SANDRA KOKA: Blog https://sandrakoka.com/blog en-us (C) SANDRA KOKA (SANDRA KOKA) Fri, 24 Jun 2022 05:19:00 GMT Fri, 24 Jun 2022 05:19:00 GMT https://sandrakoka.com/img/s/v-12/u271847995-o979043100-50.jpg SANDRA KOKA: Blog https://sandrakoka.com/blog 80 120 Nikola Kiniēra "Mans! Pūķa dārgumi" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/nikola-kini-ra-mans-p-a-d-rgumi Nikola Kiniēra

"Mans! Pūķa dārgumi" 2022

Nicola Kinnear

"Dragons don't share" 2021

 

DSC_4636DSC_4636SK

Akli sekot noteikumiem, ne vienmēr ir pats pareizākais, kā vajag dzīvot. It sevišķi, ja esi pūķenīte, kurai ir dārgumi, bet nav pats svarīgākais- draugi.

 

Priecīga grāmatiņa ar pamācību un piemīlīgām ilustrācijām. Pūķenīte Rūbija dara visu, kā rakstīts pūķu pamācības grāmatā- ir biedējoša, pamanās nozagt kaudzēm dārgumu un pats galvenais- nosargāt tos. Kādā laupīšanas reizē, pazaudējot noteikumu grāmatu, Rūbija krīt izmisumā, jo ir aizmirsusi, kas īsti viņai ir jādara. Kad grāmata atrodas, tā ir  tik izmirkusi, ka nav iespējams vairs izlasīt pūķu noteikumus, tāpēc tos nākas izdomāt no jauna.

 

"Mans! Pūķa dārgumi" māca, ka vienmēr ir iespējams laboties, lai arī kāds tu neesi bijis. Un, protams, draudzēties un dalīties ir daudz priecīgāk, kā būt dusmīgam pūķim, kurš sēž uz savām bagātībām. 

 

Tulkotāja: Agnese Strazdiņa

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_4628DSC_4628SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) # #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/nikola-kini-ra-mans-p-a-d-rgumi Fri, 24 Jun 2022 05:16:52 GMT
Metjū Kostello un Nīls Ričards  "Čēringhēmas mistērija" 2022 https://sandrakoka.com/blog/2022/6/metju-kostello-un-nils-ricards--misterija Metjū Kostello un Nīls Ričards

 "Čēringhēmas mistērija" 2022

 

Matthew Costello  Neil Richards 
"Cherringham: A Cosy Crime Series Compilation" 2014

DSC_4589DSC_4589SK

3 trilleri vienā grāmatā?! Ko gan vairāk var vēlēties ātro trilleru cienītājs, kas dodas ceļā uz darbu vilcienā vai gaida rindā pie daktera?! Tieši šādas ātro un īso krimināltrilleru sērijas radīja divu rakstnieku duets. ASV dzīvojošais Metjū Kostello un Lielbritānijā esošais Nīls Ričards kopraksta jau kopš 90gadiem, kopā radot gan TV scenārijus, gan radio šovus un video spēles tādiem milžiem kā BBC, Sony, Disney Channel, ABC utt. 

Veiksmīgais kombo pieķērās Čēringhēmas mistēriju radīšanai, sākumā veidojot to tikai e-formātā, katru mēnesi radot tā saucamo ātro lasāmvielu sēriju- īsus prozas trillerus (~130.lpp.), kurus var ātri un aizrautīgi izlasīt. Pagaidām radītas jau 39 sērijas kriminālnoziegumiem, kuri norisinās miermīlīgajā Čēringhēmas ciematā. Galvenie varoņi- vientuļā māte Sāra kopā ar ex-policistu, amerikāni Džeku iesaistās dažādu noziegumu atrisināšanā. 

 

Šajā grāmatā apkopoti trīs stāsti- "Slepkavība uz Temzas", "Muižas mistērija" un "Nešķirami". Īsie trilleri ir viegli lasāmi, gluži kā ātrās uzkodas, kas apmierina izsalkušo apetīti. Šī ir mājīga lasāmviela, neskatoties uz to, ka tie ir trilleri, noziegumi nav asiņaini, šausminoši vai biedējoši. Kā īstā angļu stilā, tos novērtēs Miss Marplas, Midsomeru slepkavību cienītāji. Iekārtoties komfortablā dīvānā, un nesteidzīgi izbaudīt kopā ar melno tēju, piekožot cepumus. 

 

 

Tulkotāja:

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_4595DSC_4595SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/metju-kostello-un-nils-ricards--misterija Fri, 24 Jun 2022 04:54:47 GMT
Lelde Kovaļova "Tvitera tiesa" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/lelde-kova-ova-tvitera-tiesa Lelde Kovaļova

"Tvitera tiesa" 2022

DSC_4543DSC_4543SK

"Tvitera tiesai nevajag patiesību,  bet vajag vainīgo.." (271.lpp.)

 

 

Leldei tas ir atkal izdevies- radīt patiesi ievelkošu un aizraujošu lasāmvielu- trilleri, kuru tā vien gribas pabeigt vienā elpas vilcienā, lai beidzot uzzinātu, kas patiešām ir noticis. Tieši tā es arī darīju- izlasīju "Tvitera tiesu" vienā piegājienā, nespējot atstāt pēdējās nodaļas uz citu dienu. Lelde Kovaļova ir sekojusi jaunākajam trilleru stilam- nodaļas ir veidotas īsas, lai lasītājs no ""izlasīšu vēl šo īso nodaļu" attaptos jau grāmatas pusē, tādejādi izmetot āķi ar kārtējo pārsteidzošo atklājumu.

 

"Tvitera tiesa" runā par mūsdienu sabiedrībai tik aktuālo tēmu- interneta ietekmi un varu, kas bieži vien balstoties uz nepatiesām ziņām spēj sagraut nevainīgu cilvēku dzīvi. Te var runāt gan par interneta portāliem, kas ar kliedzošām, nepatiesi skandalozām ziņām pievilina patērētājus tikai mantkārīgos nolūkos, gan parasto sabiedrības locekli, kurš, slēpjoties aiz interneta segvārda, uzdrošinās izteikt viedokli, kādu dzīvē nekad neteiktu.

Cik tālu var iet persona, lai iegūtu popularitāti internetā!? Katrā ziņā grāmata liek daudz domāt par iemesliem, rīcībām un sekām, kāpēc cilvēki internetu izmanto kā postošu rīku. 

 

Ādamsonu ģimene dodas atvaļinājumā uz mazpilsētu, pa ceļam piestājot nomales benzīntankā. Kad ģimenes pusaudze Rasa neatnāk no tualetes, vecāki dodas viņu meklēt un atrod viņu puskailu un piekautu. Rasa raudot atzīstas, ka ir tikusi izvarota, piedevām viņas varmāka ir neviens cits kā slavenais aktieris Ričards Dāvidsons. Kamēr policija tikai vēl nopratina iesaistītos, interneta mediji pārtvēruši karsto ziņu un nevairās apsūdzēt aktieri noziegumā, arī ikvienam tvitera lietotājam ir jau savs viedoklis, kas ir noticis un ko tiesāt. Bet, kas patiesībā notika dažās minūtēs degvieles uzpildes stacijā?!

 

Lelde Kovaļova ir iemantojusi vietu latviešu trilleru rakstnieku augšgalā- ļaujot lasītājam izbaudīt trillera sniegto vērtību- tikt izklaidētam, reizē minēt mīklās, tajā pat laikā parūpējoties par negaidītiem virzieniem.

 

4 zvaigznes

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_4552DSC_4552SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #latvijasmediji #leldekovalova #read #reading #tviteratiesa https://sandrakoka.com/blog/2022/6/lelde-kova-ova-tvitera-tiesa Fri, 24 Jun 2022 04:25:28 GMT
Žans Klods Murlevā "Upe, kas tek atpakaļ" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/zans-klods-murleva-upe-kas-tek-atpakal Žans Klods Murlevā

"Upe, kas tek atpakaļ" 2022

 

Jean-Claude Mourlevat
"La rivière à l'envers" & "Hannah" 2000, 2002

 

DSC_4565DSC_4565SK

 

Ja tu esi pasaku cienītājs, tad šo stāstu tu aprīsi kā krāsainu ledeni ar karameļu pildījumu, jo gluži vienkārši tas savaldzinās ar savu krāšņo fantāzijas lidojumu, mežonīgu izdomu un sentimentālu aizkustinājumu.

Patiesības labad jāsaka, ka šis romāns, kas paredzēts visu paaudžu lasītājiem (vai tad ticībai pasakām ir vecuma ierobežojums?), ir divu grāmatu apvienojums, ko talantīgais franču autors Žans Klods Mulevā ir sarakstījis 2000 un 2002 gadā. 

13gadīgais Tomeks iemīlās 12gadīgajā Hannā, kad tā negaidīti ierodas viņa bodītē un satricina viņa iekšējo jūtu pasauli, par kuras eksistenci zēns nav zinājis. Uzzinot par teiksmaino upi, kas tek atpakaļ un kuras ūdens dāvā mūžību, Tomeks nolemj doties bīstami nezināmajā ceļā, lai viņam būtu iespēja vēl reizi satikt Hannu. 

 

Iemīlējusies sirds nejūt bailes un uzdrošinās paveikt prātam neaptveramo.

 

Lai arī galvenie varoņi ir bērni, viņos ir tik daudz viedā, drosmīgā un prātīgā, ka ik pa laikam sev jāatgādina, ka viņi nav pieaugušie. Savukārt autora fantāzija ir tik neparedzami aizraujoša, ka tā vien sajūsmā noelsties un gribas doties līdzi Tomekam un Hannai pa uzburtajām pasaku vietām. Ja reiz esi ieelpojis stāsta sākumu, tu gluži vienkārši paliec kā noburts. Jāsaka, ka grāmatas pirmā daļa ir spēcīgāka par otro, bet nav brīnums, kāpēc rakstnieks gribējis rakstīt turpinājumu par teiksmaino upi, kura tek atpakaļ, jo viņa radītā pasaku pasaule ir īpaša, un negribas, lai stāsts tik ātri beigtos.

 

Cauri sulīgajai fantāzijas garoziņai, slēpjas mūždien aktuālais jautājums par dzīvību un nāvi, par nemirstības nozīmi, ja jāpiedzīvo tuvo cilvēku aiziešana, par paļaušanos un svešādā pieņemšanu, par sekošanu savai sirdsbalsij, pat, ja tā liek pamest visu zināmo un doties nāves briesmās. 

 

 

Patiks visiem lieliem un maziem bērniem, kuri sirdī tic pasakām.

4 zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Valērija Lasovska

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_4574DSC_4574SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading #upekastekatpakal https://sandrakoka.com/blog/2022/6/zans-klods-murleva-upe-kas-tek-atpakal Fri, 24 Jun 2022 04:18:53 GMT
Mīkaels Niemi "Kā nomedīt lāci" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/mikaels-niemi-ka-nomedit-laci Mīkaels Niemi

"Kā nomedīt lāci" 2022

 

Mikael Niemi

"Koka björn" 2017

DSC_4517DSC_4517SK

 

"-Tik daudz laika, es izstomīju. - Neviens nevar pagūt izlasīt visas.

-Jā, droši vien nevar.

-Tikai....Dievs.

-Jā, protams, Dievs. Varbūt tā arī ir bibliotēku jēga, lai mēs piedzīvotu Dieva diženumu.

-Bet, ja jau pastāv bibliotēkas, vai mums vispār ir vajadzīgas baznīcas?" (258.lpp.)

 

Kā būtu, ja 19.gs. zviedru prāvests atpestītu ne tikai grēkojošās dvēseles no elles liesmām, bet arī meklētu taisnību un ļauno izvestu patiesības gaismā?!

Lars Levi Lestadius ir Dieva gans tālu Zviedrijas ziemeļu nekurienē, kur valda nabadzība ne tikai uz galda, bet arī prātos. Izglābjot kādu klaiņojošu zēnu no bada briesmām, prāvests ne tikai iemāca viņam visas savas zināšanas, bet iegūst arī sabiedroto, lai atklātu, kas pastrādājis noziegumu šajā nomaļajā nostūrī. Pievēršot uzmanību detaļām, arvien vairāk parādās aizdomas, ka biedējošais lācis- cilvēkēdājs, iespējams ir zvērs uz divām kājām pašu vidū.

 

"Kā nomedīt lāci" ir vēsturisks kriminālromāns, kas daudz attaino konkrētās lokācijas ģeogrāfiskās, vēsturiskās un kultūras īpatnības, tāpat arī tā laika sabiedrības pārliecību, dzīves apstākļus un dažādo izcelšanos sašķeltību, parādot arī cilšu etnisko dzīvesstilu. 

 

Lestadiuss, kas ir reāla persona, savā ziņā attēlots kā Puaro (citur minēts kā Šerloks)- ar asu prātu, milzu zināšanām, tādejādi pievēršot uzmanību sīkām detaļām izloba laukā nozieguma secību. Šis stāsts nebūtu tik interesants bez neparastā un reizē pazemiskā mācekļa, kuram ir savi pagātnes murgi, kas neatkāpjas pat drošā un tēvišķā aizgādņa pavadībā. Katrā ziņā šī ir aizraujoša lasāmviela, kura ievelk atmosfērīgā un neparastā stāstā.

 

Savā ziņā es vilku paralēles ar  citu zviedru vēsturisko kriminālromānu "1793", bet jau pirmajās lappās sapratu, ka esmu kļūdījusies. Abas ir pavisam citādāku stilu, vardarbības līmeni un sarežģītību. Abas ir pilnīgi un nevajadzīgi salīdzināt, jo ta katra ir ar savu īpašo raksturu.

 

"Ar rakstīšanu ir tik savādi, tā iespiežas dvēselē. (..) Rakstīšana modina nemieru, tev gandrīz kļūst slikti." (281.lpp)

 

3.8zvaigznes

 

DSC_4523DSC_4523SK

 

Tulkotāja: Dace Deniņa

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kanomeditlaci #kokabjorn #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/6/mikaels-niemi-ka-nomedit-laci Wed, 22 Jun 2022 05:05:43 GMT
Pols Kalaniti "Kad elpa pārtop par gaisu" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/pols-kalaniti-kad-elpa-partop-par-gaisu Pols Kalaniti

"Kad elpa pārtop par gaisu" 2022

 

Paul Kalanithi
"When Breath Becomes Air" 2016

DSC_4534DSC_4534SK

Lasot "Kad elpa pārtop par gaisu", jau no pirmajām lappusēm ir nospiedoši smaga sajūta, kad liekas, ka uz krūtīm uzvēlies smagums, kas neļauj līdz galam ievilkt elpu. Ieelpai šai grāmatā ir īpaša nozīme, galu galā tas ir pirmais, ko mēs krūtīs ievelkam nākot pasaulē, un pēdējais, ko izelpojam, to pametot. Pat zinot jau pirms grāmatas atvēršanas, ka šī būs sastapšanās ar slimību, nāvi un medicīnu, no asarām acīs izvairīties grūti.

Pols Kalaniti mīlestību uz literatūru un medicīnu apvienojis vienā personīgā stāstā, piepildot savu sapni publicēties, tā arī savas dzīves laikā nepabeidzot šo darbu. Bet ļoti talantīgajam ārstam visapkārt vienmēr bijis stingrs mūris- ģimene, kolēģi un draugi,kuri savā ziņā apliecina to ievadā un pēcvārdā, parādot, ka savā dzīvē viņš nav bijis viens. 

 

"Asais skalpelis līdzinās nevis nazim, bet rāvējslēdzējam, kas atklāj to, kas dzīves laikā bijia slēpts svešai acij." (50.lpp.)

 

Būt par pacientu ārstam, kurš ikdienā pats saskāries ar smagām slimībām, ir nepanesami, it sevišķi, kad apzinies, kādas ir reālās izredzes, redzot visus izmeklējumus un analīzes. Pols- no ļoti talantīga ārsta rezidenta neiroķirurģijā, nonāca pats savā nodaļā kā pacients, kad viņam atklāja plaušu vēzi. Pavisam īsajā laikā, kopš slimības diagnosticēšanas līdz nomiršanai, Pols dalījās ar savu pieredzi medicīnā, nāves klātesamību un sapņiem par savas ģimenes turpināšanu, kopā ar sievu sagaidot pasaulē meitu. 

 

"Lielākā daļa cilvēku aizvada mūžu pasīvā attieksmē pret nāvi, tas ir vienkārši neizbēgams dzīves noslēgums, kas gaida mūs un apkārtējos" (99.lpp.)

 

"Kad elpa pārtop par gaisu" ir intīmi personisks stāsts par medicīnu, nāvi un tās pieņemšanu, kas plosa savā dzīves skarbumā, bet tajā pat laikā aizkustina un liek domāt par eksistencionālām un neizbēgamām lietām. No sapņa par grāmatu, Pols,  pašam to nepiedzīvojot, ir sarakstījis bestselleru, kas iemantojis popularitāti visā pasaulē un satricinājis daudzus lasītājus. 

 

"Nāve piemeklē mūs visus- gan ārstus, gan pacientus; mēs esam dzīvi, elpojoši organismi, bioloģiskas vielmaiņas fabrikas, un tas ir mūsu liktenis." (98-99.lpp.)

 

Uzaugot ārstu ģimenē, mana interese par šo profesiju nerezultējās līdz medicīnas studijām, pārāk labi apzinoties tās realitātes tumšās puses, toties ar aizrautību lasu romānus par medicīnu un ārstiem, tāpēc ar interesi lasīju arī šo darbu. Bet šis romāns, protams, ir kas vairāk par medicīnu, tas vairāk ir par dzīves cikliskumu un mūsu nebeidzamo mēģināšanu izmainīt to- allaž zaudējot. Romāna laikā mani nepameta viena tēze, uz kuru nav viena noteikta, pareiza atbilde- kad izglābt dzīvību nav pareizākais, ko ārsti nolemj? Kad ir tas brīdis, kad ļaut pacientam nomirt, iespējams, ir labākā izvēle, salīdzinot ar riskiem, ko rada nerimstoša cīņa noturēt dzīvību.

 

 

3.8 zvaigznes

 

Tulkotāja: Karīna Tillberga 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_4539DSC_4539SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kadelpapartoppargaisu #paulkalanithi #polskalaniti #read #reading #zvaizgnesabc https://sandrakoka.com/blog/2022/6/pols-kalaniti-kad-elpa-partop-par-gaisu Mon, 20 Jun 2022 07:16:13 GMT
Sarah Crossan "Toffee" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/sarah-crossan-toffee Sarah Crossan

"Toffee" 2019

DSC_4349DSC_4349SK

 

"I like the idea of being

                                  sweet and hard,

                                  a girl with a name for people

                                  to chew on.

 

                                  A girl who could break teeth." (35.lpp.)

 

 

I just love it. Latviešu valodā teikt, ka mīli grāmatu, skan nepiederīgi, katrā ziņā angliski šis vārdu savienojums, kurā izteikt jūtas, nāk nepiespiesti un pauž sajūsmu, ko nav iespējams noslēpt. Jauniešu literatūra ir lieliska, kad tā ir saldeni rūgta (bittersweet), bet, ja tā tiek pasniegta tik prasmīgi kā "Toffee", tad nav iespējams par to klusēt. 

 

"Toffee" ir kā konfekte pārnestā un burtiskā ziņā- saldeni īrisaina, kuru viļājot mutē agrāk vai vēlāk nonāc pie stāvokļa, kad esi pamatīgi ieķepinājusi to zobos un nav vairs citas iespējas, kā cīnīties līdz galam, cerot, ka šī būs reize, kad uzvarēsi gardo un reizē ķepīgo kulināro šedervu. Šis jauniešu romāns ir visām paaudzēm, jo vēsta ne tikai par jauniešu cīņu ar piederību un ģimenes problēmām, bet stāsta par dzīves cikliskumu, draudzību un cilvēku prātu, kurš pakļaujoties vecuma slimībām, spēlē nejauku atkārtošanās spēli, jaucot kopā notikumus un gadus, liekot arvien no jauna izdzīvot ne tikai īpašus dzīves brīžus, bet arī škiršanās traģēdijas. 

 

"Victory

Every hour I do not call my father

is a victory,

a declaration:

                 I do not need you.

                 I do not want to be with you.

 

 

Although,

    the longer it goes on,

    the more I get to wondering

whether his silence

means

exactly the same thing." (41.lpp.)

 

 

"Toffee" ir unikāla- teksts liriski izvietojas pa lappusēm, spēlējoties ar ritmu. "Toffee" ir ievelkoša un aizkustinoša- savā stāsta trauslumā un cilvēciskā mīlestībā. "Toffee" ir sirdi plosoša un malā nenoliekama. Tāda grāmata, kuru nevar aizmirst.

 

Alissone bēg no mājām, kurā tēva mūžīgās dusmas, psiholoģiskā un fiziskā vardarbība ir dominējoši iznīcinoša. Saprotot, ka vienīgais glābiņš- tēva bijusī draudzene, nav vairs sastopama, Alissone meklē naktsmājas un nonāk šķietami pamestā mājā. Tomēr māja nav pamesta, tajā dzīvo Marla, kura sirgst ar demenci. Kādā prāta spēļu brīdī Marla Alissoni notur par sev tuvu cilvēku Toffee un Alissone, kurai nav vairs kur iet, nolemj patverties mājā pie Marlas...

 

Es nespēju aprakstīt grāmatas burvību, kas tik īsos tekstos rada maģisku spēku, kad gribas raudāt un reizē skumji smieties..

Ja meklē grāmatu, kurā iemīlēties, tad zini, šī jau ir aizņemta.:D Pilna ar manu sirdi...

 

"Dad never realised that I loved my mother

from the

             inside out,

             before I'd ever know her face,

and that while he might find another wife,

 

I would never

                    ever

get another mother." (150.lpp.)

 

 

4.5 zvaigznes

DSC_4347DSC_4347SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #sarahcrossan #toffee https://sandrakoka.com/blog/2022/6/sarah-crossan-toffee Sun, 12 Jun 2022 14:18:54 GMT
Alena Mornštainova "Klusie gadi" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/alena-mornstainova-klusie-gadi Alena Mornštainova

"Klusie gadi" 2022

 

Alena Mornštajnová

"Tiché roky" 2019

DSC_4321DSC_4321SK

"Klusēšanai ir tā priekšrocība, ka neviens nevar pieķert jūs melos un ikviens izskaidros jūsu klusēšanu pa savam" (22.lpp.)

Domājot par čehu autori Alenu Mornštainovu, nevar nedomāt par eksplodējošām emocijām un sadragātiem likteņiem pilno romānu "Hana", kas jebkuru lasītāju- nejaušu vai uzrunātu, nespēja atstāt vienaldzīgu. Ar vienu BET- ja lasītājs nonāca līdz šim spēcīgajam darbam. Nepelnīti mazzināmam darbam, par kuru sajūsminās pārsvarā daudzlasītāju pulciņš, tika pievērsts nepelnīti maz uzmanības, kaut aiz maldinoši saldā vāka slēpjas dziļumdziļš meistardarbs, kuru jābauda ar tikpat lielu pietāti kā rieksti šokolādē, lai beigās nenolauztu kādu zobu (lasīt- nepaliktu emocionāli sagrauts).

Tāpēc tiem, kas izgājuši cauri "Hanas" romāna vētrām, ziņa par Alenas Mornštainovas romāna "Klusie gadi" pārburšanu latviešu valodā, bija kā lietus sausuma periodā. Bet lēnāk pār tiltu- šeit jāazimirst jebkura salīdzināšana, jāatmet lielās ekspektācijas, un vienkārši jāļaujas čehu rakstnieces prasmīgajai valodai. Tieši spēcīgie varoņu raksturu attainojumi, iekšējās drāmas un nejaušas likteņa traģēdijas padara šo romānu par psiholoģiskās ģimenes drāmas karalieni, pat, ja sākotnēji galvenie varoņi liekas ledaini salti un bezsirdīgi. Lai arī personības un raksturi izvirzīti priekšplānā, tikpat liela nozīme ir arī vēsturiskajam fonam, kas spēlē lielu lomu vienam vai otram lēmumam, kas gluži kā brūkošs kāršu namiņš sagāž blakusesošos līdzgaitniekus. 

 

"Klusie gadi" paralēli izstāsta tēva un meitas stāstu, atklājot arvien jaunus skapī apputējušus skeletus. Ar katru gadu plaisa starp tēvu un meitu aug, radot arvien vairāk jautājumus,  kāpēc nekas netiek stāstīts par ģimeni un, kas ir mistiskā Blanka, kuras vārdu piemin mirstošā vecmāmiņa.

Autore nepieviļ arī šoreiz- ļaujot katru lapas pusi kā mutē kūstošu cukurvati izbaudīt no sākuma līdz beigām. Šoreiz grāmatas vāku neaizcērtu- "Klusie gadi" pēc pēdējā vārda izlasīšanas ar būkšķi izkrīt no rokām- nejauši un reizē tik zīmīgi apliecinot, ka autore spēlējas ar lasītāju- apraujot stāstu pašā karstākajā vietā. Un tomēr, iespējams, tas ir noklusētais veids, kā katram lasītājam pašam izdzīvot turpinājumu savā galvā, kur gadu gadiem krātās emocijas nav iespējams pat izteikt vārdos.

 

Bet..labāk paklusēšu, jo "Klusie gadi" ir vienkārši  jāizlasa pašam/-ai!

Iesaku! Un noteikti, noteikti- Alena ir jātulko vēl!

