neesi trilleru fanāts, kas aprij jebkuru jaunāko hitu, tev neliks vilties arī "Jaunavas"- prasmīgi savērptais sižets neļaus atrauties no grāmatas, lai uzzinātu atrisinājumu. Arī es grāmatu izrāvu burtiski vienā piegājienā, neskatoties uz to, ka pusē pār mani nāca apskaidrība, kurš ir vainīgais. Ja esi lasījis debijas grāmatu "Klusējošā paciente", tad zini pēc kādiem paņēmieniem strādā autors, līdz ar to slepkavu izskaitļot nemaz nav tik grūti. Vienīgais, ko es negaidīju, ka autors būs pārņemts ar vēl papildus trakām idejām, iespējams, lai lasītāju pārsteigtu vēl vairāk. 

 

"Jaunavās" ir laba deva trillera, papildināta ar grieķu mītiem. Ja tas viss vēl tiek satilpināts studentu pilsētā Kembridžā, tad atmosfēra ir jau radīta lieliska. Un tomēr, tik daudzos elementos man nācās vilties, jo līdz galam nespēju noticēt  varoņiem. (SPOILER ALERT! Gribas pajautāt kādam terapeitam, vai tā tiešām profesijā notiek. Arī galvenā varone man likā ļoti neprofesionāla. Nerunāsim par to, ka izmeklētāji šajā darbā ir totāli lūzeri, un, kā tieši izņemti pierādījumi var tikt vēlāk izmantoti tiesas sēdē?! Nozieguma vietā tiek pielaistas nepiederošas personas- tikai lai paskatītos (persona, kas vispār nav gatava ieraudzīt līķi)?! Vai nu autors diskreditē policijas darbu, vai man šis romāns jāuztver par fantāzijas darbu.) Piedevām vēl tik klasiskas scēnas, kas ir bezmaz jebkurā spriedzes filmā likās- hei- šo mēs jau labi zinām. (SPOILER ALERT- kāpšanās atpakaļ un uzkāpšana uz zara- tevi izdzird un pieķer- WHAAAT?!)

Problēma visā ir tanī, ka mēs uzreiz kritiskāk vērtējam autoru, kurš mūs iepriekš ir pārsteidzis, jo, ja jāsalīdzina ar jebkuru viduvēju trillerromānu, šis jums neliks vilties. Bet ņemot vērā, cik ļoti es biju pielipusi "Klusējošai pacientei", katru nākamo lappusi lasot ar paātrinātu pulsu, "Jaunavas" man likās kā solis atpakaļ autora meistarībā. 

 

Visa kopumā- labs trilleris ar negaidītiem pagriezieniem, bet līdz "Klusējošās pacientes" slavas auriem vēl krietni tālu. Jebkurā gadījumā, gaidīšu autora nākamo darbu.

 

3.7 zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Maija Opse

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_6500DSC_6500SK

]]>
(SANDRA KOKA) #alekssmaklidess #atsaukmes #blogs #book #bookstagram #detektīvs #eslasu #gramatas #grāmatublogs #izcilasgrāmatas #jaunavas #kebridge #klusejosapaciente #kolailasa #lasitprieks #lodnon #read #reading #trilleris #zvaizgneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/8/alekss-makl-dess-jaunavas Tue, 16 Aug 2022 09:09:16 GMT
Mavils "Kinderlande" https://sandrakoka.com/blog/2022/8/mavils-kinderlande Mavils

"Kinderlande" 2022

 

Mawil

"Kinderland" 2014

 

DSC_6538DSC_6538SK

Tas, ka Latvijas grāmatu tirgū parādās arvien jaunas komiksu grāmatas jeb grafiskie romāni, ir ne vien apsveicami, bet lieliski. Bērniem labi saprotamā ilustrāciju forma, kas papildināta ar īsiem tekstiem, pieaugušajiem ir vēl jāiemācās pieņem par nopietnu literatūru, it sevišķi, kad komiksu tēmas nav vairs tikai par mulfilmu tēliem un supervaroņiem, stāstot par vēsturiskām un sāpīgi sarežģītām tēmām.

Vienīgais, kas Latvijas tirgum pietrūkst- ir šajā lauciņā pašmāju radītie šedervi, līdz tam vēl jāpaciešas, tikmēr neskādēju importētos grafiskos romānus. Un tie patiešām pārsteidz ar dziļdomīgu un simbolisku vēstījumu, reizē drosmīgi spēlējoties ar grafisko risinājumu, krāsu toņiem un tekstiem.

 

"Kinderlande" vēsta par Austrumberlīni 1989.gadā- tieši pirms Berlīnes mūra krišanas. Sarkanie kaklauti, piena pakas, pionieri, tukšie veikali, klusinātās runas aiz aizvērtām durvīm dzīvokļos, kaitīgie rietumi un labi dzirdīgās ausis skolas gaiteņos- tas viss ir tik zināms jebkuram PSRS piedzīvojušam bērnam, līdz ar to, neskatoties, ka šī grāmata ir par Berlīni, daudzas lietas ir tik atpazīstamas.

 

Nezinu, cik daudz no tā visa uztver mūsdienu bērni, bet es kā pieaugušais ļoti priecājos par šo grāmatu- tik ļoti šeit piestrādāts pie simboliskām detaļām, piedevām grāmatas beigās daļa no tām izskaidrotas no toreiz pastāvošā režīma konteksta. Vēsturi var mācīties arī šādi. Un pasakiet vēl, ka grāmatas nav paredzētas arī dēkainīgam rakarim, kas bīstas no tām kā no uguns. Dodiet bērniem komiksus- jūs pat nepamanīsiet, kad jau viņi būs ierauti lappušu varā. 

 

4 zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Ieva Lešinska

Izdevniecība: Liels un mazs

DSC_6525DSC_6525SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/8/mavils-kinderlande Sat, 13 Aug 2022 08:49:36 GMT
Ervē Leteljē "Anomālija" https://sandrakoka.com/blog/2022/8/erve-letelje-anomalija Ervē Leteljē

"Anomālija" 2022

 

 Hervé Le Tellier

"L'Anomalie" 2020

DSC_6353DSC_6353SK

Iedomājies, ka tavā dzīvē vienu dienu uzrodas tavs "doppelgänger" jeb dubultnieks, kurš pretendē uz tavu dzīvi, darbu, partneri, bērniem. Neiespējami?! Franču matemātiķis Ervē Leteljē, kurš darbojas arī kā žurnālists, ēdienu apskatnieks un skolotājs, savā godalgotajā romānā izspēlē simulācijas spēli, kurā viss ir iespējams. Arī reiss 006, kas dodas no Parīzes uz Ņujorku, duboltojoties nolaižas lidostā jūnijā. Ir tikai viena problēma, tieši šis pats reiss ar to pašu apkalpi un pasažieriem ir jau bijis ieradies lidostā martā. Iesaistoties valdībai, FIB, tiek meklēts risinājums, kā dubultniekiem spēt dzīvot turpmāk. Pirmajā grāmatas daļā autors detalizēti iepazīstina lasītāju ar vairākiem pasažieriem, viņu problēmām un izaicinājumiem.

 

Oriģinālais sižets ir lieliskāks par izpildījumu, tiem, kas gaidījuši spraigu trilleri (es teiktu tālu no trillera), nākas saskarties ar matemātiskā prāta labirintiem, kuros rakstnieks ved pa intelektuāli metafizisko simulāciju, meklējot varbūtības variācijas, ironiski interpetējot valstu un valdību dažādo reakciju un spēlējoties ar iespējamiem kodu un simbolu atšifrējumiem. Tas ir kā ielīst rakstnieka domu plūsmā un mēģināt noturēties pret straumi, jo romāns negrib un netaisās ierobežot sevi kādas vienota žanra rāmjos, gluži pretēji- meklējot jaunas shēmas kā veidot romānu un pierādīt izcilību. Pēcromāna atlikumā neskaitāmi lasītāji mēģina izlobīt gala rezultāta esenci, galu galā radot arvien jaunas interpretācijas. Un iespējams, ka gluži kā dzīvē, jebkura cilvēku iejaukšanās, rada vēl lielāku haosu. Bet tikpat labi, rakstnieks ievilcis lasītāju šajā simulācijas spēlē, vēlas pateikt, ka mēs visi esam viens vienīgs eksperiments.

 

Vērīgs lasītājs, var pamanīt tādas detaļas, ko rakstnieks ir iedevis gluži kā zīmes, lai atrisinātu šo literāro mīklu. Piemēram pieminētā Oulipo- pats Leteljē ir tās eksperimentālās rakstnieku grupas dalībnieks. Oulipo ir rakstnieku un matemātiķu grupa, kuri mēģina veidot īpašu rakstības mehānismu un jaunus veidus un stilus, kā rakstīt. Starp citu, šai grupai piederīgs ir arī Italo Kalvīno ("Palomars", "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks"). Tāpat arī simboliski veidotais nobeigums ar "iztecējušiem vārdiem" ļauj interpetēt nobeigumu.

 

Neparasts, prātu kutinošs intelektuāls romāns ar oriģinālu sižetu, kas izspēlē dzīves simulāciju par neiespējamiem notikumiem. (un tikpat labi gluži reāliem) 

 

3.5 zvaigznes

 

Tulkotāja: Inese Pētersone

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_6361DSC_6361SK

]]>
(SANDRA KOKA) #anomalija #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/8/erve-letelje-anomalija Thu, 11 Aug 2022 06:59:44 GMT
Kristina Sabaliauskaitė "Pētera imperatore II" https://sandrakoka.com/blog/2022/8/kristina-sabaliauskait-petera-imperatore-ii  

 Kristina Sabaļauskaite

"Pētera imperatore II" 2022

 

Kristina Sabaliauskaitė

"Petro imperatorė" 2019

DSC_6300DSC_6300SK

"Tūlīt jābeidz pinšķēt. Nedrīkst. Te ir Krievija, te nedrīkst raudāt." (6.lpp.)

 

Kad tu pēdējo reizi pavadīji laiku kopā ar imperatori?! Starp neskaitāmajiem galminiekiem, nodevējiem, padomdevējiem kopā stāvēji pie viņas nāves gultas un klausījies traģiski piesātinātajā dzīves stāstā?! Eh, lai arī nebūt ne karaliski augstmanīgs, tas ir absolūti aizraujošs literārs baudījums, ko lietuviešu atzītā mākslas vēsturniece/rakstniece Kristina Sabaļauskaite ir izdrupinājusi no vēstures drupām. Un lietuvieši mīl savu rakstnieci, un ko tur liegties- tas, kurš uzdrošināsies ielauzties Krievijas imperatores apartamentos, nespēs turēties pretī Sabaļauskaites spalvas burvībai. 

 

"Imperatores ķermenis nepieder viņai pašai, tas ir simbols. Varas ikona." (13.lpp.)

 

Tik ilgi, nepacietīgi gaidītais turpinājums, gluži kā neciešama trīšanās ik reizi, kad grāmatnīcā vai bibliotēkā nācies iet garām lietuviešu oriģinālromānam. Bet sagaidot tikko svaigi ceptu eksemplāru no tipogrāfijas, sajūta, ka šo dārgumu gribas noglabāt kā retu reizi bērnībā iegūto augli, lai paildzinātu sajūsmu par literāro baudījumu. Tikai- gluži kā dzīvē- es "Pētera imperatori II" apriju vienā gabalā, tik lieliska ir atkal tikšanās ar to. Un, tieši tāpat kā Sabaļauskaites varoņiem, mani nākamajā rītā pārņem literārās paģiras.

 

"Viņa bija kā nenomazgāta smaka- acīs man vairs nelīda, taču vienmēr kaut kur bija samanāma." (92.lpp.)

 

Vēl nav sanācis lasīt kādas grāmatas turpinājumu, kurš būtu labāks par pirmo daļu, bet imperatores romānu var drīzāk uztvert par megalīta darbu, kurš vienkārši mūsdienu lasītājam (kuram dažkārt bail no 900 lappušu darbiem) sadalīts divās daļās, līdz ar to tas ir kā turpināt nākamo nodaļu vienotā darbā. Protams, pirmā iepazīšanās nu jau pirms gada, mani atsāja pilnīgi satriektu, ar sajūtām, ka esmu apdullināta ar kādu trulu priekšmetu- tik vardarbīga, barbariska, mežonīga, cietsirdīga ir šī Pētera impērija, vide un līdzcilvēki, tāpēc likās, ka turpinājums nespēs pārsteigt ar šausmu ainām. Tomēr, tomēr, bija vietas, kur fiziski var sajusties slikti un pārsteigt ar tumsoņu psihes bezgalīgajiem labirintiem. Sabaļauskaite spēj to visu aprakstīt tik apskaužami aizraujoši, ka nav iespējams atrauties no stāsta. Tikai nākamajā rītā pēc izlasīšanas, es mēģinu saprast, ko esmu izlasījusi, cik maz ir mainījies, cik daudz līdzību ir ar šodien notiekošo Krievijas agresiju. 

 

"Reizēm labs ēdiens un vīns pamieru palīdz noslēgt labāk nekā ieroču žvadzināšana." (80.lpp)

 

Vai bija vērts gaidīt vairāk kā gadu?! Noteikti!

Vareni, patiesi baudāms romāns, ko iesaku ikvienam, kurš uzdrošinās ļauties brutāli mežonīgam ceļojumam pa 18.gs Krievijas impērijas ceļiem. 

"Piepeši saprotu, ka Krievijā Dievs nav mīlestība, Krievijā Viņš ir bailes. Visvarenas, visaptverošas, stindzinošas bailes. Mīlestība- tikai ja paveicas, tikai mazliet, pēc tam. Varbūt- tikai pēc nāves." (294.lpp.)

 

4 zvaigznes

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_6301DSC_6301SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #krievija #kristinasabalauskaite #peteraimperatore #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/8/kristina-sabaliauskait-petera-imperatore-ii Wed, 10 Aug 2022 03:34:04 GMT
Oskars Vizbulis "Ja vīrietis prastu runāt" https://sandrakoka.com/blog/2022/8/oskars-vizbulis-ja-v-rietis-prastu-runat Oskars Vizbulis

"Ja vīrietis prastu runāt" 2022

 

DSC_6327DSC_6327SK

"Es vēl esmu tajā dzīves posmā, kad nāvi uzskata par kaut ko, kas var notikt tikai ar citiem. Bet ar katru dienu šī apjausma kūst kā saldējums." (50.lpp.)

 

Oskars Vizbulis savu jauno prozas darbu "Ja vīrietis prastu runāt" uzbūvējis no īsiem stāstiem, kuros caurvijas viena vīrieša dvēseles lausku atspīdumi- grozi kā gribi- katrā gaismā tie radīs spilgtus zibšņus, kuros gribēsi saredzēt to, ko pats vēlies. Kā jebkurā literārajā darbā, autors ielicis visu no sevis, bet lasītājs tikai var minēt, kur dokumentālā proza ieslīdējusi rakstnieka fantāzijā. 

 

Pirmo reizi literārajā vidē Oskars Vizbulis debitējis 2019.gadā ar stāstu krājumu "Pēcjēzus vecuma sviests". Lai arī šo stāstu krājumu lasījusi neesmu, jau no pirmajām lapām izbaudīju "Ja vīrietis prastu runāt"- kurā varonis nebaidās sevi parādīt arī no netīkamākā aspekta, ļauties atklātībai, vājumam, kaislībām un cerībām. Paralēli dzīves ainiņām, kurās ir daudz atkailinātu jūtu un pirmo atklājumu, lasītājs ir kā lieicnieks divu svešu cilvēku sarakstei. Ar laiku var uzzināt, ka abi iesaistītie viens par otra dzīvi zina pavisam maz, tajā pat laikā atklājot viens otram savas dziļākās pārdomas un dzīves pagriezienus. Tieši šī noslēpumainā sarakste man ir tik personīgi pazīstama un aizved atpakaļ pie saviem studiju gadiem, tāpēc Oskara darbs uzrunāja ļoti personīgi. 

"Varbūt, ka tiem, kuriem nepatīk rudens, īstenībā ir grūti sev atzīt, ka dzīve rada vilšanos? Jo rudenī viss beidzas. Koki kļūst kaili, dienas uzsēžas uz tumsas diētas. Esmu pamanījis, jo vecāks kļūstu, jo grūtāk pārdzīvot rudeni, jo tad es vienmēr atrodu kaut ko, kas noticis manā dzīvē, par ko varētu vilties." (47.lpp.)

 

 

"...viņas krūšu galiem vēl nebiju pieskāries, man šķita, ka tie ir tik jutīgi, ka tos var uzbudināt pat ar liegu gaisa pūtienu, kā nopūšot baznīcas svecīti." (33.lpp.)

Drosmīgs un atkailināts stāstu krājums par vīrieša iekšējo pasauli, ar ko īpaši var identificēties 80gadu paaudze. Izbaudīju!

 

3.8 zvaigznes

 

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_6334DSC_6334SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/8/oskars-vizbulis-ja-v-rietis-prastu-runat Mon, 08 Aug 2022 16:47:55 GMT
Benedikts Velss "Gandrīz ģeniāls" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/benedikts-velss-gandriz-genials Benedikts Velss

"Gandrīz ģeniāls" 2022

 

Benedict Wells 
"Fast genial" 2011

 

DSC_5614DSC_5614SK

Kritiķu atzītais vācu autors Benedikts Velss latviešu lasītājiem pazītams pirms vairākiem gadiem ar romānu "Vientulības gals". 

"Gandrīz ģeniāls" norise ir ASV- nevis Vācija, kā varētu gaidīt. Lasot ik pa laikam iedomājos, vai autoram šī vieta ir īpaša, vai viņš ir pats devies izpētes braucienā cauri visai plašajai valstij, kā atskaites punktus atzīmējot lielākās un visiem zināmākās pilsētas? Tik nenozīmīgi, tajā pat laikā es šīs domas nespēju izmest no prāta. Benedikts uz maniem jautājumiem arī atbild grāmatas aizmugurē- romāna dēļ viņš mēnešiem ilgi ceļojis cauri Amerikai, šo laiku apzīmējot kā neaprakstāmi skaistu. To var just arī detalizētajos pilsētu aprakstos, kurās parādās nianses un katras pilsētas vaibs. 

Kleimonta. Ņujorka. Vidējie rietumi. Losandželosa. Lasvegasa. Sanfrancisko. Tihuana. Amerika. Tās ir vietas, kurām cauri traucas galvenais varonis Frānsiss kopā ar saviem tuvākajiem un nozīmīgākajiem cilvēkiem dzīvē. Kad esmu tikusi līdz 50.lappusei, es nožēloju, ka esmu izlasījusi grāmatas aizmugurē ievietoto aprakstu. Esmu viena no tiem, kurai patīk pārsteigumi un negaidītais, ko sniedz literatūra, bet šoreiz ir sajūta, ka jānoķer tā vieta, kur beigsies apraksts un sāksies nezināmais. Skaļi izklausās arī Frānsisa "ne sevišķi apdāvināts zēns" apzīmējums, galu galā Frānsiss ir tikai viens no mums- parastajiem, vidējiem, "kaimiņš no blakus mājas" personāžiem. Tik daudz un reizē tik maz.

 

Kad visiem gribas būt spilgtākajiem varoņiem savā un citu dzīvē, īpašiem un atzītiem, tad izrādās, ka neparastais, kas paslēpies katrā no mums izšķīst mūsu parastumā. 

 

Interesanti, ka tieši tagad Netflix var noskatīties dokumentālo filmu "Our father", kur kāda sieviete, kura uzzin, ka ir spermas donora bērns, meklējot savas saknes, uzzin, ka klīnikā valdošais ārsts ir slepus izmantojis savu nevis donoru spermu. Sekojot notikumiem un pavedieniem, tiek atklāti arvien vairāk un vairāk asinsradinieku jeb upuru, skaitam tuvojoties simtam un turpinot. Kā izrādās gadījumi, kad ASV auglību klīnikās esošie negodīgie ārsti, kas kāda iemesla dēļ melojuši pacientēm un solītā donora vietā izmantojuši savu spermu, ir neskaitāmi, līdz ar to interesanti lasīt par spermas donoru tēmu arī Benedikta Velsa romānā. 

 

"Gandrīz ģeniāls" motīvs ņemts no patiesiem notikumiem par ģēniju spermas banku, kurā veikts eksperiments izvēloties tikai ģēniju spermu, lai radītu jaunu paaudzi ar augstu intelekta līmeni. Pētījums tika asi kritizēts, jo ne visi piedzimušie bērni uzrādīja augstus intelektuālos sasniegumus, līdz ar to uzdodot jautājumu, cik liela nozīme mūsu intelekta attīstībai ir gēniem?!

 

Benedikts risina relatīvos cilvēces jautājumus par izcelsmi, ģenētisko mantojumu, būtību un nozīmīgumu. Un reizē tas ir romāns par pirmo mīlestību, drosmi un sevis meklējumiem, kad bērnības pasaule brūk kā kāršu namiņš, bet pieaugušo dzīves nams vēl nav uzbūvēts. Un reizē tas ir romāns par cerībām un fantāziju par neeksistējošo tēva lomu, kurā vieglāk ir sadzīvot ar iztēli kā būtu, nekā pieņemt skarbo realitāti. 

 

3.8 zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Inga Karlsberga

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_5618DSC_5618SK

]]>
(SANDRA KOKA) #benediktsvelss #blogs #book #bookstagram #eslasu #gandrizgenials #gramatas #izcilasgramatas #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/7/benedikts-velss-gandriz-genials Sat, 30 Jul 2022 06:23:05 GMT
Xinran "The Good Women of China: Hidden Voices" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/xinran-the-good-women-of-china-hidden-voices Xinran

"The Good Women of China: Hidden Voices" 2002

DSC_5608DSC_5608SK

 

 

"It was if a pen had grown in my heart." (229.lpp.)

 

Xinran ir Ķīnas sieviešu balss, kuru jābūt drosmei sadzirdēt. Vai tu esi pietiekami drosmīga?!

 

Tas, ka ķīniešu žurnālistes dokumentālais darbs par Ķīnas sieviešu dzīvesstāstiem būs lielisks, man nebija ne mazāko šaubu, bet es negaidīju, ka romāns pārsniegs jebādas manas gaidas, iepriekš izlasīto un atstās mani ar vaļēju muti.

 

Vairāk kā gadu atpakaļ es izlasīju Tibetas mīlasstāstu, ko bija sarakstījusi šī pati autore. Kā radio žurnāliste, kuras programmas par sieviešu dzīvi bija kļuvušas populāras, Xinran varēja ceļot uz vietām Ķīnā, kur "parastam" cilvēkam nebija ļauts. Tas bija kas neredzēts un nedzirdēts- valstī, kur sievietēm gadsimtiem nav bijusi teikšana, tika dots vārds radio programmā. Sievietes arī pēc raidlaika ierunāja stāstus automātiskajā atbildētājā, neskaitāmi simti vēstuļu ik dienas pārpludināja redakciju, bet pati Xinran nokļuva visnetipiskajās vietās, lai sadzirdētu un saprastu Ķīna sieviešu kodolu un būtību. Ņemot vērā pastāvošo varu un cenzūru, daudzi no stāstiem un tēmām tika kancelēti un noklusēti. Tikai 90to gadu beigās, kad Xinran nolēma pamest Ķīnu un pārcēlās uz Londonu, viņa uzdrošinājās šos stāstus publicēt. Atbildība un svarīgā loma šo sieviešu priekšā, uzticot vislielākos noslēpumus, bija tik liela, ka Xinran bija gatava pakļaut sevi briesmām, kad kādu dienu viņai uz ielas uzbruka laupītājs. Viņa nebija gatava šķirties no manuskripta, kas tobrīd atradās somā. 

 

"At that time in China, I might have gone to prison for writing a book like this." (229.lpp.)

 

Lasot arvien jābrīnās, kā Xinran nonākusi neparastās vietās un sastapusi unikālas sievietes, kuru stāsti ir tik satricinoši, neaptverami šaušalīgi un nepiedodami cietsirdīgi. Reizē ar kultūras un paražu atšķirību, milzīga ietekme Ķīnas sieviešu dzīvēs ir bijusi politikai un valdošajai varai, kas iznīcināja miljoniem ģimeņu un izpostīja neskaitāmu sieviešu dzīves. Un grāmatā pieminētie ir tikai daži no visiem stāstiem, kurus daudzu gadu garumā Xinran nācies dzirdēt.

 

Es jums nevaru atstāstīt šos stāstus, daži no tiem ir tik šausminoši, ka šausmu filmai būtu gatavs scenārijs. Vīriešu vara pār sievieti neredz ģeogrāfisko, politisko vai etnisko atšķirību, tāpat kā seksuālā vardarbība kā ierocis iznīcināt sievieti ir bijis laiku laikos kopš pastāv cilvēce. Un tomēr, arvien no jauna lasot šo grāmatu, ir prātam neaptverami, kā šie ir īstu, dzīvu sieviešu stāsti nevis fikcija.

Šķiet visvairāk mani šokēja pēdējais stāsts par Shouting Hill iedzīvotājiem un viņu barbarisko attieksmi pret sievieti- kā lietu, kā preci, kā darba rīku. Neskatoties uz 90to gadu ekonomisko attīstību Ķīnas pilsētās, pastāvēja vietas kā šis ciemats, kur nabadzība un izolētība no mūsdienu realitātes ir bijusi tik visaptveroša, ka nav iespējams no tās izrauties. Ciematā pastāvēja gan daudzsievība, gan "sievas aizņemšanās"- ar to domājot- pa dienu sieviete no cita vīra gatavo ēst, tīra un nes ūdeni, kas atrodas 2km attālumā, gan naktī tiek seksuāli izmantota. Sievietes nezināja, kurš ir bērnu tēvs, tāpēc bērni apkārtējos vīriešus sauca par ''tētis1", "tētis2", "tētis3" utt. Sievietei nav vērtības, tāpēc vairāki sieviešu dzimuma bērni tiek iemainīti ar blakus ciemu pret jaunu sievu. Ikdienas uzturs ir vien putra, tikai dzemdējot dēlu, sieviete tiek apbalvota ar vārītu olu zupu, tāpēc bērnu skaits tiek vērtēts ar - "cik olu zupas tu esi ēdusi?!". Dzemdējot meitu, sievietei netiek dāvāta pat olu zupa. Sākoties mēnešreizēm, meitenei tiek uzdāvinātas 10 lapas (jāņem vērā, ka vietā, kur atrodas ciems, nav koku, tāpēc arī lapas ir dārgums), kuras visas viņas dzīves laikā tiks izmantotas kā menustrāciju sūkļi, ko kaltē saulē un izdauza pret akmeņiem, jo ūdens ir tik dārgs un maz, ka to nevar izmantot mazgāšanai vai skalošanai. Apglabājot, šīs menustrāciju lapas ir vienīgais dārgums, kas sievietei pieder. Arī drēbes ir neticami rets resurs, ko reizi 3 vai 5 gados ģimene var atļauties, bet ko vispirms saņems ģimenes dēli. Ja kas paliek pāri, to uz maiņām dala ģimenes meitenes. Vienā ģimenē, kurā auga 8 meitas, bija tikai viens bikšu pāris, ko viņām savā starpā dalīt, līdz ar to, kamēr viena valkāja salāpītās drēbes un palīdzēja mātei mājas darbos, pārējās klintīs veidotajā namā veica citus darbus un skaitīja dienas, kad pienāks viņu kārta doties laukā. 

Xinran vienai ģimenei uzdāvināja visas savas paketes, bet dienā, kad devās prom, pamanīja, ka tās aizbāztas aiz ģimenes galvas bikšu jostas- kur tās tika izmantotas sviedru slaucīšanai. Es, protams, lauzu galvu, kas ar šo ciematu notiek pašlaik, kāda ir sievietes loma, vai viņas ir uzzinājušas par mūsdienām un iespējām, ko sniedz pasaule?! Kamēr šausminos, prātā maļas Xinran sacītais: "Out of the hundreds of Chinese woman I had spoken to over nearly 10 years of broadcasting and journalism, the woman of Shouting Hill were the only ones to tell me they were happy." (226.lpp.)

 

 

Stāsti nav tikai par izolētiem ciematiem, kuri pieturas pie senilām tradīcijām, Xinran satiktās sievietes ir arī ģenerāļu sievas, veiksmīgas biznesa sievietes un cietumnieces. Katra no viņām ir dzīvē saskārusies ar nodevību, vardarbību, ziedošanos un zaudējumu, taču reizē spējot saglabāt savu emocionālo kodolu, kas ļauj izdzīvot, neskatoties uz traumām.

 

"I did not dare  to tell them about the world beyond, or the way women lived there, for I knew that living with the knowledge of what they could never have would be far more tragic than living as they did." (223.lpp.)

 

Grāmata, kas sagrauj ticību taisnīgumam, šokē un piespiež novērtēt savas privilēģijas, dzīvojot kā sievietei mūsdienās demokrātiskā valstī.

 

4.5 zvaigznes

 

Izdevniecība: Vintage

 

 

 

 

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #china #chinesewoman #eslasu #gramatas #read #reading #vintagebooks #vintageeast #woman #womanstories #xinran https://sandrakoka.com/blog/2022/7/xinran-the-good-women-of-china-hidden-voices Wed, 27 Jul 2022 09:04:50 GMT
Karolīne Bernāra "Frīda Kālo Dzīves krāsas" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/karoline-bernara-frida-kalo-dzives-krasas Karolīne Bernāra

"Frīda Kālo Dzīves krāsas" 2022

Caroline Bernard
Frida Kahlo und die Farben des Lebens 2019

DSC_5316DSC_5316SK

Frīda Kālo ir ikona, kura arvien savaldzina un iedvesmo daudzus, jo daudzus cilvēkus- ar savu krāšņo izskatu un personību, talantu un reizē uzdrošināšanos. Kā jebkuru slavenību, kura iegājusi vēsturē ar savu mākslu, pati Frīda ir apvīta ar leģendām, steriotipiem un maldiem, kuru katrs izdomā, peļ un reizē ceļ uz pjedestāla, taču līdz galam paliek noslēpums, kas patiešām ir bijusi Frīda.

Karolīne Bernāra, sajūsmināta par Frīdas personību, radījusi romānu, par pamatu ņemot visiem zināmos nozīmīgākos pieturas punktus meksikāņu gleznotājas dzīvē. Lai arī tajā ir pieminēti daudzi fakti no mākslinieces dzīves, tā tomēr nav biogrāfija, bet gan autores interpretācija un iztēle, kā tieši viss norisinājies Frīdas Kālo dzīvē. Līdz ar to ir grūti spriest, cik daudz no tā visa varētu būt patiesība- tieši dialogu un pārdomu ziņā. Tomēr var uztvert galveno domu, ko autore vēlas pavēstīt- ciešanas un dzīves spozme ir bijusi arvien līdzās, uzsverot, cik liela nozīmē ir bijusi viņas dzīvē gleznotājam Djego Riveram. Jāteic gan, ka autores skatījumā pāra trauksmaini sarežģītās un reizē toksiskās attiecības tiek idealizētas, grūti pieņemt, ka meksikāņu asinis tik ausgtmanīgi izpeld starp krāpšanas atzariem. Tāda iznīcinoša mīlestība, kurā viens bez otra nevar un reizē viens otru sāpina. Bet tā kā es neesmu lasījusi iepriekš neko no Frīdas biogrāfijas, mani varētu arī viegli apmānīt ar romantisma ēdienkarti (gandrīz un tomēr nē). 

 

Romantiksi smeldzīgs romāns par fascinējošo meksikāņu gleznotāju Frīdu Kālo, kuras talantīgajā dzīvē reizē ar spožumu ir nācies saskarties ar tikpat daudz pārbaudījumiem, ciešanām un zaudējumiem.

 

3.5 zvaigznes

 

Tulkotāja: Aija Jakoviča

Izdevniecība: Latvijas Mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #fridakalo #gramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/7/karoline-bernara-frida-kalo-dzives-krasas Sun, 17 Jul 2022 16:43:47 GMT
Kristina Sabaļauskaite "Silva Rerum" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/kristina-sabalauskaite-silva-rerum Kristina Sabaļauskaite

"Silva Rerum" 2019

 

Kristina Sabaliauskaitė

"Silva Rerum" 2009

DSC_5417DSC_5417SK

Nav brīnums, ka kaimiņiem lietuviešiem lietu mežs jeb "Silva Rerum" ir sava veida klasisks dārgums, kurā mūsdienu autors spēj radīt augstvērtīgu senā kaluma literatūru. Pamatīgais teksts, vēsturiskais kontekts, laikmeta iezīmējums, visas maņas atdzīvinošais saturs, ko radījusi Kristina Sabaļauskaite, ir bauda jebkuram lasītājam, kurš spēj novērtēt augstvērtīgu literatūru. Jāteic, ka man kā latvietei drusku skauž- gan Lietuvas augstmanīgās asinis, kuras nebeidz tecēt cauri gadsimitiem un pulsēt lepnumam, neskatoties, ka no karaļiem mūsdienās vairs ne miņas, gan tādas mākslas vēstures zinātnieces, kas savu mīlestību pret pagātnes dvesmu spēj pārvērst elpu aizraujošos romānos. 

 

Četru sēriju grāmatas "Silva Rerum" ir viennozīmīgi viens no labākajiem literārajiem darbiem Lietuvā, kas vēstures līkločus savij brīnišķīgā literārajā baudījumā, atdzīvinot Viļņas ieliņas un uzdzenot bajārīgās asinis.

 

Jāņem vērā, ka Sabaļauksaites darbi nav nekāds sprints, kas mūsdienu izlepušajiem lasītājiem sniedz izklaides iespējas- šeit teksts ir gluži kā vecmāmiņas zemeņu dobes, kurām neredz ne galu ne malu- viengabalainajā tekstā, kurā teikumi sasniedz vairākas lappuses, jākoncentrējas, lai uzlasītu katras gatavās ogas un neaizslīdētu prom no apjomīgi viengabalainā vizuālā noformējuma. Neskatoties uz to- tas ir to vērts.

Vienīgi... Viss būtu daudz baudāmāks, ja vien šī grāmata pie manis nonāktu PIRMS "Pētera Imperatores". Diemžēl viss, kas lasīts "PĒC"- ir vien blāva atblāzma, gluži kā lietus mežs miglainā rītā- zinu, ka tālumā ir, bet nevaru saskatīt. Ak, "Pētera Imperatore" man bija gluži kā blieziens pa galvu, tāpēc Lietuvas bajāru lauku un mazās galvaspilsētas iespaidi vien tādi remdeni krāšņi man ir. Jebkurā gadījumā- leģendārā Sabaļauskaite ir jālasa, tikai, lūdzu, "Silva Rerum" jālasa visupirms- pirms vēl Krievijas impērija salauzusi galvaskausu.

 

3.8 zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_5421DSC_5421SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #silvarerum #zvaizgneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/7/kristina-sabalauskaite-silva-rerum Sat, 09 Jul 2022 12:02:33 GMT
Inese Ķestere "Melno ogu vainadziņš" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/inese-kestere-melno-ogu-vainadzins   Inese Ķestere

"Melno ogu vainadziņš" 2022

DSC_5101DSC_5101SK

Kad Zviedrijā komandējumā esošais līgavainis Pauls paziņo, ka iegādājies Kurzemē mežu ieskauto Melno muižu, Laurai pat prātā neienāk, ka viņas dzīve sagriezīsies kājām gaisā. Noslēpumainā ēka glabā dauzus tumšus noslēpumus, kas līdzās ar spokainām skaņām un trokšņiem uzsūkusi sevī iemītnieku likteņu stāstus daudzu gadu desmitos. Braucot izpētīt jauno mājvietu kopā ar draudzeni Katrīnu, Laura satiek arī simpātisko Kārli, kurš senajā muižā apmeties, lai gūtu iedvesmu grāmatas radīšanai. Melnā muiža Laurai atklās ne tikai pagātnes notikumus, bet arī romantisko dzīslu, par kuras esamību galvenai varonei nav rādījies pat sapņos…

Gaisīgi romantisks romāns, kurā vēsturiskie notikumi savijušies ar spokaini mistisko. Tā visa centrā- Melnā muiža, kurā divās paralēlās stāsta līnijās- mūsdienās un Otrā pasaules kara laikā, norisinās notikumi, kas mainīs galveno varoņu dzīvi. Lasītājs reizē ar galvenajiem varoņiem lappusi pa lappusei atklāj baismīgos notikumus, sekojot spocīgiem un nejaušiem pavedieniem, kas mājo vecajā muižas ēkā. 

 

 

Izdevniecība: Latvijas mediji
 

DSC_5113DSC_5113SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #inesekestere #latvijasmediji #melnooguvainadzins #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/7/inese-kestere-melno-ogu-vainadzins Thu, 07 Jul 2022 07:56:49 GMT
Tatjana Tolstaja "Lūška" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/tatjana-tolstaja-l-ka Tatjana Tolstaja

"Lūška" 2022

 Татьяна Толстая
"Кысь" 2003

DSC_5036DSC_5036SK

Tatjana Tolstoja ir sapludinājusi trīs dažādas realitātes savā pēc apokoliptiskajā romānā Lūška. Pagātnes paliekas, reālistisko tagadni un psihodēlisko nākotni, kas no mūsdienu skatu punkta veroties, škiet bīstami iespējama, pat, ja teorētiski vizuāli savādāka. 

Pēc lielā sprādziena, pasaule, kas agrāk bijusi, ir zudusi, tie vecie, kas atceras bijušo, nespēj līdz galam to izskaidrot jaunajai paaudzei, kurai jāsadzīvo ar toksiskajām sekām, kas izpaužas ar kroplības un indīguma variācijām. Visapkārt teiksmaini draudīga pasaule- naidīgie čečeni, meži ar mistisko lūšku, tādejādi palikušie iedzīvotāji eksistē no dienas dienā, ik pa laikam saņemot jaunus noteikumus, ko izdomā visu varenais. Visu varenais Fjodors Kuzmičs ne tikai rada noteikumus, bet arī top par visu grāmatu autoru, kuras tiek pārrakstītas un nedod dies, kāds izlasīs bīstami tiksiskās no vecās pasaules. Galvenais varonis Benedikts mācās dzīvot realitātē, kas viņam apkārt, bet reizē uzdod sev jautājumus, kas ir aiz šīm robežām..

 

Tatjanas Tolstajas jauradīto toksisko pasauli nevar atstāstīt, tā teikumu pa teikumam jāizloba laukā. Lasīt "Lūšku" nav viegli un raiti, jo ir tik daudz jaunvārdu, kurus vislabāk sapratīs tie, kuri ar krievu valodu nav uz tu. Te jāaplaudē tulkotājam, jo praktiski latviski tas viss bija no jauna jāsavārdo, jo neeksistējošus vārdus nav iespējams iztulkot. Tāpēc es ar lielu interesi vērošu, vai Kolmaņa darbs tiks atzinīgi novērtēts arī literāro balvu rindās. Autore caur simboliskiem un fantāzijas tēliem patiesībā skaļi pauž savu attieksmi pret politisko varu un sabiedrību, jo tik daudz līdzības, sakarības un domu paņemtas gan no padomijas struktūras, gan mūsdienām. Gluži kā ar bomi pa galvu tas viss sasaucas ar šodienas notikumiem, kad Krievija ir agresorvalsts un, kamēr liekas, ka viss mainīsies ar varas maiņu, tauta ir tā, kas dzied tirāndziesmu, līdz ar to nekas ar personāžu nomaiņu slaktiņteātrī nemainās.

 

Simbolisks romāns ar dzejisku tekstu- gribētos, lai kāds lasa skaļi ar izteiksmi priekšā oriģinālvalodā.

 

Agneses Kurzemnieces vāka dizains- fantastisks, tik ļoti, ļoti uzrunājošs un atbilstošs tekstam- haotisks, baismīgs, duļķaini asiņains, reizē attainojot tekstā svarīgos simbolus- peli, lūšku un grāmatas.

 

 

Tulkotājs: Arvis Kolmanis

Izdevniecība: Prometejs

DSC_5037DSC_5037SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lūška #prometejs #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/7/tatjana-tolstaja-l-ka Thu, 07 Jul 2022 07:46:22 GMT
Simona Čehova "Francis no komposta kaudzes" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/simona-cehova-francis-no-komposta-kaudzes Simona Čehova

"Francis no komposta kaudzes" 2022

 

Simona Čechová
"František z Kompostu" 2020

  DSC_5523DSC_5523SK

Šeit tik ļoti iederas Skulmes citāts “Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”- mums ik vienam ir sava vieta uz zemslodes, tikai jāatrod savējā. Tieši tik vienkārši, bet gaužām sarežģīti- šis esības un dzīves piepildījuma aspekts. Reizēm tik ļoti gribētos, lai kāds pasaka priekšā- hei, tu taču esi slieka, tev ir tikai jāirdina zeme. Tā vietā mēs tēlojam kurmjus, skudras, gribas vēzināt neesošus spārnus, nest nepanesamus smagumus, savu laiku tērējot lietām, kas gluži vienkārši nav paredzētas mums. 

 

 

Šī burvīgā slovāku autores Simonas Čehovas bērnu grāmata stāsta par slieku puiku Franci, kurš meklē sevi un savu vietu, jo ilgojas pēc kā ilgojas ikviens no mums. Būt derīgam, noderīgam un piederīgam. Tajā pat laikā- grāmata izstāsta komposta būtību, tā veidošanu un nozīmi visā ekosistēmā, kas mūsdienās ir ļoti aktuāli- pievērsties zaļajai un ilgstpējīgajai domāšanai. Un, protams, kamēr pieaugušie/vecie prāti stīvējas ar ieradumu maiņu, bērni turpretim visas jaunās (labi aizmirstās vecās) lietas uztver par pašsaprotamu, ja tās iemācītas jau agrā vecumā. 

 

Grāmata ar pievienoto vērtību. Es ikreiz priecājos, kad iznāk šādas grāmatas, kas māca un reizē vizuāli iepriecina acis. Laiks ieviest kompostkaudzi!
 

Tulkotāja: Aiga Veckalne

Izdevniecība: Baltais Valis

DSC_5528DSC_5528SK

]]>
(SANDRA KOKA) #aigaveckalne #baltaisvalis #bērnugrāmatas #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #slovākija https://sandrakoka.com/blog/2022/7/simona-cehova-francis-no-komposta-kaudzes Tue, 05 Jul 2022 14:53:24 GMT
Henrika Andersson "Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/henrika-andersson-emma-glorija-un-sarkana-ilgu-gramata Henrika Andersson

"Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata" 2013

 

Henrika Andersson
"Emma Gloria och den röda längtansboken" 2006

DSC_5049DSC_5049SK

 

Pusaudžu laiks ir tik haotiski trauksmains, kurā viss notiekošais ir tik nesaprotams, nospiedošs un destruktīvs. Tas ir laiks, kad zaudē bērnišķīgi naivo pieķeršanos pašiem tuvākajiem, nemākot salikt vārdos emocijas, kas iekšā vārās un zūdās. Tas ir laiks, kad tu sāc zaudēt to sevi, ko esi iepazinis, bet jaunās robežas, kurām kāp pāri, eksplodē kopā ar visām iepriekš uzbūvētajām attiecībām.

 

"Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata" ir tik trausla un emocionāli uzvilkta, kā tās galvenā varone, kura cīnās ar saviem pusaudžu dēmoniem un velniem, kas uzbrūk šķietami drošajā pieaugušo pasaulē. Viss ir tik sāpīgi dedzinošs, kā tikko iešķelta brūce, kuru nespēdama dziedināt, Emma arvien no jauna uzplēš, lai sajustu to robežu, kad nav iespējams nesāpēt.

 

Grāmata par pusaudžu emocionālo pasauli, kurā skumjas, zaudējums, neziņa, pirmā mīlestība, pašdestrukcija spēlē savā starpā cirku, sacenšoties, kurš izrausies priekšpusē. 

 

3.6 zvaigznes

 

Tulkotāja: Mudīte Treimane

Izdevniecība: Liels un mazs

DSC_5059DSC_5059SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lielsunmazs #read #reading #somija https://sandrakoka.com/blog/2022/7/henrika-andersson-emma-glorija-un-sarkana-ilgu-gramata Sun, 03 Jul 2022 10:03:47 GMT
Dženifera Linna Bārnsa "Mantojuma spēles" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/d-enifera-linna-b-rnsa-mantojuma-sp-les Dženifera Linna Bārnsa

"Mantojuma spēles" 2022

 

Jennifer Lynn Barnes
" The Inheritance Games" 2020

 

DSC_5020DSC_5020SK

Kā būtu dzīvot trūcīgos apstākļos, kurā par tevi vienīgais pieaugušais, kuram tu interesē ir tava pusmāsa, bet ikdienas izdzīvošanā jālavierē starp naudas pelnīšanu un skolas dzīvi, bet tad vienā dienā tava pasaule mainās, jo nepazīstams miljardieris ir iekļāvis tevi savā mantojumā?!

Viss, protams, nav tik ideāli kā sākumā varētu liktos, jo vienmēr ir kāds āķis. Arī pusaudzei Eiverijai, kura pieradusi pastāvēt par sevi, nākas pieņemt spēles noteikumus, kas paredz- lai saņemtu mantojumu, viņai gadu jādzīvo muižā kopā ar visiem miljardiera radiniekiem, kas nebūt nav priecīgi par svešinieci. Muiža ir pilna ar slepenām ejām un uzdevumiem, kurus meklējot atklājas, ka Eiverijas dzīvība tiek apdrautēta. Bet aiz katra atrisinājuma, izrādās slēpjas arvien vairāk rēbusu, mīklu, zīmju un slepenu eju, kas padara visu vēl sarežģītāku. Tostarp pilni ar mīklām izrādās bagātnieka mazdēli, kas vilina ar savu izskatu un pievilcību.

 

Dženifera Linna Bārnsa uzrakstījusi bestselleru triloģiju jauniešiem, par kuru sajūsminās neskaitāmi lasītāji visā pasaulē. Gluži kā pieaugušo mega grāvējos, arī šeit atslēgas vārdi ir nabadzība un neticama greznība, kas ikdienas parasto cilvēlku ieved nezināmā pasaulē, kurā ne par ko nav jārūpējas un jāraizējas.

Papildus āķis, kas ievelk lasītāju lappušu atvarā, ir mīklas, kas kopā ar Eiveriju lasītājam ir jāatrisina. Un, brīdī, kad šķir pēdējās lappuses ar tornādo ātrumu, lai beidzot, beidzot saliktu pēdējos puzles gabaliņus, attopies, ka rakstniece tevi pamatīgi aptinusi ap stūri. Viss ir vēl neskaidrāks kā sākumā šķita un saproti, ka šī triloģija ir viens veselums- lai nonāktu pie atrisinājuma, nāksies vien ķerties klāt citām daļām. (Tāpēc ļoti ceru, ka tiks iztulkotas arī pārējās daļas, lai lasītāji nepaliktu uz vilšanās pauzes).

 

Šis romāns piemērots skolēniem un jauniešu literatūras cienītājiem, kuri nebaidās no šabloniem un kaut kur jau lasītiem sižetiem. Jo galu galā, lai arī ko meklētu apslēptu bestselleru plauktā, tie ir un paliek ātrie lapu šķīrēji, kurus lasītājs ar aizrautību aprij. Un tieši šo funkciju izpilda arī "Mantojuma lietas".

 

3.5 zvaigznes

 

Tulkotāja: Dace Andžāne

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_5024DSC_5024SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #inheritancegames #latvijasmediji #mantojumaspēles #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/7/d-enifera-linna-b-rnsa-mantojuma-sp-les Sat, 02 Jul 2022 10:01:04 GMT
Daniels Kīzs "Puķes Aldžernonam" https://sandrakoka.com/blog/2022/7/daniels-kizs-pukes-aldzernonam Daniels Kīzs

"Puķes Aldžernonam" 2012

 

Daniel Keyes
"Flowers for Algernon" 1959

DSC_4821DSC_4821SK

"Nepārprotiet mani! Gudrība ir viena no lielākajām dāvanām, kas dotas cilvēkam. Taču pārāk bieži dzīšanās pēc zināšanām pilnīgi aizstāj alkas pēc mīlestības." (246.lpp.)

 

Tik sen nav bijusi sajūta, kad lasi un zini- ir! Vienkārši ir! Darbs, kurā ir viss iespējamais prāta mežģis, kas kultivē arvien vairāk jautājumus, uz kuriem neviens nespēj atbildēt, kurā emocijas svārstās no sajūsmas, līdz nesaprašanai, raudāšanai un aizkustinājumam, smeldzei un bezpalīdzībai. Tas ir kā no jauna atklāt Orvelu- mūsdienu klasiku, kura neizskaidrojamu iemeslu dēļ atceļojusi līdz manīm tikai šodien. Neizskaidrojamu tādēļ, jo grāmata manā redzeslokā nonākusi gadiem, bet tikpat veiksmīgi aizslīdējusi no apziņas, ar domu- kaut kad vēlāk. Vēlāk pienāca tagad, kad likās beidzot taču jāpieķeras klāt tam mistiskajam Aldžernonam.

Un zini, ja es saku draudzenei- tev jāsameklē šī grāmata, pirms pati esmu beigusi to lasīt, tad tas ir viens varens lasāmgabals. Un tieši tik fascinējošs ir šis jau 1960 gadā uzrakstītais romāns, kurš gadu iepriekš bija guvis atzinību kā īsstāsts.

 

Darbs ir provocējošs, ētiski neētisks, kurā variācijas par slidenām tēmām var droši izspēlēt zinātiskās fantastikas lauciņā. Reizē saņēmis skaļus aplausus, tāpat kā nobēdzināts no bibliotēkām, šis Daniela Kīza unikālais darbs līdz latviešu lasītājam atceļoja tikai 2012 gadā. Tāpat kā mūsdienās lasot Orvela darbus un brīnoties, kā var tik precīzi aprakstīt mūsdienu laikmetu, arī šis reizē runā par neiespējamo, bet tomēr tik reālistisko. Kas galu galā ir labāk?! Būt tādam kā visi, vai neapzināties, ka esi atšķirīgs?! Ui, šie visi jautājumi manu smadzeņu labirintu neatstās vēl ilgi. Tik spēcīgi satricinošs, acis atverošs un bezcerīgi reālistisks ir šis meistardarbs.

 

Vai lasīšanas vērts?! Drīzāk ir jautājums, kāpēc vēl nav izlasīts! Ja meklēt grāmatu nesanāk, var noskatīties arī filmu, bet par to nevaru galvot.

 

"Jo vairāk attīstīsies tavas prāta spējas, Čārlij, jo vairāk tev būs problēmu." (51.lpp.)

 

4.5 zvaigznes

 

Tulkotāja: Māra Poļakova

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_4829DSC_4829SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #danielkeyes #eslasu #gramatas #pukesaldzernonam #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/7/daniels-kizs-pukes-aldzernonam Sat, 02 Jul 2022 08:42:03 GMT
Nikola Kiniēra "Mans! Pūķa dārgumi" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/nikola-kini-ra-mans-p-a-d-rgumi Nikola Kiniēra

"Mans! Pūķa dārgumi" 2022

Nicola Kinnear

"Dragons don't share" 2021

 

DSC_4636DSC_4636SK

Akli sekot noteikumiem, ne vienmēr ir pats pareizākais, kā vajag dzīvot. It sevišķi, ja esi pūķenīte, kurai ir dārgumi, bet nav pats svarīgākais- draugi.

 

Priecīga grāmatiņa ar pamācību un piemīlīgām ilustrācijām. Pūķenīte Rūbija dara visu, kā rakstīts pūķu pamācības grāmatā- ir biedējoša, pamanās nozagt kaudzēm dārgumu un pats galvenais- nosargāt tos. Kādā laupīšanas reizē, pazaudējot noteikumu grāmatu, Rūbija krīt izmisumā, jo ir aizmirsusi, kas īsti viņai ir jādara. Kad grāmata atrodas, tā ir  tik izmirkusi, ka nav iespējams vairs izlasīt pūķu noteikumus, tāpēc tos nākas izdomāt no jauna.

 

"Mans! Pūķa dārgumi" māca, ka vienmēr ir iespējams laboties, lai arī kāds tu neesi bijis. Un, protams, draudzēties un dalīties ir daudz priecīgāk, kā būt dusmīgam pūķim, kurš sēž uz savām bagātībām. 

 

Tulkotāja: Agnese Strazdiņa

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_4628DSC_4628SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/nikola-kini-ra-mans-p-a-d-rgumi Fri, 24 Jun 2022 05:16:52 GMT
Metjū Kostello un Nīls Ričards  "Čēringhēmas mistērija" 2022 https://sandrakoka.com/blog/2022/6/metju-kostello-un-nils-ricards--misterija Metjū Kostello un Nīls Ričards

 "Čēringhēmas mistērija" 2022

 

Matthew Costello  Neil Richards 
"Cherringham: A Cosy Crime Series Compilation" 2014

DSC_4589DSC_4589SK

3 trilleri vienā grāmatā?! Ko gan vairāk var vēlēties ātro trilleru cienītājs, kas dodas ceļā uz darbu vilcienā vai gaida rindā pie daktera?! Tieši šādas ātro un īso krimināltrilleru sērijas radīja divu rakstnieku duets. ASV dzīvojošais Metjū Kostello un Lielbritānijā esošais Nīls Ričards kopraksta jau kopš 90gadiem, kopā radot gan TV scenārijus, gan radio šovus un video spēles tādiem milžiem kā BBC, Sony, Disney Channel, ABC utt. 

Veiksmīgais kombo pieķērās Čēringhēmas mistēriju radīšanai, sākumā veidojot to tikai e-formātā, katru mēnesi radot tā saucamo ātro lasāmvielu sēriju- īsus prozas trillerus (~130.lpp.), kurus var ātri un aizrautīgi izlasīt. Pagaidām radītas jau 39 sērijas kriminālnoziegumiem, kuri norisinās miermīlīgajā Čēringhēmas ciematā. Galvenie varoņi- vientuļā māte Sāra kopā ar ex-policistu, amerikāni Džeku iesaistās dažādu noziegumu atrisināšanā. 

 

Šajā grāmatā apkopoti trīs stāsti- "Slepkavība uz Temzas", "Muižas mistērija" un "Nešķirami". Īsie trilleri ir viegli lasāmi, gluži kā ātrās uzkodas, kas apmierina izsalkušo apetīti. Šī ir mājīga lasāmviela, neskatoties uz to, ka tie ir trilleri, noziegumi nav asiņaini, šausminoši vai biedējoši. Kā īstā angļu stilā, tos novērtēs Miss Marplas, Midsomeru slepkavību cienītāji. Iekārtoties komfortablā dīvānā, un nesteidzīgi izbaudīt kopā ar melno tēju, piekožot cepumus. 

 

 

Tulkotāja:

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_4595DSC_4595SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/metju-kostello-un-nils-ricards--misterija Fri, 24 Jun 2022 04:54:47 GMT
Lelde Kovaļova "Tvitera tiesa" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/lelde-kova-ova-tvitera-tiesa Lelde Kovaļova

"Tvitera tiesa" 2022

DSC_4543DSC_4543SK

"Tvitera tiesai nevajag patiesību,  bet vajag vainīgo.." (271.lpp.)

 

 

Leldei tas ir atkal izdevies- radīt patiesi ievelkošu un aizraujošu lasāmvielu- trilleri, kuru tā vien gribas pabeigt vienā elpas vilcienā, lai beidzot uzzinātu, kas patiešām ir noticis. Tieši tā es arī darīju- izlasīju "Tvitera tiesu" vienā piegājienā, nespējot atstāt pēdējās nodaļas uz citu dienu. Lelde Kovaļova ir sekojusi jaunākajam trilleru stilam- nodaļas ir veidotas īsas, lai lasītājs no ""izlasīšu vēl šo īso nodaļu" attaptos jau grāmatas pusē, tādejādi izmetot āķi ar kārtējo pārsteidzošo atklājumu.

 

"Tvitera tiesa" runā par mūsdienu sabiedrībai tik aktuālo tēmu- interneta ietekmi un varu, kas bieži vien balstoties uz nepatiesām ziņām spēj sagraut nevainīgu cilvēku dzīvi. Te var runāt gan par interneta portāliem, kas ar kliedzošām, nepatiesi skandalozām ziņām pievilina patērētājus tikai mantkārīgos nolūkos, gan parasto sabiedrības locekli, kurš, slēpjoties aiz interneta segvārda, uzdrošinās izteikt viedokli, kādu dzīvē nekad neteiktu.

Cik tālu var iet persona, lai iegūtu popularitāti internetā!? Katrā ziņā grāmata liek daudz domāt par iemesliem, rīcībām un sekām, kāpēc cilvēki internetu izmanto kā postošu rīku. 

 

Ādamsonu ģimene dodas atvaļinājumā uz mazpilsētu, pa ceļam piestājot nomales benzīntankā. Kad ģimenes pusaudze Rasa neatnāk no tualetes, vecāki dodas viņu meklēt un atrod viņu puskailu un piekautu. Rasa raudot atzīstas, ka ir tikusi izvarota, piedevām viņas varmāka ir neviens cits kā slavenais aktieris Ričards Dāvidsons. Kamēr policija tikai vēl nopratina iesaistītos, interneta mediji pārtvēruši karsto ziņu un nevairās apsūdzēt aktieri noziegumā, arī ikvienam tvitera lietotājam ir jau savs viedoklis, kas ir noticis un ko tiesāt. Bet, kas patiesībā notika dažās minūtēs degvieles uzpildes stacijā?!

 

Lelde Kovaļova ir iemantojusi vietu latviešu trilleru rakstnieku augšgalā- ļaujot lasītājam izbaudīt trillera sniegto vērtību- tikt izklaidētam, reizē minēt mīklās, tajā pat laikā parūpējoties par negaidītiem virzieniem.

 

4 zvaigznes

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_4552DSC_4552SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #latvijasmediji #leldekovalova #read #reading #tviteratiesa https://sandrakoka.com/blog/2022/6/lelde-kova-ova-tvitera-tiesa Fri, 24 Jun 2022 04:25:28 GMT
Žans Klods Murlevā "Upe, kas tek atpakaļ" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/zans-klods-murleva-upe-kas-tek-atpakal Žans Klods Murlevā

"Upe, kas tek atpakaļ" 2022

 

Jean-Claude Mourlevat
"La rivière à l'envers" & "Hannah" 2000, 2002

 

DSC_4565DSC_4565SK

 

Ja tu esi pasaku cienītājs, tad šo stāstu tu aprīsi kā krāsainu ledeni ar karameļu pildījumu, jo gluži vienkārši tas savaldzinās ar savu krāšņo fantāzijas lidojumu, mežonīgu izdomu un sentimentālu aizkustinājumu.

Patiesības labad jāsaka, ka šis romāns, kas paredzēts visu paaudžu lasītājiem (vai tad ticībai pasakām ir vecuma ierobežojums?), ir divu grāmatu apvienojums, ko talantīgais franču autors Žans Klods Mulevā ir sarakstījis 2000 un 2002 gadā. 

13gadīgais Tomeks iemīlās 12gadīgajā Hannā, kad tā negaidīti ierodas viņa bodītē un satricina viņa iekšējo jūtu pasauli, par kuras eksistenci zēns nav zinājis. Uzzinot par teiksmaino upi, kas tek atpakaļ un kuras ūdens dāvā mūžību, Tomeks nolemj doties bīstami nezināmajā ceļā, lai viņam būtu iespēja vēl reizi satikt Hannu. 

 

Iemīlējusies sirds nejūt bailes un uzdrošinās paveikt prātam neaptveramo.

 

Lai arī galvenie varoņi ir bērni, viņos ir tik daudz viedā, drosmīgā un prātīgā, ka ik pa laikam sev jāatgādina, ka viņi nav pieaugušie. Savukārt autora fantāzija ir tik neparedzami aizraujoša, ka tā vien sajūsmā noelsties un gribas doties līdzi Tomekam un Hannai pa uzburtajām pasaku vietām. Ja reiz esi ieelpojis stāsta sākumu, tu gluži vienkārši paliec kā noburts. Jāsaka, ka grāmatas pirmā daļa ir spēcīgāka par otro, bet nav brīnums, kāpēc rakstnieks gribējis rakstīt turpinājumu par teiksmaino upi, kura tek atpakaļ, jo viņa radītā pasaku pasaule ir īpaša, un negribas, lai stāsts tik ātri beigtos.

 

Cauri sulīgajai fantāzijas garoziņai, slēpjas mūždien aktuālais jautājums par dzīvību un nāvi, par nemirstības nozīmi, ja jāpiedzīvo tuvo cilvēku aiziešana, par paļaušanos un svešādā pieņemšanu, par sekošanu savai sirdsbalsij, pat, ja tā liek pamest visu zināmo un doties nāves briesmās. 

 

 

Patiks visiem lieliem un maziem bērniem, kuri sirdī tic pasakām.

4 zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Valērija Lasovska

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_4574DSC_4574SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading #upekastekatpakal https://sandrakoka.com/blog/2022/6/zans-klods-murleva-upe-kas-tek-atpakal Fri, 24 Jun 2022 04:18:53 GMT
Mīkaels Niemi "Kā nomedīt lāci" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/mikaels-niemi-ka-nomedit-laci Mīkaels Niemi

"Kā nomedīt lāci" 2022

 

Mikael Niemi

"Koka björn" 2017

DSC_4517DSC_4517SK

 

"-Tik daudz laika, es izstomīju. - Neviens nevar pagūt izlasīt visas.

-Jā, droši vien nevar.

-Tikai....Dievs.

-Jā, protams, Dievs. Varbūt tā arī ir bibliotēku jēga, lai mēs piedzīvotu Dieva diženumu.

-Bet, ja jau pastāv bibliotēkas, vai mums vispār ir vajadzīgas baznīcas?" (258.lpp.)

 

Kā būtu, ja 19.gs. zviedru prāvests atpestītu ne tikai grēkojošās dvēseles no elles liesmām, bet arī meklētu taisnību un ļauno izvestu patiesības gaismā?!

Lars Levi Lestadius ir Dieva gans tālu Zviedrijas ziemeļu nekurienē, kur valda nabadzība ne tikai uz galda, bet arī prātos. Izglābjot kādu klaiņojošu zēnu no bada briesmām, prāvests ne tikai iemāca viņam visas savas zināšanas, bet iegūst arī sabiedroto, lai atklātu, kas pastrādājis noziegumu šajā nomaļajā nostūrī. Pievēršot uzmanību detaļām, arvien vairāk parādās aizdomas, ka biedējošais lācis- cilvēkēdājs, iespējams ir zvērs uz divām kājām pašu vidū.

 

"Kā nomedīt lāci" ir vēsturisks kriminālromāns, kas daudz attaino konkrētās lokācijas ģeogrāfiskās, vēsturiskās un kultūras īpatnības, tāpat arī tā laika sabiedrības pārliecību, dzīves apstākļus un dažādo izcelšanos sašķeltību, parādot arī cilšu etnisko dzīvesstilu. 

 

Lestadiuss, kas ir reāla persona, savā ziņā attēlots kā Puaro (citur minēts kā Šerloks)- ar asu prātu, milzu zināšanām, tādejādi pievēršot uzmanību sīkām detaļām izloba laukā nozieguma secību. Šis stāsts nebūtu tik interesants bez neparastā un reizē pazemiskā mācekļa, kuram ir savi pagātnes murgi, kas neatkāpjas pat drošā un tēvišķā aizgādņa pavadībā. Katrā ziņā šī ir aizraujoša lasāmviela, kura ievelk atmosfērīgā un neparastā stāstā.

 

Savā ziņā es vilku paralēles ar  citu zviedru vēsturisko kriminālromānu "1793", bet jau pirmajās lappās sapratu, ka esmu kļūdījusies. Abas ir pavisam citādāku stilu, vardarbības līmeni un sarežģītību. Abas ir pilnīgi un nevajadzīgi salīdzināt, jo ta katra ir ar savu īpašo raksturu.

 

"Ar rakstīšanu ir tik savādi, tā iespiežas dvēselē. (..) Rakstīšana modina nemieru, tev gandrīz kļūst slikti." (281.lpp)

 

3.8zvaigznes

 

DSC_4523DSC_4523SK

 

Tulkotāja: Dace Deniņa

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kanomeditlaci #kokabjorn #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/6/mikaels-niemi-ka-nomedit-laci Wed, 22 Jun 2022 05:05:43 GMT
Pols Kalaniti "Kad elpa pārtop par gaisu" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/pols-kalaniti-kad-elpa-partop-par-gaisu Pols Kalaniti

"Kad elpa pārtop par gaisu" 2022

 

Paul Kalanithi
"When Breath Becomes Air" 2016

DSC_4534DSC_4534SK

Lasot "Kad elpa pārtop par gaisu", jau no pirmajām lappusēm ir nospiedoši smaga sajūta, kad liekas, ka uz krūtīm uzvēlies smagums, kas neļauj līdz galam ievilkt elpu. Ieelpai šai grāmatā ir īpaša nozīme, galu galā tas ir pirmais, ko mēs krūtīs ievelkam nākot pasaulē, un pēdējais, ko izelpojam, to pametot. Pat zinot jau pirms grāmatas atvēršanas, ka šī būs sastapšanās ar slimību, nāvi un medicīnu, no asarām acīs izvairīties grūti.