 

4+ zvaigznes
 

 

Tulkotājs: Jānis Krastiņš

Izdevniecība: Pētergailis

 

DSC_4320DSC_4320SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #alenamornstainova #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #klusiegadi #petergailis #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/alena-mornstainova-klusie-gadi Fri, 10 Jun 2022 11:45:48 GMT
Kimberly Brubaker Bradley "Fighting Words" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/kimberly-brubaker-bradley-fighting-words Kimberly Brubaker Bradley

 "Fighting Words" 2020

DSC_4289DSC_4289SK

Della un Suki ir māsas, kuras nonākušas audžuģimenē. Viņu no narkotikām atkarīgā mamma atrodas tālu prom cietumā, jo uzspridzinājusi kāda hoteļa istabiņu. Nemaz nerunājot par to, ka visu savu dzīvi viņas nav jutušas mīlestību vai rūpes no pieaugušajiem. Vecākā māsa Suki, kura vienmēr rūpējusies par mazo māsu, patiesībā nemaz tik stipra nav. Viņas noslēgšanās, murgi naktīs slēpj smacējošu noslēpumu, ar kuru viņa pati nemaz netiek galā..

 

Šī ir jauniešu grāmata par traumu, seksuālo vardarbību un dziedināšanos. Šķiet, šī ir pirmā grāmata, kur par seksuālo vardarbību tieši runāts bērniem saprotamā tekstā, pieminot,ka neviens nav tiesīgs aiztikt kāda ķermeni, lai arī kādi pieskārieni vai izspēlēti neveikli joki skolā tie nebūtu. Smeldzīgs stāsts par māsu saikni un piespiedu pieaugšanu, neizbaudot bērnību, kāda lielai daļai ir pašsaprotama. Pats skarbākais laikam ir tas, ka arī pati autore ir bērnībā cietusi no seksuālas vardarbības, līdz ar to viņai tas ir personisks stāsts, kurš prasīja lielu uzdrošināšanos, bet kā autore saka- par to ir jārunā, par to nedrīkst klusēt, jo tā nav jānotiek. Bet, lai nebaida grāmatas tēma, tā tomēr ir bērnu/jauniešu literatūra un tajā ir daudz bērnu pasaules, savas vietas un draudzības atrašanas, skolas, tajā pat laikā atspoguļojot ASV realitāti, kurā daudzi vecāki zaudē saikni ar realitāti, iegrimstot narkotiku pasaulē.

 

Tāpat arī jāuzteic grāmatas vāks, kurš spēlējas ar siluetiem, krāsām un tēliem, radot klusējošo, bet varen spēcīgo vēstījumu.
"Fighting words" ir saņēmusi daudz apbalvojumu, bet nevar nepieminēt arī citas autores grāmatas, ar kurām viņa ieguvusi atpazīstamību. "The War That Saved My Life" un "The War I Finally Won"- šī grāmatu sērija ir manā izlasāmo sarakstā un augstu, jo augstu novērtētas. 

 

4 zvaigznes

 

DSC_4292DSC_4292SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #fightingwords #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/kimberly-brubaker-bradley-fighting-words Wed, 08 Jun 2022 07:47:59 GMT
Romy Hausmann "Dear Child" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/romy-hausmann-dear-child Romy Hausmann

"Dear Child" 2019

 

DSC_4278DSC_4278SK

Klaustrofobiski, tumšās dzīlēs ievelkoši un smacējoši bailīgi. Trilleris, kuru ieteikusi Alice Feeney (autori, kuri paši māk savērpt samežģīti lieliskus spriedzes darbus, savos ieteikumos tiek īpaši ņemti vērā), tāpēc nebija iespējams paiet garām šim darbam. Piedevām Romy Hausmann ir vāciete, tas vien, ka viņa ir izpelnījusies apskaužamas atsauksmes no lielmeistariem angļu mēlē, jau vien ir apsveicami. Un te man jāpiekrīt katram slavas un kritikas vārdam- šis trilleris vienkārši nevar atstāt vienaldzīgu, jautājums, vai tev nebūs bail šķirt nākamo lapu, lai uzzinātu, kas īsti šeit notiek. Un what the heck- saprast šo notikumu gaitu nav nemaz tik vienkārši, jo autore neko neatklāj uzreiz, tikai, gluži kā pielabinot meža zvēru, iebaro pa mazām porcijām jaunu puzles gabaliņu, visu padarot vēl sarežģītāku kā sākumā likās. Un, lai arī prāta mežģi dažkārt izbojā grāmatu vieglumu, trilleriem tā ir kā īpašā sastāvdaļa, lai padarītu lasīto par baudāmo. 

 

Bēgot no ieslodzījuma meža nekurienē, Lenu notriec auto un kopā ar meitu viņa nonāk slimnīcā. Taču, kad atpazīt savu 13 gadus pazudušo meitu ierodas vecāki, viņi apgalvo, ka tā nemaz nav viņu Lena. Savukārt mazā meitene Hanna, kura nekad savos 13 gados nav bijusi ārpus meža mājas, izturas tik mierīgi un pārliecinoši, it kā viņa būtu augusi normālos apstākļos. Kas ir cietusī sieviete? Un, kur ir Lena?

 

Šajā trillerī, kas savā ziņā būtu salīdzināms ar lielisko grāmatu "Istaba", ir vairāki šausminoši un nervus kutinoši momenti. Mēs visi dievinām mīlīgus bērnus reklāmās, bet tiklīdz šos mīlīgos bērnus ievieto šausmu filmās, nekas nevar būt šausminošāks. Tāpēc mīlīgās, bet nudien savādās meitenītes Hannas tēls ir īpaši baismīgs. Arvien vairāk lasot, arī pats izglābušās sievietes tēls šķiet aizdomu pilns. Katrā ziņā, šis ir trilleris, no kura nevarēs atrauties.

Fakts par nolaupīšanu, seksuālu paverdzināšanu un ieslodzīšanu vietā bez saules gaismas, jau pats par sevi ir tik šausminošs, ka trūkst elpas. Ja vien tas būtu tikai izdomājums. Austrijā ir bijis skandalozs notikums (Fritzl case) , kad atklāja gadiem ieslodzījumā turētās meitenes stāsts, kuru seksuāli paverdzināja un lika dzemdēt bērnus pašas tēvs. Pat Vikipēdijā ir saraksts ar ilgstoši ieslodzījumā turētiem bērniem... Ilgākais no tiem- 29 gadi nebrīvē.(https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_child_abuse_cases_featuring_long-term_detention )

 

Nevaru apgalvot, ka nobeigums ir superveiksmīgs, bet tās ir tikai nianses, pie kurām gribētos piekasīties. Tā kā tas ir debijas trilleris, gribas iekliegties- nu kā, nu kā tie debitanti spēj iznest kaut ko šādu pirmajā piegājienā. Katrā ziņā- šis ir trilleris, kurš neatstās vienaldzīgu, ievilks līdzi tumsā un liks bailēs trīcēt sirdij. Tieši ideāls priekš psiholoģiskā trillera.

 

 

4 zvaigznes
 

DSC_4285DSC_4285SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dearchild #eslasu #germany #gramatas #read #reading #romyhausman https://sandrakoka.com/blog/2022/6/romy-hausmann-dear-child Sun, 05 Jun 2022 14:14:25 GMT
Svetlana Amberga "Versija: tēvi" https://sandrakoka.com/blog/2022/6/svetlana-amberga-versija-tevi Svetlana Amberga

"Versija: tēvi" 2019

DSC_4258DSC_4258SK

Likās- pavisam nesen ziedoju Svetlanas Ambergas ārstniecības izdevumiem, bet tad sociālajos tīklos parādījās paziņojums par viņas bērēm. Lai arī Svetlanu nepazinu, jāatzīst tikai atsaucoties uz aicinājumu ziedot vēža ārstēšanai, uzzināju arī par viņas debijas romānu, mani satrauca jaunās sievietes aiziešana, jo viņa ir mana vienaudze. Solījumu izlasīt viņas grāmatu nebiju izpildījusi, bet aiziešana mudināja apzināties, ka "kaut kad vēlāk" dažkārt nekad nepienāk. Tāpēc ķēros klāt Svetlanas kibertrillerim "Versija: tēvi" ar savādu sajūtu pakrūtē...

 

Jaunais policists Kristofers, kurš nepatiesi apsūdzēts, iznācis brīvībā pret drošības naudu, nolemj atklāt, kurš ir mēģinājis viņu nomelnot un iznīcināt. Pavedienu tīkls aizved uz Londonu, kur viņš iepazīstas ar kiberdrošības uzņēmuma vadītāju Franki. Ar laiku atklājas, ka abu ģimenes vieno seni notikumi..

 

Šis nebūs trilleris, kurš tev liks kost lūpā un trīcēt no bailēm, lai uzzinātu, kas notiek tālāk. Kiberpasaulē slepkavo ar datu noplūdi un noslēpumu publiskošanu nevis asins izliešanu, bet tas nebūt nenozīmē, ka varēsi garlaikoties. Svetlana, kura pati strādājusi kiberdrošības jomā, zina drēbi no iekšpuses un talantīgi veidojusi stāstu, kas ieved virtuālajā pasaulē. Daudzi starptautiski termini un to skaidrojumi būs kā bonuss savu zināšanu caurumu lāpīšanā, iespējams, ka nākamreiz tiekoties ar kādu IT speciālistu varēsi paspīdēt ar slengvārdiem un savām zināšanām. 

Kā pretstats virtuālajai pasaulei, risinās galveno varoņu jūtu kosmoss, kas nekādi nespēj pareizi nolasīt viens otra pārraidītos signālus, tādejādi atšķaidot grāmatas sausi tehnisko pusi ar romantiskām epopejām.

Svetlana grāmatai ir piegājusi ar īpašu rūpību, teksts lasās raiti un priekš debijas romāna, šis ir ļoti labi. Iespējams, ka prasītos vairāk asuma, lai trilleris atpelnītu savu nosaukumu, bet katrā ziņā Svetlanai ir rakstnieces potencionāls, tāpēc apziņa, ka šis ir pirmais un pēdējais darbs, ir sirdi plosoša. Pati autore "Versija: tēvi" pabeidz atvērtu, tādejādi apliecinot, ka rakstīšanai nav ticis pielikts punkts. Arī kādā intervijā viņa apstiprina, ka top turpinājums..

 

 

3.7 zvaigznes

 

Izdevniecība: Latvijas mediji

 

DSC_4247DSC_4247SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/6/svetlana-amberga-versija-tevi Thu, 02 Jun 2022 05:47:56 GMT
Jānis Sviklāns "Žults" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/janis-sviklans-zults Jānis Sviklāns

"Žults" 2022

 

DSC_4244DSC_4244SK

 

 

Ja meklē pēc vārdiem, kas īsti definē žulti, tad šī grāmata, kas izdota "Vakara romānu" sērijā tev noteikti sniegs atbildi. Žults te ir atliku likām, tik ļoti daudz, ka liksies, ka tā līst tevī iekšā, vārās un gāžas pāri malām, kā aizmirsts putras katls uz plīts, kuru pēc tam nav iespējams kā citādi izmazgāt, kā cītīgi no visas sirds beržot ar metāla skrāpekli. 

Romāna galvenais varonis- pavisam jauns kādas valsts iestādes darbinieks ir ar dzīvi un apkārt notiekošo neapmierināts indivīds, kuram tā vien gribētos pateikt, ka labs terapeits atrisinātu tik daudzas problēmas. Vienīgi to grūti saskatīt, kad visi apkārtējie ir muļķi, liekuļi, resnas govis, bet tu vienīgais esi taisnas tiesas lēmējs, visu zinošais, godprātīgais un vienkārši ideāls cilvēks. Šīs grāmatas galvenais varonis ir tik kaitinošs un neciešams, ka labprāt piešķritu tam titulu- gada nesimpātiskākais grāmatas varonis. To nudien no sirds piešķiru žultscilvēkam. 

 

Lasot romānu, progresijā pieaug arī mans žults līmenis, jo negatīvās žēlošanās ir tik lielā devā, ka nespēju sevī atrast pretindi. Bet par ko gan sūdzās galvenais varonis? Par visu- mazo atalgojumu, par darbu (kurā pārsvarā jāimitē, ka strādā), par draugiem, par kuriem nav saprotams, kāpēc viņi vispār tiekas, par neeksistējošām meitenēm, no kurām lielākā daļa ir govis vai resnas vai trulas, par to, kas it kā pienāktos, par izcilo personību, kas netiek novērtēta, par kolēģiem, par kuriem viss zināms labāk, par interneta komentētājiem, kuri neliek īkšķus taviem komentāriem....tā sarakstu var turpināt un turpināt. Grūti dzīvot pasaulē, ja esi ideāls, bet visi pārējie neko nejēdz. 

 

No citas puses- tie, kas pazīst drēbi valsts iestādes šinelī, atpazīs tik daudzas nepilnības un klusībā mās ar galvu. Tas tikai arvien vēl apliecina, ka nekas daudz nav mainījies arī no Padomijas birokrātiskās un hierarhiskās iekārtas, kurā bieži mehānisms ir salūzis un maļ tukšgaitā, izliekoties par pilnībā funkcionējošu aparātu. Un, protams, arvien ir jautājums- kas ir tie briesmīgie troļļi vai riebīgie komentētāji, kas velta savu dārgo laiku, lai izmēztu savu mēslu spaiņus citiem uz galvas interneta vietnēs. Te nu autors ir mēģinājis parādīt vienu no šādiem indivīdiem- ar dzīvi neapmierinātu darboni, kuram tā teikt pašam īsti savas dzīves nav. Jebkurā gadījumā- galvenais tēls ir tik nomācošs, ka gribas uzlikt "mute", vai "delete"- tāpat kā agresīvos "vienīgās taisnības zinātāju" komentētājus.

 

 

Izdevniecība: Latvijas mediji

Vakara romāns

 

DSC_4239DSC_4239SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/5/janis-sviklans-zults Tue, 31 May 2022 16:50:59 GMT
Etgars Kerets "Aizķeršanās galaktikas nomalē" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/etgars-kerets-aizkersanas-galaktikas-nomale Etgars Kerets

"Aizķeršanās galaktikas nomalē" 2022

 

Etgar Keret
תקלה בקצה הגלקסיה"  2018 

DSC_3844DSC_3844SK

"Tā reāli bija ilgošanās. Ilgošanās pēc sievietes, kuru es īstenībā vispār nepazinu. Un tas bija satraucoši un reizē arī pazemojoši. Jo šī ilgošanās bija pierādījums, cik tukša ir mana dzīve." (158.lpp.)

 

Tā kā biju lasījusi jau izraēliešu rakstnieka Etgara Kereta izdoto darbu latviešu valodā "Autobusa šoferis, kas gribēja būt Dievs", bet līdz galam nesaslēdzos ar to, tad manī bija saprotama skepse pret jaunāko stāstu krājumu. Bet tad es izlasīju viņa pirmos divus stāstus. Bladāc- kā blieziens pa galvu. Lai atgūtos un to visu sagremotu vajag ievilkt elpu un paņemt pauzi. Iesākums vienkārši izšauj kā  no lielgabala un paņem pilnībā- ar savu skarbo tiešumu, melno humoru un reizē neparedzamību, kas visa krājuma garumā nebeidz pārsteigt ar savu netveramo līnijas un sižeta maiņu. Tam visam pa vidu neiztikt bez Izraēlas kultūras, paražu un vēstures fona, kas reizē smiešanos par sevi pārvērš traģisma farsā. 

 

Patiesa bauda lasītgradēžiem- no sākuma līdz beigām. Šis stāstu krājums ieguļās plauktā pie citiem, kurus es noteikti ieteikšu savai ģimenei un apkārtējiem, jo, lai arī es esmu stāstu cienītāja, reti kuri krājumi paliek manā "vērts lasīt" sadaļā. Tikai neatbildēts paliek jautājums, kas man liedza līdz galam pieķerties Kereta iepriekšējam stāstu krājumam. Tas lai paliek galaktikas nomales varā...

 

"Tas nenozīmē, ka viņa mani nemīlētu. Mīlēt var arī nesaprotot." (124.lpp.)

 

 

4 zvaigznes

 

 

 

 

DSC_3839DSC_3839SK

 

 

Tulkotāja: Māra Poļakova

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #etgarkeret #gramatas #israel #izcilasgrāmatas #janarozesapgads #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/5/etgars-kerets-aizkersanas-galaktikas-nomale Mon, 30 May 2022 18:13:01 GMT
Jennija Jēgerfelde "Mana kolosālā dzīve" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/jennija-jegerfelde-mana-kolosala-dzive  Jennija Jēgerfelde

"Mana kolosālā dzīve" 2022

 

Jenny Jägerfeld
"Mitt storslagna liv" 2019

 

DSC_3615DSC_3615SK

 

"Ja mīli pats sevi uz visiem laikiem- tas ir sākums romānam mūža garumā!" (88.lpp.)

 

Kolosāla. Kolosāla savā vieglumā, vienlīdz žonglējot ar ikdienas dzīves skarbuma un gaisīga humora bumbiņām. Zviedru bērnu psiholoģe  Jennija Jēgerfelde nebaidās sava darba netīrās vīles griezt uz āru sabiedrības daļai, kurai gribas izlikties, ka problēmas ir kas mistiski izolēts, gluži kā sabojājusies ābola serde ārēji pievilcīgā auglī. Bet reizē visas problēmas, kas saistīts ar jauniešu un bērnu ikdienu, Jennija ietērpj dzirkstoši vieglā pašironijas mērcē, ne reizi vien liekot sasmaidīties skeptiskajam pieaugušajam. Vienu vārdu sakot- Jennija "Nailed it" - tas ir kas īpašs, ko tieši zviedri prot- spēlēties ar smagām tēmām, nepadarot tās par pataloģiski apmutējamiem gabaliem, kurus gribas pēc tam izgriezt no atmiņas, lai nenospiež prāta asinsriti.

 

Tā kā šī ir pirmā daļa no "Skärblackatrilogin" sērijas, ar  nepacietību gaidīšu turpinājumu latviešu valodā. Un neviltoti teikšu- man ir aizdomas, ka Jenninga ielauzīs latviešu lasītāju sirdis, ja vien izdevniecība turpinās tulkot viņas darbus. Sociālo problēmu apskats literatūrā no profesionāles skatu punkta ir tieši tas, kas nepieciešams jauniešu literatūrā. Ar jauniešu literatūru es domāju- reizē arī vecāku un skolotāju obligāto lasīšanas pieredzi- pavērties tajā slepenajā kambarī, kuru ik dienas mūsu bērni trauslajā pieaugšanas vecumā baidās rādīt.

 

"Reiz viņa teica, ka pasaulē ir tikai viena, kas ir sliktāka par to, ka cilvēki par kādu runā, proti, ja viņi par to vispār nerunā." (22.lpp.)

 

Jennija Jēgerfelde mani saraudināja ar "Stendapa karalieni"- tā vien gribējās saukt- bravo, bravo- tas ir viedums prast tā runāt caur neveiklo tīneidžera muti, tāpēc gandrīz vai nespēju noticēt, ka tieši pēc gada iznāk vēl viens šīs autores darbs. Ar pietāti ķēros klāt- latiņa galu galā uzstādīta pietiekami augsta, bet hei, šis nav pakaļdarinājums, lai meklētu pieturas punktus veiksmīgajiem citiem darbiem, bet tajā pat laikā paturot visas augstās kvalitātes zīmes, kas ļauj arī šo darbu lasīt ar neviltotu prieku un ne mirkli nevilties. Lieliski!

 

Iesaku!

 

4+ zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Vizma Zaķe

Izdevniecība: Latvijas mediji

DSC_3621DSC_3621SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #jennijajegerfelde #latvijasmediji #manakolosaladzive #read #reading #swedenliterature https://sandrakoka.com/blog/2022/5/jennija-jegerfelde-mana-kolosala-dzive Sun, 29 May 2022 10:28:43 GMT
Vitalija Maksvīte, Marjus Marcinekvičs "Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/vitalija-maksv-te-marjus-marcinekvi-s-bete-un-lidojo-dzim-anas-dienas-d-vana Vitalija Maksvīte, Marjus Marcinkevičs, Ilustrācijas Liga Itagaki

"Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana" 2022

 

Marius Marcinkevičius,  Vitalija Maksvytė,  Lina Itagaki 

"Betė ir skraidanti gimtadienio dovana" 2021


 

DSC_3870DSC_3870SK

 

Pavisam nesen varējām priecāties par latviešu auditorijai iztulkoto lietuviešu rakstnieka Marjusa Marcinkeviča grāmatu par ebrejiem "Akmentiņš", kura neatstāja mani bez asaru izliešanas. Bet tagad lasu tā paša autora grāmatu par Beti un nespēju nesmieties. Tik diametrāli pretējas un savā ziņā lieliski noslīpētas, pievēršot uzmanību detaļām un niansēm. Savukārt vizuālo stāstnieci Linu Itagaki varējām iemīlēt unikālajā "Sibīrijas haiku" komiksā. Atliek vien priecāties, cik daudz un dažādos projektos lietuviešu autori un mākslinieki māk radīt kopdarbus, kurus var patiešām izbaudīt ar kvalitātes zīmi.

 

Es parasti uz bērnu grāmatu humoru skatos ar dalītām jūtām, bet Bete sasmīdināja pat mani- ironiskā un satīriskā humora cienītāju. Smējos un atstāstīdama jokus ģimenei, apsolīju, ka sameklēšu šo grāmatu lietuviski, lai arī viņi var izlasīt. Velti esmu gājusi šai grāmatai garām neskaitāmas reizes Lietuvas grāmatnīcās. Velti.

 

Mazā Bete mani izklaidēja un sajūsmināja ar savu neviltoto bērnišķīgumu, gribasspēku un prāthumoru. Tik elementāri, bet tajā pat laikā no sākuma līdz beigām jūsmīgi. Lai arī grāmata paredzēta sākumskolēniem, no 7-9 gadu vecuma, to izbaudīs gan mazāki stāstus klausīties kāri rakari, gan pieauguši bērni, kuri grib atpūtināt prātus no sarežģītiem ikdienas jautājumiem. 

 

Ikviens no tēliem ir spilgts, mūsdienīgs un kolorīts. Patiesībā gribētos par Beti dzirdēt vēl kādu turpinājumu, jo Bete ir spilgta varone, kura apbur ar savu personību.

 

4.5zvaigznes

 

 

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_3858DSC_3858SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #lietuva #mariusmarcinkevicius #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/5/vitalija-maksv-te-marjus-marcinekvi-s-bete-un-lidojo-dzim-anas-dienas-d-vana Wed, 25 May 2022 17:41:51 GMT
Andrea Facioli "Kalnu klusums" https://sandrakoka.com/blog/2022/5/andrea-facioli-kalnu-klusums Andrea Facioli

"Kalnu klusums" 2022

 

Andrea Fazioli

"La sparizione" 2010

DSC_3454DSC_3454SK

Ir kriminālromāni, kuros visas grāmtas garumā mēģini uzminēt, kas ir vainīgais, paralēli tēlojot detektīvu, un ir kriminālromāni, kuros jau pašā sākumā daudz tiek atklāts, bet pašā grāmatā turpinās pavedienu šķetināšana, lai uzzinātu kā un kur noķers vainīgo. Komisārs reksis bija man bērnības top seriāls, likās, ka viss notiek pa īstam, un ik pa laikam gribējās skaļi dot padomus- neej tur, ķer ciet, tas ir ļaunais utt. Itāliski rakstošais šveiciešu autors Andea Fazioli (uzķēros un āķa, domājot, ka Andrea ir sieviete) savā romānā "Kalnu klusums" vairāk iederās pie otrās krimināltipa versijas. Jau pašā sākumā mēs uzzinām, ka naktsklubs "Dzenis" ir vieta nelegālām darbībām, kura pakalpojumus izmanto daudzi augstos amatos esoši pārstāvji. Pēc tēva sirdslēkmes un mātes slepkavības piedzīvošanas, nepilngadīgā Natālija no slepkavas meklē patvērumu mežā. Kad viņu nejauši tur satiek vienaudzis Džovanni, un Natālija vēlāk piekrīt atgriezties ciematā, atklājas, ka ne tikai viņa neatcerās pilnīgi visus notikumus pirms traģēdijas, bet arī nespēj runāt un saprast visu dzirdēto. Ārsti Natālijai diagnosticē afāziju- jā, jā- to nedzirdēto, mistisko slimību, par kuru plašāk pasaule uzzināja, kad Brūsa Vilisa ģimene paziņoja, ka aktieris pamet savu karjeru.

Kamēr policija kūtri un neieinteresēti pievēršas notikumu šķetināšanai, bijušais detektīvs, tagad žurnālists Elija Kontīni pašam negribot tiek iesaistīts šajā nozieguma izmeklēšanā. Šī ir ceturtā no septiņām grāmatu sērijām, ko izmeklē Elija Kontīni. Pat, ja nav lasītās pārējās daļas (kā tas ir manā gadījumā), šo grāmatu var lasīt kā atsevišķu darbu.

 

Gluži kā Šveices miermīlīgās ainavas, "Kalnu klusums" ir rimts, pieklusināts kriminālromāns tiem, kuri vēlas atslodzi no skandināvu asiņainās izliešanas, tajā pat laikā tikai romāna beigās atklājas nezināmas detaļas, ko uzreiz nav iespējams nolasīt. Katrā ziņā, tie, kuri nevēlas no bailēm un stinguma ķert pie sirds, bet tajā pat laikā vēlas no ikdienas steigas atpūsties ar kriminālromānu, šis romāns būs tieši laikā, jo šeit pat sliktie varoņi ir salīdzinoši miermīlīgi, jo kā autors min- "vēlas tikai darīt savu darbu".