Pols Kalaniti mīlestību uz literatūru un medicīnu apvienojis vienā personīgā stāstā, piepildot savu sapni publicēties, tā arī savas dzīves laikā nepabeidzot šo darbu. Bet ļoti talantīgajam ārstam visapkārt vienmēr bijis stingrs mūris- ģimene, kolēģi un draugi,kuri savā ziņā apliecina to ievadā un pēcvārdā, parādot, ka savā dzīvē viņš nav bijis viens. 

 

"Asais skalpelis līdzinās nevis nazim, bet rāvējslēdzējam, kas atklāj to, kas dzīves laikā bijia slēpts svešai acij." (50.lpp.)

 

Būt par pacientu ārstam, kurš ikdienā pats saskāries ar smagām slimībām, ir nepanesami, it sevišķi, kad apzinies, kādas ir reālās izredzes, redzot visus izmeklējumus un analīzes. Pols- no ļoti talantīga ārsta rezidenta neiroķirurģijā, nonāca pats savā nodaļā kā pacients, kad viņam atklāja plaušu vēzi. Pavisam īsajā laikā, kopš slimības diagnosticēšanas līdz nomiršanai, Pols dalījās ar savu pieredzi medicīnā, nāves klātesamību un sapņiem par savas ģimenes turpināšanu, kopā ar sievu sagaidot pasaulē meitu. 

 

"Lielākā daļa cilvēku aizvada mūžu pasīvā attieksmē pret nāvi, tas ir vienkārši neizbēgams dzīves noslēgums, kas gaida mūs un apkārtējos" (99.lpp.)

 

"Kad elpa pārtop par gaisu" ir intīmi personisks stāsts par medicīnu, nāvi un tās pieņemšanu, kas plosa savā dzīves skarbumā, bet tajā pat laikā aizkustina un liek domāt par eksistencionālām un neizbēgamām lietām. No sapņa par grāmatu, Pols,  pašam to nepiedzīvojot, ir sarakstījis bestselleru, kas iemantojis popularitāti visā pasaulē un satricinājis daudzus lasītājus. 

 

"Nāve piemeklē mūs visus- gan ārstus, gan pacientus; mēs esam dzīvi, elpojoši organismi, bioloģiskas vielmaiņas fabrikas, un tas ir mūsu liktenis." (98-99.lpp.)

 

Uzaugot ārstu ģimenē, mana interese par šo profesiju nerezultējās līdz medicīnas studijām, pārāk labi apzinoties tās realitātes tumšās puses, toties ar aizrautību lasu romānus par medicīnu un ārstiem, tāpēc ar interesi lasīju arī šo darbu. Bet šis romāns, protams, ir kas vairāk par medicīnu, tas vairāk ir par dzīves cikliskumu un mūsu nebeidzamo mēģināšanu izmainīt to- allaž zaudējot. Romāna laikā mani nepameta viena tēze, uz kuru nav viena noteikta, pareiza atbilde- kad izglābt dzīvību nav pareizākais, ko ārsti nolemj? Kad ir tas brīdis, kad ļaut pacientam nomirt, iespējams, ir labākā izvēle, salīdzinot ar riskiem, ko rada nerimstoša cīņa noturēt dzīvību.

 

 

3.8 zvaigznes

 

Tulkotāja: Karīna Tillberga 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_4539DSC_4539SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kadelpapartoppargaisu #paulkalanithi #polskalaniti #read #reading #zvaizgnesabc https://sandrakoka.com/blog/2022/6/pols-kalaniti-kad-elpa-partop-par-gaisu Mon, 20 Jun 2022 07:16:13 GMT
Sarah Crossan "Toffee" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/sarah-crossan-toffee Sarah Crossan

"Toffee" 2019

DSC_4349DSC_4349SK

 

"I like the idea of being

                                  sweet and hard,

                                  a girl with a name for people

                                  to chew on.

 

                                  A girl who could break teeth." (35.lpp.)

 

 

I just love it. Latviešu valodā teikt, ka mīli grāmatu, skan nepiederīgi, katrā ziņā angliski šis vārdu savienojums, kurā izteikt jūtas, nāk nepiespiesti un pauž sajūsmu, ko nav iespējams noslēpt. Jauniešu literatūra ir lieliska, kad tā ir saldeni rūgta (bittersweet), bet, ja tā tiek pasniegta tik prasmīgi kā "Toffee", tad nav iespējams par to klusēt. 

 

"Toffee" ir kā konfekte pārnestā un burtiskā ziņā- saldeni īrisaina, kuru viļājot mutē agrāk vai vēlāk nonāc pie stāvokļa, kad esi pamatīgi ieķepinājusi to zobos un nav vairs citas iespējas, kā cīnīties līdz galam, cerot, ka šī būs reize, kad uzvarēsi gardo un reizē ķepīgo kulināro šedervu. Šis jauniešu romāns ir visām paaudzēm, jo vēsta ne tikai par jauniešu cīņu ar piederību un ģimenes problēmām, bet stāsta par dzīves cikliskumu, draudzību un cilvēku prātu, kurš pakļaujoties vecuma slimībām, spēlē nejauku atkārtošanās spēli, jaucot kopā notikumus un gadus, liekot arvien no jauna izdzīvot ne tikai īpašus dzīves brīžus, bet arī škiršanās traģēdijas. 

 

"Victory

Every hour I do not call my father

is a victory,

a declaration:

                 I do not need you.

                 I do not want to be with you.

 

 

Although,

    the longer it goes on,

    the more I get to wondering

whether his silence

means

exactly the same thing." (41.lpp.)

 

 

"Toffee" ir unikāla- teksts liriski izvietojas pa lappusēm, spēlējoties ar ritmu. "Toffee" ir ievelkoša un aizkustinoša- savā stāsta trauslumā un cilvēciskā mīlestībā. "Toffee" ir sirdi plosoša un malā nenoliekama. Tāda grāmata, kuru nevar aizmirst.

 

Alissone bēg no mājām, kurā tēva mūžīgās dusmas, psiholoģiskā un fiziskā vardarbība ir dominējoši iznīcinoša. Saprotot, ka vienīgais glābiņš- tēva bijusī draudzene, nav vairs sastopama, Alissone meklē naktsmājas un nonāk šķietami pamestā mājā. Tomēr māja nav pamesta, tajā dzīvo Marla, kura sirgst ar demenci. Kādā prāta spēļu brīdī Marla Alissoni notur par sev tuvu cilvēku Toffee un Alissone, kurai nav vairs kur iet, nolemj patverties mājā pie Marlas...

 

Es nespēju aprakstīt grāmatas burvību, kas tik īsos tekstos rada maģisku spēku, kad gribas raudāt un reizē skumji smieties..

Ja meklē grāmatu, kurā iemīlēties, tad zini, šī jau ir aizņemta.:D Pilna ar manu sirdi...

 

"Dad never realised that I loved my mother

from the

             inside out,

             before I'd ever know her face,

and that while he might find another wife,

 

I would never

                    ever

get another mother." (150.lpp.)

 

 

4.5 zvaigznes

DSC_4347DSC_4347SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #sarahcrossan #toffee https://sandrakoka.com/blog/2022/6/sarah-crossan-toffee Sun, 12 Jun 2022 14:18:54 GMT
Alena Mornštainova "Klusie gadi" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/alena-mornstainova-klusie-gadi Alena Mornštainova

"Klusie gadi" 2022

 

Alena Mornštajnová

"Tiché roky" 2019

DSC_4321DSC_4321SK

"Klusēšanai ir tā priekšrocība, ka neviens nevar pieķert jūs melos un ikviens izskaidros jūsu klusēšanu pa savam" (22.lpp.)

Domājot par čehu autori Alenu Mornštainovu, nevar nedomāt par eksplodējošām emocijām un sadragātiem likteņiem pilno romānu "Hana", kas jebkuru lasītāju- nejaušu vai uzrunātu, nespēja atstāt vienaldzīgu. Ar vienu BET- ja lasītājs nonāca līdz šim spēcīgajam darbam. Nepelnīti mazzināmam darbam, par kuru sajūsminās pārsvarā daudzlasītāju pulciņš, tika pievērsts nepelnīti maz uzmanības, kaut aiz maldinoši saldā vāka slēpjas dziļumdziļš meistardarbs, kuru jābauda ar tikpat lielu pietāti kā rieksti šokolādē, lai beigās nenolauztu kādu zobu (lasīt- nepaliktu emocionāli sagrauts).

Tāpēc tiem, kas izgājuši cauri "Hanas" romāna vētrām, ziņa par Alenas Mornštainovas romāna "Klusie gadi" pārburšanu latviešu valodā, bija kā lietus sausuma periodā. Bet lēnāk pār tiltu- šeit jāazimirst jebkura salīdzināšana, jāatmet lielās ekspektācijas, un vienkārši jāļaujas čehu rakstnieces prasmīgajai valodai. Tieši spēcīgie varoņu raksturu attainojumi, iekšējās drāmas un nejaušas likteņa traģēdijas padara šo romānu par psiholoģiskās ģimenes drāmas karalieni, pat, ja sākotnēji galvenie varoņi liekas ledaini salti un bezsirdīgi. Lai arī personības un raksturi izvirzīti priekšplānā, tikpat liela nozīme ir arī vēsturiskajam fonam, kas spēlē lielu lomu vienam vai otram lēmumam, kas gluži kā brūkošs kāršu namiņš sagāž blakusesošos līdzgaitniekus. 

 

"Klusie gadi" paralēli izstāsta tēva un meitas stāstu, atklājot arvien jaunus skapī apputējušus skeletus. Ar katru gadu plaisa starp tēvu un meitu aug, radot arvien vairāk jautājumus,  kāpēc nekas netiek stāstīts par ģimeni un, kas ir mistiskā Blanka, kuras vārdu piemin mirstošā vecmāmiņa.

Autore nepieviļ arī šoreiz- ļaujot katru lapas pusi kā mutē kūstošu cukurvati izbaudīt no sākuma līdz beigām. Šoreiz grāmatas vāku neaizcērtu- "Klusie gadi" pēc pēdējā vārda izlasīšanas ar būkšķi izkrīt no rokām- nejauši un reizē tik zīmīgi apliecinot, ka autore spēlējas ar lasītāju- apraujot stāstu pašā karstākajā vietā. Un tomēr, iespējams, tas ir noklusētais veids, kā katram lasītājam pašam izdzīvot turpinājumu savā galvā, kur gadu gadiem krātās emocijas nav iespējams pat izteikt vārdos.

 

Bet..labāk paklusēšu, jo "Klusie gadi" ir vienkārši  jāizlasa pašam/-ai!

Iesaku! Un noteikti, noteikti- Alena ir jātulko vēl!

 

4+ zvaigznes
 

 

Tulkotājs: Jānis Krastiņš

Izdevniecība: Pētergailis

 

DSC_4320DSC_4320SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #alenamornstainova #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #klusiegadi #petergailis #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/alena-mornstainova-klusie-gadi Fri, 10 Jun 2022 11:45:48 GMT
Kimberly Brubaker Bradley "Fighting Words" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/kimberly-brubaker-bradley-fighting-words Kimberly Brubaker Bradley

 "Fighting Words" 2020

DSC_4289DSC_4289SK

Della un Suki ir māsas, kuras nonākušas audžuģimenē. Viņu no narkotikām atkarīgā mamma atrodas tālu prom cietumā, jo uzspridzinājusi kāda hoteļa istabiņu. Nemaz nerunājot par to, ka visu savu dzīvi viņas nav jutušas mīlestību vai rūpes no pieaugušajiem. Vecākā māsa Suki, kura vienmēr rūpējusies par mazo māsu, patiesībā nemaz tik stipra nav. Viņas noslēgšanās, murgi naktīs slēpj smacējošu noslēpumu, ar kuru viņa pati nemaz netiek galā..

 

Šī ir jauniešu grāmata par traumu, seksuālo vardarbību un dziedināšanos. Šķiet, šī ir pirmā grāmata, kur par seksuālo vardarbību tieši runāts bērniem saprotamā tekstā, pieminot,ka neviens nav tiesīgs aiztikt kāda ķermeni, lai arī kādi pieskārieni vai izspēlēti neveikli joki skolā tie nebūtu. Smeldzīgs stāsts par māsu saikni un piespiedu pieaugšanu, neizbaudot bērnību, kāda lielai daļai ir pašsaprotama. Pats skarbākais laikam ir tas, ka arī pati autore ir bērnībā cietusi no seksuālas vardarbības, līdz ar to viņai tas ir personisks stāsts, kurš prasīja lielu uzdrošināšanos, bet kā autore saka- par to ir jārunā, par to nedrīkst klusēt, jo tā nav jānotiek. Bet, lai nebaida grāmatas tēma, tā tomēr ir bērnu/jauniešu literatūra un tajā ir daudz bērnu pasaules, savas vietas un draudzības atrašanas, skolas, tajā pat laikā atspoguļojot ASV realitāti, kurā daudzi vecāki zaudē saikni ar realitāti, iegrimstot narkotiku pasaulē.

 

Tāpat arī jāuzteic grāmatas vāks, kurš spēlējas ar siluetiem, krāsām un tēliem, radot klusējošo, bet varen spēcīgo vēstījumu.
"Fighting words" ir saņēmusi daudz apbalvojumu, bet nevar nepieminēt arī citas autores grāmatas, ar kurām viņa ieguvusi atpazīstamību. "The War That Saved My Life" un "The War I Finally Won"- šī grāmatu sērija ir manā izlasāmo sarakstā un augstu, jo augstu novērtētas. 

 

4 zvaigznes

 

DSC_4292DSC_4292SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #fightingwords #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/kimberly-brubaker-bradley-fighting-words Wed, 08 Jun 2022 07:47:59 GMT
Romy Hausmann "Dear Child" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/romy-hausmann-dear-child Romy Hausmann

"Dear Child" 2019

 

DSC_4278DSC_4278SK

Klaustrofobiski, tumšās dzīlēs ievelkoši un smacējoši bailīgi. Trilleris, kuru ieteikusi Alice Feeney (autori, kuri paši māk savērpt samežģīti lieliskus spriedzes darbus, savos ieteikumos tiek īpaši ņemti vērā), tāpēc nebija iespējams paiet garām šim darbam. Piedevām Romy Hausmann ir vāciete, tas vien, ka viņa ir izpelnījusies apskaužamas atsauksmes no lielmeistariem angļu mēlē, jau vien ir apsveicami. Un te man jāpiekrīt katram slavas un kritikas vārdam- šis trilleris vienkārši nevar atstāt vienaldzīgu, jautājums, vai tev nebūs bail šķirt nākamo lapu, lai uzzinātu, kas īsti šeit notiek. Un what the heck- saprast šo notikumu gaitu nav nemaz tik vienkārši, jo autore neko neatklāj uzreiz, tikai, gluži kā pielabinot meža zvēru, iebaro pa mazām porcijām jaunu puzles gabaliņu, visu padarot vēl sarežģītāku kā sākumā likās. Un, lai arī prāta mežģi dažkārt izbojā grāmatu vieglumu, trilleriem tā ir kā īpašā sastāvdaļa, lai padarītu lasīto par baudāmo. 

 

Bēgot no ieslodzījuma meža nekurienē, Lenu notriec auto un kopā ar meitu viņa nonāk slimnīcā. Taču, kad atpazīt savu 13 gadus pazudušo meitu ierodas vecāki, viņi apgalvo, ka tā nemaz nav viņu Lena. Savukārt mazā meitene Hanna, kura nekad savos 13 gados nav bijusi ārpus meža mājas, izturas tik mierīgi un pārliecinoši, it kā viņa būtu augusi normālos apstākļos. Kas ir cietusī sieviete? Un, kur ir Lena?

 

Šajā trillerī, kas savā ziņā būtu salīdzināms ar lielisko grāmatu "Istaba", ir vairāki šausminoši un nervus kutinoši momenti. Mēs visi dievinām mīlīgus bērnus reklāmās, bet tiklīdz šos mīlīgos bērnus ievieto šausmu filmās, nekas nevar būt šausminošāks. Tāpēc mīlīgās, bet nudien savādās meitenītes Hannas tēls ir īpaši baismīgs. Arvien vairāk lasot, arī pats izglābušās sievietes tēls šķiet aizdomu pilns. Katrā ziņā, šis ir trilleris, no kura nevarēs atrauties.

Fakts par nolaupīšanu, seksuālu paverdzināšanu un ieslodzīšanu vietā bez saules gaismas, jau pats par sevi ir tik šausminošs, ka trūkst elpas. Ja vien tas būtu tikai izdomājums. Austrijā ir bijis skandalozs notikums (Fritzl case) , kad atklāja gadiem ieslodzījumā turētās meitenes stāsts, kuru seksuāli paverdzināja un lika dzemdēt bērnus pašas tēvs. Pat Vikipēdijā ir saraksts ar ilgstoši ieslodzījumā turētiem bērniem... Ilgākais no tiem- 29 gadi nebrīvē.(https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_child_abuse_cases_featuring_long-term_detention )

 

Nevaru apgalvot, ka nobeigums ir superveiksmīgs, bet tās ir tikai nianses, pie kurām gribētos piekasīties. Tā kā tas ir debijas trilleris, gribas iekliegties- nu kā, nu kā tie debitanti spēj iznest kaut ko šādu pirmajā piegājienā. Katrā ziņā- šis ir trilleris, kurš neatstās vienaldzīgu, ievilks līdzi tumsā un liks bailēs trīcēt sirdij. Tieši ideāls priekš psiholoģiskā trillera.

 

 

4 zvaigznes
 

DSC_4285DSC_4285SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dearchild #eslasu #germany #gramatas #read #reading #romyhausman https://sandrakoka.com/blog/2022/6/romy-hausmann-dear-child Sun, 05 Jun 2022 14:14:25 GMT
Svetlana Amberga "Versija: tēvi" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/svetlana-amberga-versija-tevi Svetlana Amberga

"Versija: tēvi" 2019

DSC_4258DSC_4258SK

Likās- pavisam nesen ziedoju Svetlanas Ambergas ārstniecības izdevumiem, bet tad sociālajos tīklos parādījās paziņojums par viņas bērēm. Lai arī Svetlanu nepazinu, jāatzīst tikai atsaucoties uz aicinājumu ziedot vēža ārstēšanai, uzzināju arī par viņas debijas romānu, mani satrauca jaunās sievietes aiziešana, jo viņa ir mana vienaudze. Solījumu izlasīt viņas grāmatu nebiju izpildījusi, bet aiziešana mudināja apzināties, ka "kaut kad vēlāk" dažkārt nekad nepienāk. Tāpēc ķēros klāt Svetlanas kibertrillerim "Versija: tēvi" ar savādu sajūtu pakrūtē...

 

Jaunais policists Kristofers, kurš nepatiesi apsūdzēts, iznācis brīvībā pret drošības naudu, nolemj atklāt, kurš ir mēģinājis viņu nomelnot un iznīcināt. Pavedienu tīkls aizved uz Londonu, kur viņš iepazīstas ar kiberdrošības uzņēmuma vadītāju Franki. Ar laiku atklājas, ka abu ģimenes vieno seni notikumi..

 

Šis nebūs trilleris, kurš tev liks kost lūpā un trīcēt no bailēm, lai uzzinātu, kas notiek tālāk. Kiberpasaulē slepkavo ar datu noplūdi un noslēpumu publiskošanu nevis asins izliešanu, bet tas nebūt nenozīmē, ka varēsi garlaikoties. Svetlana, kura pati strādājusi kiberdrošības jomā, zina drēbi no iekšpuses un talantīgi veidojusi stāstu, kas ieved virtuālajā pasaulē. Daudzi starptautiski termini un to skaidrojumi būs kā bonuss savu zināšanu caurumu lāpīšanā, iespējams, ka nākamreiz tiekoties ar kādu IT speciālistu varēsi paspīdēt ar slengvārdiem un savām zināšanām. 

Kā pretstats virtuālajai pasaulei, risinās galveno varoņu jūtu kosmoss, kas nekādi nespēj pareizi nolasīt viens otra pārraidītos signālus, tādejādi atšķaidot grāmatas sausi tehnisko pusi ar romantiskām epopejām.

Svetlana grāmatai ir piegājusi ar īpašu rūpību, teksts lasās raiti un priekš debijas romāna, šis ir ļoti labi. Iespējams, ka prasītos vairāk asuma, lai trilleris atpelnītu savu nosaukumu, bet katrā ziņā Svetlanai ir rakstnieces potencionāls, tāpēc apziņa, ka šis ir pirmais un pēdējais darbs, ir sirdi plosoša. Pati autore "Versija: tēvi" pabeidz atvērtu, tādejādi apliecinot, ka rakstīšanai nav ticis pielikts punkts. Arī kādā intervijā viņa apstiprina, ka top turpinājums..

 

 

3.7 zvaigznes

 

Izdevniecība: Latvijas mediji

 

DSC_4247DSC_4247SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/svetlana-amberga-versija-tevi Thu, 02 Jun 2022 05:47:56 GMT
Jānis Sviklāns "Žults" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/janis-sviklans-zults Jānis Sviklāns

"Žults" 2022

 

DSC_4244DSC_4244SK

 

 

Ja meklē pēc vārdiem, kas īsti definē žulti, tad šī grāmata, kas izdota "Vakara romānu" sērijā tev noteikti sniegs atbildi. Žults te ir atliku likām, tik ļoti daudz, ka liksies, ka tā līst tevī iekšā, vārās un gāžas pāri malām, kā aizmirsts putras katls uz plīts, kuru pēc tam nav iespējams kā citādi izmazgāt, kā cītīgi no visas sirds beržot ar metāla skrāpekli. 

Romāna galvenais varonis- pavisam jauns kādas valsts iestādes darbinieks ir ar dzīvi un apkārt notiekošo neapmierināts indivīds, kuram tā vien gribētos pateikt, ka labs terapeits atrisinātu tik daudzas problēmas. Vienīgi to grūti saskatīt, kad visi apkārtējie ir muļķi, liekuļi, resnas govis, bet tu vienīgais esi taisnas tiesas lēmējs, visu zinošais, godprātīgais un vienkārši ideāls cilvēks. Šīs grāmatas galvenais varonis ir tik kaitinošs un neciešams, ka labprāt piešķritu tam titulu- gada nesimpātiskākais grāmatas varonis. To nudien no sirds piešķiru žultscilvēkam. 

 

Lasot romānu, progresijā pieaug arī mans žults līmenis, jo negatīvās žēlošanās ir tik lielā devā, ka nespēju sevī atrast pretindi. Bet par ko gan sūdzās galvenais varonis? Par visu- mazo atalgojumu, par darbu (kurā pārsvarā jāimitē, ka strādā), par draugiem, par kuriem nav saprotams, kāpēc viņi vispār tiekas, par neeksistējošām meitenēm, no kurām lielākā daļa ir govis vai resnas vai trulas, par to, kas it kā pienāktos, par izcilo personību, kas netiek novērtēta, par kolēģiem, par kuriem viss zināms labāk, par interneta komentētājiem, kuri neliek īkšķus taviem komentāriem....tā sarakstu var turpināt un turpināt. Grūti dzīvot pasaulē, ja esi ideāls, bet visi pārējie neko nejēdz. 

 

No citas puses- tie, kas pazīst drēbi valsts iestādes šinelī, atpazīs tik daudzas nepilnības un klusībā mās ar galvu. Tas tikai arvien vēl apliecina, ka nekas daudz nav mainījies arī no Padomijas birokrātiskās un hierarhiskās iekārtas, kurā bieži mehānisms ir salūzis un maļ tukšgaitā, izliekoties par pilnībā funkcionējošu aparātu. Un, protams, arvien ir jautājums- kas ir tie briesmīgie troļļi vai riebīgie komentētāji, kas velta savu dārgo laiku, lai izmēztu savu mēslu spaiņus citiem uz galvas interneta vietnēs. Te nu autors ir mēģinājis parādīt vienu no šādiem indivīdiem- ar dzīvi neapmierinātu darboni, kuram tā teikt pašam īsti savas dzīves nav. Jebkurā gadījumā- galvenais tēls ir tik nomācošs, ka gribas uzlikt "mute", vai "delete"- tāpat kā agresīvos "vienīgās taisnības zinātāju" komentētājus.

 

 

Izdevniecība: Latvijas mediji

Vakara romāns

 

DSC_4239DSC_4239SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/5/janis-sviklans-zults Tue, 31 May 2022 16:50:59 GMT
Etgars Kerets "Aizķeršanās galaktikas nomalē" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/etgars-kerets-aizkersanas-galaktikas-nomale Etgars Kerets

"Aizķeršanās galaktikas nomalē" 2022

 

Etgar Keret
תקלה בקצה הגלקסיה"  2018 

DSC_3844DSC_3844SK

"Tā reāli bija ilgošanās. Ilgošanās pēc sievietes, kuru es īstenībā vispār nepazinu. Un tas bija satraucoši un reizē arī pazemojoši. Jo šī ilgošanās bija pierādījums, cik tukša ir mana dzīve." (158.lpp.)

 

Tā kā biju lasījusi jau izraēliešu rakstnieka Etgara Kereta izdoto darbu latviešu valodā "Autobusa šoferis, kas gribēja būt Dievs", bet līdz galam nesaslēdzos ar to, tad manī bija saprotama skepse pret jaunāko stāstu krājumu. Bet tad es izlasīju viņa pirmos divus stāstus. Bladāc- kā blieziens pa galvu. Lai atgūtos un to visu sagremotu vajag ievilkt elpu un paņemt pauzi. Iesākums vienkārši izšauj kā  no lielgabala un paņem pilnībā- ar savu skarbo tiešumu, melno humoru un reizē neparedzamību, kas visa krājuma garumā nebeidz pārsteigt ar savu netveramo līnijas un sižeta maiņu. Tam visam pa vidu neiztikt bez Izraēlas kultūras, paražu un vēstures fona, kas reizē smiešanos par sevi pārvērš traģisma farsā. 

 

Patiesa bauda lasītgradēžiem- no sākuma līdz beigām. Šis stāstu krājums ieguļās plauktā pie citiem, kurus es noteikti ieteikšu savai ģimenei un apkārtējiem, jo, lai arī es esmu stāstu cienītāja, reti kuri krājumi paliek manā "vērts lasīt" sadaļā. Tikai neatbildēts paliek jautājums, kas man liedza līdz galam pieķerties Kereta iepriekšējam stāstu krājumam. Tas lai paliek galaktikas nomales varā...

 

"Tas nenozīmē, ka viņa mani nemīlētu. Mīlēt var arī nesaprotot." (124.lpp.)

 

 

4 zvaigznes

 

 

 

 

DSC_3839DSC_3839SK

 

 

Tulkotāja: Māra Poļakova

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #etgarkeret #gramatas #israel #izcilasgrāmatas #janarozesapgads #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/5/etgars-kerets-aizkersanas-galaktikas-nomale Mon, 30 May 2022 18:13:01 GMT
Jennija Jēgerfelde "Mana kolosālā dzīve" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/jennija-jegerfelde-mana-kolosala-dzive  Jennija Jēgerfelde

"Mana kolosālā dzīve" 2022

 

Jenny Jägerfeld
"Mitt storslagna liv" 2019

 

DSC_3615DSC_3615SK

 

"Ja mīli pats sevi uz visiem laikiem- tas ir sākums romānam mūža garumā!" (88.lpp.)

 

Kolosāla. Kolosāla savā vieglumā, vienlīdz žonglējot ar ikdienas dzīves skarbuma un gaisīga humora bumbiņām. Zviedru bērnu psiholoģe  Jennija Jēgerfelde nebaidās sava darba netīrās vīles griezt uz āru sabiedrības daļai, kurai gribas izlikties, ka problēmas ir kas mistiski izolēts, gluži kā sabojājusies ābola serde ārēji pievilcīgā auglī. Bet reizē visas problēmas, kas saistīts ar jauniešu un bērnu ikdienu, Jennija ietērpj dzirkstoši vieglā pašironijas mērcē, ne reizi vien liekot sasmaidīties skeptiskajam pieaugušajam. Vienu vārdu sakot- Jennija "Nailed it" - tas ir kas īpašs, ko tieši zviedri prot- spēlēties ar smagām tēmām, nepadarot tās par pataloģiski apmutējamiem gabaliem, kurus gribas pēc tam izgriezt no atmiņas, lai nenospiež prāta asinsriti.

 

Tā kā šī ir pirmā daļa no "Skärblackatrilogin" sērijas, ar  nepacietību gaidīšu turpinājumu latviešu valodā. Un neviltoti teikšu- man ir aizdomas, ka Jenninga ielauzīs latviešu lasītāju sirdis, ja vien izdevniecība turpinās tulkot viņas darbus. Sociālo problēmu apskats literatūrā no profesionāles skatu punkta ir tieši tas, kas nepieciešams jauniešu literatūrā. Ar jauniešu literatūru es domāju- reizē arī vecāku un skolotāju obligāto lasīšanas pieredzi- pavērties tajā slepenajā kambarī, kuru ik dienas mūsu bērni trauslajā pieaugšanas vecumā baidās rādīt.

 

"Reiz viņa teica, ka pasaulē ir tikai viena, kas ir sliktāka par to, ka cilvēki par kādu runā, proti, ja viņi par to vispār nerunā." (22.lpp.)

 

Jennija Jēgerfelde mani saraudināja ar "Stendapa karalieni"- tā vien gribējās saukt- bravo, bravo- tas ir viedums prast tā runāt caur neveiklo tīneidžera muti, tāpēc gandrīz vai nespēju noticēt, ka tieši pēc gada iznāk vēl viens šīs autores darbs. Ar pietāti ķēros klāt- latiņa galu galā uzstādīta pietiekami augsta, bet hei, šis nav pakaļdarinājums, lai meklētu pieturas punktus veiksmīgajiem citiem darbiem, bet tajā pat laikā paturot visas augstās kvalitātes zīmes, kas ļauj arī šo darbu lasīt ar neviltotu prieku un ne mirkli nevilties. Lieliski!

 

Iesaku!

 

4+ zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Vizma Zaķe

Izdevniecība: Latvijas mediji

DSC_3621DSC_3621SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #jennijajegerfelde #latvijasmediji #manakolosaladzive #read #reading #swedenliterature https://sandrakoka.com/blog/2022/5/jennija-jegerfelde-mana-kolosala-dzive Sun, 29 May 2022 10:28:43 GMT
Vitalija Maksvīte, Marjus Marcinekvičs "Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/vitalija-maksv-te-marjus-marcinekvi-s-bete-un-lidojo-dzim-anas-dienas-d-vana Vitalija Maksvīte, Marjus Marcinkevičs, Ilustrācijas Liga Itagaki

"Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana" 2022

 

Marius Marcinkevičius,  Vitalija Maksvytė,  Lina Itagaki 

"Betė ir skraidanti gimtadienio dovana" 2021


 

DSC_3870DSC_3870SK

 

Pavisam nesen varējām priecāties par latviešu auditorijai iztulkoto lietuviešu rakstnieka Marjusa Marcinkeviča grāmatu par ebrejiem "Akmentiņš", kura neatstāja mani bez asaru izliešanas. Bet tagad lasu tā paša autora grāmatu par Beti un nespēju nesmieties. Tik diametrāli pretējas un savā ziņā lieliski noslīpētas, pievēršot uzmanību detaļām un niansēm. Savukārt vizuālo stāstnieci Linu Itagaki varējām iemīlēt unikālajā "Sibīrijas haiku" komiksā. Atliek vien priecāties, cik daudz un dažādos projektos lietuviešu autori un mākslinieki māk radīt kopdarbus, kurus var patiešām izbaudīt ar kvalitātes zīmi.

 

Es parasti uz bērnu grāmatu humoru skatos ar dalītām jūtām, bet Bete sasmīdināja pat mani- ironiskā un satīriskā humora cienītāju. Smējos un atstāstīdama jokus ģimenei, apsolīju, ka sameklēšu šo grāmatu lietuviski, lai arī viņi var izlasīt. Velti esmu gājusi šai grāmatai garām neskaitāmas reizes Lietuvas grāmatnīcās. Velti.

 

Mazā Bete mani izklaidēja un sajūsmināja ar savu neviltoto bērnišķīgumu, gribasspēku un prāthumoru. Tik elementāri, bet tajā pat laikā no sākuma līdz beigām jūsmīgi. Lai arī grāmata paredzēta sākumskolēniem, no 7-9 gadu vecuma, to izbaudīs gan mazāki stāstus klausīties kāri rakari, gan pieauguši bērni, kuri grib atpūtināt prātus no sarežģītiem ikdienas jautājumiem. 

 

Ikviens no tēliem ir spilgts, mūsdienīgs un kolorīts. Patiesībā gribētos par Beti dzirdēt vēl kādu turpinājumu, jo Bete ir spilgta varone, kura apbur ar savu personību.