 

 

3.5zvaigznes

 

Tulkotāja: Tamāra Liseka

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_3461DSC_3461SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kalnuklusums #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/5/andrea-facioli-kalnu-klusums Sun, 01 May 2022 15:12:01 GMT
Niklass Nats o Dāgs "1794" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/niklass-nats-o-dags-1794 Niklass Nats o Dāgs

"1794" 2022

 

Niklas Natt och Dag
"1794" 2019

 

DSC_3223DSC_3223SK

Uzmanību lasītgribētājiem! "1793" un "1794" ir daudz vardarbības un kroplības- lasīšana tikai uz paša atbildību un emocionālo izturību!

 

Vai tev ir gadījies, ka uz palodzes (naktsskapīša, zem gultas vai jebkur citur, kur mīt tava grāmatu pasaule) ir sakrājusies prāva kaudzīte ar izlasāmajiem darbiem, bet pašu kārotāko, ko esi gaidījusi tik ilgu laiku, tu atliec kā pēdējo? Desertam. Labi zinot, ka ilgā gaidīšana, gluži kā pirmssvētku laiks reiz beigsies, bet pats baudīšanas laiks aizsteigsies kā žurka, saņēmusi zobos savu laupījumu?! "1794" tik nepacietīgi gaidīta, tajā pat laikā ar milzu šaubām ķēros tai klāt, jo likās- nu nav iespējams, ka autors var pārspēt meistarībā savu debiju "1793". Tomēr es ļāvos autora varai un pieņēmu viņa noteikumus, lai kādi arī tie nebūtu.

 

Kā jau jebkurš turpinājums, arī šis tikai mēģināja sekot pirmavota pēdās, bet nevienā mirklī es nevīlos autora spējā ievilkt mani tik ļoti iekšā 18.gadsimta ainās, lai būtu kaut mazākā vēlme atrauties no šī romāna. Liekas, ka Niklass Nats o Dāgs ar "1794" kļuvis pieklusinātāks, mazāk šokējošs un izaicinošs. Lai salīdzinātu un saprastu, ko es ar to domāju, tev būs vien jāizlasa abi darbi. Ja tomēr otro daļu lasi pirmo reiz, arī šeit smakas, pūstoši ķermeņi, kropļoti locekļi un domas, nepārspējamas netiklības un vardarbība, kuru nevar izmest no prāta, ņems virsroku un maigām dvēselēm var izrādītie daudz par daudz. 

Bet ņem vērā, ka Zviedru zilo asiņu pārstāvis Niklass Nats o Dāgs ( kura uzvārds tulkojas Diena un Nakts) perversijas un tumšā, smakojošā gadsimta vizualizāciju nav uzbūris no tukša gaisa, tas viss ir nepagurstoši pētīts.

 

Tā kā šī ir otrā daļa Bellmana sērijā, tad bieži dzirdu jautājumu, vai šo var lasīt kā atsevišķu darbu, izlaižot pirmo "1793" (kurš gan gribētu izlaist labāko no triloģijas darbiem?!). Man sākumā likās, ka noteikti, bet turpinot lasīt sapratu- ja vien neesi viens no tiem lasītājiem, kas sākumā kriminālromānā izlasa beigas un tad turpina no sākuma, tad tomēr, tomēr- bez pirmās daļas neiztikt. Ja padomā tikai otrā daļa- tad droši, bet lasīt jauktā secībā nav vērts, jo pārāk daudz informācijas no pirmās daļas skarbajiem notikumiem tiek atklāts nākamajā. Līdz ar to nav vairs pārsteiguma momenta. Piedevām, ja vien esi spējīgs 18.gadsimta vardarbībai, kāda pat prātā nav ienākusi un smakām, kuras tevi neatstās pat sapņos, šīs grāmatas ir vienkārši ģeniālas- prasmīgi savērptas, vēsturiski nostādītas un pilnas ar kriminālajiem elementiem. 

 

"...svaigas brūces liek aizmirst par vakardienas rētām." (312.lpp.)

 

 

Niklass Nats o Dāgs, kura iedvesmas avots ir Frederiks Bakmans, mani atkal ir savaldzinājis, radot 18.gadsimta zviedru Šerloku Holmsu, tikai daudz, daudz briesmīgāka paskata. Līdz ar 1794 gadu, kurā Zviedrijā tiek aizliegts krāsaini ģērbties, tāpat arī aizliegta kafija, autors aizved uz pavisam tumšu vietu- vergu tirgu Gustavijā. Sākumā domāju, ka vieta ir autora iztēles auglis, līdz ieguglēju un atklāju, ka tā tiešām ir reāla saliņa Karību salās, kuru 1784.gadā nopirka Zviedrija. Tur notika brīvais tirgus, kur netraucēti varēja pārdot vergus, izbēgot no soda. 

 

 

Rezumē-

Vai "1794" ir labāka par "1793"?! Nē! Vai "1794" ir lasīt vērta?! O, jā! Tai ir cits ritms, bet tā ir ļoti aizraujoša, izzinoša, ievelkoša un vienkārši meistarīgi uzrakstīta, ka sajūsmu nav iespējams noslēpt.

Noteikti lasīšu "1795". 

 

4zvaigznes

 

Tulkotāja: Inga Grezmane

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_3214DSC_3214SK

]]>
(SANDRA KOKA) #1793 #1794 #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading #sweden #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/4/niklass-nats-o-dags-1794 Thu, 28 Apr 2022 10:59:27 GMT
Bjērns Natthiko Linderblāds "Varbūt es maldos" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/bjerns-natthiko-linderblads-varbut-es-maldos  

 

Bjērns Natthiko Linderblāds/Karolīne Banklere/Navids Modiri

"Varbūt es maldos" 2022

 

 

Björn Natthiko Lindeblad
"Jag kan ha fel och andra visdomar från mitt liv som buddhistmunk" 2020

DSC_3263DSC_3263SK

 

 

"Lasīt labu grāmatu ir tāpat kā doties ceļojumā- tu izkāp nezināmajā, ļaujoties iespaidiem un piedzīvojumiem." (7.lpp.)

 

Dažkārt cilvēkam ir iespējams izvēlēties ne tikai laiku, kad nākt pasaulē, bet arī brīdi, kad atvadīties no tās. Man šķiet, ka kritiskās situācijās, kad otra iespēja ir ciešanas sev un apkārtējiem, izvēlēties mierpilni aiziet, līdzās esot pašiem tuvākajiem un nozīmīgākajiem cilvēkiem, ir brīnišķīgi. Protams, rietumu un austrumu kultūrā pastāv būtiskas viedokļu atšķirības, kas notiek ar cilvēka dvēseli, kad tā atstāj ķermeni, bet, lai arī kurā pusē tu nenosliektos teorijā par pēcnāves eksistenci, ir vērts pieņemt nāvi kā daļu no mums dotās dzīves, nevis biedējošu tabu tēmu, par kuru atsakāmies pat domāt.

 

"Svarīgākais, ko esmu ieguvis septiņpadsmit gadus ilgajā garīgajā treniņā, ir atskārsme, ka vairs neticu visam, ko domāju. Tas ir mans superspēks." 

 

Izņemot melnbaltos vākos ieskauto grāmatu no plaukta, zemē nokrīt pastkarte ar ierakstu "Ja tu lasi šo, mans laiks ir beidzies."... Tas viss liekas tik sirreāli, gluži kā aizkapa vēstījums no paša autora. Tik savādi apzināties, ka persona, kuras grāmatu es turu rokās, ir izvēlējusies aiziet no dzīves. Jā, daudzi autori ir viņsaulē, bet reti kurš iepriekš lasītājam atstāj ziņu.

 

Lielākā daļa droši vien ir dzirdējusi par "Mūku, kurš pārdeva ferari"- biznesa vidē iedzīvojušies rietumnieki, kuri pamet visu savu līdzšinējo dzīvi, lai pievērstos askētiskajai mūka dzīvei, nav nekāds jaunums, bet Bjērna Natthiko Lindeblāda dzīvesstāsts pārņem savā varā ar savu vienkāršību un atklātību. Jaunais zviedrs, kurš, sekojot sabiedrības un ģimenes ceļa virzienam, uzsāka savu ekonomista karjeru, vienā mirklī (tas patiešām bija mirkļa lēmums) pamet visu (nonullējas) un dodas klosterī, lai pilnīgā askētismā, stingrā režīmā- pārtiekot no apkārtējo cilvēku žēlastības dāvanām, 17gadus pavadītu Taizemē, Anglijā un Šveicē. 

 

Atteikties no civilizētās sabiedrības priekšrocībām un izpriecām meža klosterī , kur visapkārt mutuļo līdzīgi domājoši prāti, ir viens. Pavisam kas cits- noturēt šo mediatīvo domu pārspēku parastā sabiedrībā ikdienā. Ne velti, nolemjot atgriezties Zviedrijā, bijušais mūks iestrēga dziļā depresijā.

Divas pasaules, kas fiziski pastāv līdzās, bet garīgi nespēj pārvarēt milzu atšķirību aizu, ir grūti apvienot. Vai Bjērnam izdevās atrast līdzsvaru, darbu un nodibināt ģimeni- to lasi viņa biogrāfiskajā darbā.

 

Bjērna stāsts ir skaudrs, bez izskaistinājumiem un atklāts- viņa personībā piemīt kas ļoti harizmātisks, gandrīz katrā lapā ir kāds citāts, ko gribas iegravēt sev prātā. Bet tajā pat laikā, lai arī tas nav nekas skandalozi unikāls, caurum cauri vijas viedums, ko vērts pieņemt un saglabāt sevī. Nevajag domāt arī, ka budistu mūka būtība ir kas ārpasaulīgs, gluži pretēji- Bjērns nebaidās atklāt savus zemākos punktus, tumšās domas un nebeidzamo cīņu ar sevi, pieņemot, ka ir lietas, ko mēs nevaram mainīt vai izvēlēties, lai kā arī vēlētos. 

 

4zvaigznes

 

 

Ps. Vai zināji, ka zviedriski Björn ir lācis?

 

"Ir tikai viena vienīga lieta, kas ir pilnīgi droša, proti: reiz šī dzīve beigsies. Viss pārējais ir cerības, bažas, hipotēzes, vēlmes, idejas un nodomi." (107.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Inga Grezmane

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_3282DSC_3282SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading #sweden #varbutesmaldos #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/4/bjerns-natthiko-linderblads-varbut-es-maldos Fri, 22 Apr 2022 17:26:33 GMT
Kristīne Simsone "Es un mana draudzene veģetatīvā distonija" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/kristine-simsone-es-un-mana-draudzene-vegetativa-distonija Kristīne Simsone

"Es un mana draudzene veģetatīvā distonija" 2022

DSC_3237DSC_3237SK

 

Neviens vairs nenoliedz, ka par "modes slimību" nodēvētā slimība veģetatīvā distonija (nopietni psihoemocionāli veselības traucējumi) mūsdienu saspringtajā un stresa pārpilnajā laikā ir klātesoša un reāli pastāvoša. Arī jogas un vācu valodas pasniedzējai, emociju koučam un internacionālu personāla vadības projektu vadītājai Kristīnei Simsonei ir nācies saskarties ar šo biedējošo un traucējošo saslimšanu, ar kuru vairāku gadu garumā ir viņa ir mēģinājusi sadzīvot, kā arī atrast veidus kā neļaut tai pārņemt dzīvi. Izmantojot dažādas metodes un prakses- jogu, pirti, elpošanas vingrinājumus, mākslas un mūzikas terapiju, sportošanu un dabā iešanu, viņa ir mēģinājusi rast līdzsvaru ikdienā. Savā veidā ar šo personīgo stāstu, Kristīne Simsone vēlējusies nodot lasītājam sajūtas un emocijas, kādas pārņem, kad nebrīdinot un nevaicājot, dzīvē iebrāžas veģetatīvā distonija (grāmatā slimība tiek apzīmēta kā viņa- persona), ar laiku atvedot "ciemos" tādas draudzenes kā izdegšanu, depresiju..

 

"Patiesībā viņa ir manas ģimenes loceklis. Mēs dzīvojam četratā. Es, bērni un viņa. Viņa kā tāds agresīvs vīrs, kurš mani i sit, i mīl." (155.lpp.)

 

Lai arī grāmatas aprakstā galvenais fokuss tiek likts uz veģetatīvo distoniju, es teiktu, ka grāmata ir vairāk par pašu autores dzīvi- mīlestību, ģimeni, darbu, izaugsmi, atmiņām, pārcelšanos, bērniem utt. Un tam visam pa vidu- tikai kā paralēlā līnija, ir galvenās varones attiecības ar veģetatīvo distoniju.

 

Grāmatas galvenās varones Elizabetes stāsts dienasgrāmatas formātā ir uzrakstīts ļoti emocionāli, literāri piesātināts ar metaforām, salīdzinājumiem, apzīmējumiem un līdzībām. Lai arī tas ir tieši tas, ko mums visiem māca literatūras stundās- izteikties tēlaini un izmantot daudz epitetus (un arī es pati rakstot izmantoju daudz salīdzinājumus un metaforas), man personīgi tas likās pārāk piesātināti un brīžiem bija grūti koncentrēties uz pašu vēstījumu.

 

"Atmiņu valgu pateicības siltums krūtīs lēnām pārvēršas par smeldzi. Pazīstamas sajūtas. Sažņaudzas krūtis. Vaigus sedz karsti asaru graudi, kas pēkšņi kā atvērts labības toveris cauri piltuvei putojot gāžas pāri vaigu kalniem. Sāpes krūtīs sažņaudz sirdi, apvijas tai apkārt kā dzeloņčūska, saspiež to un neļauj pukstēt. Tad asi iedzeļ un sīvā kodiena sāpes iziet cauri visam trauslajam ķermenim."

 

Bija vietas, kuras man kā lasītājai nebija skaidri nolasāmas, vai radīja papildus jautājumus un šaubas, kas visdrīzāk būtu labāk izskaidrots vai izlabots no literārā redaktora puses.

"..pēc izdzertām 25 kafijas tasītēm viņš, ar kafijas pupiņas lieluma zilām acīm.."

 

Iedvesmojoties no saviem dzīves notikumiem, Kristīne caur galveno grāmatas varoni Elizabeti mēģina saprast, kurā mirklī un kāpēc viņas dzīvē ielavījusies šī psihoemocionālā saslimšana, ļaujot izskanēt visām zemapziņas iekšējajām balsīm- dažkārt kritiski, dažkārt pašironiski, dažkārt nosodoši, bet dažkārt uzmundrinoši. 

 

Savukārt grāmatas vāka un iekšlapu ilustrācijas veidojusi Kristīnes meita, savā ziņā radot šo darbu kā ģimenes kopdarbu. 

 

 

 

Ilustrācijas: Beāte Simsone

Izdevējs: Ezerrozes grāmatas

DSC_3260DSC_3260SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #ezerroze #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/kristine-simsone-es-un-mana-draudzene-vegetativa-distonija Fri, 22 Apr 2022 15:17:43 GMT
Delfīne de Vigāna "Bērni ir karaļi" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/delfine-de-vigana-berni-ir-karali Delfīne de Vigāna

"Bērni ir karaļi" 2022

Delphine de Vigan
"Les enfants sont rois" 2021

DSC_3108DSC_3108SK

"..tie, par kuriem mēs šodien runājam un kurus no pašas agras bērnības izlika apskatei YouTube vai instagramā, nepiedalījās kādā filmā vai seriālā, to nereklamēja, un pēc tam neatgriezās mājās. Nē. Viņiem nācās spēlēt pašiem sevi katru dienu savās mājās." (323.lpp.)

 

Delfīne de Vigāna savā psiholoģiskajā trillerī "Based on a true story" savij realitāti un fikciju, radot iespaidu, ka tas ir dokumentāls darbs- tajā ir tik daudz līdzību un paralēļu ar pašu autori (sākot jau ar galvenās varones vārdu un profesiju), ka lasītājam nav iespējams nošķirt, kur beidzas reāli fakti un sākas autores fantāzija. Visam pamatā spēlējoties ar psiholoģiskā reālisma instrumentiem, savos darbos franču rakstniece de Vigāna izmēģina dažādus žanrus (biogrāfija, romāni, trilleri), tāpēc nav pārsteigums, ka pēdējā darbā "Bērni ir karaļi" romānā ienāk kriminālais un trillera aspekts. Ņemot vērā, ka "Based on a true story" tiek attēlotas galvenās varones ledainās attiecības ar sociālajiem medijiem un internetu kā tādu, Vigāna "Bērni ir karaļi "ir prasmīgi ieskicējusi virtuālās pasaules trīs dimensionālu attēlu, neaizmirstot parādīt ēnas puses visās iespējamās tumsas gammās. Varētu pat iedomāties, ka autore pati ir virtuālās virtuves burve, zinot visas sīkākās sastāvdaļas no darītāja puses. 

 

Virtuālā dzīve, ko lielākā daļa no sabiedrības, ja ne eksponē, bet katrā ziņā tiešā vai pakārtotā veidā patērē (ir tik daudz "es neesmu Facebookā patērētāji", kuri caur ģimenes kontiem vai personīgām ziņām ir lietas kursā, kas tur notiek), ir aktuāla kā vēl jebkad. Un arvien vairāk cilvēkiem virtuālā vide saplūst ar darba vidi- kas gan mūsidenās ir uzņēmums bez savas mājaslapas un virtuālās komunikācijas?! Brīdī, kad starp internetu un uzņēmējdarbību liekama vienādības zīme, nenovēršami parādās reklāma. Un beigu beigās virtuālā pasaule viens tāds patērētāju, uzņēmumu un reklāmas burbulis vien ir, pat, ja liekas- es tikai rādu daļiņu no savas ikdienas, arī tad sevis prezentēšana un "brendings" pašam neapzinoties jau griežas kā vējdzirnavas. To der atcerēties, kad laiks meklēt jaunu darbu...

"Neviens nespēja novērtēt pūles, ko tur nācās ieguldīt. Vientulību, ar ko bija jāsamierinās. Panākumu cenu." (140.lpp.)

 

Vigāna neknapinās, ja reiz raksta, tad izpēta katru tēmas gruzīti- kas gluži kā niecīgs smilšu graudiņš spēj uzberzt pamatīgu tulzu. Arvien no jauna viņa liek izmalt izlasīto un reizē pārcilāt iespējamos scenārijus, kas notiek tālāk?! Kas notiek tālāk ar internetā eksponēto jauno paaudzi, kura nezin, kāda ir dzīve pirminterneta ērā. Un tajā pat laikā Vigāna nefokusējas uz vienīgā vainīgā atrašanu, lai kruficētu pie taisnības krusta, tā vietā viņa iezīmē visu iesaistīto lomu, akcentējot, ka katram ir savi iemesli un rīcības sekas, kas ietekmē atlikušo dzīvi. 

 

"Vecāki iedomājas, ka tā ir izprieca, kas ienes miljonus, taču es to saucu par slēptu darbu. Grūtu, nomācošu un bīstamu darbu, lai viņi saka ko sacīdami. Šāds darbs nepilngadīgos noved izolācijā un pakļauj briesmām." (144.lpp.)

 

Dažubrīd lasot, es aizmirstu, ka tas ir tikai romāns, tikpat labi varētu sev iegalvot, ka tas ir pētījums par interneta ietekmi uz bērniem, patērētājiem, kā arī reklāmdevēju atbildību šajā procesā, kurā ienākumu avots pārņem ikdienas rutīnas normalitāti, kad lomu spēlēšana nebeidzas ārpus ekrāniem. Un galu galā, kur sākas un beidzas pašu patērētāju atbildība- veicinot, akceptējot un virzot šo jauno paternu?!

 

"Saproti, kamēr šīs neskatās porno, tu nospried, ka viss ir kārtībā. Mums pat prātā nevarēja ienākt, kādu kvantumu reklāmu viņas neviļus redz.." (182.lpp.)

 

Vērtīga, nozīmīga un aktuāla grāmata, kas Vigānas prasmīgajās rokās sarežģīto "bērnu eksponēšanu internetā" problēmu padara par aizraujošu un pilnasinīgu lasāmgabalu. Iesaku!

4 zvaizgnes!

 

 

Tulkotāja: Inta Šmite

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_3115DSC_3115SK

]]>
(SANDRA KOKA) #berniirkarali #blogs #book #bookstagram #depfinadevigana #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/delfine-de-vigana-berni-ir-karali Thu, 21 Apr 2022 10:44:25 GMT
Lorēna Marija „Mierīgi bērni” https://sandrakoka.com/blog/2022/4/lorena-marija-mierigi-berni Lorēna Marija

„Mierīgi bērni” 2022

 

Lorraine Murray

„Calm kids” 2012

DSC_2995DSC_2995SK

 

Lorēna Marija, ikdienā strādājot ar bērniem, novērojusi, ka meditācijas prakses palīdz bērniem relaksēties un vieglāk pārvarēt stresa situācijas. Jāņem vērā, ka autore nav ārste, jebkura diagnoze vai medicīniskā ārstēšana jāsaskaņo ar ārstu, bet šī grāmata ir lielisks treniņš un ievads, lai ievirzītu vecākus vai bērnu audzināšanā iesaistītos pieaugušos, uz apzinātības un meditācijas praksēs jau agrīnā bērna vecumā. Tāpat arī Lorēna aicina pašiem attīstīt un pilveidot ieteiktos treniņus. 

 

„Lietojiet šo grāmatu kā noderīgu sākumpunktu, taču ļaujiet savam radošumam plūst!” (101.lpp.)

 

Nav nekāds noslēpums, ka sabiedrība kļūst arvien nervozāka, netiekot galā ar stresa situācijām. Mēs- pieaugušie neaizdomājamies, ka līdzās esošais bērns gluži kā sūklītis uzsūc mūsu negācijas, satraukumu un raizes. Tāpēc mūsu uzdevums ir ne tikai iemācīt bērniem tikt galā ar stresa situācijām, bet pirmkārt jau iemācīties tikt galā pašiem ar savām emocijām. Ne velti ir teiciens- mierīga mamma- mierīgs bērns.

 

„..raižu apspiešana vai izstumšana darbojas tikai īstermiņā, savukārt meditācija sniedz ilgstošu atbalstu, jo tā bērni iemācās mērķtiecīgi, izmantojot apzinātus paņēmienus, lai nonāktu pie iekšējas mire izjūtas.” (35.lpp.)

 

Reizē ar elpošanas praksi,relaksāciju, vizualizāciju, autore piemin krāsu terapiju, kristālus, mudras un auras. Lai nebiedē grāmatas ezorētiskais aspekts, jo autore uzsver, ka arī tik škietami elementāras lietas, kā svaigss gaiss un rutīna, ir nenovērtējamas, lai veidotu apzinātības praksi un iemācītos meditēt. 

 

„Vispirms jālīdzsvaro sava enerģija. Ir patiešām kārdinoši uzreiz ķerties klāt ieteiktajām metodēm un mēģināt izmantot tās kopā ar bērniem, taču, ja pari nejutīsities mierīgi, jums abiem šis  process noritēs daudz grūtāk.” (174.lpp.)

 

„Mierīgi bērni” ir praktiska grāmata, kurā ir konkrēti piemēri ar meditācijas uzdevumiem, ko kopā veikt ar dažāda vecuma bērniem. Autore īpaši izceļ bērnus ar UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms), autiskā spektra traucējumiem, atzīmējot, ka tieši šādas nomierināšanās prakses un meditācijas pielietošana, padara ikdienu līdzsvarotāku. 

 

 

„Laiks, kas pavadīts dabā, ir viens no vissazemējošākajiem un līdzsvaru visvairāk atjaunojošajiem paņēmieniem, ko izmantot gan savā, gan bērnu labā.” (177.lpp.)

 

„Elpa ir spēcīgs meditācijas līdzeklis, un lielākā daļa cilvēku nenovērtē tās nozīmi” (152.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Agnese Orupe

Izdevniecība:  Helios

DSC_3004DSC_3004SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #helios #mierigiberni #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/lorena-marija-mierigi-berni Tue, 19 Apr 2022 03:48:39 GMT
Andruss Kivirehks ”Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” https://sandrakoka.com/blog/2022/4/andruss-kivirehks-virs-kas-zinaja-cuskuvardus  

 Andruss Kivirehks

”Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” 2011, 2022

 

 

Andrus Kivirähk

„Mees, kes teadis ussisõnu” 2007

DSC_3024DSC_3024SK

 

„Stulbums ir sīksts kā koka sakne, kas urbjas zemē tur, kur kādreiz staigāja cilvēki. Mežs kuplo, ciematnieku sadzimst arvien vairāk- bet es esmu pēdējais vīrs, kas saprot čūskuvārdus.” (184.lpp.)

 

 

Kas tevī ir spēcīgāks- pirmatnība vai civilizācija?!

Grāmata, kura jauno elpu ieguva uz Nacionālā teātra skatuves, pēc 11 gadu klusuma perioda nu atkal ir parādījusies grāmatnīcu plauktos. Pat, ja tev slavenākā igauņu rakstnieka Andrusa Kivireha vārds liekas blāvi nezināms, iespējams, ka taviem bērniem ir citas domas- viņa „Lote no izgudrotājciema” ir kulta statusā ne tikai Igaunijā- uz kaimiņzemē izveidoto atrakcijas parku ik gadu steidzas daudzas jo daudzas ģimenes Latvijas. 

 

Ja bērnu literatūrā Kivirehks ir atpazīstams ar savu lielisko humora izjūtu un niansēto spēju iejusties bērnu pasaulē (īpašība, kas nav pašsaprotama visās pieaugušo rakstītajās grāmatās bērnu auditorijai), tad pieaugušo grāmatās Andruss nebaidās spēlēties ar mītisko tēlu folklorizētu samalšanu kopā ar fantāziju. Un, protams, protams, arī šeit Kivirehks bārstās ar ironiju un humoru fantāzijas mērcē. 

 

„Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” ieved lasītāju dziļi meža biezoknī, nesolot izvest  laukā. Pagātnē, kurā pēdējie palikušie meža cilvēki ir tik tuvu dabai, spējot līdzās pastāvēt čūskām un runāt viņu mēlē. Mežā, kur lāči ir sieviešu pavedinātāji, bet brieži ar godbijību upurējas nokaušanai, lai cilvēki varētu izdzīvot. Reizē ar tik ierasto meždzīvi, veidojas jauna komūna, kas izveidotajos ciematos nodarbojas ar lauksaimniecību, pielūdz kristietību un nosoda senās vērtības un rituālus. Kad ir tik daudz kā nebijuša un vilinoša ārpus ierastā meža, kurā pusē tu nostāsies?! Vai tomēr mežs tevī pulsē ugunīgāk par visu?!

 

Spēcīgs darbs par vērtībām, cīņu sevī par svarīgākajām vērtībām un par izvēlēm. Neparasts, spilgts un krāšņs literārs vēstījums, kura sākumā jāielāsās, jo neko līdzīgu nebūsiet lasījuši. Šeit folklora, vēsture, fantāzija, humors, senču teikas sajaucas kopējā mikslī, lai uzspridzinātu lasītāja priekštatus par senlaiku vēstījumu mūsdienu variācijā par varoņeposu. 

 

„Viss pārējais manī var sapūt, bet čūskuvārdi allažiņ paliks svaigi. Čuskuvārdi un mierīgi snaudošais Ziemeļu Rupucis.” (494.lpp.)

 

DSC_3033DSC_3033SK

 

Tulkotāja: Zane Balode

Izdevniecība: Latvijas Mediji



 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #andrusskivirehks #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/andruss-kivirehks-virs-kas-zinaja-cuskuvardus Tue, 19 Apr 2022 03:46:29 GMT
Reičela Džoisa "Harolda Fraja neticamais svētceļojums" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/rei-ela-d-oisa-harolda-fraja-neticamais-sv-tce-ojums Reičela Džoisa

"Harolda Fraja neticamais svētceļojums" 2019

  "Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesma" 2020

 

Rachel Joyce
"The Unlikely Pilgrimage of Harold Fry" 2012

"The Love Song of Miss Queenie Hennessy" 2014

DSC_2735DSC_2735SK

"..visu savu dzīvi esmu pavadījis, neko nedarīdams. Un tagad beidzot kaut ko daru." (209.lpp.)

 

Spriežot pēc maldinošā nosaukuma (never expect anything), kurā mīlas dziesma lec laukā no grāmatas vāka, es sevi maldināju, ka ieslīgšu kādā romantiskā atmiņu stāstā. Maldīties ir cilvēku dabā. Galu galā, ja mums vienmēr būtu viss skaidrs vien izlasot nosaukumu, nebūtu jēga vispār ķerties klāt literārajiem meistardarbiem. 

 

Pensijā aizgājušais Harolds Frajs, kura ikdiena ir tik precīzi paredzama, ka vienīgie laika atzīmēšanas sprīži ir mistkastes iznešana uz ietves, vienā dienā, saņēmis satricinošu, bet tajā pat laikā informācijas ziņā skopu vēstuli no senas darba kolēģes, izdara ko pavisam negaidītu. Ņemot vērā vēstules negaidīto parādīšanos, Harolda lēmums doties pāri visai Lielbritānijai, lai vēl reizi satiktu uz nāves gultas gulošo kolēģi, tiek pieņemts šoka momentā, nespējot skaidri spriest un izvērtēt savus spēkus. Bet tieši šis neplānotais lēmums ir kā pagrieziena punkts paša varoņa dzīvē, kas ietekmē arī nejauši ceļā sastaptos cilvēkus un Harolda laulības dzīvi. 

 

Šis ir sentimentāls stāsts, kurā iziešana laukā no komforta burbuļa, ļauj paraudzīties uz svarīgiem notikumiem un lēmumiem dzīvē. Sajust savā noguruši ļenganajā ķermenī pulsējam karstas asinis, kurās vēl ir ilgas pēc pilnasinīgas dzīves un smiekliem, kuros dalīties. Un šajā grāmatā, tāpat kā daudzu cilvēku dzīvēs, ir tik daudz neizrunātā, noklusētā, citu vietā izdomātā. 

 

 

Savukārt otrā daļa "Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesma" nāk kā pārsteigums.- šeit atklājas Kvīnijas iekšēji sensitīvā pasaule, vienpusējā mīlestība, pieķeršanās un noklusētās lietas, kas gadiem samilzušas neizsakāmā patiesībā. Man personīgi otrā daļa uzrunāja vairāk- šī vientulīgi sievisķīgā ziedošanās pašas iedomātā realitātē. 
 

 

3.7 zvaigznes

 

 

Tulkotāja: Silvija Brice

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_2720DSC_2720SK

 

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #racheljoyce #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/4/rei-ela-d-oisa-harolda-fraja-neticamais-sv-tce-ojums Tue, 12 Apr 2022 07:12:59 GMT
Marija Ērnestama "Mīlestības pavasaris" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/marija-ernestama-milestibas-pavasaris Marija Ērnestama

"Mīlestības pavasaris" 2022

 

 Maria Ernestam
"Knäckta ägg och krossade hjärtan - en alldeles omöjlig påsk" 2021

 

DSC_2980DSC_2980SK

Vai zini, ka pastāv arī Lieldienu romāni?! Jā, jā, mums visiem nav nekāds jaunums par pirmssvētku romāniem, kas īpaši veltīti tai satraukuma un rpieka pilnajai Ziemassvētku gaidīšana, dāvanu saiņošanai, piparkūku cepšanai un mājas rotāšanai. Kāpēc gan tāpat nevarētu būt pirms Lieldienām?! Katrā ziņā, man vēl nebija sanācis lasīt romānu, kura darbība fokusējas pirmsLieldienu gaidās.

 

Šis ir zviedru autores Marijas Ērnestamas otrais romantiskais romāns, kurā  lasītājs var sekot galvenās varones Līsbetas ikdienas, darba un mīlas dzīvei. Pirmais romāna "Mīlestībai nav brīvdienu" darbība norisinās pirms Ziemassvētkiem, tāpēc likumsakarīgi, ka turpinājums "Mīlestības pavasaris" seko gadalaikiem un attēlo pavasari pirms Lieldienām. Autore min, ka labprāt turpinātu rakstīt par Līsbetes dzīvi, iespējams, ka nākamais romāns būs veltīts vasaras saulgriežiem, pieturoties pie četru gadalaiku atzīmes. 

 

Autore savu galveno varoni nav radījusi nejauši- viņa kā fona varone figurējusi kādā senākā romānā "Marioniešu meitas". Lai arī vienkāršā skolotāja Līsbeta, kurai dzīvē gadās neskaitāmas ķibeles, ne ar ko īpaši neizcēlusies, kādas grāmatu blogeres komentārs, ka tieši ar šo varoni viņa spējusi identificēties, Ērnestamai iesēdies tik ļoti prātā, ka viņa nolēmusi uzrastīt tieši Līsetei veltītu grāmatu. "Mīlestībai nav brīvdienu" man diemžēl ir paslīdējusi garām, bet varu teikt, ka, neskatoties uz to, ka "Mīlestības pavasaris" ir turpinājums, grāmatu var droši lasīt arī atsevišķi, jo ik pa laikam tiek agādināti arī senāki notikumi.

Ja jau mēs runājam par Lieldienām- tās nav iedomājamas bez olām. Un olas?! Kaut kur turpat pie olām būs arī vistas. Tās kopā ar karaliska vārda īpašnieku gaili grāmatā ieņem lielu nozīmi. 

 

Grāmata, kas neuzdod sarežģītus jautājumus, bet attaino kādas pavisam parastas zviedru skolotājas dzīvi. Stāsts, ko novērtēs romantiskās literatūras cienītāji, kuriem patīk baudīt mierpilnu un priekpilnu romānu ar šķipsniņu romantisma un mazdrusciņas pašironijas. 

 

"..Tobe vilka viņu prom no seju svelmējošā ugunskura un čukstēja, ka tagad gan mēs iesim mājās. Jo man tev ir pasaulē lielākā Lieldienu ola. Tikai tev vienai." (297.lpp.)

Tā kā šī nav pirmā grāmata no zviedru autores repertuāra, es kārtējo reizi pārliecinos, ka Ērnestamai ir netipisks veids, kā pārsteigt lasītāju ar sižetiskās līnijas mulsinošu neparastumu.

 

3zvaigznes

 

Tulkotāja: Vizma Zaķe

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_2993DSC_2993SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #milestibaspavasaris #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/marija-ernestama-milestibas-pavasaris Tue, 12 Apr 2022 07:07:29 GMT
Henrika Andersone "Gabaliņš dvēseles" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/henrika-andersone-gabalis-dveseles Henrika Andersone

"Gabaliņš dvēseles" 2022

 

Henrika Andersson
"En skärva av själen" 2014

 

 

DSC_2924DSC_2924SK

"Cilvēki ir bara dzīvnieki. Lielākā daļa izvēlas pievērt acis." (186.lpp.)

 

15 gadus vecā Miriela dzīvo divās paralēlās realitātēs- vienā viņa ir vecākā māsa smagi slimajam brālim, kuram ārsti līdz galam nevar noteikt diagnozi, bet no otras puses viņa ir tikai pusaudze, kura mācās atrast savu vietu šajā sarežģītajā pieaugšanas posmā. Brāļa slimība rada milzu spiedzi visai ģimenei, savā ziņā liekot Mirielai pieaugt ātrāk kā viņai būtu nepieciešams, neļaujot līdz galam izbaudīt pusaudžu bezrūpju laiku, kad pievērsties tikai savām vēlmēm.

Somijas zviedru rakstniece Henrika Andersona mazajā grāmatiņā "Gabaliņš dvēseles" sabērusi daudz jo daudz emocionāla pārdzīvojuma, mistiska spēka un pusaudža atkailinātās pirmās jūtas, kurās bēgot no ikdienas, tik viegli apmaldīties un maldīties.

Neparastā sižeta līnija apvieno reizē pārpasaulīgo, ezotērisko un dēmonisko, ievelkot lasītāju prāta labirintos, ļaujot pašam atrisināt neatbildētos jautājums. Aizverot vāku, tā vien gribas uzdot autorei jautājumus, lai spētu pielikt punktu šim stāstam. Tā vietā, stāsts turpina risināties manā galvā, iztēlojoties neskaitāmos scenārijus, kā stāsts varētu turpināties.

 

"Kāds internetā bija ierakstījis, ka, lai remdinātu savas alkas, jāienirst dziļi dvēselē. Bet kā var zināt, ka esi ieniris pareizajā vietā?" (97.lpp.)

 

"Gabaliņš dvēseles" ir hipnotizējošs jauniešu romāns, kas runā par daudzām klusinātām tabu tēmām bērnu literatūrā- karu, smagu slimību, dēmonisko. Bet grāmata ne mazākajā mērā nav bērnišķīga, jo tajā caurum cauri virmo pieklusināts viedums. Atsevišķi citāti grāmatā kā bungu vālītes uzsists ritma raksts, iebliež tieši pa saules pinumu, it kā autore to visu attiecinātu uz pašreiz pasaulē notiekošo. 

"Tā nav mana vaina. Tā nav arī tava vaina, Ben, ka tu esi slims. Pie vainas ir dzīve, un dzīvi nevajag ienīst. Jo, iespējams, dzīve ir vienīgais, kas mums dots." (92.lpp.)

 

Henrika Andersone latviešu lasītājiem pazīstama ar savu grāmatu "Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata"- par kuru 2014.gadā saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu.

 

"Mammas galvā nepietiek vietas vairāk kā vienam bērnam vienā reizē. Un, lai arī tu, Ben, esi tik maziņš, visu vietu aizņem tu." (60.lpp.)

 

3.9 zvaigznes

 

Tulkotāja: Inga Mežaraupe

Izdevniecība: Liels un Mazs

DSC_2928DSC_2928SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gabalinsdveseles #gramatas #lielsunmazs #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/4/henrika-andersone-gabalis-dveseles Mon, 04 Apr 2022 13:40:49 GMT
Mišels Velbeks "Serotonīns" https://sandrakoka.com/blog/2022/4/misels-velbeks-serotonins Mišels Velbeks

"Serotonīns" 2022

 

Michel Houellebecq
"Sérotonine" 2019

DSC_2918DSC_2918SK

"..ne jau nākotne, bet pagātne beidz nost, tā atgriežas, moka un saurbj, līdz beigās patiešām nogalina." 192.lpp.

 

 

Serotonīns jeb laimes hormons. Regulē mūsu sajūtas un garastāvokli. 

 

Rakstnieks provokācija- tas ir raksturojošais lielums, kas man nāk prātā, domājot par slaveno franču rakstnieku Mišelu Velbeku. To vērts paturēt prātā, ja pirmo reizi saskaries ar šī autora darbu, meklējot atbildes uz apbalvotajiem darbiem. Literatūra kā izaicinoša mākslas performance, kas nojauc robežas starp politkorekto un pieklājīgo, brīžiem atklāti nicinošo un izsmejošo. Man patiesi gribētos zināt, kā Velbeka darbus uztver feminisma pārstāves. Bet ne par to ir runa. Ja pieņem šo Velbeka spēju caur sevi izķidāt notikumus apkārt, pieņemot anti korektos sabiedrības noteikumus, tev pavērsies iespēja redzēt pasauli sev apkārt pavisam savādāk. Bez liekulības patosa un tieši tik viduvēji prasti, cik viduvēji ir Velbeka radītie varoņi.

 

Veselu pilngadību atpakaļ pie manis nonāca Velbeka "Elementārdaļiņas" un "Platforma". Toreiz sajūsminoties par ekscentriskajiem grāmatu vākiem, nemaz nenojautu, kādā aizskaroši neķītrā, drosmīgi izaicinošā un ironiski degradējošā pasaulē es nonākšu. Iekšēji sarku, lasot šos darbus publiski, līdz sapratu, ka vienīgi retajam izteiks šis Francijā tik skandalozi slavenais autora veikums. Manī pulsēja jaunas studentes asinis, kurā brīvība būt sev, meklēšanās un uzdzīve sita augstu vilni, līdz ar to Velbeks pievienojās Bukovska un Millera apjūsmotajam pulciņam. Šeit gan jāsaka, ka apjūsmošana nav viena vienīga ziedošanās apbrīna, drīzāk kā aplausi darbu spējai iziet no rāmjiem, provocēt lasītāju un izraisīt negaidītas emocijas. 

Tā kā zināju, ko no Velbeka gaidīt, "Serotonīns" nedz šokēja, nedz pārsteidza, nedz provocēja. Jutos, ka esmu atgriezusies atpakaļ laikā, tikai manī pašā kas ir mainījies (iespējams tie paši trakojošie hormoni). No vienas puses romāns man daudz lika atcerēties no savas dzīves, no otras, sajūta, ka esmu tuvu galvenā varoņa izmisīgajam skumju ceļam un dzīves otrai pusei, lika aizdomāties, kurp dodos es. Man šķiet, ka viss kas mums šodien ir vajadzīgs- serotonīns lielās devās. 

 

Velbeks nav lakmusa papīriņš, kas izpatīkot ikvienam lasītājam, mainīs krāsu gammas, lai pieskaņotos. Velbeks ir atvērtiem prātiem, kas dažādību nemēra tikai piena un siera produktos, bet spēj pieņemt, ka aiz katras siltas, putojošas piena glāzes līdzās stāv govs pļekas un mušu aplipis tesmenis. 

 

"Nāve tomēr beigās ņem virsroku, molekulu bruņojums saplaisā, un iesākas sadalīšanās process. Tas neapšaubāmi notiek agrāk tiem, kas nekas nav iekļāvušies šai pasaulē, kas nekad nav taisījušies dzīvot, ne mīlēt, ne tikt mīlēti; tie, kas vienmēr ir zinājuši, ka dzīve viņiem ir nesasniedzama. Tādu ir daudz, un viņiem, tā teikt, nav ko nožēlot.." (239.lpp.)

 

3.6 zvaigznes

Tulkotājs: Dens Dimiņš

Izdevniecība: Apgāds Jānis Roze
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading #serotonins #velbeks https://sandrakoka.com/blog/2022/4/misels-velbeks-serotonins Sun, 03 Apr 2022 08:22:27 GMT
Džeims Nestors "Elpa" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/dzeims-nestors-elpa Džeims Nestors

"Elpa: Jaunā zinātne par pazudušu mākslu" 2022
 

James Nestor

"Breath: The New Science of a Lost Art" 2020

DSC_2877DSC_2877SK

 

"Ja deguns netiek regulāri lietots, tas atrofēsies." (68.lpp.)

 

Populārzinātniskās grāmatas ar katru gadu paliek arvien aizraujošākas, no vienas puses "parasto cilvēku" ievedot svešajā zinātniskajā pasaulē, no otras puses sarežģīto padarot par viegli uztveramo, reālajā dzīvē pielietojamo un izpratni raisošāku. Džeimsa Nestora, nu jau par bestselleru kļuvusī grāmata "Elpa" ir patiesi interesanta, jo nesarežģītā formā izskaidro tik daudz likumsakarības par tik šķietami elementāru ķermeņa pamatfunkciju- elpošanu. Bet nekas nav tik vienkāršs, kā izskatās- no pareizas elpošanas atkarīga mūsu dzīves kvalitāte un veselība nākotnē. 

 

"M.Evansa pastāstīja, ka evolūcija ne vienmēr nozīmē progresu. Tā nozīmē pārmaiņas, un dzīve var mainīties uz ko labāku vai sliktāku." (32.lpp.)

Kādā zobu veselības lekcijā bērniem, man prātā palicis zobārstes uzsvērtais- nekādā gadījumā neļaujiet bērniem elpot caur muti, it īpaši pievēršot uzmanību, kā tiek elpots naktīs. Jo tas ir pirmais priekšnoteikums zobu kvalitātes pasliktināšanai. Tikpat labi atceros katru reizi, kad turot muti tika aizrādīts, ka to neaizverot ielidos vārna. Jebkurā gadījumā tā mutes aizvēršana bērnībā nebija nemaz tik vienkārša un viss beidzās ārsta kabinetā, kur lokālajā anestēzijā tika izgriezti adeonīdi. Elpot caur degunu kļuva vieglāk, bet ik pa laikam saslimšanas gadījumā es pieķeru sevi pie domas, cik briesmīgi jūtos, kad nav iespējams paelpot caur degunu. Lasot "Elpu" dažas lietas likās atpazīstamas, bet kā pārsteigums nāca apgalvojums, ka pārstājot elpot caur degunu, mainās visa galvas skeleta fizionomija. Lai cik tas arī neizklausītos baismīgi, labā ziņā ir tā, ka cilvēka mūža garumā, attīstot dažādas prasmes, veicot vingrinājumus vai meklējot ārsta kabineta palīdzību, ir iespējams visu vērst par labu. Par svarīgāko sev atzīmēšu- plaušu tilpuma palielināšanu ar fiziskām aktivitātēm- ko vērts izmantot, ņemot vērā, ka gadiem ejot plaušu tilpums samazinās.

Pārsteidzošākais apgalvojums ir "elpojiet mazāk...(..).. lai būtu skaidrs: elpot mazāk nav tas pats, kas elpot lēni. (..) Optimālas elpošanas un visu ar to saistīto veselības, izturības un ilgmūžības priekšrocību atslēga ir praktizēt mazāku skaitu ieelpu un izelpu, uzņemot mazāku apjomu. Jāelpo, bet jāieelpo mazāk." (103.lpp.)

 

 

Šī grāmata ir visiem tiem, kam ir svarīga sava personīgā izaugsme, veselības uzlabošanas, dzīves kvalitātes paaugstināšan un vēlme izprast savu ķermeni, lai pilnvērtīgi varētu pielietot visas iespējamās funkcijas savā labā. Katrā ziņā mani pārsteidza ļoti daudzas lietas par kurām nebiju dzirdējusi. Atliek vien tikai pareizo elpošanas praksi pielietot ikdienā, it sevišķi stresa situācijās.

 

Priekš populārzinātniskās grāmatas dodu 4 zvaigznes.

 

 

"Sievietes daudz vairāk cieš no kaulu zuduma nekā vīrieši, jo īpaši pēc menopauzes." (148.lpp.)

 

Tulkotāja: Aiga Veckalne

Izdevniecība: Helios

 

DSC_2895DSC_2895SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dzeimssnestors #elpa #eslasu #gramatas #helios #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/dzeims-nestors-elpa Fri, 25 Mar 2022 17:10:25 GMT
Martins Pistoriuss, Megana Loida Deivisa "Neredzamais zēns" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/martins-pistoriuss-megana-loida-deivisa-neredzamais-zens Martins Pistoriuss, Megana Loida Deivisa

"Neredzamais zēns" 2017

 

Martin Pistorius and Megan Lloyd Davies

"Ghost boy" 2011

DSC_2534DSC_2534SK

"Neviens nezina, ko spēj vai nespēj izturēt, līdz dzīve sagādā kādu pārbaudījumu." (125.lpp.)

 

Kā ir dzīvot ieslodzītam savā fiziskajā ķermenī, tajā pat laikā visu redzēt un novērot no malas, nespējot nevienam pastāstīt, ka sastingušajā ķermeniskajā čaulā patiesībā mīt dzīvs cilvēks. Vispār jau mums- sabiedrībai, patīk neticami un brīnumaini stāsti, kaut kas ārkārtējs, neparasts, prātam neaptverams. Protams, ar nosacījumu, ka cilvēks, kurš piedzīvojis satricinošus notikumus, spēj tikt tam pāri un savā ziņā ir apliecinājums, ka brīnumi mēdz notikt.

 

Dienvidāfrikā uzaugušajam Martinam Pistoriusam dzīves stāsts ir gandrīz vai neticams. Būdams ļoti gudrs un visādi citādi parasts bērns, viņš piedzīvoja strauju veselības pasliktināšanos, kuras iemeslu ārsti nebija spējīgi izskaidrot. Stāvoklim pasliktinoties, Martins kļuva par pilnībā kopjamu zēnu, kurš savas vēlmes un domas nespēja izteikt pat verbāli. Tikai daudzus gadus vēlāk, pārdzīvojot aprūpes centrā fizisko un seksuālo vardarbību, Martina dzīvē ienāca aprūpes darbiniece, kas patiesi ticēja, ka aiz ķermeniskā sastinguma, mīt gudra personība. Daudzu gadu garumā, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, Martins spēja savas domas verbalizēt caur datoru. Gadiem praktizējoties un attīstot arī nelielas fiziskas ķermeņa kustību darbības, Martins spēja pielietot savas zināšanas darba vidē un ar laiku atklāja arī mīlestības pārgalvīgo pasauli. 

 

"Un tieši tad es sapratu, ka ģimenes locekļi var mūs grūtos brīžos piecelt un sapurināt, taču svešinieki- mūs izglābt." (187.lpp.)

 

Pārsteidzošs un neticams biogrāfisks darbs, kurš ne vienu vien reiz liks pārsteigumā ieplest muti. Martinam palaimējās ar milzīgu ģimenes atbalstu un mīlestību- tādu nesavtīgu ziedošanos, ko spēj dot vecāki. Šis stāsts ļauj novērtēt ikdienas sīkumus un lietas, kas mums ir tik pašsaprotami, piemēram, iebērt kafiju krūzītē vai nocelt miltu paku no plaukta. Grāmata, ko lasīt, kad pašam liekas, ka esi nonācis sarežģītā dzīves brīdī un viss liekas tik pelēcīgi nesvarīgs.

 

Noteikti iesaku noskatīties kādu no īso dokumentālo filmu sērijām, kurā ekranizēts šis pārsteidzošais stāsts (youtube.com), tāpat arī TED talk, kurā uzstājas pats Martins.

 

 

Izdevniecība: Jumava

Tulkotāja: Monta Kļaviņa
 

DSC_2526DSC_2526SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #jumava #neredzamaiszens #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/martins-pistoriuss-megana-loida-deivisa-neredzamais-zens Tue, 22 Mar 2022 15:49:33 GMT
Greguārs Delakūrs "Sieviete, kura nenovecoja" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/greguars-delakurs-sieviete-kura-nenovecoja  

Greguārs Delakūrs

"Sieviete, kura nenovecoja" 2021

 

Grégoire Delacourt
"La femme qui ne vieillissait pas" 2018

 

DSC_2497DSC_2497SK
 

 

"..grāmatas ir vienīgā priecīgā apbedīšana tiem, kurus esam mīlējuši." (175.lpp.)

 

 

Mazliet neparasta grāmata par sievieti, kura nenovecoja. Vizuāli sastinga brīnišķīgā ziedoši nobriedušā 30 gadu vecumā, turpinot iekšējo novecošanos, kas apkārtējiem vizuāli nav redzama. Kas gan neparasts, ja gadsimtiem ilgi cilvēki kā aptrakuši metušies meklēt dzīvības un skaistuma eliksīru, kas bezgalīgi iekonservētu viņus mirklī?! Neparastums slēpjas, ka šo sievietes iekšējo brieduma, pieaugšanas un novecošanas sajūtu aprakstījis vīrietis, kurš savā ziņā šo grāmatu veltījis savai mātei, kuras esamība iestrēgusi dēla atmiņā konkrētā dzīves posmā. 