 

4.5zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_3858DSC_3858SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #lietuva #mariusmarcinkevicius #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/5/vitalija-maksv-te-marjus-marcinekvi-s-bete-un-lidojo-dzim-anas-dienas-d-vana Wed, 25 May 2022 17:41:51 GMT
Andrea Facioli "Kalnu klusums" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/andrea-facioli-kalnu-klusums Andrea Facioli

"Kalnu klusums" 2022

 

Andrea Fazioli

"La sparizione" 2010

DSC_3454DSC_3454SK

Ir kriminālromāni, kuros visas grāmtas garumā mēģini uzminēt, kas ir vainīgais, paralēli tēlojot detektīvu, un ir kriminālromāni, kuros jau pašā sākumā daudz tiek atklāts, bet pašā grāmatā turpinās pavedienu šķetināšana, lai uzzinātu kā un kur noķers vainīgo. Komisārs reksis bija man bērnības top seriāls, likās, ka viss notiek pa īstam, un ik pa laikam gribējās skaļi dot padomus- neej tur, ķer ciet, tas ir ļaunais utt. Itāliski rakstošais šveiciešu autors Andea Fazioli (uzķēros un āķa, domājot, ka Andrea ir sieviete) savā romānā "Kalnu klusums" vairāk iederās pie otrās krimināltipa versijas. Jau pašā sākumā mēs uzzinām, ka naktsklubs "Dzenis" ir vieta nelegālām darbībām, kura pakalpojumus izmanto daudzi augstos amatos esoši pārstāvji. Pēc tēva sirdslēkmes un mātes slepkavības piedzīvošanas, nepilngadīgā Natālija no slepkavas meklē patvērumu mežā. Kad viņu nejauši tur satiek vienaudzis Džovanni, un Natālija vēlāk piekrīt atgriezties ciematā, atklājas, ka ne tikai viņa neatcerās pilnīgi visus notikumus pirms traģēdijas, bet arī nespēj runāt un saprast visu dzirdēto. Ārsti Natālijai diagnosticē afāziju- jā, jā- to nedzirdēto, mistisko slimību, par kuru plašāk pasaule uzzināja, kad Brūsa Vilisa ģimene paziņoja, ka aktieris pamet savu karjeru.

Kamēr policija kūtri un neieinteresēti pievēršas notikumu šķetināšanai, bijušais detektīvs, tagad žurnālists Elija Kontīni pašam negribot tiek iesaistīts šajā nozieguma izmeklēšanā. Šī ir ceturtā no septiņām grāmatu sērijām, ko izmeklē Elija Kontīni. Pat, ja nav lasītās pārējās daļas (kā tas ir manā gadījumā), šo grāmatu var lasīt kā atsevišķu darbu.

 

Gluži kā Šveices miermīlīgās ainavas, "Kalnu klusums" ir rimts, pieklusināts kriminālromāns tiem, kuri vēlas atslodzi no skandināvu asiņainās izliešanas, tajā pat laikā tikai romāna beigās atklājas nezināmas detaļas, ko uzreiz nav iespējams nolasīt. Katrā ziņā, tie, kuri nevēlas no bailēm un stinguma ķert pie sirds, bet tajā pat laikā vēlas no ikdienas steigas atpūsties ar kriminālromānu, šis romāns būs tieši laikā, jo šeit pat sliktie varoņi ir salīdzinoši miermīlīgi, jo kā autors min- "vēlas tikai darīt savu darbu".

 

 

3.5zvaigznes

 

Tulkotāja: Tamāra Liseka

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_3461DSC_3461SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kalnuklusums #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/5/andrea-facioli-kalnu-klusums Sun, 01 May 2022 15:12:01 GMT
Niklass Nats o Dāgs "1794" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/niklass-nats-o-dags-1794 Niklass Nats o Dāgs

"1794" 2022

 

Niklas Natt och Dag
"1794" 2019

 

DSC_3223DSC_3223SK

Uzmanību lasītgribētājiem! "1793" un "1794" ir daudz vardarbības un kroplības- lasīšana tikai uz paša atbildību un emocionālo izturību!

 

Vai tev ir gadījies, ka uz palodzes (naktsskapīša, zem gultas vai jebkur citur, kur mīt tava grāmatu pasaule) ir sakrājusies prāva kaudzīte ar izlasāmajiem darbiem, bet pašu kārotāko, ko esi gaidījusi tik ilgu laiku, tu atliec kā pēdējo? Desertam. Labi zinot, ka ilgā gaidīšana, gluži kā pirmssvētku laiks reiz beigsies, bet pats baudīšanas laiks aizsteigsies kā žurka, saņēmusi zobos savu laupījumu?! "1794" tik nepacietīgi gaidīta, tajā pat laikā ar milzu šaubām ķēros tai klāt, jo likās- nu nav iespējams, ka autors var pārspēt meistarībā savu debiju "1793". Tomēr es ļāvos autora varai un pieņēmu viņa noteikumus, lai kādi arī tie nebūtu.

 

Kā jau jebkurš turpinājums, arī šis tikai mēģināja sekot pirmavota pēdās, bet nevienā mirklī es nevīlos autora spējā ievilkt mani tik ļoti iekšā 18.gadsimta ainās, lai būtu kaut mazākā vēlme atrauties no šī romāna. Liekas, ka Niklass Nats o Dāgs ar "1794" kļuvis pieklusinātāks, mazāk šokējošs un izaicinošs. Lai salīdzinātu un saprastu, ko es ar to domāju, tev būs vien jāizlasa abi darbi. Ja tomēr otro daļu lasi pirmo reiz, arī šeit smakas, pūstoši ķermeņi, kropļoti locekļi un domas, nepārspējamas netiklības un vardarbība, kuru nevar izmest no prāta, ņems virsroku un maigām dvēselēm var izrādītie daudz par daudz. 

Bet ņem vērā, ka Zviedru zilo asiņu pārstāvis Niklass Nats o Dāgs ( kura uzvārds tulkojas Diena un Nakts) perversijas un tumšā, smakojošā gadsimta vizualizāciju nav uzbūris no tukša gaisa, tas viss ir nepagurstoši pētīts.

 

Tā kā šī ir otrā daļa Bellmana sērijā, tad bieži dzirdu jautājumu, vai šo var lasīt kā atsevišķu darbu, izlaižot pirmo "1793" (kurš gan gribētu izlaist labāko no triloģijas darbiem?!). Man sākumā likās, ka noteikti, bet turpinot lasīt sapratu- ja vien neesi viens no tiem lasītājiem, kas sākumā kriminālromānā izlasa beigas un tad turpina no sākuma, tad tomēr, tomēr- bez pirmās daļas neiztikt. Ja padomā tikai otrā daļa- tad droši, bet lasīt jauktā secībā nav vērts, jo pārāk daudz informācijas no pirmās daļas skarbajiem notikumiem tiek atklāts nākamajā. Līdz ar to nav vairs pārsteiguma momenta. Piedevām, ja vien esi spējīgs 18.gadsimta vardarbībai, kāda pat prātā nav ienākusi un smakām, kuras tevi neatstās pat sapņos, šīs grāmatas ir vienkārši ģeniālas- prasmīgi savērptas, vēsturiski nostādītas un pilnas ar kriminālajiem elementiem. 

 

"...svaigas brūces liek aizmirst par vakardienas rētām." (312.lpp.)

 

 

Niklass Nats o Dāgs, kura iedvesmas avots ir Frederiks Bakmans, mani atkal ir savaldzinājis, radot 18.gadsimta zviedru Šerloku Holmsu, tikai daudz, daudz briesmīgāka paskata. Līdz ar 1794 gadu, kurā Zviedrijā tiek aizliegts krāsaini ģērbties, tāpat arī aizliegta kafija, autors aizved uz pavisam tumšu vietu- vergu tirgu Gustavijā. Sākumā domāju, ka vieta ir autora iztēles auglis, līdz ieguglēju un atklāju, ka tā tiešām ir reāla saliņa Karību salās, kuru 1784.gadā nopirka Zviedrija. Tur notika brīvais tirgus, kur netraucēti varēja pārdot vergus, izbēgot no soda. 

 

 

Rezumē-

Vai "1794" ir labāka par "1793"?! Nē! Vai "1794" ir lasīt vērta?! O, jā! Tai ir cits ritms, bet tā ir ļoti aizraujoša, izzinoša, ievelkoša un vienkārši meistarīgi uzrakstīta, ka sajūsmu nav iespējams noslēpt.

Noteikti lasīšu "1795". 

 

4zvaigznes

 

Tulkotāja: Inga Grezmane

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_3214DSC_3214SK

]]>
(SANDRA KOKA) #1793 #1794 #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading #sweden #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/4/niklass-nats-o-dags-1794 Thu, 28 Apr 2022 10:59:27 GMT
Bjērns Natthiko Linderblāds "Varbūt es maldos" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/bjerns-natthiko-linderblads-varbut-es-maldos  

 

Bjērns Natthiko Linderblāds/Karolīne Banklere/Navids Modiri

"Varbūt es maldos" 2022

 

 

Björn Natthiko Lindeblad
"Jag kan ha fel och andra visdomar från mitt liv som buddhistmunk" 2020

DSC_3263DSC_3263SK

 

 

"Lasīt labu grāmatu ir tāpat kā doties ceļojumā- tu izkāp nezināmajā, ļaujoties iespaidiem un piedzīvojumiem." (7.lpp.)

 

Dažkārt cilvēkam ir iespējams izvēlēties ne tikai laiku, kad nākt pasaulē, bet arī brīdi, kad atvadīties no tās. Man šķiet, ka kritiskās situācijās, kad otra iespēja ir ciešanas sev un apkārtējiem, izvēlēties mierpilni aiziet, līdzās esot pašiem tuvākajiem un nozīmīgākajiem cilvēkiem, ir brīnišķīgi. Protams, rietumu un austrumu kultūrā pastāv būtiskas viedokļu atšķirības, kas notiek ar cilvēka dvēseli, kad tā atstāj ķermeni, bet, lai arī kurā pusē tu nenosliektos teorijā par pēcnāves eksistenci, ir vērts pieņemt nāvi kā daļu no mums dotās dzīves, nevis biedējošu tabu tēmu, par kuru atsakāmies pat domāt.

 

"Svarīgākais, ko esmu ieguvis septiņpadsmit gadus ilgajā garīgajā treniņā, ir atskārsme, ka vairs neticu visam, ko domāju. Tas ir mans superspēks." 

 

Izņemot melnbaltos vākos ieskauto grāmatu no plaukta, zemē nokrīt pastkarte ar ierakstu "Ja tu lasi šo, mans laiks ir beidzies."... Tas viss liekas tik sirreāli, gluži kā aizkapa vēstījums no paša autora. Tik savādi apzināties, ka persona, kuras grāmatu es turu rokās, ir izvēlējusies aiziet no dzīves. Jā, daudzi autori ir viņsaulē, bet reti kurš iepriekš lasītājam atstāj ziņu.

 

Lielākā daļa droši vien ir dzirdējusi par "Mūku, kurš pārdeva ferari"- biznesa vidē iedzīvojušies rietumnieki, kuri pamet visu savu līdzšinējo dzīvi, lai pievērstos askētiskajai mūka dzīvei, nav nekāds jaunums, bet Bjērna Natthiko Lindeblāda dzīvesstāsts pārņem savā varā ar savu vienkāršību un atklātību. Jaunais zviedrs, kurš, sekojot sabiedrības un ģimenes ceļa virzienam, uzsāka savu ekonomista karjeru, vienā mirklī (tas patiešām bija mirkļa lēmums) pamet visu (nonullējas) un dodas klosterī, lai pilnīgā askētismā, stingrā režīmā- pārtiekot no apkārtējo cilvēku žēlastības dāvanām, 17gadus pavadītu Taizemē, Anglijā un Šveicē. 

 

Atteikties no civilizētās sabiedrības priekšrocībām un izpriecām meža klosterī , kur visapkārt mutuļo līdzīgi domājoši prāti, ir viens. Pavisam kas cits- noturēt šo mediatīvo domu pārspēku parastā sabiedrībā ikdienā. Ne velti, nolemjot atgriezties Zviedrijā, bijušais mūks iestrēga dziļā depresijā.

Divas pasaules, kas fiziski pastāv līdzās, bet garīgi nespēj pārvarēt milzu atšķirību aizu, ir grūti apvienot. Vai Bjērnam izdevās atrast līdzsvaru, darbu un nodibināt ģimeni- to lasi viņa biogrāfiskajā darbā.

 

Bjērna stāsts ir skaudrs, bez izskaistinājumiem un atklāts- viņa personībā piemīt kas ļoti harizmātisks, gandrīz katrā lapā ir kāds citāts, ko gribas iegravēt sev prātā. Bet tajā pat laikā, lai arī tas nav nekas skandalozi unikāls, caurum cauri vijas viedums, ko vērts pieņemt un saglabāt sevī. Nevajag domāt arī, ka budistu mūka būtība ir kas ārpasaulīgs, gluži pretēji- Bjērns nebaidās atklāt savus zemākos punktus, tumšās domas un nebeidzamo cīņu ar sevi, pieņemot, ka ir lietas, ko mēs nevaram mainīt vai izvēlēties, lai kā arī vēlētos. 

 

4zvaigznes

 

 

Ps. Vai zināji, ka zviedriski Björn ir lācis?

 

"Ir tikai viena vienīga lieta, kas ir pilnīgi droša, proti: reiz šī dzīve beigsies. Viss pārējais ir cerības, bažas, hipotēzes, vēlmes, idejas un nodomi." (107.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Inga Grezmane

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_3282DSC_3282SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading #sweden #varbutesmaldos #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/4/bjerns-natthiko-linderblads-varbut-es-maldos Fri, 22 Apr 2022 17:26:33 GMT
Kristīne Simsone "Es un mana draudzene veģetatīvā distonija" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/kristine-simsone-es-un-mana-draudzene-vegetativa-distonija Kristīne Simsone

"Es un mana draudzene veģetatīvā distonija" 2022

DSC_3237DSC_3237SK

 

Neviens vairs nenoliedz, ka par "modes slimību" nodēvētā slimība veģetatīvā distonija (nopietni psihoemocionāli veselības traucējumi) mūsdienu saspringtajā un stresa pārpilnajā laikā ir klātesoša un reāli pastāvoša. Arī jogas un vācu valodas pasniedzējai, emociju koučam un internacionālu personāla vadības projektu vadītājai Kristīnei Simsonei ir nācies saskarties ar šo biedējošo un traucējošo saslimšanu, ar kuru vairāku gadu garumā ir viņa ir mēģinājusi sadzīvot, kā arī atrast veidus kā neļaut tai pārņemt dzīvi. Izmantojot dažādas metodes un prakses- jogu, pirti, elpošanas vingrinājumus, mākslas un mūzikas terapiju, sportošanu un dabā iešanu, viņa ir mēģinājusi rast līdzsvaru ikdienā. Savā veidā ar šo personīgo stāstu, Kristīne Simsone vēlējusies nodot lasītājam sajūtas un emocijas, kādas pārņem, kad nebrīdinot un nevaicājot, dzīvē iebrāžas veģetatīvā distonija (grāmatā slimība tiek apzīmēta kā viņa- persona), ar laiku atvedot "ciemos" tādas draudzenes kā izdegšanu, depresiju..

 

"Patiesībā viņa ir manas ģimenes loceklis. Mēs dzīvojam četratā. Es, bērni un viņa. Viņa kā tāds agresīvs vīrs, kurš mani i sit, i mīl." (155.lpp.)

 

Lai arī grāmatas aprakstā galvenais fokuss tiek likts uz veģetatīvo distoniju, es teiktu, ka grāmata ir vairāk par pašu autores dzīvi- mīlestību, ģimeni, darbu, izaugsmi, atmiņām, pārcelšanos, bērniem utt. Un tam visam pa vidu- tikai kā paralēlā līnija, ir galvenās varones attiecības ar veģetatīvo distoniju.

 

Grāmatas galvenās varones Elizabetes stāsts dienasgrāmatas formātā ir uzrakstīts ļoti emocionāli, literāri piesātināts ar metaforām, salīdzinājumiem, apzīmējumiem un līdzībām. Lai arī tas ir tieši tas, ko mums visiem māca literatūras stundās- izteikties tēlaini un izmantot daudz epitetus (un arī es pati rakstot izmantoju daudz salīdzinājumus un metaforas), man personīgi tas likās pārāk piesātināti un brīžiem bija grūti koncentrēties uz pašu vēstījumu.

 

"Atmiņu valgu pateicības siltums krūtīs lēnām pārvēršas par smeldzi. Pazīstamas sajūtas. Sažņaudzas krūtis. Vaigus sedz karsti asaru graudi, kas pēkšņi kā atvērts labības toveris cauri piltuvei putojot gāžas pāri vaigu kalniem. Sāpes krūtīs sažņaudz sirdi, apvijas tai apkārt kā dzeloņčūska, saspiež to un neļauj pukstēt. Tad asi iedzeļ un sīvā kodiena sāpes iziet cauri visam trauslajam ķermenim."

 

Bija vietas, kuras man kā lasītājai nebija skaidri nolasāmas, vai radīja papildus jautājumus un šaubas, kas visdrīzāk būtu labāk izskaidrots vai izlabots no literārā redaktora puses.

"..pēc izdzertām 25 kafijas tasītēm viņš, ar kafijas pupiņas lieluma zilām acīm.."

 

Iedvesmojoties no saviem dzīves notikumiem, Kristīne caur galveno grāmatas varoni Elizabeti mēģina saprast, kurā mirklī un kāpēc viņas dzīvē ielavījusies šī psihoemocionālā saslimšana, ļaujot izskanēt visām zemapziņas iekšējajām balsīm- dažkārt kritiski, dažkārt pašironiski, dažkārt nosodoši, bet dažkārt uzmundrinoši. 

 

Savukārt grāmatas vāka un iekšlapu ilustrācijas veidojusi Kristīnes meita, savā ziņā radot šo darbu kā ģimenes kopdarbu. 

 

 

 

Ilustrācijas: Beāte Simsone

Izdevējs: Ezerrozes grāmatas

DSC_3260DSC_3260SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #ezerroze #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/kristine-simsone-es-un-mana-draudzene-vegetativa-distonija Fri, 22 Apr 2022 15:17:43 GMT
Delfīne de Vigāna "Bērni ir karaļi" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/delfine-de-vigana-berni-ir-karali Delfīne de Vigāna

"Bērni ir karaļi" 2022

Delphine de Vigan
"Les enfants sont rois" 2021

DSC_3108DSC_3108SK

"..tie, par kuriem mēs šodien runājam un kurus no pašas agras bērnības izlika apskatei YouTube vai instagramā, nepiedalījās kādā filmā vai seriālā, to nereklamēja, un pēc tam neatgriezās mājās. Nē. Viņiem nācās spēlēt pašiem sevi katru dienu savās mājās." (323.lpp.)

 

Delfīne de Vigāna savā psiholoģiskajā trillerī "Based on a true story" savij realitāti un fikciju, radot iespaidu, ka tas ir dokumentāls darbs- tajā ir tik daudz līdzību un paralēļu ar pašu autori (sākot jau ar galvenās varones vārdu un profesiju), ka lasītājam nav iespējams nošķirt, kur beidzas reāli fakti un sākas autores fantāzija. Visam pamatā spēlējoties ar psiholoģiskā reālisma instrumentiem, savos darbos franču rakstniece de Vigāna izmēģina dažādus žanrus (biogrāfija, romāni, trilleri), tāpēc nav pārsteigums, ka pēdējā darbā "Bērni ir karaļi" romānā ienāk kriminālais un trillera aspekts. Ņemot vērā, ka "Based on a true story" tiek attēlotas galvenās varones ledainās attiecības ar sociālajiem medijiem un internetu kā tādu, Vigāna "Bērni ir karaļi "ir prasmīgi ieskicējusi virtuālās pasaules trīs dimensionālu attēlu, neaizmirstot parādīt ēnas puses visās iespējamās tumsas gammās. Varētu pat iedomāties, ka autore pati ir virtuālās virtuves burve, zinot visas sīkākās sastāvdaļas no darītāja puses. 

 

Virtuālā dzīve, ko lielākā daļa no sabiedrības, ja ne eksponē, bet katrā ziņā tiešā vai pakārtotā veidā patērē (ir tik daudz "es neesmu Facebookā patērētāji", kuri caur ģimenes kontiem vai personīgām ziņām ir lietas kursā, kas tur notiek), ir aktuāla kā vēl jebkad. Un arvien vairāk cilvēkiem virtuālā vide saplūst ar darba vidi- kas gan mūsidenās ir uzņēmums bez savas mājaslapas un virtuālās komunikācijas?! Brīdī, kad starp internetu un uzņēmējdarbību liekama vienādības zīme, nenovēršami parādās reklāma. Un beigu beigās virtuālā pasaule viens tāds patērētāju, uzņēmumu un reklāmas burbulis vien ir, pat, ja liekas- es tikai rādu daļiņu no savas ikdienas, arī tad sevis prezentēšana un "brendings" pašam neapzinoties jau griežas kā vējdzirnavas. To der atcerēties, kad laiks meklēt jaunu darbu...

"Neviens nespēja novērtēt pūles, ko tur nācās ieguldīt. Vientulību, ar ko bija jāsamierinās. Panākumu cenu." (140.lpp.)

 

Vigāna neknapinās, ja reiz raksta, tad izpēta katru tēmas gruzīti- kas gluži kā niecīgs smilšu graudiņš spēj uzberzt pamatīgu tulzu. Arvien no jauna viņa liek izmalt izlasīto un reizē pārcilāt iespējamos scenārijus, kas notiek tālāk?! Kas notiek tālāk ar internetā eksponēto jauno paaudzi, kura nezin, kāda ir dzīve pirminterneta ērā. Un tajā pat laikā Vigāna nefokusējas uz vienīgā vainīgā atrašanu, lai kruficētu pie taisnības krusta, tā vietā viņa iezīmē visu iesaistīto lomu, akcentējot, ka katram ir savi iemesli un rīcības sekas, kas ietekmē atlikušo dzīvi. 

 

"Vecāki iedomājas, ka tā ir izprieca, kas ienes miljonus, taču es to saucu par slēptu darbu. Grūtu, nomācošu un bīstamu darbu, lai viņi saka ko sacīdami. Šāds darbs nepilngadīgos noved izolācijā un pakļauj briesmām." (144.lpp.)

 

Dažubrīd lasot, es aizmirstu, ka tas ir tikai romāns, tikpat labi varētu sev iegalvot, ka tas ir pētījums par interneta ietekmi uz bērniem, patērētājiem, kā arī reklāmdevēju atbildību šajā procesā, kurā ienākumu avots pārņem ikdienas rutīnas normalitāti, kad lomu spēlēšana nebeidzas ārpus ekrāniem. Un galu galā, kur sākas un beidzas pašu patērētāju atbildība- veicinot, akceptējot un virzot šo jauno paternu?!

 

"Saproti, kamēr šīs neskatās porno, tu nospried, ka viss ir kārtībā. Mums pat prātā nevarēja ienākt, kādu kvantumu reklāmu viņas neviļus redz.." (182.lpp.)

 

Vērtīga, nozīmīga un aktuāla grāmata, kas Vigānas prasmīgajās rokās sarežģīto "bērnu eksponēšanu internetā" problēmu padara par aizraujošu un pilnasinīgu lasāmgabalu. Iesaku!

4 zvaizgnes!

 

 

Tulkotāja: Inta Šmite

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_3115DSC_3115SK

]]>
(SANDRA KOKA) #berniirkarali #blogs #book #bookstagram #depfinadevigana #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/delfine-de-vigana-berni-ir-karali Thu, 21 Apr 2022 10:44:25 GMT
Lorēna Marija „Mierīgi bērni” https://sandrakoka.com/blog/2022/4/lorena-marija-mierigi-berni Lorēna Marija

„Mierīgi bērni” 2022

 

Lorraine Murray

„Calm kids” 2012

DSC_2995DSC_2995SK

 

Lorēna Marija, ikdienā strādājot ar bērniem, novērojusi, ka meditācijas prakses palīdz bērniem relaksēties un vieglāk pārvarēt stresa situācijas. Jāņem vērā, ka autore nav ārste, jebkura diagnoze vai medicīniskā ārstēšana jāsaskaņo ar ārstu, bet šī grāmata ir lielisks treniņš un ievads, lai ievirzītu vecākus vai bērnu audzināšanā iesaistītos pieaugušos, uz apzinātības un meditācijas praksēs jau agrīnā bērna vecumā. Tāpat arī Lorēna aicina pašiem attīstīt un pilveidot ieteiktos treniņus. 

 

„Lietojiet šo grāmatu kā noderīgu sākumpunktu, taču ļaujiet savam radošumam plūst!” (101.lpp.)

 

Nav nekāds noslēpums, ka sabiedrība kļūst arvien nervozāka, netiekot galā ar stresa situācijām. Mēs- pieaugušie neaizdomājamies, ka līdzās esošais bērns gluži kā sūklītis uzsūc mūsu negācijas, satraukumu un raizes. Tāpēc mūsu uzdevums ir ne tikai iemācīt bērniem tikt galā ar stresa situācijām, bet pirmkārt jau iemācīties tikt galā pašiem ar savām emocijām. Ne velti ir teiciens- mierīga mamma- mierīgs bērns.

 

„..raižu apspiešana vai izstumšana darbojas tikai īstermiņā, savukārt meditācija sniedz ilgstošu atbalstu, jo tā bērni iemācās mērķtiecīgi, izmantojot apzinātus paņēmienus, lai nonāktu pie iekšējas mire izjūtas.” (35.lpp.)

 

Reizē ar elpošanas praksi,relaksāciju, vizualizāciju, autore piemin krāsu terapiju, kristālus, mudras un auras. Lai nebiedē grāmatas ezorētiskais aspekts, jo autore uzsver, ka arī tik škietami elementāras lietas, kā svaigss gaiss un rutīna, ir nenovērtējamas, lai veidotu apzinātības praksi un iemācītos meditēt. 

 

„Vispirms jālīdzsvaro sava enerģija. Ir patiešām kārdinoši uzreiz ķerties klāt ieteiktajām metodēm un mēģināt izmantot tās kopā ar bērniem, taču, ja pari nejutīsities mierīgi, jums abiem šis  process noritēs daudz grūtāk.” (174.lpp.)

 

„Mierīgi bērni” ir praktiska grāmata, kurā ir konkrēti piemēri ar meditācijas uzdevumiem, ko kopā veikt ar dažāda vecuma bērniem. Autore īpaši izceļ bērnus ar UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms), autiskā spektra traucējumiem, atzīmējot, ka tieši šādas nomierināšanās prakses un meditācijas pielietošana, padara ikdienu līdzsvarotāku. 

 

 

„Laiks, kas pavadīts dabā, ir viens no vissazemējošākajiem un līdzsvaru visvairāk atjaunojošajiem paņēmieniem, ko izmantot gan savā, gan bērnu labā.” (177.lpp.)

 

„Elpa ir spēcīgs meditācijas līdzeklis, un lielākā daļa cilvēku nenovērtē tās nozīmi” (152.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Agnese Orupe

Izdevniecība:  Helios

DSC_3004DSC_3004SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #helios #mierigiberni #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/lorena-marija-mierigi-berni Tue, 19 Apr 2022 03:48:39 GMT
Andruss Kivirehks ”Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” https://sandrakoka.com/blog/2022/4/andruss-kivirehks-virs-kas-zinaja-cuskuvardus  

 Andruss Kivirehks

”Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” 2011, 2022

 

 

Andrus Kivirähk

„Mees, kes teadis ussisõnu” 2007

DSC_3024DSC_3024SK

 

„Stulbums ir sīksts kā koka sakne, kas urbjas zemē tur, kur kādreiz staigāja cilvēki. Mežs kuplo, ciematnieku sadzimst arvien vairāk- bet es esmu pēdējais vīrs, kas saprot čūskuvārdus.” (184.lpp.)

 

 

Kas tevī ir spēcīgāks- pirmatnība vai civilizācija?!

Grāmata, kura jauno elpu ieguva uz Nacionālā teātra skatuves, pēc 11 gadu klusuma perioda nu atkal ir parādījusies grāmatnīcu plauktos. Pat, ja tev slavenākā igauņu rakstnieka Andrusa Kivireha vārds liekas blāvi nezināms, iespējams, ka taviem bērniem ir citas domas- viņa „Lote no izgudrotājciema” ir kulta statusā ne tikai Igaunijā- uz kaimiņzemē izveidoto atrakcijas parku ik gadu steidzas daudzas jo daudzas ģimenes Latvijas. 

 

Ja bērnu literatūrā Kivirehks ir atpazīstams ar savu lielisko humora izjūtu un niansēto spēju iejusties bērnu pasaulē (īpašība, kas nav pašsaprotama visās pieaugušo rakstītajās grāmatās bērnu auditorijai), tad pieaugušo grāmatās Andruss nebaidās spēlēties ar mītisko tēlu folklorizētu samalšanu kopā ar fantāziju. Un, protams, protams, arī šeit Kivirehks bārstās ar ironiju un humoru fantāzijas mērcē. 

 

„Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” ieved lasītāju dziļi meža biezoknī, nesolot izvest  laukā. Pagātnē, kurā pēdējie palikušie meža cilvēki ir tik tuvu dabai, spējot līdzās pastāvēt čūskām un runāt viņu mēlē. Mežā, kur lāči ir sieviešu pavedinātāji, bet brieži ar godbijību upurējas nokaušanai, lai cilvēki varētu izdzīvot. Reizē ar tik ierasto meždzīvi, veidojas jauna komūna, kas izveidotajos ciematos nodarbojas ar lauksaimniecību, pielūdz kristietību un nosoda senās vērtības un rituālus. Kad ir tik daudz kā nebijuša un vilinoša ārpus ierastā meža, kurā pusē tu nostāsies?! Vai tomēr mežs tevī pulsē ugunīgāk par visu?!

 

Spēcīgs darbs par vērtībām, cīņu sevī par svarīgākajām vērtībām un par izvēlēm. Neparasts, spilgts un krāšņs literārs vēstījums, kura sākumā jāielāsās, jo neko līdzīgu nebūsiet lasījuši. Šeit folklora, vēsture, fantāzija, humors, senču teikas sajaucas kopējā mikslī, lai uzspridzinātu lasītāja priekštatus par senlaiku vēstījumu mūsdienu variācijā par varoņeposu. 

 

„Viss pārējais manī var sapūt, bet čūskuvārdi allažiņ paliks svaigi. Čuskuvārdi un mierīgi snaudošais Ziemeļu Rupucis.” (494.lpp.)

 

DSC_3033DSC_3033SK

 

Tulkotāja: Zane Balode

Izdevniecība: Latvijas Mediji



 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #andrusskivirehks #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/andruss-kivirehks-virs-kas-zinaja-cuskuvardus Tue, 19 Apr 2022 03:46:29 GMT
Reičela Džoisa "Harolda Fraja neticamais svētceļojums" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/rei-ela-d-oisa-harolda-fraja-neticamais-sv-tce-ojums Reičela Džoisa

"Harolda Fraja neticamais svētceļojums" 2019

  "Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesma" 2020

 

Rachel Joyce
"The Unlikely Pilgrimage of Harold Fry" 2012

"The Love Song of Miss Queenie Hennessy" 2014

DSC_2735DSC_2735SK

"..visu savu dzīvi esmu pavadījis, neko nedarīdams. Un tagad beidzot kaut ko daru." (209.lpp.)

 

Spriežot pēc maldinošā nosaukuma (never expect anything), kurā mīlas dziesma lec laukā no grāmatas vāka, es sevi maldināju, ka ieslīgšu kādā romantiskā atmiņu stāstā. Maldīties ir cilvēku dabā. Galu galā, ja mums vienmēr būtu viss skaidrs vien izlasot nosaukumu, nebūtu jēga vispār ķerties klāt literārajiem meistardarbiem. 

 

Pensijā aizgājušais Harolds Frajs, kura ikdiena ir tik precīzi paredzama, ka vienīgie laika atzīmēšanas sprīži ir mistkastes iznešana uz ietves, vienā dienā, saņēmis satricinošu, bet tajā pat laikā informācijas ziņā skopu vēstuli no senas darba kolēģes, izdara ko pavisam negaidītu. Ņemot vērā vēstules negaidīto parādīšanos, Harolda lēmums doties pāri visai Lielbritānijai, lai vēl reizi satiktu uz nāves gultas gulošo kolēģi, tiek pieņemts šoka momentā, nespējot skaidri spriest un izvērtēt savus spēkus. Bet tieši šis neplānotais lēmums ir kā pagrieziena punkts paša varoņa dzīvē, kas ietekmē arī nejauši ceļā sastaptos cilvēkus un Harolda laulības dzīvi. 