 

"Var melot citiem, sev ir daudz grūtāk." (119.lpp.)

 

Vai ir iespējama pilnasinīga jaunības izbaudīšana, ja vienīgā, kura saglabājusi mūžīgo jaunavību esi tu?! Bet apkārtējie noveco līdzi laikam un nespēj pieņemt šo nedabīgo ārējo sastingumu. Tas ir gluži kā Palle viens pats pasaulē, kuram bija iespējams viss, tikai kāda no tā jēga, ja esi vienīgais, kurš var par to priecāties?!

 

"Skaista ir tad, kad vīrietis tevi nav aizmirsis." (136.lpp.)

 

"..visam ir jāmirst, lai mēs būtu pārliecināti par to, ka kādreiz mums viss ir piederējis." (117.lpp.)

 

Šī grāmata ir oda sievietes briedumam, sievietības pieaugšanas ceļam, kurš reizē nāk kā atpestītājs un iznīcinātājs. Laime ir dalīties un piedzīvot pārmaiņas kopā, lai arī cik postošas tās nebūtu.

 

3.6

 

 

 

 

Tulkotāja: Ilze Fogele

Izdevniecība: Zvaizgne ABC

 

DSC_2506DSC_2506SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #bookstagram #eslasu #gramatas #grégoiredelacourt #read #reading #sievietekuranenovecoja #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/3/greguars-delakurs-sieviete-kura-nenovecoja Mon, 21 Mar 2022 13:47:28 GMT
Viktorija Masa "Trako sieviešu balle" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/viktorija-masa-trako-sieviesu-balle Viktorija Masa

"Trako sieviešu balle" 2022

 

Victoria Mas

"Le Bal des folles" 2019

 

DSC_2853DSC_2853SK

"Dažādās iestādes nodaļās izveidojās pilnīgi jauna pacienšu kategorija: viņas tika sauktas par histēriķēm, epileptiķēm, melanholiķēm, maniakālajām vai vecuma plānprātēm. Važu un skrandu vietā nāca eksperimenti ar slimajiem augumiem- ar olnīcu saspiešanu izdevās pārtraukt histērijas lēkmes, karstas dzelzs ievadīšana makstī un dzemdē mazināja klīniskos simptomus, psihotropās vietas- amilnitits, ēteris, hloroforms- nomierināja meičām nervus, dažādu metālu- cinka un magnētu- aplikācijām uz paralizētajiem locekļiem bija patiesi labvēlīga iedarbība." (97.lpp.)

 

Nodarbojoties ar spiritālismu un nostājoties pret bagātā tēva gribu, deviņpadsmitgadīgā Eiženija pret savu gribu tiek nogādāta Salpetrjēras mentālās veselības iestādē. Tur viņa satiek medicīnas māsu Ženevjēvu un nolemj, ka gādīgā sieviete būs tā, kas palīdzēs viņai izbēgt no šīs ieslodzījuma vietas.

 

Viktorijas Masas debija literatūrā par 19.gadsimta Salpetrjēras garīgi slimo iestādi sievietēm Francijā atnesa rakstniecei vairākus apbalvojumus. Pēc "Trako sieviešu balles" motīviem uzņemta arī filma. Savā ziņā šis ir feministiski vēsturisks romāns, kurā galveno uzmanību pievērš sieviešu gribasspēkam, iekšējai brīvībai un gudrībai, tajā pat laikā pretī nostatot vīrieša tēlu, kā patriarhālo apspiedēju, sieviešu pakļāvēju, izvarotāju un varmāku. 

Būt par sievieti 19.gadsimta beigās Parīzē nebija viegli. It sevišķi, kad pastāvēja vienkāršs veids, kā "atbrīvoties" no neērtām mātēm, sievām, meitām, mīļākajām- ieslogot Salpetrjēras garīgi slimo patversmē jeb "trako namā". Šī bija vieta, kur sieviešu "ārprātīgums" tika ārstēts nepārbaudītos veidos, eksperimentēts un visādi citādi izrādīts publikai kā "paraugdemonstrējumi", izklaidējot parīziešu garlaikoto ikdienu. Reizi gadā, kurā tiek ielūgts Parīzes sabiedrības krējums,tiek rīkota "trako sieviešu" balle, kurā ieslodzītās, saģērbušās kostīmos, tiek izliktas publiskajai apskatei. 

Reiz esi apzīmogota ar "plānprātīgās" zīmogu, nodzēst to ir praktiski neiespējams.  Interesanti, ka romānā tiek apskatīta arī otra medaļas puse, kas liek aizdomāties par sievietes upura lomu 19.gadsimta beigās. Daudzas no sievietēm, kas tikušas ieslodzītas šajā Salpetrjēras namā, savā ziņā atrada šeit patvērumu- esot prom no varmākām, seksuālās ekspluatācijas un nabadzības, viņas šeit atrada iespēju mierpilni un cienīgi pavadīt savas dienas.

 

"Trako sieviešu balle", neskatoties uz dramatisko un skaudro vēstījumu, ir rimti būvēts vēsturiski gotisks romāns ar pārdabiskiem elementiem, kas atspoguļo trauslo līniju starp neprātību un saprātu, vīriešu dominanci pār sievietēm un medicīnas aizsegu eksperimentiem. 

 

"Tikmēr, kamēr večiem būs daikti, viss pasaules ļaunums turpinās pastāvēt." (106.lpp.)

 


 

 

Tulkotāja: Zane Eniņa

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_2858DSC_2858SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading #trakosieviesuballe #zanenenina https://sandrakoka.com/blog/2022/3/viktorija-masa-trako-sieviesu-balle Thu, 17 Mar 2022 09:31:28 GMT
Zane Nuts "Latvietes nevar nemīlēt" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/zane-nuts-latvietes-nevar-nemilet Zane Nuts

"Latvietes nevar nemīlēt" 2022

 

DSC_2823DSC_2823SK

 

 

"Iespējams, mums katram ir jāpārguļ ar pasaules mēroga slavenībām, lai uzzinātu, ka arī viņu loceklis ir tikai loceklis." (346.lpp.)

 

 

Pāris gadu laikā, krasi mainot savu dzīves nodarbošanos, Zane Riekstiņa pilnībā nodevusies rakstniecībai. Savā ziņā, apsveicama ir darbošanās, nodošanās savam sapnim un nepadošanās pie pirmajām neveiksmēm. Izvairoties no ierastā ceļa- nonākt kādas izdevniecības paspārnē, Zane drosmīgi rakusies cauri grāmatas izdošanas epopejā no A līdz Ž, iesaistot tajā visu ģimeni. Šķiet lieliskākais ieguvums ir satiktie domu biedri un pārvarētie sarežģījumi, ar ko jārēķinās, kad iepazīta romantiskā rakstīšanas puse. Galu galā rakstīt un pārdot grāmatas nav viens un tas pats. Man šķiet, ka Zane nebaidās būt atklāta ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem- "take ir or leave it". Vai nu tu to pieņem vai nē. Un tieši šī atklātība laužas cauri visām, nu jau 5 Zanes grāmatām. Spēja pasmieties par sevi, nekautrēties no neveiklības un haotiski enerģiska darbošanās- tās ir īpašības kas caur pašas autores prizmu atspoguļojas arī visu romānu varoņos, neskatoties, cik dažādas tās ir.  

 

Arī "Latvietes nevar nemīlēt" tik ļoti raksturo Zani, viņas attieksmi pret lietām un spēju ienest humoru arī izmisuma pilnās situācijās, izmantojot to kā aizsargreakciju. Gaisīgums ( gan tāds, kas ir nemanāmi viegls, gan tāds, kas iet pa gaisu), atklāts humors, kurā tiek attainots ikdnienišķi neveiklais, par ko mums parasti māca skaļi nerunāt/neizrādīt ( purkšķināšana, nerātnu domu plūdums utt.) un dzirkstošs naivums- tie ir raksturojoši lielumi, kas pavada saturisko vēstījumu. Lasot pieķēru sevi pie domas, ka šis tiešām ir tāds romāns, ko starp jūras šlakatu baudīšanu, lasīt smilšu graudu piepūstā pledā, negausīgi ēdot saldējumu vienu pēc otra, tādejādi nevarot sagaidīt brīdi, kad galvenie varoņi nāks pie prāta un beidzot atradīs kopīgo ķermenisko valodu. Nav jāmeklē romantismu, seksu vai lirisko noti, ir vienkārši jālaižas lejā pa romāna slidkalniņu, nenomācot sevi ar ekspektācijām, gaidām vai priekštatiem, ko sagaidīt.

 

 

Ehh, gandrīz aizmirsu izteikt savu sajūsmu par vāku. Vāks ir ļoti, ļoti. Izlasot romānu, saprotu, ka tas lieliski attaino saturisko vēstījumu. Bet arī bez tā- krāsas, oriģinalitāte un vizuālais izpildījums neļauj atraut acis no attēla, neveltot tam sīkāko izpēti. 

 

 

"Tu esi kā uts kaunuma apmatojumā." (373.lpp.)

DSC_2848DSC_2848SK

 

 

Izdevis: SIA "NUTS Family"
 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvietesnevarnemilet #read #reading #zanenuts https://sandrakoka.com/blog/2022/3/zane-nuts-latvietes-nevar-nemilet Tue, 15 Mar 2022 19:46:29 GMT
Tamāra Horiha Zerņa "Meitiņa" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/tamara-horiha-zerna-meitina Tamāra Horiha Zerņa

"Meitiņa" 2020

Тамара Горіха Зерня

"Доця " 2019

DSC_2805DSC_2805SK

"Dzīve vispār bija pārvietojusies uz virtuālo realitāti, jo īstajā viss bija nesaprotams un baigs." (49.lpp.)

 

 

 

"-Puiši, mani dārgie, kā es jūs visus mīlu. Nāciet, sēdieties, man ir divi svarīgi jautājumi. Pirmais- kurš grib kalmārus? Man ir vesela bļoda.

Un otrais. Te būs karš. Sakiet man, lūdzami, kurā pusē jūs plānojat karot?"

 

Izrādās grāmatām, tāpat kā sezonas precēm lielveikalos vai pirmsvētku dekoriem ir attiecīgais aktualitātes laiks. Lai cik arī negribētos to atzīt (kurš gan grib slavu iegūt negatīvā aspektā), šī grāmata ir burtiski atkal iemirdzējusies saistībā ar šī brīža dramatiskajiem notikumiem, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā.

Man likās, ka es nespēšu izlasīt "Meitiņu", neskatoties uz aktualitāti un nozīmību. Un daļēji tā arī izrādījās taisnība, jo divas nedēļas nevarēju atvērt ne šo, ne arī kādu citu literāro darbu. Par ikdienas lasāmvielu vairākas stundas no vietas man kļuva interneta posti un jaunākās ziņas.

Reizē manī valdīja neliela skepse, vai pašreizējās šausmas un līdzi jušana notikumiem Ukrainā nemaldinās vērtējumā. Bet velti, eh, velti.

"Meitiņa" ir ne tikai unikāls romāns, kas balstīts uz reāliem notikumiem Ukrainā 2014.gadā, bet tam ir arī īpaša literārā vērtība. Nezinot fona stāstu, ka notikumi ir reālāki par reāliem, es teiktu, ka tas ir spriedzes trilleris, kas visskarbākos atgadījumus spēj atšķaidīt neuzbāzīgi melnā humorā. Taču te, tāpat kā vairākus tūkstošus kilometru tālāk viss notiek pa īstam, un sentimentāla cilvēcība mijas ar neiedomājamām šausmām. 

 

Es gribu teikt tikai vienu- izlasi! Šis ir patiesi iespaidīgs romāns par drosmīgo Ukrainu, kas pašlaik cīnās par visiem mums, un sarežģītā, izvēlēm, kuras jāizdara ikvienam ukrainim. 

 

 

 

Tulkotāja: Māra Poļakova

Izdevniecība: Dienas grāmata

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dienasgramata #eslasu #gramatas #meitina #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/tamara-horiha-zerna-meitina Tue, 15 Mar 2022 16:53:42 GMT
Anja Portina "Radio Popovs" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/anja-portina-radio-popovs Anja Portina

"Radio Popovs" 2022

Anja Portin

"Radio Popov" 2020

  DSC_2784DSC_2784SK

"Es runāju, un tu klausies, bet varētu būt arī otrādi- tu runātu un es klausītos. Reizēm var šķist, ka neviens neklausās, bet atceries- pasaulē vienmēr būs kāds, kurš tevi sadzirdēs. Kāds, kurš domā par tevi, kad tu aizver acis un ej gulēt." (75-76.lpp.)

 

Saldsērīga bērnu grāmata, kurā slēpjas brīnumumu notis, sapņainuma gammas un sirdssiltas cerības apakšnotis. "Radio Popovs" gluži kā tāds antanovkas ābols caur cieto mizu apdullina ar savu negaidīto skābumu, bet, jo vairāk mielojies, jo vairāk var izbaudīt visas spēcīgās garšas, kuras, savārot gardā ābolu zaptē, sniedz paliekošu emocionālu piepildījumu. 

 

Somu rakstniece Anja Portina bērnišķīgi draiskulīgā veidā un ar maģisma pieskaņu vēsta par aizmirstajiem bērniem- tādiem, kuri zaudējuši vecākus, vai dzīvo kopā ar atkarību mīlošajiem pieaugušajiem, kuri nespēj ne tikai parūpēties par savām atvasēm, bet nevar pat īsti viņus pamanīt un uztvert par personībām.

Vientulīgi pamestie bērni, kuri paši cenšas izdzīvot šajā pasaulē ir skarba tēma, taču Portina ievieš šajā skarbajā realitātē pasakas elementu, kurā dzīvo īpaši pieaugušie- tādi, kuri ne tikai rūpējas par aizmirstajiem bērniem, bet ir arī jutauši (cilvēki ar īpašām spējām uztvert bērnu nopūtas).

 

Alfrēds ir viens no aizmirstajiem bērniem, bet viņam ir palaimējies, jo viņš satiek Amandu Ābollapu, kura ir gatava parūpēties par viņu. Pie viņas uzturoties, Alfrēds atklāj vecu radioraidītāju un nolemj izveidot savu radio programmu, kurā uzrunā citus tādus pašus aizmirstos bērnus...

 

Grāmata paredzēta skolas vecuma bērniem, bet tajā pat laikā arī pieaugušie šeit var atrast īpašo maģisma dzirksti, kas iedegs alkas pēc sirsnīgākas, draudzīgākas un laimīgākas pasaules. Lai arī grāmatas varoņi un notikumi ir autores fantāzijas auglis, A.S.Popovs ir reāla persona, kurš izgudroja radio. 

 

3.7

 

 

Tulkotāja: Anete Kona

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_2794DSC_2794SK

]]>
(SANDRA KOKA) #anjaportin #blogs #book #bookstagram #eslasu #finland #gramatas #janarozes #janisroze #radiopopovs #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/anja-portina-radio-popovs Thu, 10 Mar 2022 10:29:52 GMT
Hilarija Mantela "Vilku nams", "Ievediet nelaiķus" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/hilarija-mantela-vilku-nams-ievediet-nelaikus Hilarija Mantela

"Vilku nams" 2018

 "Ievediet nelaiķus" 2022

 

 

Hilary Mantel

"Wolf Hall" 2009

"Bring Up the Bodies" 2012

Black & Grey Luxury Black Friday Sale Instagram PostBlack & Grey Luxury Black Friday Sale Instagram Post

DSC_2494DSC_2494SK

 

DSC_2771DSC_2771SK

 

Mēģinot ielauzties "Vilku nama" kambaros, es saskāros ar apziņu, cik gan maz zinu par vēsturi un nozīmīgākajiem notikumiem. Hilarija Mantela ieveda mani šķietami pilnīgi svešā pasaulē- precīzāk sakot- 16.gs. Anglijas karaļa Henrija VIII galmā, kur valdīja mežonīgi likumi- jebkurš no galma pārstāvjiem, neskatoties uz dižciltīgo statusu vai varas pārstāvniecību, jebkurā brīdī varēja krist nežēlestības bezdibenī un zaudēt visu- īpašumus, titulus un pat dzīvību. 

 

Lai arī varētu likties, ka katru no šīm grāmatām var lasīt atsevišķi, ieteiktu tās tomēr lasīt kopā, lai saprastu notikumu secību un vēlākās sekas, mainoties situācijai. Hilarija Mantela savā vēsturiskajā triloģijā ieved lasītāju Anglijas karaļa Henrija VIII galmā 16.gs., bet, tā vietā, lai pievērstu uzmanību augstdzimušajam karalim, autore ir izmantojusi viltīgu paņēmienu- par centrālo varoni ieceļot neparastu un pretrunīgi vērtētu personību Tomasu Kromvelu. Savā ziņā, skatoties caur Kromvela pagātni un ceļu līdz varas postenim galmā, tiek attainoti arī politiski, reliģiski un vēsturiski svarīgākie notikumi.

Uzaudzis nabadzīgā ģimenē, bērnībā cietis no vardarbīgā tēva, Tomass Kromvels soli pa solim nonāca paša karaļa Henrija VIII paspārnē, kur manipulējot, ietekmējot un virzot sev vēlamus ambiciozus lēmumus, darbojās kā karaļa padomnieks. Ņemot vērā Kromvela necilo izcelšanos, viņa nokļūšana diplomātiski politiskajā postenī pašam karalim, jau vien ir vērā ņemama. 

 

Šī nav parastā izklaidējošā vai viegli lasāmā literatūra- es teiktu, ka šīs grāmatas ir paredzētas pieredzējušam lasītājam, kurš ir izslāpis pēc kaut kā pamatīga, klasiskām vērtībām būvēta un dižmanīga literatūrā. Piedevām- šādam pacietīgam literatūras gardēdim, kurš nebaidās no cietiem riekstiņiem, ir jābūt lielam vēstures mīlim, jo laikmeta un politiski ģeorgrāfiskais atspoguļojums šeit ir dominējošais.

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, vēsturiskos robus var ātri labot googlējot interneta dzīlēs, lai spētu iemanīties galveno varoņu ( un to no tiesas ir daudz) labirintos, drīz vien pārliecinoties, ka galms viens vienīgs ģimenes mudžeklis vien ir- galu galā, lai saglabātu varas ietekmi, precēšanās ar tuvākiem un tālākiem radiniekiem bija standarta prakse. 

Jāatzīstas, ka ielasīšanās "Vilku namā" man gāja ar zināmām pūlēm, klupieniem un nosvīdušu muguru, turpretim "Ievediet nelaiķus" jau bija kā atkaltikšanās ar kaut ko pazīstamu- galu galā varoņi un galma dzīve vairs nelikās tik nezināmi sveša un nesaprotama.

Vislielākā interese man bija saistībā ar sieviešu lomas attainošanu. Cik gan bezpalīdzīga un beztiesīga šajā skarbajā laikmetā bija sieviete- pat neskatoties uz augsto vietu galmā. Sieviete tikai kā politisks rīks, lai nostiprinātu ambīcijas. Sieviete kā gaļas gabals, kuras vērtību nosaka piedzemdēto bērnu dzimums. Henrija VIII sieva, nespējot dāvāt karalim vīriešu kārtas pēcnācēju, zaudēja savu statusu, piedevām vēl pārcieta pazemojumus, taisnojoties par savu šķīstību pirms precēšanās. Nemaz nerunājot par emocionālo traumu, ar ko nācās saskarties sievietēm 16.gs., zaudējot neskaitāmus mazuļus slimību dēļ.

Interesanti, ka šajās grāmatās Mantela apraksta arī neparasto slimību ( tik pazīstami skatoties no mūsdienu skatu punkta, saistībā ar COVID), kad karaļvalsti apsēda mistiskā "svīšanas slimība" (Swetting sickness). 

 

Mantela savai triloģijai piegājusi ar skulptruozu precizitāti, vairāk kā piecus gadus vācot informāciju par laikmetu, katra varoņa biogrāfiju un sīkām laikmeta un vietas detaļām, vēloties lasītājam pasniegt pēc iespējas precīzāku vēsturiskā romāna aprakstu. Iespējams, ka vēsturnieki ir tie, kas romānos pamanīs neprecizitātes, bet man kā vienkāršai lasītājai neatliek nekas cits kā uzticēties rakstnieces godprātībai un precizitātei.

 

 

Un kā ar grāmatu nosaukumiem?! Arī tiem ir sava nozīme.  Nosaukums "Vilka nams" saistīts ar latīņu teicienu ""Homo homini lupus"- Cilvēks cilvēkam vilks- apzīmējot bīstamās attiecības laika posmā, kurš tiek minēts grāmatā.  Savukārt otrā daļa "Ievediet nelaiķus" saistīts ar apzīmējumu tiesā, kurā tiek ievesti apsūdzētie valsts nodevībā- uzskatot, ka sabiedrības acīs viņi ir jau zuduši- miruši. 

 

Hilarija Mantela par šīm grāmatām saņemusi neskaitāmus apbalvojums, tai skaitā arī Bukera balvu. Piedevām ne tikai vienreiz, bet divreiz- ierakstoties vēsturē kā pirmā sieviete, kas šo prestižo balvu saņēmusi divas reizes. 

 

Lai paspilgtinātu izlasīto vai vieglāk saprastu galveno varoņu atiecības un mijiedarbību, ir iespējams noskatīties 2015 gadā veidoto BBC 6 sēriju seriālu, ar tādu pašu nosaukumu "Wolf Hall", kurš ir uzņemts pēc abām pirmajām grāmatām. Arī es ļāvos augsti novērtētā seriāla šarmam, kas man palīdzēja salikt pa plauktiņiem neskaitāmos tēlus.

 

 

Pēc lielajiem panākumiem gan no kritiķiem, gan lasītājiem, Hilarija Mantela 2020 gadā laida klajā triloģijas pēdējo daļu " The Mirror & the Light", kas spriežot pēc auditorijas novērtējuma goodreads.com platformā, ieguvusi augsto vidējo novērtējumu- 4.39 (29.000 lasītāju vērtējums).

 

Jāuzteic tulkotājas Karīnas Tillbergas veikums- šis ir viens pamatīgs darbs, ne tikai apjomā, bet arī saturiski, tulkot šīs grāmatas noteikti bija arī profesionālais izaicinājums. 

 

 

Tulkotāja: Karīna Tillberga

Izdevniecība: Zvaignze ABC

 

DSC_2483DSC_2483SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #hilarymantel #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/3/hilarija-mantela-vilku-nams-ievediet-nelaikus Tue, 08 Mar 2022 15:05:25 GMT
Jūns Kore Roke "Ledus" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/juns-kore-roke-ledus Jūns Kore Roke

"Ledus" 2022

 

John Kåre Raake

"Isen" 2019

DSC_2752DSC_2752SK

""Mēs varam izlikties, ka tas tā nav, bet cilvēce ir tārps, kas graužas arvien dziļāk zemes dzīlēs. Dzīvo, lai ēstu un dirstu. Ja Everestā būtu atklāts zelts, es šaubos, vai šodien kaut kas vēl būtu atlicis no kalna, kurā kāpt."" (254.lpp.)

 

Kad scenāristiem ļauj rakstīt pašiem savu romānu, tad pogas tiek spiestas pareizā secībā, lai lasītājs nepaguris nespētu atrauties no darba. Ne mazāk un vairāk- sajūtas, kā skatoties asa sižeta filmu, kurā katra epizode pārslēdzas pašā interesantākajā momentā, lai nebūtu iespējams garlaikoties. 

"Ledus" ir norvēģu spriedzes trilleris, kas pamatīgi kutina nervu galus. Arvien vairāk novērtēju autoru triku trilleru nodaļas veidot tik īsas, ka "vēl tikai nodaļu" pārvēršas par simtiem izlasītu lappušu, neredzot neko no tā, kas notiek apkārt. 

 

Vai spēj iedomāties nomaļāko pasaules nostūri?! Tādu, kur nevar saprast, kas ir bīstamākais noziedznieks- polārlācis, ledus okeāns vai kolēģis?! Anna Eune ar kolēģi profesoru Sakariasenu kādā izpētes ekspedīcijas polārajā naktī pamostas no tālumā izšautas signālraķetes. Dodoties izmeklēt notiekošo ķīniešu nometnē, viņi atklāj, ka gandrīz visa apkalpe ir nogalināta. Ārā plosās stindzinoša sniega vētra, pēc palīdzības vēl jāgaida vairākas stundas, bet slepkava ir tepat blakus....

 

Trilleru galvenais uzdevums ir turēt lasītāju spriedzē, pat, ja tas viss šķiet jau kur lasīts un paredzams (prātā nāk Dena Brauna "Deception point", un, protams, protams, lielvalstu politiskie izgājieni) "Ledus" manu interesi sastindzināja no pirmās lapas līdz pēdējai- ņemot vērā šo faktu, es nespēju likt mazāk kā 4 zvaigznes. Esmu uzķērusies uz Juna Kores Rokes prasmīgā scenārista āķa un ar nepacietību gaidīšu ekranizēto versiju. Bonuss visam sižetam, protams, ir skarbā vidiene, kas katra neveiksmīga vai nepārdomāta soļa dēļ, var nogalināt. 

 

 

 

Tulkotāja: Māra Valpētere

Izdevniecība: Latvijas Mediji
 

DSC_2741DSC_2741SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #isen #johnkareraake #latvijasmediji #ledus #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/juns-kore-roke-ledus Sun, 06 Mar 2022 12:25:24 GMT
Italo Kalvīno "Palomars" https://sandrakoka.com/blog/2022/3/italo-kalvino-palomars Italo Kalvīno

"Palomars" 2022

Italo Calvino

"Palomar" 2002

DSC_2557DSC_2557SK

"Viņš nolemj, ka ķersies pie ikkatra savas dzīves mirkļa aprakstīšanas un, kamēr nebūs visus aprakstījis, vairs nedomās, ka ir miris." (109.lpp.)

 

Cik gan daudz mūsu domas, emocijas var ietekmēt apkārt notiekošais, ne velti saka, ka katrai grāmatai ir savs laiks un attiecīgais noskaņojums, lai darbs nevis nonīktu zem nesaprašanas plaukstas, bet gan atvērtu pilnīgi jaunu dimensiju.

 

Pozitīvi uzlādēta no būšanas kopā ar savu ģimeni, pilna radošas enerģijas un caur sniega kalniem jūtot pukstam vārgu pavasari, es ļāvos itāļu autora Italo Kalvīno neparastajam literārajam darbam "Palomārs". Esot pazīstama ar viņa "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks", es ar interesi vēroju savas sajūtas, vai šoreiz man izdosies atkost itāļa domu kosmosu. Pārdomu filozofējumi, pārspriedumi, tekststāsti- sauc to kā gribi, Kalvīno caur galvenā varoņa sajūtu, emociju un prāta prizmu spēlējas ar cilvēciski ārpasaulīgiem un iekšpasaulīgiem novērojumiem, spējot atklāt milimetrīgas nianses, kas reizē atklāj iekšējās balss spēku, šaubas un nostāju.

 

"Kas var būt stabilāks par neesamību?" (43.lpp.)

"Palomārs" pielavās un iepatīkas ar savu cilvēcisko vājumu, inteliģentu humoru un smalkjūtīgu dzīvesgudrību. 27 piezīmes sadalītas nodaļās, katrā iekļaujot vizuālo pieredzi, antropoloģiskos un kultūras elementus, kā arī filozofiskās prāta dimensijas. No vieglas noskaņas un humoristiskām detaļām, darbs ievirzās vairāk mediatīvās pārdomās par dzīves jēgu un iespēju to ietekmēt.

 

Un tad ikdiena tiek pārrauta 24.02, kad Krievija iebrūk Ukrainā. Viss liekas tik nesvarīgs, emocijas pārņem prātu. Lai arī lasīšana ir mana terapija, es dienām nespēju pat pieķerties grāmatām. Tā vietā attopos, ka neskaitāmas stundas lasu ziņu ierakstus un raudu par redzēto. Pēc vairākām dienām es mēģinu pabeigt pēdējos "Palomāra" ierakstus un teksts burtiski lasās savādāk. Tik īsā laikā tik daudz kas ir mainījies...

 

 

"Tāpēc nav nekā, ko mēs varētu iemācīt: to, kas visvairāk līdzinās mūsu pašu pieredzei, mēs nekādi nevaram ietekmēt, bet tur, kur jau ir mūsu ietekmes nospiedumi, mēs neprotam sevi atpazīt." (92.lpp.)

 

"Palomars" ir inteliģenti vieda grāmata, ko baudīt pa maziem malkiem, gluži kā stipru esspresso, kuram vēlams virsū uzdzert ūdeni, lai lēnām uzsūktu izlasīto šūnu līmenī

 

 

Tulkotāja: Dace Meijere 

Izdevniecība: Jāņa Rozes Apgāds

 

DSC_2544DSC_2544SK DSC_2576DSC_2576SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #bookstagram #eslasu #gramatas #italokalvino #janisroze #palomars #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/3/italo-kalvino-palomars Wed, 02 Mar 2022 11:56:46 GMT
Agnese Gabriela "Paldies, mesjē Dior!" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/agnese-gabriela-paldies-mesj-dior Agnese Gabriela

"Paldies, mesjē Dior!" 2022

 

Agnès Gabriel
Merci, Monsieur Dior

 

DSC_2686DSC_2686SK

Selestīna, kas uzaugusi Francijas piekrastē, spītējot savam liktenim, nolemj pamest līgavaini, lai atsauktos klasesbiedrenes vēstulei, kura pārcēlusies uz romantisko Parīzi. Daudz nedomājot, viņa sakrāmē somas un nonākt lielpilsētas dzīvē, kura vilina ar grezniem skatlogiem, modīgiem parīziešiem un vilinošiem sapņiem par skaistu nākotni. Meklējot darbu, Selestīna nonāk Kristiāna Diora mājvietā, kur tiek pieņemta par mājkalpotāju. Taču virtuve un putekļu kārta nav vienīgais, ko lemts iepazīt drosmīgajai francūzietei. Mesjē Diors pateicoties Selīnas virtuozajai jauneklībai, kas ienes viņa dzīvē jaunas vēsmas un radošo garu, spēj Dior modes namu aiznest līdz slavas alejai arī ārpus Francijas. Taču dzīve jau nav viens vienīgs ateljē, greznas kleitas un žilbinošas modes skates, tajā nākas arī vilties un sastapties ar cilvēkiem, kuri pieviļ.

 

Vācu autore Agnese Gabriela ir radījusi romantisku pasaku par lauku meitenes Parīzes iekarošanu, kurā slavenais modes mākslinieks Kristiāns Diors tiek parādīts  ne tikai kā pedantisks un dzelžains augstās modes radītājs un biznesmenis, bet arī kā vienkāršs, laipns un gādīgs pilsonis, kuru iedvesmo nesamākslotais, vienkāršais, kā arī normandiskais. 

 

Grāmata, kas nepretendē uz dokumentālu darbu, vai detalizētu dzīves aprakstu Dior slavinātājiem. Tā ir izklaidējoša literatūra, kas sarakstīta vieglā, liegā valodā, aicinot ļauties sapņiem, uzdrīkstēties stāties pretī noteiktajām normām, kā arī iemācīties baudīt dzīvi, kāda tā ir.

 

Tulkotāja: Sinda Krastiņa

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_2697DSC_2697SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/agnese-gabriela-paldies-mesj-dior Thu, 24 Feb 2022 12:13:06 GMT
Una Taal, Kristīne Kutuzova "Ziemeļmeitas kods" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/una-taal-kristine-kutuzova-ziemelmeitas-kods Una Taal, Kristīne Kutuzova

"Ziemeļmeitas kods" 2021

DSC_2645DSC_2645SK

 

Būt par sievieti ir reizē izaicinoši un jaudīgi- tajā visā ir kāds mežonīgs spēks, kurš nes sev līdzi paaudžu kodu.

 

Viens no labākajiem projektiem, kas pēdējos gados radīti Latvijā, kombinējot divas spēcīgas naratīvu līnijas- melnbalto fotogrāfiju un stāstu. Lai arī centrālais tēls ir sieviete ar saknēm ziemeļos, grāmata ar nodomu radīta bilingvāli- laviešu valodai un angļu valodai pastāvot līdzās, ņemot vērā, cik tālu pasaulē ir aizsniegušās ne tikai saknes, bet arī ziemeļu lapotņu atzari. 

"Ziemeļmeitas kods" vizuālais noformējums, simboliskās detaļas, īpašās nianses un unikalitāte ir tikpat spēcīgs kā grāmatas varones.

 

"Katrā no fotografētajām sievietēm ir maza mūsu daļiņa, vai tas, ko vēlamies redzēt sevī. Apskatot kopumu, var nojaust, kādas esam. Pirmais, kas nāk prātā, ir rūdītas, pat norūdītas, ļoti stipras, varošas. Cēlas, skaistas, viedas, spītīgas, pārliecinātas vai reizēm ne tik ļoti. Ļoti dažādas, ar lielu mīlestību pret savu zemi, vietu, kurā dzīvojam." (36.lpp.)

 

 

Šī grāmata paredzēta "Visām sievietēm, kuru kods nodots mums paaudžu paaudzēs." (34.lpp.)

 

 

Ļoti patika arī pievienotā aizkadru sadaļa, ļaujot ielūkoties projekta tapšanā. Un mazliet arī saprast šī divus gadus veidotā projeketa apjomā. Nespēju iedomāties, kā no katras fotosesijas autores spēja izvēlēties tikai vienu vienīgo ( ar atsevišķiem gadījumiem iekļaujot papildonošas detaļu foto), ko iekļaut grāmatā. Ar fotosesiju procesā iegūtajām fotogrāfijām noteikti sanāktu materiāls vēl 10 grāmatām. 

 

 

www.hernothernroots.lv

Izdevējs: Ziemeļmeitas kods

DSC_2607DSC_2607SK DSC_2612DSC_2612SK DSC_2620DSC_2620SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #fotografija #gramatas #mynorthernroots #read #reading #ziemelmeitaskods https://sandrakoka.com/blog/2022/2/una-taal-kristine-kutuzova-ziemelmeitas-kods Sun, 20 Feb 2022 08:19:07 GMT
Sintija Lazdiņa "Latviešu dzemdību stāsti" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/sintija-lazdina-latviesu-dzemdibu-stasti Sintija Lazdiņa

"Latviešu dzemdību stāsti" 2022

DSC_2445DSC_2445SK

Piedzimšanas stāstos slēpjas tik daudz maģiskuma, brīnumainā un reizē neizskaidrojamā. Tik daudz mītiskā, noslēpumainā un idealizētā. Un tajā pat laikā dzemdības, lai arī cik intīms un privāti individuāls process tas nebūtu, tās ir arī fizioloģisks process, kas ir tālu no romantizētā un izfantazētā. Lai cik daudz arī nebūtu izlasīts, dzirdēts un redzēts, dzemdību stāsti katrai sievietei ir neatkārtojama pieredze, ko nekādi nav iespējams paredzēt vai izplānot. 

 

Sintijas Lazdiņas izveidotajā grāmatā "Latviešu dzemdību stāsti" sievietes ir uzticējušas savus intīmos un personīgos dzemdību stāstus- parādot, ka katrs no tiem ir unikāls un šo pieredzi nav iespējams atkārtot. 

 

Esot gaidībās, it sevišķi, ja tas ir pirmais bērniņš, daļa sieviešu nevēlas ietekmēties no citu pieredzes, dažkārt baidoties, ka negatīvā pieredze var vēl vairāk sabaidīt pirms neizbēgamā notikuma. Citas gluži pretēji meklē forumos un interneta dzīlēs pēc iespējas vairāk informācijas, mēģinot uzsūkt sevī arvien vairāk dažādas pieredzes, lai reālistiskāk apzinātos gaidāmo. Lasīt vai nelasīt citu pieredzi- tas ir jāizvērtē individuāli, es piederu pie tām sievietēm, kuras ar interesi iepazīstas ar citu pieredzēto.

 

Grāmata, kas aktuāla konkrētā dzīves posmā. Grāmata, ko nevajag lasīt viengabalaini, bet pa mazam kriksītim, pa īsajam stāstiņam, lai nepārsātinātos ar milzu informāciju. Grāmata, kas neaicina salīdzināt, bet dalās tik neatkārtojami dažādajā dzemdību pieredzē, ietverot ne tikai pozitīvo, bet arī sarežģīto dzimšanas ceļu. 

 

Bonuss- ietverta paskaidrojošā informācija par dažādiem medicīniskiem terminiem, kā piemēram- preeklempsija, pēcdzemdību depresija, dūla, dzemdību sāpes utt.

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latviesudzemdibustasti #read #reading #sintijalazdina https://sandrakoka.com/blog/2022/2/sintija-lazdina-latviesu-dzemdibu-stasti Sat, 19 Feb 2022 18:33:18 GMT
Janne Tellere "Nekas" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/janne-tellere-nekas Janne Tellere

"Nekas" 2015

 

Jane Taller

"Intet" 2000

DSC_2681DSC_2681SK

"Katra diena bija tāda pati kā nākamā. Un, kaut arī mēs visu nedēļu gaidījām nedēļas nogali, arī tā, vienalga, vienmēr bija vilšanās, un tad jau atkal pienāca pirmdiena, un viss sākās no sākuma, un tāda bija dzīve, ne citāda." (161-162.lpp.)

 

Viena no strīdīgākajām bērnu grāmatām, kādu esmu lasījusi. Rakstniece savu literāro darbu "Nekas" gluži kā dzīvu gaļas miesu izlikusi priekšā plēsējiem un tie ņemas to plosīt, rīt un kauties, lai pārvilktu lielāko kumosu savā pusē. Lai uzkurinātu cīņas garu, tiek piemests arvien vairāk asiņu līdz galu galā liekas, ka viss parvērties par asiņainu ringu. Provocējoši un baismīgi. Grāmatas jēgu jau nevar iegūt, tā vai nu ir vai nu nav, tieši tikpat nejēdzīgi, cik milzīgu jēgu mēs šeit varam saskatīt.

Viena no grāmatām, kuras jēga man burtiski iedrāzās klēpī un lika apšaubīt visus priekštatus par esību, morālo būtību, svētumu un humānisko sagrāvi. Lielisks darbs pats savā šaušalīgajā būtībā. Amorāli graujošs, destruktīvi plosošs un ētiski traumējošs. 

 

Nespēju iedomāties, ka šis darbs būtu radīts mūsu sabiedrībā, kur sirdstriekas tiek iemantotas no purkšķu grāmatu lasīšanas un pieteikts karš izglītības sistēmai pēc jebkāda mēģinājuma iepazīstināt jauno paaudzi ar savādāko. Nevar gluži teikt, ka atvērtā rietumeiropa pieņēma šo izaicinošo darbu atplestām rokām, bet galu galā, starp aizliegumiem lasīt un atteikšanos izplatīt, "Nekas" tika atzīts par labāko romānu bērniem Francijā, bet Vācijā atradās pārdotāko grāmatu topa augšgalā. 

 

Viena no labākajām bērnu grāmatu īpašībām, ir iespēja runāt metaforās, savukārt pats lasītājs ir tas, kurš pieņem, kā un ko iztulkot caur rakstnieka radīto. Vismaz tā es sev meloju. Es nespēju neredzēt metaforas. Savādāk stāsts ir pārāk traumējošs.

 

"Nekas" nevar atstāt vienaldzīgu- kad visas pagales izdegušas un kabatā palikusi vien mazītiņa sērkociņkastīte ar jēgpilniem pelniem, paliek tikai viens jautājums- vai  jēgai pašai par sevi ir jēga?!

 

 

"Jēgu nevar pārdot. Vai nu tā ir, vai arī tās nav." (169.lpp.)

 

 

Tulkojums: Inga Mežaraupe

Izdevis: A&A Vision
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #denmark #eslasu #gramatas #jannetellere #nekas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/janne-tellere-nekas Sat, 19 Feb 2022 17:08:51 GMT
Iveta Troalika "Tūlīt paliks labāk" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/iveta-troalika-tulit-paliks-labak Iveta Troalika

"Tūlīt paliks labāk" 2021

DSC_2431DSC_2431SK

"Mums ir tāda kā neredzama saitīte pa vidu. Pat ja es negribu, es tik un tā eju pie viņa." (104-105.lpp.)

 

Pieaugšanas vecums (variet to saukt par trauksmaino pusaudžu vecumu) ir tik sensitīvs, nervu galiem atkailināts un postošs. Vecums, kad palikt vecāku siltajā azotē gluži vienkārši nav iespējams, bet māka izdzīvot plašajā pasaulē ir tik nepārliecinoša. Brīžos, kad mazais pieaugušais šķiļas laukā no bērnības čaulas, pat vislielākais plēsējs var maldīgi tikt pieņemts kā glābējs. Pieaugšanas vecums ir tik kontrastaini melnbalts, un pasaules dalīšana šaha lauciņu toņos nebeidzas ar  apkārtējiem. Vislielākie tornado plosās dziļi iekšienē, mēģinot apklusināt savu sargājošo intuīciju. 

 

Iveta Troalika gluži kā ar zivju ķidāšanas nazi uzšķērž pusaudzības trauslo virskārtu un urķējas tumšajās iekšās, lai izvilktu gaismā postošo attiecību sintēzi. Var jau teikt, ka tā ir grāmata pusaudžiem, bet varoņu vecums, vide vai viedums šeit nespēlē nozīmīgāko lomu. Toksiskas attiecības nešķiro briedumu vai pieredzi, ar laiku tās vienīgi var iegūt vēl rafinētāku un sarežģītāku veidolu, it sevišķi, kad vēlāk tiek iesaistīti bērni un īpašums. 

 

Emocionāla, fiziska un seksuāla vardarbība, mobings, narkotiku lietošana, toksiskas attiecības ir tikai dažas no tēmām, ko autore apraksta romānā "Tūlīt paliks labāk". Ir brīži, kuros gluži kā meksikāņu seriālus skatoties gribas kliegt galvenajai varonei "Bēdz", labi apzinoties, ka ir tik viegli būt skatītājam (lasītājam) no malas. Es pazīstu bailes, kad šķiršanās kaislē tev draud, ka griezīs vēnas, solot pašnāvības draudus novelt uz manas dzīves sirdsapziņu. Kad tev ir 16 un skaidrais prāts starp mācībām cīnās ar rozā brillēs iestrēgušu emocionālo pusi. Kad viss liekas tik ārpasaulīgi apokoliptisks- it kā šodiena būtu pēdējā diena un nekas cits ārpus tavas dzīves epopejām vienkārši nepastāv. 

 

Troalika ir spējusi pusaudžu stāstu aiznest līdz pieaugušo auditorijai, ar cerību, ka atradīsies līdzcilvēki, kuri saodīs toksisko attiecību indi pa gabalu un spēs būt līdzās, lai apturētu postošo iedarbību, pirms tā paralizējusi pēdējās sapņu paliekas. 

 

"Viņi grib pazemot un mocīt, klusiņām, nemitīgi, lai nepaliek zilumi, lai nav rētu, lai nekas nav pierādāms. Viņi grib, lai es raudu. Lai es izsmērējos pa grīdu, lienu uz vēdera un bēgu." (296.lpp.)

 

 

4 zvaigznes

Izdevniecība: Apgāds Mansards

DSC_2423DSC_2423SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #ivetatroalika #mansards #read #reading #tulitpalikslabak https://sandrakoka.com/blog/2022/2/iveta-troalika-tulit-paliks-labak Thu, 17 Feb 2022 20:45:16 GMT
Anna Krasiļščika "Klau, aizbrauksim uz Unalašku" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/anna-krasilscika-klau-aizbrauksim-uz-unalasku Anna Krasiļščika

"Klau, aizbrauksim uz Unalašku" 2022

 

Анна Красильщик

"Давай поедем в Уналашку" 2020

DSC_2343DSC_2343SK

"Ar pieaugušajiem tā vienmēr: kaut ko pasaka, bet paši nesaprot, ko tas nozīmē." (70.lpp.)

 

"Klau, aizbrauksim uz Unalašku"  stāstā ir kaut kas bērnišķīgi naivs, gluži kā ticēšana zobu fejām, Lieldienu zaķiem, kas nes šokolādes olās vai Ziemassvētku vecītim.  Un iespējams, tieši šī nodošanās ticēšanai pieder pie lietas arī ģimenes noslēpumu atklāšanai. Aiz dzīvesskumjās realitātes, kurā bērns uzaug sieviešu pasaulē, reizē mācoties visu jauno šķirtajā ģimenē, tēlos caurcaurēm virmo gaisīga labestība, sapņaina vienkāršība un naiva ticība, ka gadu desmitiem noslepenotās puspatiesības iespējams atšķetināt, ja vien ir elementāra vēlme tās atklāt. 

 

Krievu autore Anna Krasiļščika, kura pati iedvesmojusies no tādiem bērnu literatūras šedervu radītājiem kā Ulfs Starks, R.Dž. Palasio un Marijas Parras, uzbūrusi sirsnīgu pasaku, kurā par pamatvērtību tiek atzīts sirds siltums, dvēseliskums un aizkustinājums. 

 

Mana paaudze uzauga ar "..aizved mani uz Munameģi" sapni, kas gluži kā mistisks solījums, iegūlās prāta apziņā. Iespējams, ka tagadējā paaudze ilgosies pēc mītiskās kalnu ieskautā ciematiņa Unalaškas, kaut kur salas vidū.

 

Šis ir mīlīgi aizkustinošs stāsts, kurā mīlestība un sirsnība virmo kā brīnumsvecītes dzirkstelītes.

 

 

 

Ilustrācijas: Kasja Deniseviča

Tulkotāja: Inga Kalsberga

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_2352DSC_2352SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #annakrasilscika #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #klauaizbrauksimuzunalasku #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/anna-krasilscika-klau-aizbrauksim-uz-unalasku Mon, 14 Feb 2022 13:30:23 GMT
Inita Sila "Tango ar diviem misteriem V*" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/inita-sila-tango-ar-diviem-misteriem-v Inita Sila

"Laimes meklētājas dienasgrāmata.

Tango ar diviem misteriem V*

(Vēzi un vīrieti)" 2020

 

DSC_2370DSC_2370SK

"Pie mums no krūts vēža mirst gandrīz 500 sieviešu gadā, kas ir vairāk nekā visi bojāgājušie uz ceļa, noslīkušie un nodegušie kopā." (217.lpp.)

 

Lai cik arī naivi un vienkārši tas neizklausītos, vienīgais ko patiesi mēs visi dzīvē vēlamies- ir būt laimīgi. Dažkārt, lai atrastu pareizo formulu, kas ļauj patiesi pilnasinīgi izbaudīt ikdienu, nākas iziet lamatu labirintus. Šī ir ļoti intīma dienasgrāmata, kurā autore Inita Sila uzdrošinājusies dalīties ar lasītāju (svešinieku) ļoti senstitīvā un smagā dzīves posmā. 

 

"Ja mans stāsts izglābtu kaut vienu sievieti no regulārajām vizītēm onkoloģijas nodaļā, es jau būtu izdarījusi ko labu." (246.lpp.)

Tas ir drosmīgs lēmums- atklāti parādīt sevi atkailinātu, vāju, apjukušu, ne visi ir gatavi šādos brīžos par to runāt ar tuvajiem, vēl mazāk gatavi par to runāt publiski. Bet tieši šāda dalīšanā pieredzē (un nevis padomos) daudziem, jo daudziem, it sevišķi tiem, kuri paši iet cauri krīzes situācijām, vai ir klātesoši tuvo cilvēku traģēdijām, tas var palīdzēt saprast savas emocijas, un padarīt šādas tēmas par normālām, nevis noklusinātām tabu tēmām.

Diagnoze vēzis ir tik biedējoša. Katram saslimušajam ir savs veids un pieredze, kā pārdzīvot un izdzīvot šo šokējošo diagnozi. 

Bet šī grāmata nav tikai par vēzi- mīlestība, sevis pieņemšana un iemīlēšana ir visaptveroša un transformējoša. Inita ir tik ēteriska, ezotēriska un maiga būtne, lasot šo sava veida terapisko dienasgrāmatu, kurā tiek daudz pētīts, atklāts, iepazīts, ir savā ziņā duāla pieredze- no vienas puses iedvesmojoši, no otras puses man liekas, ka esmu pārkāpusi kādu privātu robežu, slepus ielūkojoties svešinieka intīmajā teritorijā. Tik daudz ko pārdomāt, izjust un līdzpārdzīvot.

 

Paldies Initai, ka viņa dalījusies ar savu pieredzi!

 

"Man bija jāsaslimst ar vēzi, lai mani pirmo reizi mūžā bildinātu!" (189.lpp.)

DSC_2375DSC_2375SK
 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #gramatublogs #intitasila #read #reading #vēzis https://sandrakoka.com/blog/2022/2/inita-sila-tango-ar-diviem-misteriem-v Sun, 13 Feb 2022 16:59:17 GMT
Sigri Agnēte Hansena "Tu redzēji?" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/sigri-agnete-hansena-tu-redzeji Sigri Agnēte Hansena

"Tu redzēji?" 2021

 

Sigrid Agnethe Hansen

"Ser du dette" 2020

DSC_2404DSC_2404SK

DSC_2399DSC_2399SK

Norvēģu izdevuma grāmatas vāks lasītāju uzrunā bez aplinkiem- to rotā kaila pusaudze, kura kautri aplūko sevi spogulī. "Tu redzēji?" galvenā varone, ļāvusies vienaudža uzmanības apliecinājumiem, aizsūta viņam savu kailfoto. Viss sabrūk dienā, kad uzplaukušās jūtas izrādās ilūzija, jo valdzinošais puisis Annas kailfoto ir izsūtījis visai skolai. Kā iespējams dzīvot tālāk?
 

 

Tik ļot, ļoti aktuāla tēma. Tik samilzusi problēma, kurai īsti nav izstrādātas likumiskās aizsardzības tiesības. Bet tik ļoti gaiša grāmatiņa, kas galu galā vieš cerības, ka dažkārt problēma, kas uzvēlusies kā smags darvas mākonis, paver ceļu uz ko daudz pilnvērtīgāku un sirsnīgāku. 

 

Internets ir daļa no mūsu ikdienas, diemžēl ar visu jauno, ko mūsu paaudze iepazīst daudz lēnāk kā jaunieši, nāk līdz arī tumšā puse, kurā ir tik daudz ļaunuma, ka nav iespējams to sagūstīt. Interneta drošība ir maldīgs jēdziens, pavisam droši ir tikai to nelietot, viss pārējais ir kā mūžības strūklaka, kurā samestas personīgās dzīves monētas, kuras nekādi nav iespējams vairs atgriezt atpakaļ. 