 

Šis ir sentimentāls stāsts, kurā iziešana laukā no komforta burbuļa, ļauj paraudzīties uz svarīgiem notikumiem un lēmumiem dzīvē. Sajust savā noguruši ļenganajā ķermenī pulsējam karstas asinis, kurās vēl ir ilgas pēc pilnasinīgas dzīves un smiekliem, kuros dalīties. Un šajā grāmatā, tāpat kā daudzu cilvēku dzīvēs, ir tik daudz neizrunātā, noklusētā, citu vietā izdomātā. 

 

 

Savukārt otrā daļa "Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesma" nāk kā pārsteigums.- šeit atklājas Kvīnijas iekšēji sensitīvā pasaule, vienpusējā mīlestība, pieķeršanās un noklusētās lietas, kas gadiem samilzušas neizsakāmā patiesībā. Man personīgi otrā daļa uzrunāja vairāk- šī vientulīgi sievisķīgā ziedošanās pašas iedomātā realitātē. 
 

 

3.7 zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Silvija Brice

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_2720DSC_2720SK

 

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #racheljoyce #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/4/rei-ela-d-oisa-harolda-fraja-neticamais-sv-tce-ojums Tue, 12 Apr 2022 07:12:59 GMT
Marija Ērnestama "Mīlestības pavasaris" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/marija-ernestama-milestibas-pavasaris Marija Ērnestama

"Mīlestības pavasaris" 2022

 

 Maria Ernestam
"Knäckta ägg och krossade hjärtan - en alldeles omöjlig påsk" 2021

 

DSC_2980DSC_2980SK

Vai zini, ka pastāv arī Lieldienu romāni?! Jā, jā, mums visiem nav nekāds jaunums par pirmssvētku romāniem, kas īpaši veltīti tai satraukuma un rpieka pilnajai Ziemassvētku gaidīšana, dāvanu saiņošanai, piparkūku cepšanai un mājas rotāšanai. Kāpēc gan tāpat nevarētu būt pirms Lieldienām?! Katrā ziņā, man vēl nebija sanācis lasīt romānu, kura darbība fokusējas pirmsLieldienu gaidās.

 

Šis ir zviedru autores Marijas Ērnestamas otrais romantiskais romāns, kurā  lasītājs var sekot galvenās varones Līsbetas ikdienas, darba un mīlas dzīvei. Pirmais romāna "Mīlestībai nav brīvdienu" darbība norisinās pirms Ziemassvētkiem, tāpēc likumsakarīgi, ka turpinājums "Mīlestības pavasaris" seko gadalaikiem un attēlo pavasari pirms Lieldienām. Autore min, ka labprāt turpinātu rakstīt par Līsbetes dzīvi, iespējams, ka nākamais romāns būs veltīts vasaras saulgriežiem, pieturoties pie četru gadalaiku atzīmes. 

 

Autore savu galveno varoni nav radījusi nejauši- viņa kā fona varone figurējusi kādā senākā romānā "Marioniešu meitas". Lai arī vienkāršā skolotāja Līsbeta, kurai dzīvē gadās neskaitāmas ķibeles, ne ar ko īpaši neizcēlusies, kādas grāmatu blogeres komentārs, ka tieši ar šo varoni viņa spējusi identificēties, Ērnestamai iesēdies tik ļoti prātā, ka viņa nolēmusi uzrastīt tieši Līsetei veltītu grāmatu. "Mīlestībai nav brīvdienu" man diemžēl ir paslīdējusi garām, bet varu teikt, ka, neskatoties uz to, ka "Mīlestības pavasaris" ir turpinājums, grāmatu var droši lasīt arī atsevišķi, jo ik pa laikam tiek agādināti arī senāki notikumi.

Ja jau mēs runājam par Lieldienām- tās nav iedomājamas bez olām. Un olas?! Kaut kur turpat pie olām būs arī vistas. Tās kopā ar karaliska vārda īpašnieku gaili grāmatā ieņem lielu nozīmi. 

 

Grāmata, kas neuzdod sarežģītus jautājumus, bet attaino kādas pavisam parastas zviedru skolotājas dzīvi. Stāsts, ko novērtēs romantiskās literatūras cienītāji, kuriem patīk baudīt mierpilnu un priekpilnu romānu ar šķipsniņu romantisma un mazdrusciņas pašironijas. 

 

"..Tobe vilka viņu prom no seju svelmējošā ugunskura un čukstēja, ka tagad gan mēs iesim mājās. Jo man tev ir pasaulē lielākā Lieldienu ola. Tikai tev vienai." (297.lpp.)

Tā kā šī nav pirmā grāmata no zviedru autores repertuāra, es kārtējo reizi pārliecinos, ka Ērnestamai ir netipisks veids, kā pārsteigt lasītāju ar sižetiskās līnijas mulsinošu neparastumu.

 

3zvaigznes

 

Tulkotāja: Vizma Zaķe

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_2993DSC_2993SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #milestibaspavasaris #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/marija-ernestama-milestibas-pavasaris Tue, 12 Apr 2022 07:07:29 GMT
Henrika Andersone "Gabaliņš dvēseles" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/henrika-andersone-gabalis-dveseles Henrika Andersone

"Gabaliņš dvēseles" 2022

 

Henrika Andersson
"En skärva av själen" 2014

 

 

DSC_2924DSC_2924SK

"Cilvēki ir bara dzīvnieki. Lielākā daļa izvēlas pievērt acis." (186.lpp.)

 

15 gadus vecā Miriela dzīvo divās paralēlās realitātēs- vienā viņa ir vecākā māsa smagi slimajam brālim, kuram ārsti līdz galam nevar noteikt diagnozi, bet no otras puses viņa ir tikai pusaudze, kura mācās atrast savu vietu šajā sarežģītajā pieaugšanas posmā. Brāļa slimība rada milzu spiedzi visai ģimenei, savā ziņā liekot Mirielai pieaugt ātrāk kā viņai būtu nepieciešams, neļaujot līdz galam izbaudīt pusaudžu bezrūpju laiku, kad pievērsties tikai savām vēlmēm.

Somijas zviedru rakstniece Henrika Andersona mazajā grāmatiņā "Gabaliņš dvēseles" sabērusi daudz jo daudz emocionāla pārdzīvojuma, mistiska spēka un pusaudža atkailinātās pirmās jūtas, kurās bēgot no ikdienas, tik viegli apmaldīties un maldīties.

Neparastā sižeta līnija apvieno reizē pārpasaulīgo, ezotērisko un dēmonisko, ievelkot lasītāju prāta labirintos, ļaujot pašam atrisināt neatbildētos jautājums. Aizverot vāku, tā vien gribas uzdot autorei jautājumus, lai spētu pielikt punktu šim stāstam. Tā vietā, stāsts turpina risināties manā galvā, iztēlojoties neskaitāmos scenārijus, kā stāsts varētu turpināties.

 

"Kāds internetā bija ierakstījis, ka, lai remdinātu savas alkas, jāienirst dziļi dvēselē. Bet kā var zināt, ka esi ieniris pareizajā vietā?" (97.lpp.)

 

"Gabaliņš dvēseles" ir hipnotizējošs jauniešu romāns, kas runā par daudzām klusinātām tabu tēmām bērnu literatūrā- karu, smagu slimību, dēmonisko. Bet grāmata ne mazākajā mērā nav bērnišķīga, jo tajā caurum cauri virmo pieklusināts viedums. Atsevišķi citāti grāmatā kā bungu vālītes uzsists ritma raksts, iebliež tieši pa saules pinumu, it kā autore to visu attiecinātu uz pašreiz pasaulē notiekošo. 

"Tā nav mana vaina. Tā nav arī tava vaina, Ben, ka tu esi slims. Pie vainas ir dzīve, un dzīvi nevajag ienīst. Jo, iespējams, dzīve ir vienīgais, kas mums dots." (92.lpp.)

 

Henrika Andersone latviešu lasītājiem pazīstama ar savu grāmatu "Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata"- par kuru 2014.gadā saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu.

 

"Mammas galvā nepietiek vietas vairāk kā vienam bērnam vienā reizē. Un, lai arī tu, Ben, esi tik maziņš, visu vietu aizņem tu." (60.lpp.)

 

3.9 zvaigznes

 

Tulkotāja: Inga Mežaraupe

Izdevniecība: Liels un Mazs

DSC_2928DSC_2928SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gabalinsdveseles #gramatas #lielsunmazs #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/henrika-andersone-gabalis-dveseles Mon, 04 Apr 2022 13:40:49 GMT
Mišels Velbeks "Serotonīns" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/misels-velbeks-serotonins Mišels Velbeks

"Serotonīns" 2022

 

Michel Houellebecq
"Sérotonine" 2019

DSC_2918DSC_2918SK

"..ne jau nākotne, bet pagātne beidz nost, tā atgriežas, moka un saurbj, līdz beigās patiešām nogalina." 192.lpp.

 

 

Serotonīns jeb laimes hormons. Regulē mūsu sajūtas un garastāvokli. 

 

Rakstnieks provokācija- tas ir raksturojošais lielums, kas man nāk prātā, domājot par slaveno franču rakstnieku Mišelu Velbeku. To vērts paturēt prātā, ja pirmo reizi saskaries ar šī autora darbu, meklējot atbildes uz apbalvotajiem darbiem. Literatūra kā izaicinoša mākslas performance, kas nojauc robežas starp politkorekto un pieklājīgo, brīžiem atklāti nicinošo un izsmejošo. Man patiesi gribētos zināt, kā Velbeka darbus uztver feminisma pārstāves. Bet ne par to ir runa. Ja pieņem šo Velbeka spēju caur sevi izķidāt notikumus apkārt, pieņemot anti korektos sabiedrības noteikumus, tev pavērsies iespēja redzēt pasauli sev apkārt pavisam savādāk. Bez liekulības patosa un tieši tik viduvēji prasti, cik viduvēji ir Velbeka radītie varoņi.

 

Veselu pilngadību atpakaļ pie manis nonāca Velbeka "Elementārdaļiņas" un "Platforma". Toreiz sajūsminoties par ekscentriskajiem grāmatu vākiem, nemaz nenojautu, kādā aizskaroši neķītrā, drosmīgi izaicinošā un ironiski degradējošā pasaulē es nonākšu. Iekšēji sarku, lasot šos darbus publiski, līdz sapratu, ka vienīgi retajam izteiks šis Francijā tik skandalozi slavenais autora veikums. Manī pulsēja jaunas studentes asinis, kurā brīvība būt sev, meklēšanās un uzdzīve sita augstu vilni, līdz ar to Velbeks pievienojās Bukovska un Millera apjūsmotajam pulciņam. Šeit gan jāsaka, ka apjūsmošana nav viena vienīga ziedošanās apbrīna, drīzāk kā aplausi darbu spējai iziet no rāmjiem, provocēt lasītāju un izraisīt negaidītas emocijas. 

Tā kā zināju, ko no Velbeka gaidīt, "Serotonīns" nedz šokēja, nedz pārsteidza, nedz provocēja. Jutos, ka esmu atgriezusies atpakaļ laikā, tikai manī pašā kas ir mainījies (iespējams tie paši trakojošie hormoni). No vienas puses romāns man daudz lika atcerēties no savas dzīves, no otras, sajūta, ka esmu tuvu galvenā varoņa izmisīgajam skumju ceļam un dzīves otrai pusei, lika aizdomāties, kurp dodos es. Man šķiet, ka viss kas mums šodien ir vajadzīgs- serotonīns lielās devās. 

 

Velbeks nav lakmusa papīriņš, kas izpatīkot ikvienam lasītājam, mainīs krāsu gammas, lai pieskaņotos. Velbeks ir atvērtiem prātiem, kas dažādību nemēra tikai piena un siera produktos, bet spēj pieņemt, ka aiz katras siltas, putojošas piena glāzes līdzās stāv govs pļekas un mušu aplipis tesmenis. 

 

"Nāve tomēr beigās ņem virsroku, molekulu bruņojums saplaisā, un iesākas sadalīšanās process. Tas neapšaubāmi notiek agrāk tiem, kas nekas nav iekļāvušies šai pasaulē, kas nekad nav taisījušies dzīvot, ne mīlēt, ne tikt mīlēti; tie, kas vienmēr ir zinājuši, ka dzīve viņiem ir nesasniedzama. Tādu ir daudz, un viņiem, tā teikt, nav ko nožēlot.." (239.lpp.)

 

3.6 zvaigznes

Tulkotājs: Dens Dimiņš

Izdevniecība: Apgāds Jānis Roze
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading #serotonins #velbeks https://sandrakoka.com/blog/2022/4/misels-velbeks-serotonins Sun, 03 Apr 2022 08:22:27 GMT
Džeims Nestors "Elpa" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/dzeims-nestors-elpa Džeims Nestors

"Elpa: Jaunā zinātne par pazudušu mākslu" 2022
 

James Nestor

"Breath: The New Science of a Lost Art" 2020

DSC_2877DSC_2877SK

 

"Ja deguns netiek regulāri lietots, tas atrofēsies." (68.lpp.)

 

Populārzinātniskās grāmatas ar katru gadu paliek arvien aizraujošākas, no vienas puses "parasto cilvēku" ievedot svešajā zinātniskajā pasaulē, no otras puses sarežģīto padarot par viegli uztveramo, reālajā dzīvē pielietojamo un izpratni raisošāku. Džeimsa Nestora, nu jau par bestselleru kļuvusī grāmata "Elpa" ir patiesi interesanta, jo nesarežģītā formā izskaidro tik daudz likumsakarības par tik šķietami elementāru ķermeņa pamatfunkciju- elpošanu. Bet nekas nav tik vienkāršs, kā izskatās- no pareizas elpošanas atkarīga mūsu dzīves kvalitāte un veselība nākotnē. 

 

"M.Evansa pastāstīja, ka evolūcija ne vienmēr nozīmē progresu. Tā nozīmē pārmaiņas, un dzīve var mainīties uz ko labāku vai sliktāku." (32.lpp.)

Kādā zobu veselības lekcijā bērniem, man prātā palicis zobārstes uzsvērtais- nekādā gadījumā neļaujiet bērniem elpot caur muti, it īpaši pievēršot uzmanību, kā tiek elpots naktīs. Jo tas ir pirmais priekšnoteikums zobu kvalitātes pasliktināšanai. Tikpat labi atceros katru reizi, kad turot muti tika aizrādīts, ka to neaizverot ielidos vārna. Jebkurā gadījumā tā mutes aizvēršana bērnībā nebija nemaz tik vienkārša un viss beidzās ārsta kabinetā, kur lokālajā anestēzijā tika izgriezti adeonīdi. Elpot caur degunu kļuva vieglāk, bet ik pa laikam saslimšanas gadījumā es pieķeru sevi pie domas, cik briesmīgi jūtos, kad nav iespējams paelpot caur degunu. Lasot "Elpu" dažas lietas likās atpazīstamas, bet kā pārsteigums nāca apgalvojums, ka pārstājot elpot caur degunu, mainās visa galvas skeleta fizionomija. Lai cik tas arī neizklausītos baismīgi, labā ziņā ir tā, ka cilvēka mūža garumā, attīstot dažādas prasmes, veicot vingrinājumus vai meklējot ārsta kabineta palīdzību, ir iespējams visu vērst par labu. Par svarīgāko sev atzīmēšu- plaušu tilpuma palielināšanu ar fiziskām aktivitātēm- ko vērts izmantot, ņemot vērā, ka gadiem ejot plaušu tilpums samazinās.

Pārsteidzošākais apgalvojums ir "elpojiet mazāk...(..).. lai būtu skaidrs: elpot mazāk nav tas pats, kas elpot lēni. (..) Optimālas elpošanas un visu ar to saistīto veselības, izturības un ilgmūžības priekšrocību atslēga ir praktizēt mazāku skaitu ieelpu un izelpu, uzņemot mazāku apjomu. Jāelpo, bet jāieelpo mazāk." (103.lpp.)

 

 

Šī grāmata ir visiem tiem, kam ir svarīga sava personīgā izaugsme, veselības uzlabošanas, dzīves kvalitātes paaugstināšan un vēlme izprast savu ķermeni, lai pilnvērtīgi varētu pielietot visas iespējamās funkcijas savā labā. Katrā ziņā mani pārsteidza ļoti daudzas lietas par kurām nebiju dzirdējusi. Atliek vien tikai pareizo elpošanas praksi pielietot ikdienā, it sevišķi stresa situācijās.

 

Priekš populārzinātniskās grāmatas dodu 4 zvaigznes.

 

 

"Sievietes daudz vairāk cieš no kaulu zuduma nekā vīrieši, jo īpaši pēc menopauzes." (148.lpp.)

 

Tulkotāja: Aiga Veckalne

Izdevniecība: Helios

 

DSC_2895DSC_2895SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dzeimssnestors #elpa #eslasu #gramatas #helios #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/dzeims-nestors-elpa Fri, 25 Mar 2022 17:10:25 GMT
Martins Pistoriuss, Megana Loida Deivisa "Neredzamais zēns" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/martins-pistoriuss-megana-loida-deivisa-neredzamais-zens Martins Pistoriuss, Megana Loida Deivisa

"Neredzamais zēns" 2017

 

Martin Pistorius and Megan Lloyd Davies

"Ghost boy" 2011

DSC_2534DSC_2534SK

"Neviens nezina, ko spēj vai nespēj izturēt, līdz dzīve sagādā kādu pārbaudījumu." (125.lpp.)

 

Kā ir dzīvot ieslodzītam savā fiziskajā ķermenī, tajā pat laikā visu redzēt un novērot no malas, nespējot nevienam pastāstīt, ka sastingušajā ķermeniskajā čaulā patiesībā mīt dzīvs cilvēks. Vispār jau mums- sabiedrībai, patīk neticami un brīnumaini stāsti, kaut kas ārkārtējs, neparasts, prātam neaptverams. Protams, ar nosacījumu, ka cilvēks, kurš piedzīvojis satricinošus notikumus, spēj tikt tam pāri un savā ziņā ir apliecinājums, ka brīnumi mēdz notikt.

 

Dienvidāfrikā uzaugušajam Martinam Pistoriusam dzīves stāsts ir gandrīz vai neticams. Būdams ļoti gudrs un visādi citādi parasts bērns, viņš piedzīvoja strauju veselības pasliktināšanos, kuras iemeslu ārsti nebija spējīgi izskaidrot. Stāvoklim pasliktinoties, Martins kļuva par pilnībā kopjamu zēnu, kurš savas vēlmes un domas nespēja izteikt pat verbāli. Tikai daudzus gadus vēlāk, pārdzīvojot aprūpes centrā fizisko un seksuālo vardarbību, Martina dzīvē ienāca aprūpes darbiniece, kas patiesi ticēja, ka aiz ķermeniskā sastinguma, mīt gudra personība. Daudzu gadu garumā, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, Martins spēja savas domas verbalizēt caur datoru. Gadiem praktizējoties un attīstot arī nelielas fiziskas ķermeņa kustību darbības, Martins spēja pielietot savas zināšanas darba vidē un ar laiku atklāja arī mīlestības pārgalvīgo pasauli. 

 

"Un tieši tad es sapratu, ka ģimenes locekļi var mūs grūtos brīžos piecelt un sapurināt, taču svešinieki- mūs izglābt." (187.lpp.)

 

Pārsteidzošs un neticams biogrāfisks darbs, kurš ne vienu vien reiz liks pārsteigumā ieplest muti. Martinam palaimējās ar milzīgu ģimenes atbalstu un mīlestību- tādu nesavtīgu ziedošanos, ko spēj dot vecāki. Šis stāsts ļauj novērtēt ikdienas sīkumus un lietas, kas mums ir tik pašsaprotami, piemēram, iebērt kafiju krūzītē vai nocelt miltu paku no plaukta. Grāmata, ko lasīt, kad pašam liekas, ka esi nonācis sarežģītā dzīves brīdī un viss liekas tik pelēcīgi nesvarīgs.

 

Noteikti iesaku noskatīties kādu no īso dokumentālo filmu sērijām, kurā ekranizēts šis pārsteidzošais stāsts (youtube.com), tāpat arī TED talk, kurā uzstājas pats Martins.

 

 

Izdevniecība: Jumava

Tulkotāja: Monta Kļaviņa
 

DSC_2526DSC_2526SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #jumava #neredzamaiszens #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/martins-pistoriuss-megana-loida-deivisa-neredzamais-zens Tue, 22 Mar 2022 15:49:33 GMT
Greguārs Delakūrs "Sieviete, kura nenovecoja" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/greguars-delakurs-sieviete-kura-nenovecoja  

Greguārs Delakūrs

"Sieviete, kura nenovecoja" 2021

 

Grégoire Delacourt
"La femme qui ne vieillissait pas" 2018

 

DSC_2497DSC_2497SK
 

 

"..grāmatas ir vienīgā priecīgā apbedīšana tiem, kurus esam mīlējuši." (175.lpp.)

 

 

Mazliet neparasta grāmata par sievieti, kura nenovecoja. Vizuāli sastinga brīnišķīgā ziedoši nobriedušā 30 gadu vecumā, turpinot iekšējo novecošanos, kas apkārtējiem vizuāli nav redzama. Kas gan neparasts, ja gadsimtiem ilgi cilvēki kā aptrakuši metušies meklēt dzīvības un skaistuma eliksīru, kas bezgalīgi iekonservētu viņus mirklī?! Neparastums slēpjas, ka šo sievietes iekšējo brieduma, pieaugšanas un novecošanas sajūtu aprakstījis vīrietis, kurš savā ziņā šo grāmatu veltījis savai mātei, kuras esamība iestrēgusi dēla atmiņā konkrētā dzīves posmā. 

 

"Var melot citiem, sev ir daudz grūtāk." (119.lpp.)

 

Vai ir iespējama pilnasinīga jaunības izbaudīšana, ja vienīgā, kura saglabājusi mūžīgo jaunavību esi tu?! Bet apkārtējie noveco līdzi laikam un nespēj pieņemt šo nedabīgo ārējo sastingumu. Tas ir gluži kā Palle viens pats pasaulē, kuram bija iespējams viss, tikai kāda no tā jēga, ja esi vienīgais, kurš var par to priecāties?!

 

"Skaista ir tad, kad vīrietis tevi nav aizmirsis." (136.lpp.)

 

"..visam ir jāmirst, lai mēs būtu pārliecināti par to, ka kādreiz mums viss ir piederējis." (117.lpp.)

 

Šī grāmata ir oda sievietes briedumam, sievietības pieaugšanas ceļam, kurš reizē nāk kā atpestītājs un iznīcinātājs. Laime ir dalīties un piedzīvot pārmaiņas kopā, lai arī cik postošas tās nebūtu.

 

3.6

 

 

 

 

Tulkotāja: Ilze Fogele

Izdevniecība: Zvaizgne ABC

 

DSC_2506DSC_2506SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #bookstagram #eslasu #gramatas #grégoiredelacourt #read #reading #sievietekuranenovecoja #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/3/greguars-delakurs-sieviete-kura-nenovecoja Mon, 21 Mar 2022 13:47:28 GMT
Viktorija Masa "Trako sieviešu balle" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/viktorija-masa-trako-sieviesu-balle Viktorija Masa

"Trako sieviešu balle" 2022

 

Victoria Mas

"Le Bal des folles" 2019

 

DSC_2853DSC_2853SK

"Dažādās iestādes nodaļās izveidojās pilnīgi jauna pacienšu kategorija: viņas tika sauktas par histēriķēm, epileptiķēm, melanholiķēm, maniakālajām vai vecuma plānprātēm. Važu un skrandu vietā nāca eksperimenti ar slimajiem augumiem- ar olnīcu saspiešanu izdevās pārtraukt histērijas lēkmes, karstas dzelzs ievadīšana makstī un dzemdē mazināja klīniskos simptomus, psihotropās vietas- amilnitits, ēteris, hloroforms- nomierināja meičām nervus, dažādu metālu- cinka un magnētu- aplikācijām uz paralizētajiem locekļiem bija patiesi labvēlīga iedarbība." (97.lpp.)

 

Nodarbojoties ar spiritālismu un nostājoties pret bagātā tēva gribu, deviņpadsmitgadīgā Eiženija pret savu gribu tiek nogādāta Salpetrjēras mentālās veselības iestādē. Tur viņa satiek medicīnas māsu Ženevjēvu un nolemj, ka gādīgā sieviete būs tā, kas palīdzēs viņai izbēgt no šīs ieslodzījuma vietas.

 

Viktorijas Masas debija literatūrā par 19.gadsimta Salpetrjēras garīgi slimo iestādi sievietēm Francijā atnesa rakstniecei vairākus apbalvojumus. Pēc "Trako sieviešu balles" motīviem uzņemta arī filma. Savā ziņā šis ir feministiski vēsturisks romāns, kurā galveno uzmanību pievērš sieviešu gribasspēkam, iekšējai brīvībai un gudrībai, tajā pat laikā pretī nostatot vīrieša tēlu, kā patriarhālo apspiedēju, sieviešu pakļāvēju, izvarotāju un varmāku. 

Būt par sievieti 19.gadsimta beigās Parīzē nebija viegli. It sevišķi, kad pastāvēja vienkāršs veids, kā "atbrīvoties" no neērtām mātēm, sievām, meitām, mīļākajām- ieslogot Salpetrjēras garīgi slimo patversmē jeb "trako namā". Šī bija vieta, kur sieviešu "ārprātīgums" tika ārstēts nepārbaudītos veidos, eksperimentēts un visādi citādi izrādīts publikai kā "paraugdemonstrējumi", izklaidējot parīziešu garlaikoto ikdienu. Reizi gadā, kurā tiek ielūgts Parīzes sabiedrības krējums,tiek rīkota "trako sieviešu" balle, kurā ieslodzītās, saģērbušās kostīmos, tiek izliktas publiskajai apskatei. 

Reiz esi apzīmogota ar "plānprātīgās" zīmogu, nodzēst to ir praktiski neiespējams.  Interesanti, ka romānā tiek apskatīta arī otra medaļas puse, kas liek aizdomāties par sievietes upura lomu 19.gadsimta beigās. Daudzas no sievietēm, kas tikušas ieslodzītas šajā Salpetrjēras namā, savā ziņā atrada šeit patvērumu- esot prom no varmākām, seksuālās ekspluatācijas un nabadzības, viņas šeit atrada iespēju mierpilni un cienīgi pavadīt savas dienas.

 

"Trako sieviešu balle", neskatoties uz dramatisko un skaudro vēstījumu, ir rimti būvēts vēsturiski gotisks romāns ar pārdabiskiem elementiem, kas atspoguļo trauslo līniju starp neprātību un saprātu, vīriešu dominanci pār sievietēm un medicīnas aizsegu eksperimentiem. 

 

"Tikmēr, kamēr večiem būs daikti, viss pasaules ļaunums turpinās pastāvēt." (106.lpp.)

 


 

 

Tulkotāja: Zane Eniņa

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_2858DSC_2858SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading #trakosieviesuballe #zanenenina https://sandrakoka.com/blog/2022/3/viktorija-masa-trako-sieviesu-balle Thu, 17 Mar 2022 09:31:28 GMT
Zane Nuts "Latvietes nevar nemīlēt" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/zane-nuts-latvietes-nevar-nemilet Zane Nuts

"Latvietes nevar nemīlēt" 2022

 

DSC_2823DSC_2823SK

 

 

"Iespējams, mums katram ir jāpārguļ ar pasaules mēroga slavenībām, lai uzzinātu, ka arī viņu loceklis ir tikai loceklis." (346.lpp.)

 

 

Pāris gadu laikā, krasi mainot savu dzīves nodarbošanos, Zane Riekstiņa pilnībā nodevusies rakstniecībai. Savā ziņā, apsveicama ir darbošanās, nodošanās savam sapnim un nepadošanās pie pirmajām neveiksmēm. Izvairoties no ierastā ceļa- nonākt kādas izdevniecības paspārnē, Zane drosmīgi rakusies cauri grāmatas izdošanas epopejā no A līdz Ž, iesaistot tajā visu ģimeni. Šķiet lieliskākais ieguvums ir satiktie domu biedri un pārvarētie sarežģījumi, ar ko jārēķinās, kad iepazīta romantiskā rakstīšanas puse. Galu galā rakstīt un pārdot grāmatas nav viens un tas pats. Man šķiet, ka Zane nebaidās būt atklāta ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem- "take ir or leave it". Vai nu tu to pieņem vai nē. Un tieši šī atklātība laužas cauri visām, nu jau 5 Zanes grāmatām. Spēja pasmieties par sevi, nekautrēties no neveiklības un haotiski enerģiska darbošanās- tās ir īpašības kas caur pašas autores prizmu atspoguļojas arī visu romānu varoņos, neskatoties, cik dažādas tās ir.  

 

Arī "Latvietes nevar nemīlēt" tik ļoti raksturo Zani, viņas attieksmi pret lietām un spēju ienest humoru arī izmisuma pilnās situācijās, izmantojot to kā aizsargreakciju. Gaisīgums ( gan tāds, kas ir nemanāmi viegls, gan tāds, kas iet pa gaisu), atklāts humors, kurā tiek attainots ikdnienišķi neveiklais, par ko mums parasti māca skaļi nerunāt/neizrādīt ( purkšķināšana, nerātnu domu plūdums utt.) un dzirkstošs naivums- tie ir raksturojoši lielumi, kas pavada saturisko vēstījumu. Lasot pieķēru sevi pie domas, ka šis tiešām ir tāds romāns, ko starp jūras šlakatu baudīšanu, lasīt smilšu graudu piepūstā pledā, negausīgi ēdot saldējumu vienu pēc otra, tādejādi nevarot sagaidīt brīdi, kad galvenie varoņi nāks pie prāta un beidzot atradīs kopīgo ķermenisko valodu. Nav jāmeklē romantismu, seksu vai lirisko noti, ir vienkārši jālaižas lejā pa romāna slidkalniņu, nenomācot sevi ar ekspektācijām, gaidām vai priekštatiem, ko sagaidīt.

 

 

Ehh, gandrīz aizmirsu izteikt savu sajūsmu par vāku. Vāks ir ļoti, ļoti. Izlasot romānu, saprotu, ka tas lieliski attaino saturisko vēstījumu. Bet arī bez tā- krāsas, oriģinalitāte un vizuālais izpildījums neļauj atraut acis no attēla, neveltot tam sīkāko izpēti. 

 

 

"Tu esi kā uts kaunuma apmatojumā." (373.lpp.)

DSC_2848DSC_2848SK

 

 

Izdevis: SIA "NUTS Family"
 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvietesnevarnemilet #read #reading #zanenuts https://sandrakoka.com/blog/2022/3/zane-nuts-latvietes-nevar-nemilet Tue, 15 Mar 2022 19:46:29 GMT
Tamāra Horiha Zerņa "Meitiņa" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/tamara-horiha-zerna-meitina Tamāra Horiha Zerņa

"Meitiņa" 2020

Тамара Горіха Зерня

"Доця " 2019

DSC_2805DSC_2805SK

"Dzīve vispār bija pārvietojusies uz virtuālo realitāti, jo īstajā viss bija nesaprotams un baigs." (49.lpp.)

 

 

 

"-Puiši, mani dārgie, kā es jūs visus mīlu. Nāciet, sēdieties, man ir divi svarīgi jautājumi. Pirmais- kurš grib kalmārus? Man ir vesela bļoda.

Un otrais. Te būs karš. Sakiet man, lūdzami, kurā pusē jūs plānojat karot?"

 

Izrādās grāmatām, tāpat kā sezonas precēm lielveikalos vai pirmsvētku dekoriem ir attiecīgais aktualitātes laiks. Lai cik arī negribētos to atzīt (kurš gan grib slavu iegūt negatīvā aspektā), šī grāmata ir burtiski atkal iemirdzējusies saistībā ar šī brīža dramatiskajiem notikumiem, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā.

Man likās, ka es nespēšu izlasīt "Meitiņu", neskatoties uz aktualitāti un nozīmību. Un daļēji tā arī izrādījās taisnība, jo divas nedēļas nevarēju atvērt ne šo, ne arī kādu citu literāro darbu. Par ikdienas lasāmvielu vairākas stundas no vietas man kļuva interneta posti un jaunākās ziņas.

Reizē manī valdīja neliela skepse, vai pašreizējās šausmas un līdzi jušana notikumiem Ukrainā nemaldinās vērtējumā. Bet velti, eh, velti.

"Meitiņa" ir ne tikai unikāls romāns, kas balstīts uz reāliem notikumiem Ukrainā 2014.gadā, bet tam ir arī īpaša literārā vērtība. Nezinot fona stāstu, ka notikumi ir reālāki par reāliem, es teiktu, ka tas ir spriedzes trilleris, kas visskarbākos atgadījumus spēj atšķaidīt neuzbāzīgi melnā humorā. Taču te, tāpat kā vairākus tūkstošus kilometru tālāk viss notiek pa īstam, un sentimentāla cilvēcība mijas ar neiedomājamām šausmām. 