 

Šī mazā, pusaudžiem adresētā grāmata runā par interneta postošo ietekmi, brīžos, kad tiek izdarīti neapdomāti lēmumi. Un es pat negribētu teikt, ka tikai jaunieši ir tie neapdomīgie, arī pieaugušie internetu uzlūko ar naivām acīm, līdz galam neizprotot mānīgos akačus, kuros tik neapdomīgi iekrist. It sevišķi, kad esi iemīlējies vai vienkārši alksti tuvības.

 

Man gribētos domāt, ka vecāku rīcība, Annas spēja saņemties un tālākā rīcība ir kā anotācija, pēc kuras vajadzētu vadīties šādā traumatiskā notikumā. Tas gaisīgais vieglums, kas mijas cauri nežēlīgi skarbajai tēmai, ir apņemošs. Protams, man pakausī visu laiku dun tie stāsti no reālās dzīves, kur jaunieši pēc šāda pazemojuma atņem sev dzīvību, kļūst atkarīgie, nepabeidz skolu vai vienkārši nespēj vairs dzīvot normālu dzīvi. Bet tieši šīs grāmatas spēja stāstu padarīt pozitīvu, ļauj ticēt, ka ir cerība sakārtot savu dzīvi pēc pazemojuma.

 

4 zvaigznes

 

 

Tulkojums: Jolanta Pētersone

Izdevniecība: Liels un mazs

 

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lielsunmazs #read #reading #turedzeji https://sandrakoka.com/blog/2022/2/sigri-agnete-hansena-tu-redzeji Sun, 13 Feb 2022 15:26:46 GMT
Anna Auziņa "Mājoklis Terēzes dienasgrāmata" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/anna-auzina-majoklis-terezes-dienasgramata Anna Auziņa

"Mājoklis Terēzes dienasgrāmata" 2021

DSC_2315DSC_2315SK

 

Bāc! Bāc! Bāc! (atļaušos šo leksiku..). Jūtos, it kā kāds man ir pasniedzis rūpīgi brūvētu tumši melno tēju, kur lapiņas rūpīgi atlasītas nevis tāpēc, ka ir augtsākās kvalitātes, bet tāpēc, ka veido savu īpašo rūgti saldeno buķeti. Bet tad kāds paņem un iešļāc manā krūzē šļuku piena un ar skaļu plaukšķi iegāž pa virsu citronu. Lai piedod man britu tradīciju cienītāji, šāds mikslis man neiet pie sirds. Ir tik grūti saprast šo lasīšanas pieredzi- es zinu, ka tur pamatā tas īpašais brūvējums, ko no tiesas izbaudīju, bet no otras puses manām garšu kārpiņām nebaudāms ir viss kopējais mikslis.

 

Anna Auziņa ir māksliniece pēc iekšējās būtības, es ļoti novērtēju vizuālo dizainu un uztveru šo literāro darbu kā ekspresīvu performanci- sak, es esmu šeit un tieši tāda kāda es esmu- pieņem to vai nē. Lai arī šī grāmata nav par seksualitāti, bet drīzāk par pieaugšanu, pirmajā grāmatas pusē ķermeniskās etīdes sprāgst laukā tik kliedzoši, it kā man kāds gribētu kaut ko pierādīt. Ja mērķis ir izaicināt, tad tas īsti uz mani nestrādāja, es vienkārši nespēju nekādi pieņemt, ka pieķeršanās otram cilvēkam un intimitāte, kas starp abiem laulātajiem valda, tiek brutalizēta, atkārtojot vienus un tos pašus vārdus. Pisties un pimpis- šie vārdi paši par sevi jau nav nekas šokējošs, bet tik pārspīlēti dominējošs visā tekstā- it kā latviski nepastāvētu nekādi citi sinonīmi.

Brīdī, kad nopriecājos, ka tomēr uzmirdz arī vārds "mīlestība" un "loceklis", tas momentā tiek sadragāts, vienā teikumā (!) vārdu "pimpis" pieminot 4 reizes. Jā, tā ir mana problēma, ka nespēju tikt tekstā pāri šiem vārdiem. Un nē, šī nav pirmā reize, kad es literatūrā sastopos seksuālās dziņas atklāšanu. Ja šo darbu lasītu pirms 16 gadiem, kad aizrāvos ar Henrija Millera, Anaisas Ninas, Velbeka un Bukovska daiļradi, es būtu vairāk iespaidota...

 

Un tad liekas, ka grāmatas vidū maska pilnīgi sašķīst. No pārspīlētās Terēzes performances, kurā tomēr maz atklājas sievietes būtība, rakstniece atklājas kailāka kā jebkurš ķermeniskais kailums. Parādot savu trauslumu, vājumu un reizē dvēseliskumu. Tikai grāmatas otrā pusē es izbaudīju Annas Auziņas prasmi trāpīgi ielīst dzīves metamorfozēs, bet tas nekādi nemazināja manas mieles par teatrālo iesākumu, kuram bija mani šķietami jāšokē (Gluži pretēji- mani tas atstāja vienaldzīgu).  

 

Man tik ļoti, ļoti gribētos, kaut seksuālo meklējumu un dziņu apraksti tiktu veidoti daudzveidīgāki, izjustāki, vairāk atbilstoši tai Terēzai, kura atklājas grāmatas beigās. Mani nevajag šokēt, es gribu Terēzu sadzirdēt arī pieklusinātākos toņos. 

 

3.4 zvaigznes

 

 

 

Izdevis: Ascendum
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/anna-auzina-majoklis-terezes-dienasgramata Thu, 10 Feb 2022 14:02:09 GMT
Marjus Marcinkevičs "Akmentiņš" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/marjus-marcinkevics-akmentins Marjus Marcinkevičs, Inga Dagile

"Akmentiņš" 2022

 

Marius Marcinkevičius, Inga Dagile

"Akmenėlis" 2020

DSC_2299DSC_2299SK

 

"Mamm, neraudi"- mani apskauj mans mazākais dēls. Viņš vēl ir pārāk mazs, lai saprastu sakarību starp manām asarām un viņam priekšā izlasīto tekstu. Šī lietuviešu autora Marjusa Marcinkeviča grāmata "Akmenelis" mūsu plauktā atrodas jau vairāk kā gadu, lai arī pati neskaitāmas reizes biju sajūsminājusies par šo vērtīgo darbu, pētījusi lieliskās ilustrācijas, lasījusi skaļi priekšā to nebiju. (Lietuviešu valoda lai paliek vīram un bērniem).

Ar milzīgu sajūsmu priecājos, ka arī latviski pie mazajiem lasītājiem atnākusi šī kaimiņvalstu grāmata. Pēc "Sibīrijas haikām" šī ir kā loģisks papildinājums smago tēmu cilāšanai bērniem saprotamā tekstā un veidā. Tikai pēdējos gados ir izveidojusies kara/izzsūtīšanas/bēgļu gaitu/ebreju stāstu radīšana mazākajai lasītāju auditorijai, apvienojumā ar augstvērtīgu vizuālo noformējumu.

Tāpēc šis ebreju stāsts ierindojas uz palikšanu grāmatu plauktā. (Un pievienojas "Puika ar suni", "Sibīrijas haikas", "Ir mēness zelta kuģis".)

 

Ļoti izbaudīju Ingas Dagiles ilustrāciju, vienoto krāsu gammu ieturēšanu cauri visam stāstam.

 

 

5 zvaigznes

 

Tulkojums: Marika Taube

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_2292DSC_2292SK

DSC_2297DSC_2297SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #akmenelis #akmentins #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #mariusmarcinkevicius #read #reading #zvaigneabc #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/2/marjus-marcinkevics-akmentins Wed, 09 Feb 2022 19:12:24 GMT
Vinko Mēderndorfers "Sirds plaukstā" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/vinko-mederndorfers-sirds-plauksta Vinko Mēderndorfers

"Sirds plaukstā" 2021

 

 Vinko Möderndorfer
"Kit na plaži"  2015

 

DSC_2338DSC_2338SK

"Mēs esam kā divi vaļi skrejceliņa vidū, ko neviens negrib glābt. Tāpēc, ka paši negrib tikt glābti." (101.lpp.)

 

 

Vai ir iespējams uzcelt grāmatu slavas mākoņos, nepasakot neko daudz par to?! Uh, dažkārt man liekas, ka uzdevums izstāstīt tikai mazlietiņ par izlasīto (nemēģinot ne mazākajā mērā atņemt katra lasītāja pirmtiesības uz SAVU grāmatpieredzi) ir tik grūti, tajā pat laikā nododot savu sajūsmu, kas izmutuļojusi caur mani lasot kādu īpašu darbu.

 

Šis darbs ir īpašs! Burvīgs! Brīnišķīgs! Tie lasītāji, kuri baidās no bērnu grāmatplauktos paslēptajām grāmatām, pat nenojaušs, cik skaistu pasauli palaiž garām. Tik ļoti sirdi sildošs, skumji skaists un līdz dvēseles dziļumiem tīrs ir šis slovēņu autora darbs!

 

Interesanti, ka slovēņu oriģināldarba nosaukums ir "Kit na plaže" ( valis pludmalē), kad tik ļoti atbilst grāmatas vēstījumam. Taču šajā reizē, lai arī pilnīgi mainīts nosaukums latviski "Sirds plaukstā", tas gan precīzi attaino satura sensitīvāko daļu, gan rada pats savu burvīgo apzīmējumu. 

 

 

"Sirds plaukstā" iesākas kā vecmammas ar roku uzkulta debesmannā- gaisīgi virmuļojoša ar bērnišķīgu vieglumu un ironisku burbuļošanu. Līdz vienā momentā caur gaisīgumu uzkožos uz dzērveņu ogu skābajām notīm. Te nekas nav tā kā sākumā izliekas un vienā momentā jauniešu romāns iegūst smeldzīgi skaudru nokrāsu. Bet tomēr, tomēr. Šis nav darbs, kas sažņaudz un velk dzelmē, gluži pretēji- te mīlestība ir tik visuresoša, starojoša un apņemoša, ka nav iespējams sevī neielaist  šo sirsnības devu. Acis mirdz no sirsnīguma, līdz asaras aizmiglo skatu.  No aizkustinājuma, no sirsnības, no cilvēkmīlestības. 

 

 

Par ko ir "Sirds plaukstā"?

 

Nika ar ģimeni ir atgriezusies atpakaļ uz dzīvi Slovēnijā un turpina skolas gaitas 8.klasē. Nika ir asprātīga, izpalīdzīga, ļoti gudra un talantīga. Skolas biedri viņu pieņem par savējo. Taču Niku nomāc kāds noslēpums, kas draud izjaukt viņas uzbūvēto pasauli.... Kāds- tas tev būs jāatklāj pašam/-ai...

 

"Petra saka, ka būs friziere. Viņai nebūs sava salona, jo mamma teikusi, ka tas ir pārāk sarežģīti, tāpēc viņa grib būt tikai friziere. Viņai tas šķiet forši. Mazgā galvas, mazliet paķemmē, paralēli klausies radio un pēc tam ej ar meitenēm pusdienās." (11.lpp.)

 

Lotes Vilmas vāka ilustrācijas komplimentē šai trausli skaistajai grāmatai.

Tulkotāja: Māra Gredzena

Izdevniecība: Aminori

 

DSC_2329DSC_2329SK

]]>
(SANDRA KOKA) #animori #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #kitnaplaze #read #reading #sirdsplauksta https://sandrakoka.com/blog/2022/2/vinko-mederndorfers-sirds-plauksta Wed, 09 Feb 2022 17:19:52 GMT
NIKLASS NATS O DĀGS "1793" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/niklass-nats-o-dags-1793 NIKLASS NATS O DĀGS

"1793"  (2020)

 

Niklas Natt och Dag
"1793" (2017)

 

DSC_8673DSC_8673SK

 

Vai esi gatavs/-a hipnotizējoši šokējošam stāstam, kuru vairs nebūs iespējams izdzēst no atmiņas?!

Ja esi- šis būs mežonīgākais brauciens vēsturiskā trillerī, kādu jebkad būsi piedzīvojis/-usi. 

 

 

Šo nav vairs iespējams izdzēst no atmiņas- stāsts un to varoņi, kas murgu veidā ieziemojas atmiņu kambaros, atstāj tik spilgtu ietekmi, ka nezinu, vai kādam autoram būs iespējams šo pārspēt. Un ar to es domāju arī pašu zviedru autoru Niklasu Natu o Dāgu- skaidrs ir viens, pašam pārspēt sevi ir ar katru nākamo reizi arvien grūtāk, katrs nākamais mēģinājums ir vien kā blāvs koppapīrs pirmklasnieka līniju burtnīcā. Ņemot vērā, ka šī ir autora debija (!) un lielākais atbalstītājs un sponsors grāmatas izdošanai ir neviens cits kā Fredriks Bakmens (tā Zviedrija laikam tomēr ir sasodīti maza), man gribas skaļi applaudēt par šo sensacionālo sniegumu.

 

Pasniegt vēsturisku romānu ar detektīvtrillera elementu tik aizraujoši, ka lasītājs burtiski tiek hipnotizēts grāmatas lappusēs. Wow!

Nekāds grāmatas biezums nav šķērslis, ja lasāmais ir gardāks par popkornu,bet netiec maldināts- nekā salda šeit neatradīsi, tieši pretēji- autors neskopojas ar šausminošām, atbaidošām, brutālām ainām. Šis noteikti nav darbs maigi jutīgiem lasītājiem, jēziņ- šo grāmatu drīkstētu izsniegt tikai ar ārsta atzinumu, ja vakaros nav jādzer sirdszāles. 18.gs. beigas Zviedrijā ir tālu no romantisma un maiguma-smakas, netīrība, varmācība gluži kā dēles lien laukā no nodaļām, tajā pat laikā nav iespējas pārtraukt lasīt- stāsts burtiski iesūc tevi iekšā bez iespējas atvilkt atelpu.

 

Vienā mirklī man sāk likties, ka esmu sākusi lasīt šausmu literatūru. Kā gadījās, kā ne- tieši pirms gulētiešanas. Nakts murgi garantēti, vienīgais veids, lai tos izgaisinātu, ir celties četros un turpināt piebeigt šo šausminoši šokējošo kriminālromānu. "Šerloks Holms" krustojumā ar barbrisko "Pētera Imperatori" ir maza ievirze, kurā plaknē darbojas "1793", un tomēr- tas ir unikāls savā meistarībā un laikmeta atainojumā. Ar savu unikālo šarmu- šajā gadījumā- smaciņu. 

 

Lai kā arī es gaidītu turpinājumus "1794" un "1795", man ir aizdomas, ka esmu labāko jau lasījusi, līdz ar to baidos vilties. Tomēr došu iespēju autoram mani vēl pārsteigt. 

 

 

 

4.5 zvaigznes

Tulkotāja: Inga Grezmane

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_8677DSC_8677SK

DSC_8663DSC_8663SK

]]>
(SANDRA KOKA) #1793 #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #sweden #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/2/niklass-nats-o-dags-1793 Tue, 08 Feb 2022 18:47:38 GMT
Leila Slimani "Klusa dziesma" https://sandrakoka.com/blog/2022/2/leila-slimani-klusa-dziesma Leīla Slimani

"Klusa dziesma" 2018

 

Leïla Slimani


"Chanson douce" 2016

 

 

 

 

DSC_2281DSC_2281SK

Satraucoši, eksaltēti un graujoši. Marokāņu izcelsmes franču autore Leīla Slimani lasītāju satrauc jau no pirmajām lappusēm- bez ievadvārdiem, bez liekvārdības, bez aplinkus tekstiem. Mēģinu abstrahēties no savas dzīves, precīzāk- mātes lomas, jo savādāk es nespētu izlasīt "Klusu dziesmu" līdz galam.

 

Angliskā izdevuma nosaukums "The Perfect Nanny" šķiet atbilst precīzāk, vismaz daļa no satraucošā satura, kas liek apšaubīt ikviena apkārtējā patiesos nodomus, slēpto iekšējo pasauli un pārdzīvojumus. Cik gan daudz mēs zinām par apkārtējiem cilvēkiem? Cik bieži pēc traģēdijām un slepkavību pastrādāšanas nav dzirdētas frāzes no apkārtējiem :"...bet viņš/viņa bija tik draudzīgs/-a, labsirdīga/-a, izpalīdzīgs/-a. To mēs nebijām gaidījuši"?

 

Kad Mirjama vēlas atkal atgriezties savā juristes profesijā, viņa atrod šķietami ideālo auklīti saviem bērniem. Luīze ir viss, ko māte vēlētos saviem bērniem un vēl vairāk. Viņas gardie ēdieni sajūsmina visus ģimenes locekļus, mājvieta nekad nav bijusi tik sakopta, bērni ātri vien pieķeras sirsnīgajai, ziedoties gatavai auklītei, kurai neviens uzdevums nešķiet par grūtu. Bet ar laiku sāk parādīties plaisas šķietami debešķīgās auklītes rīcībā un uzvedībā. Cik daudz mēs varam uzticēties cilvēkam no ārpuses? Vai arī aizejot mājās, ideālās auklītes aura gluži kā nimbs saglabājas viņas dzīvē?

 

"Klusa dziesma" fokusējas uz galveno varoņu personības raksturojumu, lēni pētot traģiskā notikuma cēloņus. Emocionāli ievelkoša, gaisu atņemoša ar milztošu uzglūnošu sajūtu, kas piezogas tev kā žņaudzoša efejas stīga. Galu galā, man ir ļoti grūti vērtēt šo darbu, jo- tiklīdz pabeidzu pēdējo lappusi, bija nepieciešams vēlreiz lauzties cauri nodaļām, tik ļoti man gribējas atrisinājumu šim "Kāpēc"? Gribējās saprast. Šī reiz būs tā grāmata, ko lasīšu vēlreiz (ko es tiešām nedaru), lai savā ziņā atrastu izskaidrojumu.

 

3.7 zvaigznes

Izdevniecība: Omnia mea

 


 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #klusadziesma #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/2/leila-slimani-klusa-dziesma Sun, 06 Feb 2022 12:12:43 GMT
Fredrik Backman "A Man Called Ove" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/fredrik-backman-a-man-called-ove Fredrik Backman

"A Man Called Ove" 2014

"En man som heter Ove" 2012

DSC_9706DSC_9706SK

 

"He was a man of black and white. And she was color. All the color he had."(37.lpp.)

 

Ūvi nav iespējams nemīlēt. Un, kurš gan to būtu iedomājies, ka ir iespējams iemīlēt neciešami piekasīgu rūgumpodu?! Man bija nepieciešami vairāki gadi, lai ļautos Ūves valdzinājumam, savā ziņā atrodot aplinkus ceļu, lai satiktos ar negantāko, īgnāko un reizē visspatiesāko zviedru vīreli. 

Pirms vairākiem gadiem, krietni pirms Instagrama grāmatu bloga, es devos uz bibliotēku meklēt grāmatu, par ko apkārtējie tā sajūsminājās. Ar lielu pietāti turēju rokās mistisku auru ieguvušo Ūvi, negribēdama ļauties sajūsmas spiedzieniem. Galu galā grāmatas raksturojums solīja līdz asarām smieklīgu romānu- tieši tādu no kā es izvairos gan literatūrā, gan kino. Komēdiju, kurā man liek smieties, bet fonā tā vien liekas, ka šalks iestudētie skatītāju smiekli. Izlasot pāris lappuses, es neizturēju un aiznesu grāmatu atpakaļ, apsolot pieturēties pie savām preferencēm literatūrā.

 

Tinot filmu paātrinājumā uz priekšu- pa pusei piespiedu kārtā līdz manīm atceļoja Brita. Un es biju angliski izsakoties- smashed. Bakmens (ko man tik ļoti patīk saukt par Behemu) mani vienkārši sabombordēja sīkos gabaliņos kā vecu Ķīnas servīzi. Ar savu spēju sarkastiski ironizēt un reizē runāt par svarīgi skumjām norisēm, šis zviedru autors mani ir bezgala savaldzinājis- viņa personāži ir tik absurdi krāšņi- neciešami, bet tajā pat laikā sirds dziļumos tik labestīgi, ka viņus nav iespējams nemīlēt. 

 

""Men are what they are because of what they do. Not what they say,"said Ove." (78.lpp.)

 

Un tieši tāds ir arī Ūve. Nepārprotiet- dzīvē šāda persona ir burtiski skabarga pakaļā, bet Bakmens saviem personāžiem ļauj parādīt ne tikai virspusējo cietokšņa kārtu, bet arī aizrakties līdz pašiem dvēseles nostūriem. Tā vien gribas skaļi applaudēt Bakmanam par spēju radīt tik burvīgu personāžu. 

 

Ūve liek smietiem un raudāt reizē- šeit nekas nav melots, durot tieši sirds rajonā brīžos, kad saproti, cik plaša un reizē tukša var būt vieta mīlestībai.

 

"Ove had never been asked how he lived before he met her. But if anyone had asked him, he would have answered that he didn't." (131.lpp.)

 

Bakmans ir tieši tas, kas ikvienam ir nepieciešams. Ja es būtu ārste, es izrakstītu Bakmana romānus kā zāles drūmām domām, kad viss apkārt liekas tik pelēks un izmisīgi pagrimis. Ir taču dzīvē tādi pamatīgi vīrieši kā Ūve, kuri ar darbiem spēj parādīt savu mīlestību. 

 

 

Izdevniecība: Washington Square Press

DSC_9716DSC_9716SK

DSC_9739DSC_9739SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #fredrickbakman #germany #gramatas #janisroze #read #reading #virsvardauve https://sandrakoka.com/blog/2022/1/fredrik-backman-a-man-called-ove Sun, 30 Jan 2022 19:04:31 GMT
Vanessa Springora "Consent: A Memoir" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/vanessa-springora-consent-a-memoir Vanessa Springora

"Consent: A Memoir" 2021

"Le Consentement " 2020

DSC_2260DSC_2260SK

Domas gluži kā iesviestas centrifūgā griežas un griežas uz riņķi, brīžiem iestrēgstot hipnotizētā stāvoklī, brīžiem piebremzējot vai apreibstot no izlasītā, nespējot atgūt skaidro saprātu. Lasīt nav tas pats, ko piedzīvot. Un paldies dievam, ka mums NAV viss jāpiedzīvo. Nevaru ne mazākā mērā teikt, ka es saprotu, kam iet cauri vardarbības (seksuālas, fiziskas vai emocionālas) upuris, bet es vienmēr iestājos par to, ka cietušajam ir jādod iespēja tikt uzklausītam, neuzspiežot savu vai sabiedrības pieņēmumu, kā ir pareizi/nepareizi rīkoties atbilstošā situācijā.

 

Vanessa Springora, ilgojoties pēc tēva mīlestības, iekrita pieauguša vīrieša aplidošanas lamatās, kurš gluži kā krāšņš Raflēzijas zieds pievilināto nepilngadīgo, samala savās melu un mahinācijas lamatās, neatgriezeniski mainot sievietes dzīvi- sadragājot nākotni, sevis pieņemšanu, seksualitāti un uzticēšanos vīriešiem. Šie emuāri, kuru viņa uzdrošinājās publiskot, ir kā skatīšanās acīs savam varmākam, savā ziņā mēģinot pieteikt šahu-matu veidā, kā varmāka mācēja vislabāk- literārajā valodā. 

 

Springoras varmāka nav neviens cits kā nu jau bēdīgi slavenais franču rakstnieks  Gabriel Matzneff, kurš, esot 49 gadus vecs, uzsāka seksuālas atiecības ar 14 gadus veco Vanessu. Šī nav vienkārši biogrāfiska grāmata par pedofīlijas upuri, šis ir literārs vēstījums, kas ik pa laikam uzdod neērtus jautājumus.

Kāpēc sabiedrība uz pedofīliju mākslas aprindās (kad pedofīls ir fotogrāfs, gleznotājs, rakstnieks utt.) piever acis?! Kāpēc jaunas meitenes, kuras ir iekļuvušas pedofīlu nagos, tiek uzskatītas par palaistuvēm, tādejādi attaisnojot pieauguša vīrieša apzinātu rīcību?! Kāpēc literatūrā pedofīlijas slavināšana tiek pieņemta par mākslas izpausmi un uzņemta ar aplausiem (Lolita)?!

 

Šī lasāmviela nav emocionāli nestabiliem (atvainojos par apzīmējumiem, angliski skanētu labāk- faint hearted), jo skar seksuālo un emocionālo vardarbību, kā arī pēc-traumas psihisko nestabilitāti. Bet es varu atzīt, ka šī ir viena no labākajām grāmatām šajā žanrā (atskaitot pavisam traumatisko "Tiger, tiger" autobiogrāfiju), jo precīzi apraksta laimetu un sabiedrības pastāvošo viedokli, kas, lai arī mūsdienās likumiski ir mainījies, vēljoprojām ir kā naža asmens- neļaujot upuriem izlauzties no piedzīvotā, baidoties no sabiedrības un pats galvenais- sava nosodījuma un savas vainas meklēšana notikušajā. 

 

 

Pirms kāda laika presē atkal izskanēja  Gabriel Matzneff vārds, kad izdevniecības atteicās saistīties ar rakstnieka vārdu, taču fakts paliek fakts- neskaitāmas desmitgades autors savos darbos aprakstīja pedofīliju- savus braucienus uz Filipīnām un seksuālus aktus ar maziem zēniem, kā arī neskaitāmas attiecības ar nepilngadīgām meitenēm, kurām pēc rakstnieka vārdiem viņš esot cieņpilni parādījis sievietes pasauli.