 

Es gribu teikt tikai vienu- izlasi! Šis ir patiesi iespaidīgs romāns par drosmīgo Ukrainu, kas pašlaik cīnās par visiem mums, un sarežģītā, izvēlēm, kuras jāizdara ikvienam ukrainim. 

 

 

 

Tulkotāja: Māra Poļakova

Izdevniecība: Dienas grāmata

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dienasgramata #eslasu #gramatas #meitina #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/tamara-horiha-zerna-meitina Tue, 15 Mar 2022 16:53:42 GMT
Anja Portina "Radio Popovs" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/anja-portina-radio-popovs Anja Portina

"Radio Popovs" 2022

Anja Portin

"Radio Popov" 2020

  DSC_2784DSC_2784SK

"Es runāju, un tu klausies, bet varētu būt arī otrādi- tu runātu un es klausītos. Reizēm var šķist, ka neviens neklausās, bet atceries- pasaulē vienmēr būs kāds, kurš tevi sadzirdēs. Kāds, kurš domā par tevi, kad tu aizver acis un ej gulēt." (75-76.lpp.)

 

Saldsērīga bērnu grāmata, kurā slēpjas brīnumumu notis, sapņainuma gammas un sirdssiltas cerības apakšnotis. "Radio Popovs" gluži kā tāds antanovkas ābols caur cieto mizu apdullina ar savu negaidīto skābumu, bet, jo vairāk mielojies, jo vairāk var izbaudīt visas spēcīgās garšas, kuras, savārot gardā ābolu zaptē, sniedz paliekošu emocionālu piepildījumu. 

 

Somu rakstniece Anja Portina bērnišķīgi draiskulīgā veidā un ar maģisma pieskaņu vēsta par aizmirstajiem bērniem- tādiem, kuri zaudējuši vecākus, vai dzīvo kopā ar atkarību mīlošajiem pieaugušajiem, kuri nespēj ne tikai parūpēties par savām atvasēm, bet nevar pat īsti viņus pamanīt un uztvert par personībām.

Vientulīgi pamestie bērni, kuri paši cenšas izdzīvot šajā pasaulē ir skarba tēma, taču Portina ievieš šajā skarbajā realitātē pasakas elementu, kurā dzīvo īpaši pieaugušie- tādi, kuri ne tikai rūpējas par aizmirstajiem bērniem, bet ir arī jutauši (cilvēki ar īpašām spējām uztvert bērnu nopūtas).

 

Alfrēds ir viens no aizmirstajiem bērniem, bet viņam ir palaimējies, jo viņš satiek Amandu Ābollapu, kura ir gatava parūpēties par viņu. Pie viņas uzturoties, Alfrēds atklāj vecu radioraidītāju un nolemj izveidot savu radio programmu, kurā uzrunā citus tādus pašus aizmirstos bērnus...

 

Grāmata paredzēta skolas vecuma bērniem, bet tajā pat laikā arī pieaugušie šeit var atrast īpašo maģisma dzirksti, kas iedegs alkas pēc sirsnīgākas, draudzīgākas un laimīgākas pasaules. Lai arī grāmatas varoņi un notikumi ir autores fantāzijas auglis, A.S.Popovs ir reāla persona, kurš izgudroja radio. 

 

3.7

 

 

Tulkotāja: Anete Kona

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_2794DSC_2794SK

]]>
(SANDRA KOKA) #anjaportin #blogs #book #bookstagram #eslasu #finland #gramatas #janarozes #janisroze #radiopopovs #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/anja-portina-radio-popovs Thu, 10 Mar 2022 10:29:52 GMT
Hilarija Mantela "Vilku nams", "Ievediet nelaiķus" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/hilarija-mantela-vilku-nams-ievediet-nelaikus Hilarija Mantela

"Vilku nams" 2018

 "Ievediet nelaiķus" 2022

 

 

Hilary Mantel

"Wolf Hall" 2009

"Bring Up the Bodies" 2012

Black & Grey Luxury Black Friday Sale Instagram PostBlack & Grey Luxury Black Friday Sale Instagram Post

DSC_2494DSC_2494SK

 

DSC_2771DSC_2771SK

 

Mēģinot ielauzties "Vilku nama" kambaros, es saskāros ar apziņu, cik gan maz zinu par vēsturi un nozīmīgākajiem notikumiem. Hilarija Mantela ieveda mani šķietami pilnīgi svešā pasaulē- precīzāk sakot- 16.gs. Anglijas karaļa Henrija VIII galmā, kur valdīja mežonīgi likumi- jebkurš no galma pārstāvjiem, neskatoties uz dižciltīgo statusu vai varas pārstāvniecību, jebkurā brīdī varēja krist nežēlestības bezdibenī un zaudēt visu- īpašumus, titulus un pat dzīvību. 

 

Lai arī varētu likties, ka katru no šīm grāmatām var lasīt atsevišķi, ieteiktu tās tomēr lasīt kopā, lai saprastu notikumu secību un vēlākās sekas, mainoties situācijai. Hilarija Mantela savā vēsturiskajā triloģijā ieved lasītāju Anglijas karaļa Henrija VIII galmā 16.gs., bet, tā vietā, lai pievērstu uzmanību augstdzimušajam karalim, autore ir izmantojusi viltīgu paņēmienu- par centrālo varoni ieceļot neparastu un pretrunīgi vērtētu personību Tomasu Kromvelu. Savā ziņā, skatoties caur Kromvela pagātni un ceļu līdz varas postenim galmā, tiek attainoti arī politiski, reliģiski un vēsturiski svarīgākie notikumi.

Uzaudzis nabadzīgā ģimenē, bērnībā cietis no vardarbīgā tēva, Tomass Kromvels soli pa solim nonāca paša karaļa Henrija VIII paspārnē, kur manipulējot, ietekmējot un virzot sev vēlamus ambiciozus lēmumus, darbojās kā karaļa padomnieks. Ņemot vērā Kromvela necilo izcelšanos, viņa nokļūšana diplomātiski politiskajā postenī pašam karalim, jau vien ir vērā ņemama. 

 

Šī nav parastā izklaidējošā vai viegli lasāmā literatūra- es teiktu, ka šīs grāmatas ir paredzētas pieredzējušam lasītājam, kurš ir izslāpis pēc kaut kā pamatīga, klasiskām vērtībām būvēta un dižmanīga literatūrā. Piedevām- šādam pacietīgam literatūras gardēdim, kurš nebaidās no cietiem riekstiņiem, ir jābūt lielam vēstures mīlim, jo laikmeta un politiski ģeorgrāfiskais atspoguļojums šeit ir dominējošais.

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, vēsturiskos robus var ātri labot googlējot interneta dzīlēs, lai spētu iemanīties galveno varoņu ( un to no tiesas ir daudz) labirintos, drīz vien pārliecinoties, ka galms viens vienīgs ģimenes mudžeklis vien ir- galu galā, lai saglabātu varas ietekmi, precēšanās ar tuvākiem un tālākiem radiniekiem bija standarta prakse. 

Jāatzīstas, ka ielasīšanās "Vilku namā" man gāja ar zināmām pūlēm, klupieniem un nosvīdušu muguru, turpretim "Ievediet nelaiķus" jau bija kā atkaltikšanās ar kaut ko pazīstamu- galu galā varoņi un galma dzīve vairs nelikās tik nezināmi sveša un nesaprotama.

Vislielākā interese man bija saistībā ar sieviešu lomas attainošanu. Cik gan bezpalīdzīga un beztiesīga šajā skarbajā laikmetā bija sieviete- pat neskatoties uz augsto vietu galmā. Sieviete tikai kā politisks rīks, lai nostiprinātu ambīcijas. Sieviete kā gaļas gabals, kuras vērtību nosaka piedzemdēto bērnu dzimums. Henrija VIII sieva, nespējot dāvāt karalim vīriešu kārtas pēcnācēju, zaudēja savu statusu, piedevām vēl pārcieta pazemojumus, taisnojoties par savu šķīstību pirms precēšanās. Nemaz nerunājot par emocionālo traumu, ar ko nācās saskarties sievietēm 16.gs., zaudējot neskaitāmus mazuļus slimību dēļ.

Interesanti, ka šajās grāmatās Mantela apraksta arī neparasto slimību ( tik pazīstami skatoties no mūsdienu skatu punkta, saistībā ar COVID), kad karaļvalsti apsēda mistiskā "svīšanas slimība" (Swetting sickness). 

 

Mantela savai triloģijai piegājusi ar skulptruozu precizitāti, vairāk kā piecus gadus vācot informāciju par laikmetu, katra varoņa biogrāfiju un sīkām laikmeta un vietas detaļām, vēloties lasītājam pasniegt pēc iespējas precīzāku vēsturiskā romāna aprakstu. Iespējams, ka vēsturnieki ir tie, kas romānos pamanīs neprecizitātes, bet man kā vienkāršai lasītājai neatliek nekas cits kā uzticēties rakstnieces godprātībai un precizitātei.

 

 

Un kā ar grāmatu nosaukumiem?! Arī tiem ir sava nozīme.  Nosaukums "Vilka nams" saistīts ar latīņu teicienu ""Homo homini lupus"- Cilvēks cilvēkam vilks- apzīmējot bīstamās attiecības laika posmā, kurš tiek minēts grāmatā.  Savukārt otrā daļa "Ievediet nelaiķus" saistīts ar apzīmējumu tiesā, kurā tiek ievesti apsūdzētie valsts nodevībā- uzskatot, ka sabiedrības acīs viņi ir jau zuduši- miruši. 

 

Hilarija Mantela par šīm grāmatām saņemusi neskaitāmus apbalvojums, tai skaitā arī Bukera balvu. Piedevām ne tikai vienreiz, bet divreiz- ierakstoties vēsturē kā pirmā sieviete, kas šo prestižo balvu saņēmusi divas reizes. 

 

Lai paspilgtinātu izlasīto vai vieglāk saprastu galveno varoņu atiecības un mijiedarbību, ir iespējams noskatīties 2015 gadā veidoto BBC 6 sēriju seriālu, ar tādu pašu nosaukumu "Wolf Hall", kurš ir uzņemts pēc abām pirmajām grāmatām. Arī es ļāvos augsti novērtētā seriāla šarmam, kas man palīdzēja salikt pa plauktiņiem neskaitāmos tēlus.

 

 

Pēc lielajiem panākumiem gan no kritiķiem, gan lasītājiem, Hilarija Mantela 2020 gadā laida klajā triloģijas pēdējo daļu " The Mirror & the Light", kas spriežot pēc auditorijas novērtējuma goodreads.com platformā, ieguvusi augsto vidējo novērtējumu- 4.39 (29.000 lasītāju vērtējums).

 

Jāuzteic tulkotājas Karīnas Tillbergas veikums- šis ir viens pamatīgs darbs, ne tikai apjomā, bet arī saturiski, tulkot šīs grāmatas noteikti bija arī profesionālais izaicinājums. 

 

 

Tulkotāja: Karīna Tillberga

Izdevniecība: Zvaignze ABC

 

DSC_2483DSC_2483SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #hilarymantel #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/3/hilarija-mantela-vilku-nams-ievediet-nelaikus Tue, 08 Mar 2022 15:05:25 GMT
Jūns Kore Roke "Ledus" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/juns-kore-roke-ledus Jūns Kore Roke

"Ledus" 2022

 

John Kåre Raake

"Isen" 2019

DSC_2752DSC_2752SK

""Mēs varam izlikties, ka tas tā nav, bet cilvēce ir tārps, kas graužas arvien dziļāk zemes dzīlēs. Dzīvo, lai ēstu un dirstu. Ja Everestā būtu atklāts zelts, es šaubos, vai šodien kaut kas vēl būtu atlicis no kalna, kurā kāpt."" (254.lpp.)

 

Kad scenāristiem ļauj rakstīt pašiem savu romānu, tad pogas tiek spiestas pareizā secībā, lai lasītājs nepaguris nespētu atrauties no darba. Ne mazāk un vairāk- sajūtas, kā skatoties asa sižeta filmu, kurā katra epizode pārslēdzas pašā interesantākajā momentā, lai nebūtu iespējams garlaikoties. 

"Ledus" ir norvēģu spriedzes trilleris, kas pamatīgi kutina nervu galus. Arvien vairāk novērtēju autoru triku trilleru nodaļas veidot tik īsas, ka "vēl tikai nodaļu" pārvēršas par simtiem izlasītu lappušu, neredzot neko no tā, kas notiek apkārt. 

 

Vai spēj iedomāties nomaļāko pasaules nostūri?! Tādu, kur nevar saprast, kas ir bīstamākais noziedznieks- polārlācis, ledus okeāns vai kolēģis?! Anna Eune ar kolēģi profesoru Sakariasenu kādā izpētes ekspedīcijas polārajā naktī pamostas no tālumā izšautas signālraķetes. Dodoties izmeklēt notiekošo ķīniešu nometnē, viņi atklāj, ka gandrīz visa apkalpe ir nogalināta. Ārā plosās stindzinoša sniega vētra, pēc palīdzības vēl jāgaida vairākas stundas, bet slepkava ir tepat blakus....

 

Trilleru galvenais uzdevums ir turēt lasītāju spriedzē, pat, ja tas viss šķiet jau kur lasīts un paredzams (prātā nāk Dena Brauna "Deception point", un, protams, protams, lielvalstu politiskie izgājieni) "Ledus" manu interesi sastindzināja no pirmās lapas līdz pēdējai- ņemot vērā šo faktu, es nespēju likt mazāk kā 4 zvaigznes. Esmu uzķērusies uz Juna Kores Rokes prasmīgā scenārista āķa un ar nepacietību gaidīšu ekranizēto versiju. Bonuss visam sižetam, protams, ir skarbā vidiene, kas katra neveiksmīga vai nepārdomāta soļa dēļ, var nogalināt. 

 

 

 

Tulkotāja: Māra Valpētere

Izdevniecība: Latvijas Mediji
 

DSC_2741DSC_2741SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #isen #johnkareraake #latvijasmediji #ledus #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/juns-kore-roke-ledus Sun, 06 Mar 2022 12:25:24 GMT
Italo Kalvīno "Palomars" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/italo-kalvino-palomars Italo Kalvīno

"Palomars" 2022

Italo Calvino

"Palomar" 2002

DSC_2557DSC_2557SK

"Viņš nolemj, ka ķersies pie ikkatra savas dzīves mirkļa aprakstīšanas un, kamēr nebūs visus aprakstījis, vairs nedomās, ka ir miris." (109.lpp.)

 

Cik gan daudz mūsu domas, emocijas var ietekmēt apkārt notiekošais, ne velti saka, ka katrai grāmatai ir savs laiks un attiecīgais noskaņojums, lai darbs nevis nonīktu zem nesaprašanas plaukstas, bet gan atvērtu pilnīgi jaunu dimensiju.

 

Pozitīvi uzlādēta no būšanas kopā ar savu ģimeni, pilna radošas enerģijas un caur sniega kalniem jūtot pukstam vārgu pavasari, es ļāvos itāļu autora Italo Kalvīno neparastajam literārajam darbam "Palomārs". Esot pazīstama ar viņa "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks", es ar interesi vēroju savas sajūtas, vai šoreiz man izdosies atkost itāļa domu kosmosu. Pārdomu filozofējumi, pārspriedumi, tekststāsti- sauc to kā gribi, Kalvīno caur galvenā varoņa sajūtu, emociju un prāta prizmu spēlējas ar cilvēciski ārpasaulīgiem un iekšpasaulīgiem novērojumiem, spējot atklāt milimetrīgas nianses, kas reizē atklāj iekšējās balss spēku, šaubas un nostāju.

 

"Kas var būt stabilāks par neesamību?" (43.lpp.)

"Palomārs" pielavās un iepatīkas ar savu cilvēcisko vājumu, inteliģentu humoru un smalkjūtīgu dzīvesgudrību. 27 piezīmes sadalītas nodaļās, katrā iekļaujot vizuālo pieredzi, antropoloģiskos un kultūras elementus, kā arī filozofiskās prāta dimensijas. No vieglas noskaņas un humoristiskām detaļām, darbs ievirzās vairāk mediatīvās pārdomās par dzīves jēgu un iespēju to ietekmēt.

 

Un tad ikdiena tiek pārrauta 24.02, kad Krievija iebrūk Ukrainā. Viss liekas tik nesvarīgs, emocijas pārņem prātu. Lai arī lasīšana ir mana terapija, es dienām nespēju pat pieķerties grāmatām. Tā vietā attopos, ka neskaitāmas stundas lasu ziņu ierakstus un raudu par redzēto. Pēc vairākām dienām es mēģinu pabeigt pēdējos "Palomāra" ierakstus un teksts burtiski lasās savādāk. Tik īsā laikā tik daudz kas ir mainījies...

 

 

"Tāpēc nav nekā, ko mēs varētu iemācīt: to, kas visvairāk līdzinās mūsu pašu pieredzei, mēs nekādi nevaram ietekmēt, bet tur, kur jau ir mūsu ietekmes nospiedumi, mēs neprotam sevi atpazīt." (92.lpp.)

 

"Palomars" ir inteliģenti vieda grāmata, ko baudīt pa maziem malkiem, gluži kā stipru esspresso, kuram vēlams virsū uzdzert ūdeni, lai lēnām uzsūktu izlasīto šūnu līmenī

 

 

Tulkotāja: Dace Meijere 

Izdevniecība: Jāņa Rozes Apgāds

 

DSC_2544DSC_2544SK DSC_2576DSC_2576SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #bookstagram #eslasu #gramatas #italokalvino #janisroze #palomars #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/italo-kalvino-palomars Wed, 02 Mar 2022 11:56:46 GMT
Agnese Gabriela "Paldies, mesjē Dior!" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/agnese-gabriela-paldies-mesj-dior Agnese Gabriela

"Paldies, mesjē Dior!" 2022

 

Agnès Gabriel
Merci, Monsieur Dior

 

DSC_2686DSC_2686SK

Selestīna, kas uzaugusi Francijas piekrastē, spītējot savam liktenim, nolemj pamest līgavaini, lai atsauktos klasesbiedrenes vēstulei, kura pārcēlusies uz romantisko Parīzi. Daudz nedomājot, viņa sakrāmē somas un nonākt lielpilsētas dzīvē, kura vilina ar grezniem skatlogiem, modīgiem parīziešiem un vilinošiem sapņiem par skaistu nākotni. Meklējot darbu, Selestīna nonāk Kristiāna Diora mājvietā, kur tiek pieņemta par mājkalpotāju. Taču virtuve un putekļu kārta nav vienīgais, ko lemts iepazīt drosmīgajai francūzietei. Mesjē Diors pateicoties Selīnas virtuozajai jauneklībai, kas ienes viņa dzīvē jaunas vēsmas un radošo garu, spēj Dior modes namu aiznest līdz slavas alejai arī ārpus Francijas. Taču dzīve jau nav viens vienīgs ateljē, greznas kleitas un žilbinošas modes skates, tajā nākas arī vilties un sastapties ar cilvēkiem, kuri pieviļ.

 

Vācu autore Agnese Gabriela ir radījusi romantisku pasaku par lauku meitenes Parīzes iekarošanu, kurā slavenais modes mākslinieks Kristiāns Diors tiek parādīts  ne tikai kā pedantisks un dzelžains augstās modes radītājs un biznesmenis, bet arī kā vienkāršs, laipns un gādīgs pilsonis, kuru iedvesmo nesamākslotais, vienkāršais, kā arī normandiskais. 

 

Grāmata, kas nepretendē uz dokumentālu darbu, vai detalizētu dzīves aprakstu Dior slavinātājiem. Tā ir izklaidējoša literatūra, kas sarakstīta vieglā, liegā valodā, aicinot ļauties sapņiem, uzdrīkstēties stāties pretī noteiktajām normām, kā arī iemācīties baudīt dzīvi, kāda tā ir.

 

Tulkotāja: Sinda Krastiņa

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_2697DSC_2697SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/agnese-gabriela-paldies-mesj-dior Thu, 24 Feb 2022 12:13:06 GMT
Una Taal, Kristīne Kutuzova "Ziemeļmeitas kods" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/una-taal-kristine-kutuzova-ziemelmeitas-kods Una Taal, Kristīne Kutuzova

"Ziemeļmeitas kods" 2021

DSC_2645DSC_2645SK

 

Būt par sievieti ir reizē izaicinoši un jaudīgi- tajā visā ir kāds mežonīgs spēks, kurš nes sev līdzi paaudžu kodu.

 

Viens no labākajiem projektiem, kas pēdējos gados radīti Latvijā, kombinējot divas spēcīgas naratīvu līnijas- melnbalto fotogrāfiju un stāstu. Lai arī centrālais tēls ir sieviete ar saknēm ziemeļos, grāmata ar nodomu radīta bilingvāli- laviešu valodai un angļu valodai pastāvot līdzās, ņemot vērā, cik tālu pasaulē ir aizsniegušās ne tikai saknes, bet arī ziemeļu lapotņu atzari. 

"Ziemeļmeitas kods" vizuālais noformējums, simboliskās detaļas, īpašās nianses un unikalitāte ir tikpat spēcīgs kā grāmatas varones.

 

"Katrā no fotografētajām sievietēm ir maza mūsu daļiņa, vai tas, ko vēlamies redzēt sevī. Apskatot kopumu, var nojaust, kādas esam. Pirmais, kas nāk prātā, ir rūdītas, pat norūdītas, ļoti stipras, varošas. Cēlas, skaistas, viedas, spītīgas, pārliecinātas vai reizēm ne tik ļoti. Ļoti dažādas, ar lielu mīlestību pret savu zemi, vietu, kurā dzīvojam." (36.lpp.)

 

 

Šī grāmata paredzēta "Visām sievietēm, kuru kods nodots mums paaudžu paaudzēs." (34.lpp.)

 

 

Ļoti patika arī pievienotā aizkadru sadaļa, ļaujot ielūkoties projekta tapšanā. Un mazliet arī saprast šī divus gadus veidotā projeketa apjomā. Nespēju iedomāties, kā no katras fotosesijas autores spēja izvēlēties tikai vienu vienīgo ( ar atsevišķiem gadījumiem iekļaujot papildonošas detaļu foto), ko iekļaut grāmatā. Ar fotosesiju procesā iegūtajām fotogrāfijām noteikti sanāktu materiāls vēl 10 grāmatām. 

 

 

www.hernothernroots.lv

Izdevējs: Ziemeļmeitas kods

DSC_2607DSC_2607SK DSC_2612DSC_2612SK DSC_2620DSC_2620SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #fotografija #gramatas #mynorthernroots #read #reading #ziemelmeitaskods https://sandrakoka.com/blog/2022/2/una-taal-kristine-kutuzova-ziemelmeitas-kods Sun, 20 Feb 2022 08:19:07 GMT
Sintija Lazdiņa "Latviešu dzemdību stāsti" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/sintija-lazdina-latviesu-dzemdibu-stasti Sintija Lazdiņa

"Latviešu dzemdību stāsti" 2022

DSC_2445DSC_2445SK

Piedzimšanas stāstos slēpjas tik daudz maģiskuma, brīnumainā un reizē neizskaidrojamā. Tik daudz mītiskā, noslēpumainā un idealizētā. Un tajā pat laikā dzemdības, lai arī cik intīms un privāti individuāls process tas nebūtu, tās ir arī fizioloģisks process, kas ir tālu no romantizētā un izfantazētā. Lai cik daudz arī nebūtu izlasīts, dzirdēts un redzēts, dzemdību stāsti katrai sievietei ir neatkārtojama pieredze, ko nekādi nav iespējams paredzēt vai izplānot. 

 

Sintijas Lazdiņas izveidotajā grāmatā "Latviešu dzemdību stāsti" sievietes ir uzticējušas savus intīmos un personīgos dzemdību stāstus- parādot, ka katrs no tiem ir unikāls un šo pieredzi nav iespējams atkārtot. 

 

Esot gaidībās, it sevišķi, ja tas ir pirmais bērniņš, daļa sieviešu nevēlas ietekmēties no citu pieredzes, dažkārt baidoties, ka negatīvā pieredze var vēl vairāk sabaidīt pirms neizbēgamā notikuma. Citas gluži pretēji meklē forumos un interneta dzīlēs pēc iespējas vairāk informācijas, mēģinot uzsūkt sevī arvien vairāk dažādas pieredzes, lai reālistiskāk apzinātos gaidāmo. Lasīt vai nelasīt citu pieredzi- tas ir jāizvērtē individuāli, es piederu pie tām sievietēm, kuras ar interesi iepazīstas ar citu pieredzēto.

 

Grāmata, kas aktuāla konkrētā dzīves posmā. Grāmata, ko nevajag lasīt viengabalaini, bet pa mazam kriksītim, pa īsajam stāstiņam, lai nepārsātinātos ar milzu informāciju. Grāmata, kas neaicina salīdzināt, bet dalās tik neatkārtojami dažādajā dzemdību pieredzē, ietverot ne tikai pozitīvo, bet arī sarežģīto dzimšanas ceļu. 

 

Bonuss- ietverta paskaidrojošā informācija par dažādiem medicīniskiem terminiem, kā piemēram- preeklempsija, pēcdzemdību depresija, dūla, dzemdību sāpes utt.

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latviesudzemdibustasti #read #reading #sintijalazdina https://sandrakoka.com/blog/2022/2/sintija-lazdina-latviesu-dzemdibu-stasti Sat, 19 Feb 2022 18:33:18 GMT
Janne Tellere "Nekas" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/janne-tellere-nekas Janne Tellere

"Nekas" 2015

 

Jane Taller

"Intet" 2000

DSC_2681DSC_2681SK

"Katra diena bija tāda pati kā nākamā. Un, kaut arī mēs visu nedēļu gaidījām nedēļas nogali, arī tā, vienalga, vienmēr bija vilšanās, un tad jau atkal pienāca pirmdiena, un viss sākās no sākuma, un tāda bija dzīve, ne citāda." (161-162.lpp.)

 

Viena no strīdīgākajām bērnu grāmatām, kādu esmu lasījusi. Rakstniece savu literāro darbu "Nekas" gluži kā dzīvu gaļas miesu izlikusi priekšā plēsējiem un tie ņemas to plosīt, rīt un kauties, lai pārvilktu lielāko kumosu savā pusē. Lai uzkurinātu cīņas garu, tiek piemests arvien vairāk asiņu līdz galu galā liekas, ka viss parvērties par asiņainu ringu. Provocējoši un baismīgi. Grāmatas jēgu jau nevar iegūt, tā vai nu ir vai nu nav, tieši tikpat nejēdzīgi, cik milzīgu jēgu mēs šeit varam saskatīt.

Viena no grāmatām, kuras jēga man burtiski iedrāzās klēpī un lika apšaubīt visus priekštatus par esību, morālo būtību, svētumu un humānisko sagrāvi. Lielisks darbs pats savā šaušalīgajā būtībā. Amorāli graujošs, destruktīvi plosošs un ētiski traumējošs. 

 

Nespēju iedomāties, ka šis darbs būtu radīts mūsu sabiedrībā, kur sirdstriekas tiek iemantotas no purkšķu grāmatu lasīšanas un pieteikts karš izglītības sistēmai pēc jebkāda mēģinājuma iepazīstināt jauno paaudzi ar savādāko. Nevar gluži teikt, ka atvērtā rietumeiropa pieņēma šo izaicinošo darbu atplestām rokām, bet galu galā, starp aizliegumiem lasīt un atteikšanos izplatīt, "Nekas" tika atzīts par labāko romānu bērniem Francijā, bet Vācijā atradās pārdotāko grāmatu topa augšgalā. 

 

Viena no labākajām bērnu grāmatu īpašībām, ir iespēja runāt metaforās, savukārt pats lasītājs ir tas, kurš pieņem, kā un ko iztulkot caur rakstnieka radīto. Vismaz tā es sev meloju. Es nespēju neredzēt metaforas. Savādāk stāsts ir pārāk traumējošs.

 

"Nekas" nevar atstāt vienaldzīgu- kad visas pagales izdegušas un kabatā palikusi vien mazītiņa sērkociņkastīte ar jēgpilniem pelniem, paliek tikai viens jautājums- vai  jēgai pašai par sevi ir jēga?!

 

 

"Jēgu nevar pārdot. Vai nu tā ir, vai arī tās nav." (169.lpp.)

 

 

Tulkojums: Inga Mežaraupe

Izdevis: A&A Vision
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #denmark #eslasu #gramatas #jannetellere #nekas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/janne-tellere-nekas Sat, 19 Feb 2022 17:08:51 GMT
Iveta Troalika "Tūlīt paliks labāk" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/iveta-troalika-tulit-paliks-labak Iveta Troalika

"Tūlīt paliks labāk" 2021

DSC_2431DSC_2431SK

"Mums ir tāda kā neredzama saitīte pa vidu. Pat ja es negribu, es tik un tā eju pie viņa." (104-105.lpp.)

 

Pieaugšanas vecums (variet to saukt par trauksmaino pusaudžu vecumu) ir tik sensitīvs, nervu galiem atkailināts un postošs. Vecums, kad palikt vecāku siltajā azotē gluži vienkārši nav iespējams, bet māka izdzīvot plašajā pasaulē ir tik nepārliecinoša. Brīžos, kad mazais pieaugušais šķiļas laukā no bērnības čaulas, pat vislielākais plēsējs var maldīgi tikt pieņemts kā glābējs. Pieaugšanas vecums ir tik kontrastaini melnbalts, un pasaules dalīšana šaha lauciņu toņos nebeidzas ar  apkārtējiem. Vislielākie tornado plosās dziļi iekšienē, mēģinot apklusināt savu sargājošo intuīciju. 

 

Iveta Troalika gluži kā ar zivju ķidāšanas nazi uzšķērž pusaudzības trauslo virskārtu un urķējas tumšajās iekšās, lai izvilktu gaismā postošo attiecību sintēzi. Var jau teikt, ka tā ir grāmata pusaudžiem, bet varoņu vecums, vide vai viedums šeit nespēlē nozīmīgāko lomu. Toksiskas attiecības nešķiro briedumu vai pieredzi, ar laiku tās vienīgi var iegūt vēl rafinētāku un sarežģītāku veidolu, it sevišķi, kad vēlāk tiek iesaistīti bērni un īpašums. 

 

Emocionāla, fiziska un seksuāla vardarbība, mobings, narkotiku lietošana, toksiskas attiecības ir tikai dažas no tēmām, ko autore apraksta romānā "Tūlīt paliks labāk". Ir brīži, kuros gluži kā meksikāņu seriālus skatoties gribas kliegt galvenajai varonei "Bēdz", labi apzinoties, ka ir tik viegli būt skatītājam (lasītājam) no malas. Es pazīstu bailes, kad šķiršanās kaislē tev draud, ka griezīs vēnas, solot pašnāvības draudus novelt uz manas dzīves sirdsapziņu. Kad tev ir 16 un skaidrais prāts starp mācībām cīnās ar rozā brillēs iestrēgušu emocionālo pusi. Kad viss liekas tik ārpasaulīgi apokoliptisks- it kā šodiena būtu pēdējā diena un nekas cits ārpus tavas dzīves epopejām vienkārši nepastāv. 

 

Troalika ir spējusi pusaudžu stāstu aiznest līdz pieaugušo auditorijai, ar cerību, ka atradīsies līdzcilvēki, kuri saodīs toksisko attiecību indi pa gabalu un spēs būt līdzās, lai apturētu postošo iedarbību, pirms tā paralizējusi pēdējās sapņu paliekas. 

 

"Viņi grib pazemot un mocīt, klusiņām, nemitīgi, lai nepaliek zilumi, lai nav rētu, lai nekas nav pierādāms. Viņi grib, lai es raudu. Lai es izsmērējos pa grīdu, lienu uz vēdera un bēgu." (296.lpp.)

 

 

4 zvaigznes

Izdevniecība: Apgāds Mansards

DSC_2423DSC_2423SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #ivetatroalika #mansards #read #reading #tulitpalikslabak https://sandrakoka.com/blog/2022/2/iveta-troalika-tulit-paliks-labak Thu, 17 Feb 2022 20:45:16 GMT
Anna Krasiļščika "Klau, aizbrauksim uz Unalašku" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/anna-krasilscika-klau-aizbrauksim-uz-unalasku Anna Krasiļščika

"Klau, aizbrauksim uz Unalašku" 2022

 

Анна Красильщик

"Давай поедем в Уналашку" 2020

DSC_2343DSC_2343SK

"Ar pieaugušajiem tā vienmēr: kaut ko pasaka, bet paši nesaprot, ko tas nozīmē." (70.lpp.)

 

"Klau, aizbrauksim uz Unalašku"  stāstā ir kaut kas bērnišķīgi naivs, gluži kā ticēšana zobu fejām, Lieldienu zaķiem, kas nes šokolādes olās vai Ziemassvētku vecītim.  Un iespējams, tieši šī nodošanās ticēšanai pieder pie lietas arī ģimenes noslēpumu atklāšanai. Aiz dzīvesskumjās realitātes, kurā bērns uzaug sieviešu pasaulē, reizē mācoties visu jauno šķirtajā ģimenē, tēlos caurcaurēm virmo gaisīga labestība, sapņaina vienkāršība un naiva ticība, ka gadu desmitiem noslepenotās puspatiesības iespējams atšķetināt, ja vien ir elementāra vēlme tās atklāt. 

 

Krievu autore Anna Krasiļščika, kura pati iedvesmojusies no tādiem bērnu literatūras šedervu radītājiem kā Ulfs Starks, R.Dž. Palasio un Marijas Parras, uzbūrusi sirsnīgu pasaku, kurā par pamatvērtību tiek atzīts sirds siltums, dvēseliskums un aizkustinājums. 

 

Mana paaudze uzauga ar "..aizved mani uz Munameģi" sapni, kas gluži kā mistisks solījums, iegūlās prāta apziņā. Iespējams, ka tagadējā paaudze ilgosies pēc mītiskās kalnu ieskautā ciematiņa Unalaškas, kaut kur salas vidū.

 

Šis ir mīlīgi aizkustinošs stāsts, kurā mīlestība un sirsnība virmo kā brīnumsvecītes dzirkstelītes.

 

 

 

Ilustrācijas: Kasja Deniseviča

Tulkotāja: Inga Kalsberga

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_2352DSC_2352SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #annakrasilscika #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #klauaizbrauksimuzunalasku #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/anna-krasilscika-klau-aizbrauksim-uz-unalasku Mon, 14 Feb 2022 13:30:23 GMT
Inita Sila "Tango ar diviem misteriem V*" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/inita-sila-tango-ar-diviem-misteriem-v Inita Sila

"Laimes meklētājas dienasgrāmata.

Tango ar diviem misteriem V*

(Vēzi un vīrieti)" 2020

 

DSC_2370DSC_2370SK

"Pie mums no krūts vēža mirst gandrīz 500 sieviešu gadā, kas ir vairāk nekā visi bojāgājušie uz ceļa, noslīkušie un nodegušie kopā." (217.lpp.)

 

Lai cik arī naivi un vienkārši tas neizklausītos, vienīgais ko patiesi mēs visi dzīvē vēlamies- ir būt laimīgi. Dažkārt, lai atrastu pareizo formulu, kas ļauj patiesi pilnasinīgi izbaudīt ikdienu, nākas iziet lamatu labirintus. Šī ir ļoti intīma dienasgrāmata, kurā autore Inita Sila uzdrošinājusies dalīties ar lasītāju (svešinieku) ļoti senstitīvā un smagā dzīves posmā. 

 

"Ja mans stāsts izglābtu kaut vienu sievieti no regulārajām vizītēm onkoloģijas nodaļā, es jau būtu izdarījusi ko labu." (246.lpp.)

Tas ir drosmīgs lēmums- atklāti parādīt sevi atkailinātu, vāju, apjukušu, ne visi ir gatavi šādos brīžos par to runāt ar tuvajiem, vēl mazāk gatavi par to runāt publiski. Bet tieši šāda dalīšanā pieredzē (un nevis padomos) daudziem, jo daudziem, it sevišķi tiem, kuri paši iet cauri krīzes situācijām, vai ir klātesoši tuvo cilvēku traģēdijām, tas var palīdzēt saprast savas emocijas, un padarīt šādas tēmas par normālām, nevis noklusinātām tabu tēmām.

Diagnoze vēzis ir tik biedējoša. Katram saslimušajam ir savs veids un pieredze, kā pārdzīvot un izdzīvot šo šokējošo diagnozi. 

Bet šī grāmata nav tikai par vēzi- mīlestība, sevis pieņemšana un iemīlēšana ir visaptveroša un transformējoša. Inita ir tik ēteriska, ezotēriska un maiga būtne, lasot šo sava veida terapisko dienasgrāmatu, kurā tiek daudz pētīts, atklāts, iepazīts, ir savā ziņā duāla pieredze- no vienas puses iedvesmojoši, no otras puses man liekas, ka esmu pārkāpusi kādu privātu robežu, slepus ielūkojoties svešinieka intīmajā teritorijā. Tik daudz ko pārdomāt, izjust un līdzpārdzīvot.

 

Paldies Initai, ka viņa dalījusies ar savu pieredzi!

 

"Man bija jāsaslimst ar vēzi, lai mani pirmo reizi mūžā bildinātu!" (189.lpp.)

DSC_2375DSC_2375SK
 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #gramatublogs #intitasila #read #reading #vēzis https://sandrakoka.com/blog/2022/2/inita-sila-tango-ar-diviem-misteriem-v Sun, 13 Feb 2022 16:59:17 GMT
Sigri Agnēte Hansena "Tu redzēji?" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/sigri-agnete-hansena-tu-redzeji Sigri Agnēte Hansena

"Tu redzēji?" 2021

 

Sigrid Agnethe Hansen

"Ser du dette" 2020

DSC_2404DSC_2404SK

DSC_2399DSC_2399SK

Norvēģu izdevuma grāmatas vāks lasītāju uzrunā bez aplinkiem- to rotā kaila pusaudze, kura kautri aplūko sevi spogulī. "Tu redzēji?" galvenā varone, ļāvusies vienaudža uzmanības apliecinājumiem, aizsūta viņam savu kailfoto. Viss sabrūk dienā, kad uzplaukušās jūtas izrādās ilūzija, jo valdzinošais puisis Annas kailfoto ir izsūtījis visai skolai. Kā iespējams dzīvot tālāk?
 

 

Tik ļot, ļoti aktuāla tēma. Tik samilzusi problēma, kurai īsti nav izstrādātas likumiskās aizsardzības tiesības. Bet tik ļoti gaiša grāmatiņa, kas galu galā vieš cerības, ka dažkārt problēma, kas uzvēlusies kā smags darvas mākonis, paver ceļu uz ko daudz pilnvērtīgāku un sirsnīgāku. 

 

Internets ir daļa no mūsu ikdienas, diemžēl ar visu jauno, ko mūsu paaudze iepazīst daudz lēnāk kā jaunieši, nāk līdz arī tumšā puse, kurā ir tik daudz ļaunuma, ka nav iespējams to sagūstīt. Interneta drošība ir maldīgs jēdziens, pavisam droši ir tikai to nelietot, viss pārējais ir kā mūžības strūklaka, kurā samestas personīgās dzīves monētas, kuras nekādi nav iespējams vairs atgriezt atpakaļ. 

 

Šī mazā, pusaudžiem adresētā grāmata runā par interneta postošo ietekmi, brīžos, kad tiek izdarīti neapdomāti lēmumi. Un es pat negribētu teikt, ka tikai jaunieši ir tie neapdomīgie, arī pieaugušie internetu uzlūko ar naivām acīm, līdz galam neizprotot mānīgos akačus, kuros tik neapdomīgi iekrist. It sevišķi, kad esi iemīlējies vai vienkārši alksti tuvības.

 

Man gribētos domāt, ka vecāku rīcība, Annas spēja saņemties un tālākā rīcība ir kā anotācija, pēc kuras vajadzētu vadīties šādā traumatiskā notikumā. Tas gaisīgais vieglums, kas mijas cauri nežēlīgi skarbajai tēmai, ir apņemošs. Protams, man pakausī visu laiku dun tie stāsti no reālās dzīves, kur jaunieši pēc šāda pazemojuma atņem sev dzīvību, kļūst atkarīgie, nepabeidz skolu vai vienkārši nespēj vairs dzīvot normālu dzīvi. Bet tieši šīs grāmatas spēja stāstu padarīt pozitīvu, ļauj ticēt, ka ir cerība sakārtot savu dzīvi pēc pazemojuma.

 

4 zvaigznes

 

 

Tulkojums: Jolanta Pētersone

Izdevniecība: Liels un mazs

 

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lielsunmazs #read #reading #turedzeji https://sandrakoka.com/blog/2022/2/sigri-agnete-hansena-tu-redzeji Sun, 13 Feb 2022 15:26:46 GMT
Anna Auziņa "Mājoklis Terēzes dienasgrāmata" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/anna-auzina-majoklis-terezes-dienasgramata Anna Auziņa

"Mājoklis Terēzes dienasgrāmata" 2021

DSC_2315DSC_2315SK

 

Bāc! Bāc! Bāc! (atļaušos šo leksiku..). Jūtos, it kā kāds man ir pasniedzis rūpīgi brūvētu tumši melno tēju, kur lapiņas rūpīgi atlasītas nevis tāpēc, ka ir augtsākās kvalitātes, bet tāpēc, ka veido savu īpašo rūgti saldeno buķeti. Bet tad kāds paņem un iešļāc manā krūzē šļuku piena un ar skaļu plaukšķi iegāž pa virsu citronu. Lai piedod man britu tradīciju cienītāji, šāds mikslis man neiet pie sirds. Ir tik grūti saprast šo lasīšanas pieredzi- es zinu, ka tur pamatā tas īpašais brūvējums, ko no tiesas izbaudīju, bet no otras puses manām garšu kārpiņām nebaudāms ir viss kopējais mikslis.

 

Anna Auziņa ir māksliniece pēc iekšējās būtības, es ļoti novērtēju vizuālo dizainu un uztveru šo literāro darbu kā ekspresīvu performanci- sak, es esmu šeit un tieši tāda kāda es esmu- pieņem to vai nē. Lai arī šī grāmata nav par seksualitāti, bet drīzāk par pieaugšanu, pirmajā grāmatas pusē ķermeniskās etīdes sprāgst laukā tik kliedzoši, it kā man kāds gribētu kaut ko pierādīt. Ja mērķis ir izaicināt, tad tas īsti uz mani nestrādāja, es vienkārši nespēju nekādi pieņemt, ka pieķeršanās otram cilvēkam un intimitāte, kas starp abiem laulātajiem valda, tiek brutalizēta, atkārtojot vienus un tos pašus vārdus. Pisties un pimpis- šie vārdi paši par sevi jau nav nekas šokējošs, bet tik pārspīlēti dominējošs visā tekstā- it kā latviski nepastāvētu nekādi citi sinonīmi.

Brīdī, kad nopriecājos, ka tomēr uzmirdz arī vārds "mīlestība" un "loceklis", tas momentā tiek sadragāts, vienā teikumā (!) vārdu "pimpis" pieminot 4 reizes. Jā, tā ir mana problēma, ka nespēju tikt tekstā pāri šiem vārdiem. Un nē, šī nav pirmā reize, kad es literatūrā sastopos seksuālās dziņas atklāšanu. Ja šo darbu lasītu pirms 16 gadiem, kad aizrāvos ar Henrija Millera, Anaisas Ninas, Velbeka un Bukovska daiļradi, es būtu vairāk iespaidota...

 

Un tad liekas, ka grāmatas vidū maska pilnīgi sašķīst. No pārspīlētās Terēzes performances, kurā tomēr maz atklājas sievietes būtība, rakstniece atklājas kailāka kā jebkurš ķermeniskais kailums. Parādot savu trauslumu, vājumu un reizē dvēseliskumu. Tikai grāmatas otrā pusē es izbaudīju Annas Auziņas prasmi trāpīgi ielīst dzīves metamorfozēs, bet tas nekādi nemazināja manas mieles par teatrālo iesākumu, kuram bija mani šķietami jāšokē (Gluži pretēji- mani tas atstāja vienaldzīgu).  

 

Man tik ļoti, ļoti gribētos, kaut seksuālo meklējumu un dziņu apraksti tiktu veidoti daudzveidīgāki, izjustāki, vairāk atbilstoši tai Terēzai, kura atklājas grāmatas beigās. Mani nevajag šokēt, es gribu Terēzu sadzirdēt arī pieklusinātākos toņos. 

 

3.4 zvaigznes

 

 

 

Izdevis: Ascendum
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/anna-auzina-majoklis-terezes-dienasgramata Thu, 10 Feb 2022 14:02:09 GMT
Marjus Marcinkevičs "Akmentiņš" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/marjus-marcinkevics-akmentins Marjus Marcinkevičs, Inga Dagile

"Akmentiņš" 2022

 

Marius Marcinkevičius, Inga Dagile

"Akmenėlis" 2020

DSC_2299DSC_2299SK

 

"Mamm, neraudi"- mani apskauj mans mazākais dēls. Viņš vēl ir pārāk mazs, lai saprastu sakarību starp manām asarām un viņam priekšā izlasīto tekstu. Šī lietuviešu autora Marjusa Marcinkeviča grāmata "Akmenelis" mūsu plauktā atrodas jau vairāk kā gadu, lai arī pati neskaitāmas reizes biju sajūsminājusies par šo vērtīgo darbu, pētījusi lieliskās ilustrācijas, lasījusi skaļi priekšā to nebiju. (Lietuviešu valoda lai paliek vīram un bērniem).

Ar milzīgu sajūsmu priecājos, ka arī latviski pie mazajiem lasītājiem atnākusi šī kaimiņvalstu grāmata. Pēc "Sibīrijas haikām" šī ir kā loģisks papildinājums smago tēmu cilāšanai bērniem saprotamā tekstā un veidā. Tikai pēdējos gados ir izveidojusies kara/izzsūtīšanas/bēgļu gaitu/ebreju stāstu radīšana mazākajai lasītāju auditorijai, apvienojumā ar augstvērtīgu vizuālo noformējumu.

Tāpēc šis ebreju stāsts ierindojas uz palikšanu grāmatu plauktā. (Un pievienojas "Puika ar suni", "Sibīrijas haikas", "Ir mēness zelta kuģis".)

 

Ļoti izbaudīju Ingas Dagiles ilustrāciju, vienoto krāsu gammu ieturēšanu cauri visam stāstam.

 

 

5 zvaigznes

 

Tulkojums: Marika Taube

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_2292DSC_2292SK

DSC_2297DSC_2297SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #akmenelis #akmentins #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #mariusmarcinkevicius #read #reading #zvaigneabc #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/2/marjus-marcinkevics-akmentins Wed, 09 Feb 2022 19:12:24 GMT
Vinko Mēderndorfers "Sirds plaukstā" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/vinko-mederndorfers-sirds-plauksta Vinko Mēderndorfers

"Sirds plaukstā" 2021

 

 Vinko Möderndorfer
"Kit na plaži"  2015

 

DSC_2338DSC_2338SK

"Mēs esam kā divi vaļi skrejceliņa vidū, ko neviens negrib glābt. Tāpēc, ka paši negrib tikt glābti." (101.lpp.)

 

 

Vai ir iespējams uzcelt grāmatu slavas mākoņos, nepasakot neko daudz par to?! Uh, dažkārt man liekas, ka uzdevums izstāstīt tikai mazlietiņ par izlasīto (nemēģinot ne mazākajā mērā atņemt katra lasītāja pirmtiesības uz SAVU grāmatpieredzi) ir tik grūti, tajā pat laikā nododot savu sajūsmu, kas izmutuļojusi caur mani lasot kādu īpašu darbu.

 

Šis darbs ir īpašs! Burvīgs! Brīnišķīgs! Tie lasītāji, kuri baidās no bērnu grāmatplauktos paslēptajām grāmatām, pat nenojaušs, cik skaistu pasauli palaiž garām. Tik ļoti sirdi sildošs, skumji skaists un līdz dvēseles dziļumiem tīrs ir šis slovēņu autora darbs!

 

Interesanti, ka slovēņu oriģināldarba nosaukums ir "Kit na plaže" ( valis pludmalē), kad tik ļoti atbilst grāmatas vēstījumam. Taču šajā reizē, lai arī pilnīgi mainīts nosaukums latviski "Sirds plaukstā", tas gan precīzi attaino satura sensitīvāko daļu, gan rada pats savu burvīgo apzīmējumu. 

 

 

"Sirds plaukstā" iesākas kā vecmammas ar roku uzkulta debesmannā- gaisīgi virmuļojoša ar bērnišķīgu vieglumu un ironisku burbuļošanu. Līdz vienā momentā caur gaisīgumu uzkožos uz dzērveņu ogu skābajām notīm. Te nekas nav tā kā sākumā izliekas un vienā momentā jauniešu romāns iegūst smeldzīgi skaudru nokrāsu. Bet tomēr, tomēr. Šis nav darbs, kas sažņaudz un velk dzelmē, gluži pretēji- te mīlestība ir tik visuresoša, starojoša un apņemoša, ka nav iespējams sevī neielaist  šo sirsnības devu. Acis mirdz no sirsnīguma, līdz asaras aizmiglo skatu.  No aizkustinājuma, no sirsnības, no cilvēkmīlestības. 

 

 

Par ko ir "Sirds plaukstā"?

 

Nika ar ģimeni ir atgriezusies atpakaļ uz dzīvi Slovēnijā un turpina skolas gaitas 8.klasē. Nika ir asprātīga, izpalīdzīga, ļoti gudra un talantīga. Skolas biedri viņu pieņem par savējo. Taču Niku nomāc kāds noslēpums, kas draud izjaukt viņas uzbūvēto pasauli.... Kāds- tas tev būs jāatklāj pašam/-ai...

 

"Petra saka, ka būs friziere. Viņai nebūs sava salona, jo mamma teikusi, ka tas ir pārāk sarežģīti, tāpēc viņa grib būt tikai friziere. Viņai tas šķiet forši. Mazgā galvas, mazliet paķemmē, paralēli klausies radio un pēc tam ej ar meitenēm pusdienās." (11.lpp.)

 

Lotes Vilmas vāka ilustrācijas komplimentē šai trausli skaistajai grāmatai.

Tulkotāja: Māra Gredzena

Izdevniecība: Aminori

 

DSC_2329DSC_2329SK

]]>
(SANDRA KOKA) #animori #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kitnaplaze #read #reading #sirdsplauksta https://sandrakoka.com/blog/2022/2/vinko-mederndorfers-sirds-plauksta Wed, 09 Feb 2022 17:19:52 GMT
NIKLASS NATS O DĀGS "1793" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/niklass-nats-o-dags-1793 NIKLASS NATS O DĀGS

"1793"  (2020)

 

Niklas Natt och Dag
"1793" (2017)

 

DSC_8673DSC_8673SK

 

Vai esi gatavs/-a hipnotizējoši šokējošam stāstam, kuru vairs nebūs iespējams izdzēst no atmiņas?!

Ja esi- šis būs mežonīgākais brauciens vēsturiskā trillerī, kādu jebkad būsi piedzīvojis/-usi. 

 

 

Šo nav vairs iespējams izdzēst no atmiņas- stāsts un to varoņi, kas murgu veidā ieziemojas atmiņu kambaros, atstāj tik spilgtu ietekmi, ka nezinu, vai kādam autoram būs iespējams šo pārspēt. Un ar to es domāju arī pašu zviedru autoru Niklasu Natu o Dāgu- skaidrs ir viens, pašam pārspēt sevi ir ar katru nākamo reizi arvien grūtāk, katrs nākamais mēģinājums ir vien kā blāvs koppapīrs pirmklasnieka līniju burtnīcā. Ņemot vērā, ka šī ir autora debija (!) un lielākais atbalstītājs un sponsors grāmatas izdošanai ir neviens cits kā Fredriks Bakmens (tā Zviedrija laikam tomēr ir sasodīti maza), man gribas skaļi applaudēt par šo sensacionālo sniegumu.

 

Pasniegt vēsturisku romānu ar detektīvtrillera elementu tik aizraujoši, ka lasītājs burtiski tiek hipnotizēts grāmatas lappusēs. Wow!

Nekāds grāmatas biezums nav šķērslis, ja lasāmais ir gardāks par popkornu,bet netiec maldināts- nekā salda šeit neatradīsi, tieši pretēji- autors neskopojas ar šausminošām, atbaidošām, brutālām ainām. Šis noteikti nav darbs maigi jutīgiem lasītājiem, jēziņ- šo grāmatu drīkstētu izsniegt tikai ar ārsta atzinumu, ja vakaros nav jādzer sirdszāles. 18.gs. beigas Zviedrijā ir tālu no romantisma un maiguma-smakas, netīrība, varmācība gluži kā dēles lien laukā no nodaļām, tajā pat laikā nav iespējas pārtraukt lasīt- stāsts burtiski iesūc tevi iekšā bez iespējas atvilkt atelpu.

 

Vienā mirklī man sāk likties, ka esmu sākusi lasīt šausmu literatūru. Kā gadījās, kā ne- tieši pirms gulētiešanas. Nakts murgi garantēti, vienīgais veids, lai tos izgaisinātu, ir celties četros un turpināt piebeigt šo šausminoši šokējošo kriminālromānu. "Šerloks Holms" krustojumā ar barbrisko "Pētera Imperatori" ir maza ievirze, kurā plaknē darbojas "1793", un tomēr- tas ir unikāls savā meistarībā un laikmeta atainojumā. Ar savu unikālo šarmu- šajā gadījumā- smaciņu. 

 

Lai kā arī es gaidītu turpinājumus "1794" un "1795", man ir aizdomas, ka esmu labāko jau lasījusi, līdz ar to baidos vilties. Tomēr došu iespēju autoram mani vēl pārsteigt. 

 

 

 

4.5 zvaigznes

Tulkotāja: Inga Grezmane

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_8677DSC_8677SK

DSC_8663DSC_8663SK

]]>
(SANDRA KOKA) #1793 #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #sweden #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/2/niklass-nats-o-dags-1793 Tue, 08 Feb 2022 18:47:38 GMT
Leila Slimani "Klusa dziesma" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/leila-slimani-klusa-dziesma Leīla Slimani

"Klusa dziesma" 2018

 

Leïla Slimani


"Chanson douce" 2016

 

 

 

 

DSC_2281DSC_2281SK

Satraucoši, eksaltēti un graujoši. Marokāņu izcelsmes franču autore Leīla Slimani lasītāju satrauc jau no pirmajām lappusēm- bez ievadvārdiem, bez liekvārdības, bez aplinkus tekstiem. Mēģinu abstrahēties no savas dzīves, precīzāk- mātes lomas, jo savādāk es nespētu izlasīt "Klusu dziesmu" līdz galam.

 

Angliskā izdevuma nosaukums "The Perfect Nanny" šķiet atbilst precīzāk, vismaz daļa no satraucošā satura, kas liek apšaubīt ikviena apkārtējā patiesos nodomus, slēpto iekšējo pasauli un pārdzīvojumus. Cik gan daudz mēs zinām par apkārtējiem cilvēkiem? Cik bieži pēc traģēdijām un slepkavību pastrādāšanas nav dzirdētas frāzes no apkārtējiem :"...bet viņš/viņa bija tik draudzīgs/-a, labsirdīga/-a, izpalīdzīgs/-a. To mēs nebijām gaidījuši"?

 

Kad Mirjama vēlas atkal atgriezties savā juristes profesijā, viņa atrod šķietami ideālo auklīti saviem bērniem. Luīze ir viss, ko māte vēlētos saviem bērniem un vēl vairāk. Viņas gardie ēdieni sajūsmina visus ģimenes locekļus, mājvieta nekad nav bijusi tik sakopta, bērni ātri vien pieķeras sirsnīgajai, ziedoties gatavai auklītei, kurai neviens uzdevums nešķiet par grūtu. Bet ar laiku sāk parādīties plaisas šķietami debešķīgās auklītes rīcībā un uzvedībā. Cik daudz mēs varam uzticēties cilvēkam no ārpuses? Vai arī aizejot mājās, ideālās auklītes aura gluži kā nimbs saglabājas viņas dzīvē?

 

"Klusa dziesma" fokusējas uz galveno varoņu personības raksturojumu, lēni pētot traģiskā notikuma cēloņus. Emocionāli ievelkoša, gaisu atņemoša ar milztošu uzglūnošu sajūtu, kas piezogas tev kā žņaudzoša efejas stīga. Galu galā, man ir ļoti grūti vērtēt šo darbu, jo- tiklīdz pabeidzu pēdējo lappusi, bija nepieciešams vēlreiz lauzties cauri nodaļām, tik ļoti man gribējas atrisinājumu šim "Kāpēc"? Gribējās saprast. Šī reiz būs tā grāmata, ko lasīšu vēlreiz (ko es tiešām nedaru), lai savā ziņā atrastu izskaidrojumu.

 

3.7 zvaigznes

Izdevniecība: Omnia mea

 


 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #klusadziesma #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/leila-slimani-klusa-dziesma Sun, 06 Feb 2022 12:12:43 GMT
Fredrik Backman "A Man Called Ove" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/fredrik-backman-a-man-called-ove Fredrik Backman

"A Man Called Ove" 2014

"En man som heter Ove" 2012

DSC_9706DSC_9706SK

 

"He was a man of black and white. And she was color. All the color he had."(37.lpp.)

 

Ūvi nav iespējams nemīlēt. Un, kurš gan to būtu iedomājies, ka ir iespējams iemīlēt neciešami piekasīgu rūgumpodu?! Man bija nepieciešami vairāki gadi, lai ļautos Ūves valdzinājumam, savā ziņā atrodot aplinkus ceļu, lai satiktos ar negantāko, īgnāko un reizē visspatiesāko zviedru vīreli. 

Pirms vairākiem gadiem, krietni pirms Instagrama grāmatu bloga, es devos uz bibliotēku meklēt grāmatu, par ko apkārtējie tā sajūsminājās. Ar lielu pietāti turēju rokās mistisku auru ieguvušo Ūvi, negribēdama ļauties sajūsmas spiedzieniem. Galu galā grāmatas raksturojums solīja līdz asarām smieklīgu romānu- tieši tādu no kā es izvairos gan literatūrā, gan kino. Komēdiju, kurā man liek smieties, bet fonā tā vien liekas, ka šalks iestudētie skatītāju smiekli. Izlasot pāris lappuses, es neizturēju un aiznesu grāmatu atpakaļ, apsolot pieturēties pie savām preferencēm literatūrā.

 

Tinot filmu paātrinājumā uz priekšu- pa pusei piespiedu kārtā līdz manīm atceļoja Brita. Un es biju angliski izsakoties- smashed. Bakmens (ko man tik ļoti patīk saukt par Behemu) mani vienkārši sabombordēja sīkos gabaliņos kā vecu Ķīnas servīzi. Ar savu spēju sarkastiski ironizēt un reizē runāt par svarīgi skumjām norisēm, šis zviedru autors mani ir bezgala savaldzinājis- viņa personāži ir tik absurdi krāšņi- neciešami, bet tajā pat laikā sirds dziļumos tik labestīgi, ka viņus nav iespējams nemīlēt. 

 

""Men are what they are because of what they do. Not what they say,"said Ove." (78.lpp.)

 

Un tieši tāds ir arī Ūve. Nepārprotiet- dzīvē šāda persona ir burtiski skabarga pakaļā, bet Bakmens saviem personāžiem ļauj parādīt ne tikai virspusējo cietokšņa kārtu, bet arī aizrakties līdz pašiem dvēseles nostūriem. Tā vien gribas skaļi applaudēt Bakmanam par spēju radīt tik burvīgu personāžu. 

 

Ūve liek smietiem un raudāt reizē- šeit nekas nav melots, durot tieši sirds rajonā brīžos, kad saproti, cik plaša un reizē tukša var būt vieta mīlestībai.

 

"Ove had never been asked how he lived before he met her. But if anyone had asked him, he would have answered that he didn't." (131.lpp.)

 

Bakmans ir tieši tas, kas ikvienam ir nepieciešams. Ja es būtu ārste, es izrakstītu Bakmana romānus kā zāles drūmām domām, kad viss apkārt liekas tik pelēks un izmisīgi pagrimis. Ir taču dzīvē tādi pamatīgi vīrieši kā Ūve, kuri ar darbiem spēj parādīt savu mīlestību. 

 

 

Izdevniecība: Washington Square Press

DSC_9716DSC_9716SK

DSC_9739DSC_9739SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #fredrickbakman #germany #gramatas #janisroze #read #reading #virsvardauve https://sandrakoka.com/blog/2022/1/fredrik-backman-a-man-called-ove Sun, 30 Jan 2022 19:04:31 GMT
Vanessa Springora "Consent: A Memoir" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/vanessa-springora-consent-a-memoir Vanessa Springora

"Consent: A Memoir" 2021

"Le Consentement " 2020

DSC_2260DSC_2260SK

Domas gluži kā iesviestas centrifūgā griežas un griežas uz riņķi, brīžiem iestrēgstot hipnotizētā stāvoklī, brīžiem piebremzējot vai apreibstot no izlasītā, nespējot atgūt skaidro saprātu. Lasīt nav tas pats, ko piedzīvot. Un paldies dievam, ka mums NAV viss jāpiedzīvo. Nevaru ne mazākā mērā teikt, ka es saprotu, kam iet cauri vardarbības (seksuālas, fiziskas vai emocionālas) upuris, bet es vienmēr iestājos par to, ka cietušajam ir jādod iespēja tikt uzklausītam, neuzspiežot savu vai sabiedrības pieņēmumu, kā ir pareizi/nepareizi rīkoties atbilstošā situācijā.

 

Vanessa Springora, ilgojoties pēc tēva mīlestības, iekrita pieauguša vīrieša aplidošanas lamatās, kurš gluži kā krāšņš Raflēzijas zieds pievilināto nepilngadīgo, samala savās melu un mahinācijas lamatās, neatgriezeniski mainot sievietes dzīvi- sadragājot nākotni, sevis pieņemšanu, seksualitāti un uzticēšanos vīriešiem. Šie emuāri, kuru viņa uzdrošinājās publiskot, ir kā skatīšanās acīs savam varmākam, savā ziņā mēģinot pieteikt šahu-matu veidā, kā varmāka mācēja vislabāk- literārajā valodā. 

 

Springoras varmāka nav neviens cits kā nu jau bēdīgi slavenais franču rakstnieks  Gabriel Matzneff, kurš, esot 49 gadus vecs, uzsāka seksuālas atiecības ar 14 gadus veco Vanessu. Šī nav vienkārši biogrāfiska grāmata par pedofīlijas upuri, šis ir literārs vēstījums, kas ik pa laikam uzdod neērtus jautājumus.

Kāpēc sabiedrība uz pedofīliju mākslas aprindās (kad pedofīls ir fotogrāfs, gleznotājs, rakstnieks utt.) piever acis?! Kāpēc jaunas meitenes, kuras ir iekļuvušas pedofīlu nagos, tiek uzskatītas par palaistuvēm, tādejādi attaisnojot pieauguša vīrieša apzinātu rīcību?! Kāpēc literatūrā pedofīlijas slavināšana tiek pieņemta par mākslas izpausmi un uzņemta ar aplausiem (Lolita)?!

 

Šī lasāmviela nav emocionāli nestabiliem (atvainojos par apzīmējumiem, angliski skanētu labāk- faint hearted), jo skar seksuālo un emocionālo vardarbību, kā arī pēc-traumas psihisko nestabilitāti. Bet es varu atzīt, ka šī ir viena no labākajām grāmatām šajā žanrā (atskaitot pavisam traumatisko "Tiger, tiger" autobiogrāfiju), jo precīzi apraksta laimetu un sabiedrības pastāvošo viedokli, kas, lai arī mūsdienās likumiski ir mainījies, vēljoprojām ir kā naža asmens- neļaujot upuriem izlauzties no piedzīvotā, baidoties no sabiedrības un pats galvenais- sava nosodījuma un savas vainas meklēšana notikušajā. 

 

 

Pirms kāda laika presē atkal izskanēja  Gabriel Matzneff vārds, kad izdevniecības atteicās saistīties ar rakstnieka vārdu, taču fakts paliek fakts- neskaitāmas desmitgades autors savos darbos aprakstīja pedofīliju- savus braucienus uz Filipīnām un seksuālus aktus ar maziem zēniem, kā arī neskaitāmas attiecības ar nepilngadīgām meitenēm, kurām pēc rakstnieka vārdiem viņš esot cieņpilni parādījis sievietes pasauli.

Gabriels kā rakstnieks tika plaši atzīts, cienīts, uz viņa pedofīlijas izgājieniem ne tikai pievēra acis, bet gan atzinīgi un piekrītoši māja ar galvu. Lasot man kļuva fiziski slikti. Kā Vanessa min savā grāmatā- ja reiz tik daudz nepilngadīgās meitenes tika lolotas no viņa puses, kāpēc neviena nav uzrakstījusi slavinošu literāru darbu, kurā atzītos, cik pozitīvi viņš ietekmējis viņu dzīvi. Patiesība ir traģiska. Vanessa desmitgades cīnās ar sekām, lai spētu saprast, kas tieši notika ar viņas dzīvi četrpadsmit gados, bet kurš zina, cik daudzas no upurēm nespēja tikt galā ar savu dzīvi vispār...

 


 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #theconsent #vanessaspringora https://sandrakoka.com/blog/2022/1/vanessa-springora-consent-a-memoir Thu, 27 Jan 2022 14:44:22 GMT
Viktors E. Frankls "..tomēr teikt dzīvei JĀ. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/viktors-e-frankls-tomer-teikt-dzivei-ja-psihologs-pardzivo-koncentracijas-nometni Viktors E. Frankls

"..tomēr teikt dzīvei JĀ. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni" 2022

 

Viktor E. Frankl

"...Trotzdem ja zum leben sagen" 1977

DSC_2266DSC_2266SK

 

"Cietējs, slimais, mirstošais, mirušais- pēc dažām nedēļām nometnē šie skati viņu vairs neuztrauc." (41.lpp.)

 

Austriešu psihologa Viktora E. Frankla grāmata, kas pirmo reiz izdota pirms vairāk kā 70 gadiem, vēljoprojām ir aktuāla mūsdienās. Neskatoties uz konkrēto laika posmu, kas apskata izdzīvošanu koncetrācijas nometnē necilvēcīgos apstākļos, psiholoģiskos aspektus, kuriem iet cauri ieslodzītie, var attiecināt arī uz mūsdienām brīžos, kad atrodamies krīzes situācijās. Un nav runa par salīdzināšanu (tās neiespējamību) kara apstākļos ar mūsdienu brīvību, bet gan cilvēka prāta labirintiem, kuros iespējams atrast spēku izmisumā. 

 

"...tomēr teikt dzīvei Jā." ir psiholoģiska analīze balstoties uz personīgu pieredzi- psihologam izdzīvojot Aušvicas koncentrācijas nometnē. Novērojumi un paša Frankla piedzīvotais, ļāvis strukturizēt fāzes, kādām iet cauri ieslodzītie atrodoties necilvēciskos apstākļos. 

 

"...uz Zemes eksistē tikai divas cilvēkrases. Tikai divas: krietno un nekrietno cilvēku "rase"." (115.lpp.)

 

Tādejādi autors uzsver, ka arī starp apsargiem bijuši krietni un labsirdīgi cilvēki, uzsverot, ka nav labā/sliktā iedalījums starp pāstāvošajām hierarhijām, jebkurā grupā atradīsies gan glābēji, gan nodevēji. 

 

Grāmata ir divās daļās- pirmā ir psiholoģiskā analīze par pieredzēto koncentrācijas nometnē, savukārt otra- zem pseidonīma publicēta luga "Sinhronizācija Birkenvaldē"laikrakstā "Brenners". No personīgā viedokļa mani visvairāk uzrunāja tieši pirmā daļa, kurā autors neskopojas ar šokējošām detaļām un skarbi necilvēcīgo ikdienu, kurā ikviens no nometnes dalībniekiem zaudēja savu personību, kļūdami par eksistējošiem karkasiem. Izdzīvoja tikai tie, kuri spēja saskatīt dzīves mērķi un abstrahēties no realitātes, sapņojot par nākotni pēc. 

 

 

"Nīčes atziņā: "Tas, kurš zina "kāpēc" dzīvo, zinās atbildi gandrīz uz visiem "kā" dzīvot." (104.lpp.)

 

Šī atziņa man liekas tik lieliski attiecināma uz jebkuru no mums, vienalga kādā krīzē vai dzīves posmā neatrastos pašlaik. Bez mērķa dzīve ir gluži vienkārši bezjēdzīga- lēni eksistējoša un destruktīva. 

 

Vēl viena frāze, kas no Franklina grāmatas man neliek mieru- "negatīvā laime". Šis vārdu savienojums, kas pēc būtības šķiet absurds, man nav zināms. Es ilgi apstājos ieurbusies lappusē, lai saprastu šo sevi noliedzošo apgalvojumu. Vērtējot piespiedu apstākļus, kuros nonāca cilvēki Aušvicas nometnē, šis izteiciens iegūst pilnīgi jaunu definējumu, norādot to, ka "negatīvā laime" ir nelaimes neesamība. Brīžos, kad ir tik daudz negatīvā, ka vienīgais prieks ir tad, kad nav vēl sliktāk. 

 

"Nejūtīgums ir ļoti nepieciešamas bruņas, ar kurām ieslodzītā dvēsele jau laikus aptver sevi." (42.lpp.)

 

Šī ir vērtīga lasāmviela, kas ļauj vairāk izprast koncentrācijas nomentēs  ieslodzīto cilvēku pārdzīvojumus un fāzes, kurām cauri dodas tie, kuriem izdevies izdzīvot par spīti visam.

 

 

Tulkojums: Ilona Burka, Melda Āboliņa

Izdevniecība: Apgāds Zvaigzne ABC

DSC_2272DSC_2272SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #tomerteiktdziveijā #zvaizgneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/1/viktors-e-frankls-tomer-teikt-dzivei-ja-psihologs-pardzivo-koncentracijas-nometni Thu, 27 Jan 2022 13:07:53 GMT
Magdalēna Kuļus, Marta Kurčevska "Minka" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/magdalena-kulus-marta-kurcevska-minka Magdalēna Kuļus, Marta Kurčevska

"Minka" 2022

 

Magdalena Kulus 

"Cykor"

 

DSC_2236DSC_2236SK

 

 

Mazais minka Miķelītis ir kā jebkurš mazais, kurš ar interesi iepazīst pasauli sev apkārt- jebkuru lietu pieņemot par pašsaprotamu un brīnumainu, neredzot apkārt esošās briesmas vai slēptos nodomus. Piedzimstot klētī, dzīve laukos ir tik aizraujoša, it sevišķi, kad visparastākās lietas tiek iepazītas pirmo reizi. Un tāpat kā jebkuram mazajam lasītājam, arī kaķēnam Miķelītim ir neskaitāmi jautājumi, kas sākas ar "Kāpēc?".

Viss mainās, kad Miķelīti uz pilsētas dzīvokli paņem ģimene, kurā aug arī Dorota- meitene ar funkcionāliem traucējumiem. Ģimene ir ļoti sirsnīga, tikai ar vienu bet- mājās jau mitinās ģimenes mīlulis Plankumiņš, kurš nebūt nav sajūsmināts par jauno iemītnieku...

 

 

Poļu autores Magdalēnas Kuļus stāsts ar krāsainajām Martas Kurčevskas ilustrācijām adresēts sākumskolēniem, kuri paši jau raiti iemācījušies tikt galā ar tekstu. Bet es grāmatu lasīju kopā ar bērnudārznieku, kuram ļoti patika stāsts par kaķēnu un viņa piedzīvojumiem. Tā, ka droši varu teikt, ka grāmata adresēta sākot no 3+ vecuma. 

Tieši kaķēna ziņkārīgā brīnīšanās par pasauli un kāpēcīša periods mazākajiem lasītājiem ļauj satuvināties ar grāmatas varoņiem. Lai arī stāsta centrā ir dzīvnieku pasaule un kaķēna piedzīvojumi, nevar neuzteikt otrā plānā esošo varoni ar speciālajām vajadzībām, šajā gadījumā meiteni ratiņkrēslā- tas grāmatai piešķir iekļaujošās literatūras nozīmi, jo bērniem vienkāršā veidā parādot, cik dažādi un tajā pat laikā vienādi mēs esam. 

 

Labestīga grāmata, kas aicina atvērt sirdi labiem darbiem, iemāca draudzēties un uzticēties. Vienīgais mīnuss pēc izlasīšanas- stundām ilga lūgšanās nopirkt mazu kaķīti.

 

 

Tulkotājs: Māris Salējs

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_2241DSC_2241SK DSC_2242DSC_2242SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramataberniem #gramatas #latvijasmedji #minka #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/1/magdalena-kulus-marta-kurcevska-minka Sat, 22 Jan 2022 13:27:08 GMT
Amēlija Žavo, Annika Masona "Mana negantā diena" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/amelija-zavo-annika-masona-mana-neganta-diena Amēlija Žavo, Annika Masona

"Mana negantā diena" 2022

 

Amélie Javaux, Annick Masson
"Jour où je suis devenue plus méchante que le loup" 2021

 

DSC_2248DSC_2248SK

 

"...kad jūties vājš vai viss nevedas, kā gribētos, dusmas var tevi pārvērst par negantu vilku."

 

 

 

Dažreiz ne tikai dienas ir negantas, bet mēneši un pat gadi. 

Šķiet, ka vilki, kurus esam iepazinuši bērnu dārza laikā kā nevainīgus jēriņus, skolas laikā turpina mūs vajāt, neizlaižot virtuālās pasaules galaktiku, līdz vienā brīdī pārvēršas par mūsu kolēģiem vai bosiem.

Vilki ir visapkārt, lai arī kā mēs idealizētu mūsdienu humanitārismu un iejūtību. Vienmēr paliek atvērts jautājums, vai mēs ļaujam baroties vilkam, kas ir katrā no mums.

Katra vecāka ļaunākais murgs ir bezpalīdzības sajūta, kad saskaries ar sava bērna bulijošanu. Kad vismīļākais un dārgākais cilvēks uz pasaules jebkāda iemesla pēc nokļuvis vienaudžu uzbrukumu centrā un pats nespēj tikt galā ne ar emocijām, ne ar situāciju. Bērni ir nežēlīgi, lai arī liekas, ka beidzot vajadzētu mācīties no savas pieredzes, atkal un atkal no jauna nākas dzirdēt biedējošus stāstus par vardarbību vienaudžu vidū. 

 

"Mana negantā diena" ir vērtīga grāmata, kas stāsta par bulijošanu skolā, par bailēm, neziņu un emocionālo traumu, kas nāk līdz ar to. Vai ļaunums vairo ļaunumu? Vai brīžos, kad mums ir nodarīts tik daudz pāri, vienīgais veids kā atbrīvot negatīvās emocijas, ir pašam kļūt par buliju, lai  sajustu sevī pārākuma spēku, noniecinot vājākos līdz ar zemi? Vai tomēr pastāv iespēja stāvēt ļaunumam pāri un atrast veidu, kā vairot labo sev apkārt, lai apsmiešana un pazemošana nespētu sagraut ikdienu.

 

Bulijošana ir tik reāla, tik taustāma, visapkārt esoša. Bulijošana ir baisa. Kamēr pieaugušo pasaulē, kurā mobings un bosings ir daudz rafinētāks un iznīcinošāks, ne vienmēr uzvar labais, tikmēr mazajiem par cietoksni var kļūt pieaugušais, kurš ļauj izprast emocijas, risināt konfliktus un atrast iespēju mainīt situāciju.

Grāmata, kas paredzēta skolēniem, bet, vai maz bulijošanai ir vecums?! Nē, tāpēc lasiet to kopā ar bērnudārznieku, dāviniet skolotājiem un iedodiet pazemotājiem, varbūt viņi saskatīs vilku sevī.

 

Tulkojums: Laura Romanovska

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_2255DSC_2255SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #mananegantadiena #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/1/amelija-zavo-annika-masona-mana-neganta-diena Sat, 22 Jan 2022 11:53:38 GMT
Alekss Šulmans "Izdzīvojušie" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/alekss-sulmans-izdzivojusie Alekss Šulmans

"Izdzīvojušie" 2021
 

Alex Schulman 

"Overlevarna" 2020

 

DSC_2217DSC_2217SK

 

Zviedru žurnālists Alekss Šulmans tik ļoti vēlējās pievērsties rakstniecībai, ka, neguvis atbalstu publicēšanai, nolēma rakstīt visu, kas ienāk prātā savā blogā. Tur viņu pamanīja izdevējs un tālākais jau ir vēsture. Savos autobiogrāfiskajos darbos, ko pats dēvē par romāniem (lai būtu iespējams atkāpties), viņš par pamatu ņēmis savas ģimenes vēstures lappuses, bet tikai jaunākais romāns "Izdzīvojušie" atnesa Aleksim internacionālu atzinību. 

 

Pēc ilgāka neredzēšanās posma, satiekot savus divus brāļus, Alekss nespēja rast skaidrojumu, kā laika gaitā viņi kļuvuši visi tik atsvešināti, neskatoties uz to, cik ciešas un tuvas attiecības starp brāļiem bijušas bērnībā. Meklējot sevī atbildes uz šo nomācošo atziņu, viņš vēlējās uzrakstīt romānu par trim brāļiem. Kā atskaites punktu ņemot gadījumu, kad nomirusi viņu māte alkoholiķe, un kārtojot dzīvoklī lietas, atraduši viņiem adresētu vēstulu no viņas.

Ņemot vērā, ka iepriekšējie biogrāfiskie darbi bijuši salīdzinoši vienkārši veidoti, Alekss nolēmis šo darbu veidot sarežģītāku- notikumus stāstot atpakaļgaitā, pa maziem gabaliņiem atklājot traģisku stāstu, kas katram no iesaistītajiem personāžiem atstājis paliekošas sekas dzīvē. Romāna stilistiskais veidojums ir daļa no burvības- pa smalkiem gabaliņiem laužot tagadnes un pagātnes līnijas notikumus.

Kaut arī ''Izdzīvojušie" nav biogrāfisks romāns, detaļas no tā ir autora personiskā pieredze un lasītājam atliek tikai minēt, kuras no tām ir notikušas dzīvē, bet kuras ir tikai autora fantāzijas auglis. "I always try to go to places where it hurts"- kādā intervijā saka pats autors. Pašam Aleksim šis darbs ir bijis kā terapija, lai saprastu notikumus un likumsakarības, kāpēc tuvas attiecības ģimenē var kļūt tik svešas un nesaparastas. Kādas tieši bērnības traumas piedzīvojis autors savā bērnībā, nav īsti skaidrs, bet intervijā viņš stāsta, ka ikviens no trijiem brāļiem ar problēmām ģimenē reaģējis savādāk (tieši kā trīs varoņi grāmatā), tāpēc savu aizvainojumu, ka vecākais brālis ir bēdzis no traģiskajām situācijām ģimenē nevis pasargājis pārējos, viņš ir izrakstījis savā grāmatā, lai savā veidā konfrontētu brāli. 

 

Suģestējoši drūma grāmata no kuras nav iespējams atrauties. Spriedze ar katru jaunu elementu pieaug līdz kulminācijai, kurā sašķīst jebkurš iedomu burbulis, lai arī ko tu nebūtu gaidījis atrisinājumā. Dažkārt nav iespējams salabot attiecības, jo salūzis iekšā ir tik daudz kas. 

 

 

Tulkotāja: Jolanta Pētersone

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

 

DSC_2225DSC_2225SK

]]>
(SANDRA KOKA) #alekssšulmanis #alexschulman #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izdzīvojušie #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/1/alekss-sulmans-izdzivojusie Wed, 19 Jan 2022 10:54:07 GMT
Diāna Seterfīlda "Reiz uz upes" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/diana-seterfilda-reiz-uz-upes Diāna Seterfīlda

"Reiz uz upes" 2021

Diane Setterfield

"Once Upon a River" 2018

 

DSC_2204DSC_2204SK

Brīnišķīgs stāsts, kurš manī uzmodināja to guļošo princesi, kura bērnībā sapņoja par neticamiem pasaku stāstiem, maģiskām pārvērtībām un apbrīnojamiem tēliem, par kuriem lasot aizraujas elpa.

 

Daudzus gadus atpakaļ lasot Diānas Setefīldas grāmatu "Trīspadsmitais stāsts", es priecājos, ka pastāv autori, kas spēj uzburt lielisku stāstu, ar aizrautību likt sekot negaidītiem notikumiem, neaizmirstot saglabāt noslēpumainības auru. Tāpēc ar neviltotu prieku ķēros klāt viņas jaunākajam darbam, sagaidot augstu kvalitātes standartu. Bet ehh, kā es nebiju sagatavojusies, ka pats stāsts mani burtiski savaņģos, ietīs miglaini mistiskā pasaku plīvurā, no kura negribēsies līst laukā. Es burtiski nespēju atrauties no grāmatas un, neskatoties uz gandrīz 500.lpp. garo literāro darbu, cerēju, ka tik drīz nebeigsies šis lasīšanas prieks, kurā esmu pilnīgi atrauta no ikdienas un aizvesta un fantāzijas valstību.

 

"Gulbis"- necilais krodziņš Temzas krastā kļūst par apkārtnes centrālo objektu, kad kādā ziemas naktī tajā ierodas ievainots vīrs ar mazu meitenīti uz rokām. Viņas brīnumainā atdzīvošanās rada vairāk jautājumus kā atbildes. Anna, Alise vai Amēlija?! Kura no kādreiz pazudušajām meitenēm ir atgriezusies dzīvē?!

 

"Reiz uz upes" notur lasītāju līdz pašām beigām ar neziņu un satraukumu, kas īsti slēpjas aiz katra no varoņiem?! Seterfīlda ir sajaukusi vienā lietrārā sautējumā šķietami nesavienojamas lietas- mistiku, maģisko reālismu, pasaku un fantāzijas elementus, vēsturisku mistēriju, folkloru, trilleri un drāmu. Tas viss kopā darbu padara krāšņu, aizraujošu un suģestējošu. Stāstā autore pieskaras arī tādām tēmām kā rasisms, fiziska un psiholoģiska vardarbība.

 

"Bērns nav tukšs trauks, Bulta, ko vecāki var piepildīt un pārveidot pēc sava prāta. Tie piedzimst katrs ar savu sirdi, un to nevar padarīt citādu, lai kādā arī mīlestībā audzinātu." (422.lpp.)

 

Tie, kuros dziļi sirdī paslēpies pasaku mīlētājs- iesaku, iesaku, iesaku!

 

4zvaigznes

 

Tulkotāja: Aija Čerņevska

Izdevniecība: Zvaigzne ABC 

DSC_2207DSC_2207SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dianaseterfilda #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #oneuponariver #read #reading #reizuzupes #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/1/diana-seterfilda-reiz-uz-upes Fri, 14 Jan 2022 12:16:13 GMT
Undine Radzevičūte "Zivis un pūķi" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/undine-radzevicute-zivis-un-puki Undine Radzevičūte

"Zivis un pūķi" 2021

 

Undinė Radzevičiūtė
"Žuvys ir drakonai" 2013

DSC_2184DSC_2184SK

"Daudzi domā, ka citu cilvēku audzināšana arī ir viņu īstenā misija šajā pasaulē. Nevis, piemēram, ēdiena gatavošana." (87.lpp.)

 

Pēdējā laikā, kad to vien Lietuvas radio var dzirdēt kā diskusijas par Lietuvu un Ķīnu, šī grāmata liekas tieši laikā. Liekas, kā gan tādu milzi kā Ķīna var satracināt aiz deviņām jūrām klusi pastāvošā dzintara valsts. Bet redz kā, milzu miermīlīgo drakonu var pārvērst par ugunsplēsēju pūķi, ja neglauda pa spalvai.

Ķīna- majestātiski plīvurainā austrumu valsts, kas gadsimtiem vilinājusi rietumniekus, viešot sevī apmānu, ka ir iespējams liekt un mainīt vareno dinastiju valdošos prātus. Ķīna, uz kuru rietumnieciskā demokrātija skatās ar aizdomām- gluži kā savvaļas dzīvnieku, nemanāmi ieslīdējusi rietumnieciskajā pasaulē- nenovēršami mainot politiskos un ekonomiskos virzienus. Gribam to vai nē, Ķīnas elpa ir klātesoši neizbēgama, kā pakausī elpojošs ziemeļvējš.

 

Lietuviešu rakstnieces Undines Radzevičūtes divslāņainais romāns "Zivis un pūķi" jālasa ar atvērtu prātu- ielaižot sevī ne tikai kulturāli citādo, bet arī ļaujoties netipiskam rakstniecības plūdumam, kurā, uzlasot pareizos uzsvarus, iespējams iegūt jaunu šķautni, no kuras vērot blakuspastāvošās rietumu un austrumu kultūras. 

Paralēli stāstam par 18.gadsimta Ķīnu, kurā savu sūtību un dinastijas spēku mēģina skaidrot jezuītu mūks/gleznotājs Kastiļjone, lasītājs tiek ievilkts vecpilsētas dzīvokļa 3 paaudžu sieviešu epopejās, kurās spīdošāko lomu tēlo Ome Amigorena. Viņai ir varen spilgta personība- savā skeptiķes un īgnuma mērcē atgādinot neparastos personāžus no zviedru autora Bakmana lappusēm, liekot brīžiem iespurgties un ieķiķināties, tajā pat laikā paturot prātā, kas patiesībā aiz tās ironijas maskas slēpjas.

Varones savos dialogos ar vārdiem mētājas kā pinponga mačā, kurā uzvarētāja parasti pamet istabu, aizcērtot durvis. Ar laiku šī romāna otrā līnija ar Omi, mammu un divām meitām iegūst galveno lomu lietuvietes romānā, aizpildot visu skatuvi ar gaidošiem skatītājiem, kas nevēlas, lai šis cēliens beigtos. 

 

"-Vai kaut kas noticis?- jautāja Šaša.

-Nē,- teica Ome Amigorena.- Es vienkārši vēlos mieru.

-Mieru?- pārjautāja Šaša.

-Kad es tevi neredzu, man ir nemierīgi,-teica Ome Amigorena." (133.lpp.)

 

Netipiska, tradīciju lauzoša un daudzslāņaini gudra grāmata, kas patiks vērīgi pacietīgiem lasītājiem. Un tiem, kuri novērtē smalki niansētu humoru, kas brīžiem nekaunējas iziet ārpus rāmjiem.

 

"Omei Amigorenai televizors ir ne tikai vienīgā progresa forma, ar kuru viņa šā tā spēj samierināties un sadzīvot. Televizors viņai ir elektronisks narkoobjekts." (121.lpp.)

 

 

DSC_2194DSC_2194SK

 

 

3.7 zvaigznes

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Apgāds Jānis Roze

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #jānisroze #lietuva #read #reading #undineradzeviciute #zivisunpūķi https://sandrakoka.com/blog/2022/1/undine-radzevicute-zivis-un-puki Wed, 12 Jan 2022 12:00:42 GMT
Džena Andersone "Dadži" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/dzena-andersone-dadzi Džena Andersone

"Dadži" 2021

DSC_2161DSC_2161SK

"Kaut kas ir beidzies. Vēl pagaidām nesaprotu, kas tieši. Laikam ilūzija, ka esmu pieaudzis." (82.lpp.)

 

Ar neuzbāzīgi pieklusinātu balsi Džena Andersone reizē drosmīgi un pārliecināti runā par tēmām, kas skaudri liek sarauties čokurā vien to iztēlojoties.Tepat blakus deviņstāvenes kāpņu telpā, brīžiem nemanāmās drāmas, kas bieži pārvēršas traģisma kliedzienos. Neredzamie ļautiņi, kas gluži kā netīrumi līp pie sabiedrības sāniem, ko allaž cenšas notīrīt, gluži kā sāls uz slidenajām ielām- nevēlami klātesošs, graužas un derdzas ādā, līdz nesaproti, vai nogrūst stūrī, pieņemt vai atbrīvoties pavisam. 

 

Stāsti, mazi mazītiņas dzīves kodaļiņas, kas pazib acu priekšā, nemaz neprasās, lai tos stiepj un velk garumā. Man patīk, ka tie gluži kā mazas bišu sūniņas, veido kopīgu literāro medus kāri, kas brīžiem ķepīgi, brīžiem skaudri iepelējusi dvako no nolemto likteņiem. 

Man patīk kā skan Dženas balss- tāda skumji vēlīga. Kad viss, itin viss sagruvis, bet tik ļoti gribas pašu cilvēciski viskārotāko- tik pieņemtam un mīlētam. Dženas varoņu balsis čukst nesaprasto un nepieņemto ļautiņu slēptākās domas, tās, kuras mēs skaļi neuzdrošināmies paust. Un stāsti atdzīvojas. Elš un izdveš pēdējo dvašu, ļauj pašam fantazēt scenārijus, kas noticis pirms un pēc. Un šajos dzīvajos stāstos viss liekas tik taustāmi reāls. Gluži vienkārši un par nožēlu jāsaka, ka šādus stāstus nav iespējams izdomāt- aiz mūsu kaimiņu durvīm slēpjas tik daudz neizbrienamas tumsas.

 

Aizveru grāmatas vāku un man acu priekša zib tēli no stāstiem- dārdošs vilciens, stikla lauskas, tie nolādētie dadži. Tik daudz bērnu, tik daudz, daudz salauztu bērnu siržu. Arī to, kas liekas sen kā jau izauguši. 

 

 

"Vārdi līdzīgi glumām vārītām sēnēm lēnām birst ārā no pratināmā mutes. Atstājot gļotainu sliedi uz galdam tie krīt uz grīdas un aizslīd tumsā zem krēsliem." (86.lpp.)

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_2169DSC_2169SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dadži #dženaandersone #eslasu #gramatas #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/1/dzena-andersone-dadzi Mon, 10 Jan 2022 17:12:30 GMT
Vilis Seleckis "Ardievas mežam" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/vilis-seleckis-ardievas-mezam Vilis Seleckis

"Ardievas mežam" 2016

117285611_296161348157066_3302189686124052829_n117285611_296161348157066_3302189686124052829_n

Lapaspuses kā Jaungada svētku salūta raķešu ziedi sprāgst uz visām pusēm- rauju vaļā vienu nodaļu pēc otras- it kā viss jau lasīts (tik bieži šī sajūta maldīgi grauž), bet tajā pat laikā sīkās nokrāsu drumstalas pārliecina, ka nezināmā arvien būs vairāk kā dokumentētais.

Vilis Seleckis ir sacirtis vienu laika pagali neskaitāmās šķilās un liekas, ka aizrautības ugunskurs sniegotajā salā nebeigs sildīt manu uzmanības kurtuvi. Tieši mazais laika nogrieznis, par ko tik maz literatūrā runāts- pēckara gadi Latvijā, kur attālākajos lauku nostūros valdīja izdzīvošanas likums, ar dilstošu cerību sagaidīt mistisko glābēju no Anglijas, pamazām pieņemot realitāti, ka nepastāv labie vai ļaunie, kas iezīdušies konkrētajā varas zīdotnē. Ļaunums nešķiro dzimti, ticību, nacionalitāti vai varas pozīciju. Ļaunums var būt katrā no mums, gluži kā sēkla barojot, alkst pāraugt nomācošā vairākumā. 

Laikā, kad čeka un meža brāļi raustīja pārākuma striķus, parastajam civiliedzīvotājam netika dota iespēja tēlot neitrālo. Kurā pusē esi tu? Kurā pusē ir tavs tuvākais?!

 

Seleckis latgales sādžas iedzīvotājus iekrāsojis tik spilgti, brīžiem pārspīlēti uzsverot galējību šķautni, apliecinot, ka uzvarētāju šajā kaujā nepastāv, tikai izdzīvotāji. Lielisks, aizrautīgi veidots vēsturisks romāns, kura pamatā ņemot patiesus notikumus, kad 1948.gadā Rancānu sādžā tika noslepkavots zemnieks Kazimirs Bozovičš un viņa nepilngadīgais dēls. Laikā, kad notika izsūtīšana uz Sibīriju, un čekas posta darbi, šo brutālo dubultnoziegumu nevainīgajiem zemniekiem izdarīja cilvēki, kuriem vietējie būtu jāaizsargā- nacionālie partizāni. Pēckara laiks, kad taisnību meklēt varēja vien savā ticības dīķī, pienāca brīži, kad radu rakstiem un asinssaitēm nebija nekāda vara. 

 

Padoms- vajadzīga vērīga lasīšana, lai neapmaldītos Rancānu sādžas iedzīvotāju radurakstos un romānā darbojošo personu saistībai.

117313025_919699271869014_616467535439582855_n117313025_919699271869014_616467535439582855_n

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #ardievasmežam #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #vilisseleckis #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/1/vilis-seleckis-ardievas-mezam Sun, 09 Jan 2022 13:10:44 GMT
Hovards Filipss Lavkrafts "Stāsti" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/hovards-filipss-lavkrafts-stasti  

Hovards Filipss Lavkrafts

"Stāsti" 2021
 

 

DSC_2156DSC_2156SK

Lai arī Hovardam Filipsam dzīvē gadījies mantot burvīgu uzvārdu (oriģināli Lovecraft), ņemot vērā bailes un nepatiku pret tik daudzām lietām, kas viņu ikdienā nomāca, noteikti piemērotāks būtu kāds antimīlestībai piemērots uzvārds, piemēram- Fearcraft vai Horrowcraft. Zinātniskās fantastiskas un šausmu literatūras celmlauzim Lavkraftam fantāzijas briesmu tēli galvā acīmredzot ir bijuši tik spilgti un klātesoši, ka vienīgais veids, kā no tiem atbrīvoties, bija ļaut tiem dzīvot savu dzīvi stāstu lappusēs.

Kā jau daudziem literātiem un māksliniekiem 20.gs., sava darba augļus šausmu tēvs nespēja izbaudīt dzīves laikā, bija jāpiedzimst jaunai paaudzei, kas Lavkrafta radītos ērmīgos un ārpasaulīgos tēlus spētu ne tikai novērtēt, bet arī iedvesmoties un transformēt bailes jaunās mākslas formās. Spīdinot sveces liesmiņu cauri Lavkrafta ērmotajiem stāstiem, gandrīz vai sataustāms aizsākums tik daudzām filmām, Tv sērijām un grāmatām pār ārpuszemes būtnēm. 

 

Pateicoties "Piedzīvot" podkāsta mēneša grāmatai, es izkāpu no komforta zonas un uzdrošinājos ielīst nezināmajā šausmu un fantastikas literatūras lauciņā, kurā esmu pilnīga viešņa/nepraša, un gluži kā zīdainis taustos pēc slepenās formulas, kas atļaus šo pandoras lādi redzēt krāšņumā, ar visiem tiem slepenajiem kodiem, ko atpazīst lieli fantastomāni.

Jāņem vērā, ka Lavkrafts ir absolūta klasika, līdz ar to  pirmais klupiens var sanākt iekrītot ekspektācijās, ko ar vārdu šausmas mūs baro Holivudas filmu industrija vai mūsdienu šausmu literatūra. Manuprāt jebkurš skandināvu krimināltrilleris ir piesātinātāks ar vardarbību un kropļotām ainām, kā jebkurš no Lavkrafta stāstiem. Bet tas nenozīmē, ka izlasītās šausmas neaizlīdīs tev aiz ādas, lai neērtās situācijās neatgādinātu par savu eksistenci.

Kas ir aiz mūsu galaktikas?! Vai ārpus Zemes dzīvo vēl attīstītākas būtnes kā cilvēki?! Vai tās ir apdraudējums cilvēcei?!

Manai paaudzei, kura uzaugusi ar X-failu slepenotajām NLO sērijām, bailes no nezināmā ir gluži vai iezīdītas, jo kā nekā- patiesība ir tur ārā. Lavkrafts jau 20gs.20.gados spēja radīt ne vienu vien šausmu stāstu, kas liek sastingt šausmās un sajukt prātā. 

 

Cīnoties pretī sajūtai, ka bailes pieticīgā veidā tiek palēnām ar  katru lappusi iebarotas lasītājam, ar katru pieaugošo mirkli aug nepatīkama sajūta, kas neatstājas- tāda pusārprātīgā stāvoklī esoša cilvēka prāta urdināšana. Bet- tev nav jāmelē šeit šausmas, jo galu galā bailes ir jau sen mūsos. Vai ārā. Vai visur, kur vien meklē.

 

Padoms- šī nu ir tā reize, kad uzzināt kaut ko par autoru, pirms ķerties klāt šausmu stāstu šedervam, ir nevis ieteicams, bet obligāti veicams uzdevums. Ja esi slinks/-a meklētāja interneta dzīlēs, par lielisku ievadu būs tulkotāja Zalāna skices šausmutēva daiļradē grāmatas ievadā. Paldies par to!

Jo vairāk uzzināsi par Lavkrafta dzīvi, nodomiem, jo mazāk gribēsi mest grāmatu pret sienu, kad lasīsi nievas par "nēģeriem" vai ksenofobiskiem izteicieniem. Iepriekšēja izpēte ļaus saprast laikmetu, autora personības iezīmes, stāstu nozīmīgumu un lavīnefektu, kas ietekmējusi nākamos zinātniskās fantastikas un šausmu literatūras censoņus. 

 

 

Tulkotājs: Kaspars Zalāns

Izdevniecība: Prometejs

DSC_2147DSC_2147SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #horror #lavkrafts #lovecraft #read #reading #stāsti https://sandrakoka.com/blog/2022/1/hovards-filipss-lavkrafts-stasti Sun, 09 Jan 2022 12:02:14 GMT
Gerijs Polsens "Ziemas deja" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/gerijs-polsens-ziemas-deja Gerijs Polsens

"Ziemas deja" 1999/2000

 

Gary Paulsen

"Winterdance"

DSC_1634DSC_1634SK "..es zaudēju pamatu zem kājām un atkal uz mutes šļūcu aiz kamanām. Jāatzīst, ka šādā pozā braucu jau tīri labi." (136.lpp)