Gabriels kā rakstnieks tika plaši atzīts, cienīts, uz viņa pedofīlijas izgājieniem ne tikai pievēra acis, bet gan atzinīgi un piekrītoši māja ar galvu. Lasot man kļuva fiziski slikti. Kā Vanessa min savā grāmatā- ja reiz tik daudz nepilngadīgās meitenes tika lolotas no viņa puses, kāpēc neviena nav uzrakstījusi slavinošu literāru darbu, kurā atzītos, cik pozitīvi viņš ietekmējis viņu dzīvi. Patiesība ir traģiska. Vanessa desmitgades cīnās ar sekām, lai spētu saprast, kas tieši notika ar viņas dzīvi četrpadsmit gados, bet kurš zina, cik daudzas no upurēm nespēja tikt galā ar savu dzīvi vispār...

 


 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #theconsent #vanessaspringora https://sandrakoka.com/blog/2022/1/vanessa-springora-consent-a-memoir Thu, 27 Jan 2022 14:44:22 GMT
Viktors E. Frankls "..tomēr teikt dzīvei JĀ. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/viktors-e-frankls-tomer-teikt-dzivei-ja-psihologs-pardzivo-koncentracijas-nometni Viktors E. Frankls

"..tomēr teikt dzīvei JĀ. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni" 2022

 

Viktor E. Frankl

"...Trotzdem ja zum leben sagen" 1977

DSC_2266DSC_2266SK

 

"Cietējs, slimais, mirstošais, mirušais- pēc dažām nedēļām nometnē šie skati viņu vairs neuztrauc." (41.lpp.)

 

Austriešu psihologa Viktora E. Frankla grāmata, kas pirmo reiz izdota pirms vairāk kā 70 gadiem, vēljoprojām ir aktuāla mūsdienās. Neskatoties uz konkrēto laika posmu, kas apskata izdzīvošanu koncetrācijas nometnē necilvēcīgos apstākļos, psiholoģiskos aspektus, kuriem iet cauri ieslodzītie, var attiecināt arī uz mūsdienām brīžos, kad atrodamies krīzes situācijās. Un nav runa par salīdzināšanu (tās neiespējamību) kara apstākļos ar mūsdienu brīvību, bet gan cilvēka prāta labirintiem, kuros iespējams atrast spēku izmisumā. 

 

"...tomēr teikt dzīvei Jā." ir psiholoģiska analīze balstoties uz personīgu pieredzi- psihologam izdzīvojot Aušvicas koncentrācijas nometnē. Novērojumi un paša Frankla piedzīvotais, ļāvis strukturizēt fāzes, kādām iet cauri ieslodzītie atrodoties necilvēciskos apstākļos. 

 

"...uz Zemes eksistē tikai divas cilvēkrases. Tikai divas: krietno un nekrietno cilvēku "rase"." (115.lpp.)

 

Tādejādi autors uzsver, ka arī starp apsargiem bijuši krietni un labsirdīgi cilvēki, uzsverot, ka nav labā/sliktā iedalījums starp pāstāvošajām hierarhijām, jebkurā grupā atradīsies gan glābēji, gan nodevēji. 

 

Grāmata ir divās daļās- pirmā ir psiholoģiskā analīze par pieredzēto koncentrācijas nometnē, savukārt otra- zem pseidonīma publicēta luga "Sinhronizācija Birkenvaldē"laikrakstā "Brenners". No personīgā viedokļa mani visvairāk uzrunāja tieši pirmā daļa, kurā autors neskopojas ar šokējošām detaļām un skarbi necilvēcīgo ikdienu, kurā ikviens no nometnes dalībniekiem zaudēja savu personību, kļūdami par eksistējošiem karkasiem. Izdzīvoja tikai tie, kuri spēja saskatīt dzīves mērķi un abstrahēties no realitātes, sapņojot par nākotni pēc. 

 

 

"Nīčes atziņā: "Tas, kurš zina "kāpēc" dzīvo, zinās atbildi gandrīz uz visiem "kā" dzīvot." (104.lpp.)

 

Šī atziņa man liekas tik lieliski attiecināma uz jebkuru no mums, vienalga kādā krīzē vai dzīves posmā neatrastos pašlaik. Bez mērķa dzīve ir gluži vienkārši bezjēdzīga- lēni eksistējoša un destruktīva. 

 

Vēl viena frāze, kas no Franklina grāmatas man neliek mieru- "negatīvā laime". Šis vārdu savienojums, kas pēc būtības šķiet absurds, man nav zināms. Es ilgi apstājos ieurbusies lappusē, lai saprastu šo sevi noliedzošo apgalvojumu. Vērtējot piespiedu apstākļus, kuros nonāca cilvēki Aušvicas nometnē, šis izteiciens iegūst pilnīgi jaunu definējumu, norādot to, ka "negatīvā laime" ir nelaimes neesamība. Brīžos, kad ir tik daudz negatīvā, ka vienīgais prieks ir tad, kad nav vēl sliktāk. 

 

"Nejūtīgums ir ļoti nepieciešamas bruņas, ar kurām ieslodzītā dvēsele jau laikus aptver sevi." (42.lpp.)

 

Šī ir vērtīga lasāmviela, kas ļauj vairāk izprast koncentrācijas nomentēs  ieslodzīto cilvēku pārdzīvojumus un fāzes, kurām cauri dodas tie, kuriem izdevies izdzīvot par spīti visam.

 

 

Tulkojums: Ilona Burka, Melda Āboliņa

Izdevniecība: Apgāds Zvaigzne ABC

DSC_2272DSC_2272SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #tomerteiktdziveijā #zvaizgneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/1/viktors-e-frankls-tomer-teikt-dzivei-ja-psihologs-pardzivo-koncentracijas-nometni Thu, 27 Jan 2022 13:07:53 GMT
Magdalēna Kuļus, Marta Kurčevska "Minka" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/magdalena-kulus-marta-kurcevska-minka Magdalēna Kuļus, Marta Kurčevska

"Minka" 2022

 

Magdalena Kulus 

"Cykor"

 

DSC_2236DSC_2236SK

 

 

Mazais minka Miķelītis ir kā jebkurš mazais, kurš ar interesi iepazīst pasauli sev apkārt- jebkuru lietu pieņemot par pašsaprotamu un brīnumainu, neredzot apkārt esošās briesmas vai slēptos nodomus. Piedzimstot klētī, dzīve laukos ir tik aizraujoša, it sevišķi, kad visparastākās lietas tiek iepazītas pirmo reizi. Un tāpat kā jebkuram mazajam lasītājam, arī kaķēnam Miķelītim ir neskaitāmi jautājumi, kas sākas ar "Kāpēc?".

Viss mainās, kad Miķelīti uz pilsētas dzīvokli paņem ģimene, kurā aug arī Dorota- meitene ar funkcionāliem traucējumiem. Ģimene ir ļoti sirsnīga, tikai ar vienu bet- mājās jau mitinās ģimenes mīlulis Plankumiņš, kurš nebūt nav sajūsmināts par jauno iemītnieku...

 

 

Poļu autores Magdalēnas Kuļus stāsts ar krāsainajām Martas Kurčevskas ilustrācijām adresēts sākumskolēniem, kuri paši jau raiti iemācījušies tikt galā ar tekstu. Bet es grāmatu lasīju kopā ar bērnudārznieku, kuram ļoti patika stāsts par kaķēnu un viņa piedzīvojumiem. Tā, ka droši varu teikt, ka grāmata adresēta sākot no 3+ vecuma. 

Tieši kaķēna ziņkārīgā brīnīšanās par pasauli un kāpēcīša periods mazākajiem lasītājiem ļauj satuvināties ar grāmatas varoņiem. Lai arī stāsta centrā ir dzīvnieku pasaule un kaķēna piedzīvojumi, nevar neuzteikt otrā plānā esošo varoni ar speciālajām vajadzībām, šajā gadījumā meiteni ratiņkrēslā- tas grāmatai piešķir iekļaujošās literatūras nozīmi, jo bērniem vienkāršā veidā parādot, cik dažādi un tajā pat laikā vienādi mēs esam. 

 

Labestīga grāmata, kas aicina atvērt sirdi labiem darbiem, iemāca draudzēties un uzticēties. Vienīgais mīnuss pēc izlasīšanas- stundām ilga lūgšanās nopirkt mazu kaķīti.

 

 

Tulkotājs: Māris Salējs

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_2241DSC_2241SK DSC_2242DSC_2242SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramataberniem #gramatas #latvijasmedji #minka #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/1/magdalena-kulus-marta-kurcevska-minka Sat, 22 Jan 2022 13:27:08 GMT
Amēlija Žavo, Annika Masona "Mana negantā diena" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/amelija-zavo-annika-masona-mana-neganta-diena Amēlija Žavo, Annika Masona

"Mana negantā diena" 2022

 

Amélie Javaux, Annick Masson
"Jour où je suis devenue plus méchante que le loup" 2021

 

DSC_2248DSC_2248SK

 

"...kad jūties vājš vai viss nevedas, kā gribētos, dusmas var tevi pārvērst par negantu vilku."

 

 

 

Dažreiz ne tikai dienas ir negantas, bet mēneši un pat gadi. 

Šķiet, ka vilki, kurus esam iepazinuši bērnu dārza laikā kā nevainīgus jēriņus, skolas laikā turpina mūs vajāt, neizlaižot virtuālās pasaules galaktiku, līdz vienā brīdī pārvēršas par mūsu kolēģiem vai bosiem.

Vilki ir visapkārt, lai arī kā mēs idealizētu mūsdienu humanitārismu un iejūtību. Vienmēr paliek atvērts jautājums, vai mēs ļaujam baroties vilkam, kas ir katrā no mums.

Katra vecāka ļaunākais murgs ir bezpalīdzības sajūta, kad saskaries ar sava bērna bulijošanu. Kad vismīļākais un dārgākais cilvēks uz pasaules jebkāda iemesla pēc nokļuvis vienaudžu uzbrukumu centrā un pats nespēj tikt galā ne ar emocijām, ne ar situāciju. Bērni ir nežēlīgi, lai arī liekas, ka beidzot vajadzētu mācīties no savas pieredzes, atkal un atkal no jauna nākas dzirdēt biedējošus stāstus par vardarbību vienaudžu vidū. 

 

"Mana negantā diena" ir vērtīga grāmata, kas stāsta par bulijošanu skolā, par bailēm, neziņu un emocionālo traumu, kas nāk līdz ar to. Vai ļaunums vairo ļaunumu? Vai brīžos, kad mums ir nodarīts tik daudz pāri, vienīgais veids kā atbrīvot negatīvās emocijas, ir pašam kļūt par buliju, lai  sajustu sevī pārākuma spēku, noniecinot vājākos līdz ar zemi? Vai tomēr pastāv iespēja stāvēt ļaunumam pāri un atrast veidu, kā vairot labo sev apkārt, lai apsmiešana un pazemošana nespētu sagraut ikdienu.

 

Bulijošana ir tik reāla, tik taustāma, visapkārt esoša. Bulijošana ir baisa. Kamēr pieaugušo pasaulē, kurā mobings un bosings ir daudz rafinētāks un iznīcinošāks, ne vienmēr uzvar labais, tikmēr mazajiem par cietoksni var kļūt pieaugušais, kurš ļauj izprast emocijas, risināt konfliktus un atrast iespēju mainīt situāciju.

Grāmata, kas paredzēta skolēniem, bet, vai maz bulijošanai ir vecums?! Nē, tāpēc lasiet to kopā ar bērnudārznieku, dāviniet skolotājiem un iedodiet pazemotājiem, varbūt viņi saskatīs vilku sevī.

 

Tulkojums: Laura Romanovska

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_2255DSC_2255SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #mananegantadiena #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/1/amelija-zavo-annika-masona-mana-neganta-diena Sat, 22 Jan 2022 11:53:38 GMT
Alekss Šulmans "Izdzīvojušie" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/alekss-sulmans-izdzivojusie Alekss Šulmans

"Izdzīvojušie" 2021
 

Alex Schulman 

"Overlevarna" 2020

 

DSC_2217DSC_2217SK

 

Zviedru žurnālists Alekss Šulmans tik ļoti vēlējās pievērsties rakstniecībai, ka, neguvis atbalstu publicēšanai, nolēma rakstīt visu, kas ienāk prātā savā blogā. Tur viņu pamanīja izdevējs un tālākais jau ir vēsture. Savos autobiogrāfiskajos darbos, ko pats dēvē par romāniem (lai būtu iespējams atkāpties), viņš par pamatu ņēmis savas ģimenes vēstures lappuses, bet tikai jaunākais romāns "Izdzīvojušie" atnesa Aleksim internacionālu atzinību. 

 

Pēc ilgāka neredzēšanās posma, satiekot savus divus brāļus, Alekss nespēja rast skaidrojumu, kā laika gaitā viņi kļuvuši visi tik atsvešināti, neskatoties uz to, cik ciešas un tuvas attiecības starp brāļiem bijušas bērnībā. Meklējot sevī atbildes uz šo nomācošo atziņu, viņš vēlējās uzrakstīt romānu par trim brāļiem. Kā atskaites punktu ņemot gadījumu, kad nomirusi viņu māte alkoholiķe, un kārtojot dzīvoklī lietas, atraduši viņiem adresētu vēstulu no viņas.

Ņemot vērā, ka iepriekšējie biogrāfiskie darbi bijuši salīdzinoši vienkārši veidoti, Alekss nolēmis šo darbu veidot sarežģītāku- notikumus stāstot atpakaļgaitā, pa maziem gabaliņiem atklājot traģisku stāstu, kas katram no iesaistītajiem personāžiem atstājis paliekošas sekas dzīvē. Romāna stilistiskais veidojums ir daļa no burvības- pa smalkiem gabaliņiem laužot tagadnes un pagātnes līnijas notikumus.

Kaut arī ''Izdzīvojušie" nav biogrāfisks romāns, detaļas no tā ir autora personiskā pieredze un lasītājam atliek tikai minēt, kuras no tām ir notikušas dzīvē, bet kuras ir tikai autora fantāzijas auglis. "I always try to go to places where it hurts"- kādā intervijā saka pats autors. Pašam Aleksim šis darbs ir bijis kā terapija, lai saprastu notikumus un likumsakarības, kāpēc tuvas attiecības ģimenē var kļūt tik svešas un nesaparastas. Kādas tieši bērnības traumas piedzīvojis autors savā bērnībā, nav īsti skaidrs, bet intervijā viņš stāsta, ka ikviens no trijiem brāļiem ar problēmām ģimenē reaģējis savādāk (tieši kā trīs varoņi grāmatā), tāpēc savu aizvainojumu, ka vecākais brālis ir bēdzis no traģiskajām situācijām ģimenē nevis pasargājis pārējos, viņš ir izrakstījis savā grāmatā, lai savā veidā konfrontētu brāli. 

 

Suģestējoši drūma grāmata no kuras nav iespējams atrauties. Spriedze ar katru jaunu elementu pieaug līdz kulminācijai, kurā sašķīst jebkurš iedomu burbulis, lai arī ko tu nebūtu gaidījis atrisinājumā. Dažkārt nav iespējams salabot attiecības, jo salūzis iekšā ir tik daudz kas. 

 

 

Tulkotāja: Jolanta Pētersone

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

 

DSC_2225DSC_2225SK

]]>
(SANDRA KOKA) #alekssšulmanis #alexschulman #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izdzīvojušie #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/1/alekss-sulmans-izdzivojusie Wed, 19 Jan 2022 10:54:07 GMT
Diāna Seterfīlda "Reiz uz upes" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/diana-seterfilda-reiz-uz-upes Diāna Seterfīlda

"Reiz uz upes" 2021

Diane Setterfield

"Once Upon a River" 2018

 

DSC_2204DSC_2204SK

Brīnišķīgs stāsts, kurš manī uzmodināja to guļošo princesi, kura bērnībā sapņoja par neticamiem pasaku stāstiem, maģiskām pārvērtībām un apbrīnojamiem tēliem, par kuriem lasot aizraujas elpa.

 

Daudzus gadus atpakaļ lasot Diānas Setefīldas grāmatu "Trīspadsmitais stāsts", es priecājos, ka pastāv autori, kas spēj uzburt lielisku stāstu, ar aizrautību likt sekot negaidītiem notikumiem, neaizmirstot saglabāt noslēpumainības auru. Tāpēc ar neviltotu prieku ķēros klāt viņas jaunākajam darbam, sagaidot augstu kvalitātes standartu. Bet ehh, kā es nebiju sagatavojusies, ka pats stāsts mani burtiski savaņģos, ietīs miglaini mistiskā pasaku plīvurā, no kura negribēsies līst laukā. Es burtiski nespēju atrauties no grāmatas un, neskatoties uz gandrīz 500.lpp. garo literāro darbu, cerēju, ka tik drīz nebeigsies šis lasīšanas prieks, kurā esmu pilnīgi atrauta no ikdienas un aizvesta un fantāzijas valstību.

 

"Gulbis"- necilais krodziņš Temzas krastā kļūst par apkārtnes centrālo objektu, kad kādā ziemas naktī tajā ierodas ievainots vīrs ar mazu meitenīti uz rokām. Viņas brīnumainā atdzīvošanās rada vairāk jautājumus kā atbildes. Anna, Alise vai Amēlija?! Kura no kādreiz pazudušajām meitenēm ir atgriezusies dzīvē?!

 

"Reiz uz upes" notur lasītāju līdz pašām beigām ar neziņu un satraukumu, kas īsti slēpjas aiz katra no varoņiem?! Seterfīlda ir sajaukusi vienā lietrārā sautējumā šķietami nesavienojamas lietas- mistiku, maģisko reālismu, pasaku un fantāzijas elementus, vēsturisku mistēriju, folkloru, trilleri un drāmu. Tas viss kopā darbu padara krāšņu, aizraujošu un suģestējošu. Stāstā autore pieskaras arī tādām tēmām kā rasisms, fiziska un psiholoģiska vardarbība.

 

"Bērns nav tukšs trauks, Bulta, ko vecāki var piepildīt un pārveidot pēc sava prāta. Tie piedzimst katrs ar savu sirdi, un to nevar padarīt citādu, lai kādā arī mīlestībā audzinātu." (422.lpp.)

 

Tie, kuros dziļi sirdī paslēpies pasaku mīlētājs- iesaku, iesaku, iesaku!

 

4zvaigznes

 

Tulkotāja: Aija Čerņevska

Izdevniecība: Zvaigzne ABC 

DSC_2207DSC_2207SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dianaseterfilda #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #oneuponariver #read #reading #reizuzupes #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/1/diana-seterfilda-reiz-uz-upes Fri, 14 Jan 2022 12:16:13 GMT
Undine Radzevičūte "Zivis un pūķi" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/undine-radzevicute-zivis-un-puki Undine Radzevičūte

"Zivis un pūķi" 2021

 

Undinė Radzevičiūtė
"Žuvys ir drakonai" 2013

DSC_2184DSC_2184SK

"Daudzi domā, ka citu cilvēku audzināšana arī ir viņu īstenā misija šajā pasaulē. Nevis, piemēram, ēdiena gatavošana." (87.lpp.)

 

Pēdējā laikā, kad to vien Lietuvas radio var dzirdēt kā diskusijas par Lietuvu un Ķīnu, šī grāmata liekas tieši laikā. Liekas, kā gan tādu milzi kā Ķīna var satracināt aiz deviņām jūrām klusi pastāvošā dzintara valsts. Bet redz kā, milzu miermīlīgo drakonu var pārvērst par ugunsplēsēju pūķi, ja neglauda pa spalvai.

Ķīna- majestātiski plīvurainā austrumu valsts, kas gadsimtiem vilinājusi rietumniekus, viešot sevī apmānu, ka ir iespējams liekt un mainīt vareno dinastiju valdošos prātus. Ķīna, uz kuru rietumnieciskā demokrātija skatās ar aizdomām- gluži kā savvaļas dzīvnieku, nemanāmi ieslīdējusi rietumnieciskajā pasaulē- nenovēršami mainot politiskos un ekonomiskos virzienus. Gribam to vai nē, Ķīnas elpa ir klātesoši neizbēgama, kā pakausī elpojošs ziemeļvējš.

 

Lietuviešu rakstnieces Undines Radzevičūtes divslāņainais romāns "Zivis un pūķi" jālasa ar atvērtu prātu- ielaižot sevī ne tikai kulturāli citādo, bet arī ļaujoties netipiskam rakstniecības plūdumam, kurā, uzlasot pareizos uzsvarus, iespējams iegūt jaunu šķautni, no kuras vērot blakuspastāvošās rietumu un austrumu kultūras. 

Paralēli stāstam par 18.gadsimta Ķīnu, kurā savu sūtību un dinastijas spēku mēģina skaidrot jezuītu mūks/gleznotājs Kastiļjone, lasītājs tiek ievilkts vecpilsētas dzīvokļa 3 paaudžu sieviešu epopejās, kurās spīdošāko lomu tēlo Ome Amigorena. Viņai ir varen spilgta personība- savā skeptiķes un īgnuma mērcē atgādinot neparastos personāžus no zviedru autora Bakmana lappusēm, liekot brīžiem iespurgties un ieķiķināties, tajā pat laikā paturot prātā, kas patiesībā aiz tās ironijas maskas slēpjas.

Varones savos dialogos ar vārdiem mētājas kā pinponga mačā, kurā uzvarētāja parasti pamet istabu, aizcērtot durvis. Ar laiku šī romāna otrā līnija ar Omi, mammu un divām meitām iegūst galveno lomu lietuvietes romānā, aizpildot visu skatuvi ar gaidošiem skatītājiem, kas nevēlas, lai šis cēliens beigtos. 

 

"-Vai kaut kas noticis?- jautāja Šaša.

-Nē,- teica Ome Amigorena.- Es vienkārši vēlos mieru.

-Mieru?- pārjautāja Šaša.

-Kad es tevi neredzu, man ir nemierīgi,-teica Ome Amigorena." (133.lpp.)

 

Netipiska, tradīciju lauzoša un daudzslāņaini gudra grāmata, kas patiks vērīgi pacietīgiem lasītājiem. Un tiem, kuri novērtē smalki niansētu humoru, kas brīžiem nekaunējas iziet ārpus rāmjiem.

 

"Omei Amigorenai televizors ir ne tikai vienīgā progresa forma, ar kuru viņa šā tā spēj samierināties un sadzīvot. Televizors viņai ir elektronisks narkoobjekts." (121.lpp.)

 

 

DSC_2194DSC_2194SK

 

 

3.7 zvaigznes

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Apgāds Jānis Roze

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #jānisroze #lietuva #read #reading #undineradzeviciute #zivisunpūķi https://sandrakoka.com/blog/2022/1/undine-radzevicute-zivis-un-puki Wed, 12 Jan 2022 12:00:42 GMT
Džena Andersone "Dadži" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/dzena-andersone-dadzi Džena Andersone

"Dadži" 2021

DSC_2161DSC_2161SK

"Kaut kas ir beidzies. Vēl pagaidām nesaprotu, kas tieši. Laikam ilūzija, ka esmu pieaudzis." (82.lpp.)

 

Ar neuzbāzīgi pieklusinātu balsi Džena Andersone reizē drosmīgi un pārliecināti runā par tēmām, kas skaudri liek sarauties čokurā vien to iztēlojoties.Tepat blakus deviņstāvenes kāpņu telpā, brīžiem nemanāmās drāmas, kas bieži pārvēršas traģisma kliedzienos. Neredzamie ļautiņi, kas gluži kā netīrumi līp pie sabiedrības sāniem, ko allaž cenšas notīrīt, gluži kā sāls uz slidenajām ielām- nevēlami klātesošs, graužas un derdzas ādā, līdz nesaproti, vai nogrūst stūrī, pieņemt vai atbrīvoties pavisam. 

 

Stāsti, mazi mazītiņas dzīves kodaļiņas, kas pazib acu priekšā, nemaz neprasās, lai tos stiepj un velk garumā. Man patīk, ka tie gluži kā mazas bišu sūniņas, veido kopīgu literāro medus kāri, kas brīžiem ķepīgi, brīžiem skaudri iepelējusi dvako no nolemto likteņiem. 

Man patīk kā skan Dženas balss- tāda skumji vēlīga. Kad viss, itin viss sagruvis, bet tik ļoti gribas pašu cilvēciski viskārotāko- tik pieņemtam un mīlētam. Dženas varoņu balsis čukst nesaprasto un nepieņemto ļautiņu slēptākās domas, tās, kuras mēs skaļi neuzdrošināmies paust. Un stāsti atdzīvojas. Elš un izdveš pēdējo dvašu, ļauj pašam fantazēt scenārijus, kas noticis pirms un pēc. Un šajos dzīvajos stāstos viss liekas tik taustāmi reāls. Gluži vienkārši un par nožēlu jāsaka, ka šādus stāstus nav iespējams izdomāt- aiz mūsu kaimiņu durvīm slēpjas tik daudz neizbrienamas tumsas.

 

Aizveru grāmatas vāku un man acu priekša zib tēli no stāstiem- dārdošs vilciens, stikla lauskas, tie nolādētie dadži. Tik daudz bērnu, tik daudz, daudz salauztu bērnu siržu. Arī to, kas liekas sen kā jau izauguši. 

 

 

"Vārdi līdzīgi glumām vārītām sēnēm lēnām birst ārā no pratināmā mutes. Atstājot gļotainu sliedi uz galdam tie krīt uz grīdas un aizslīd tumsā zem krēsliem." (86.lpp.)

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_2169DSC_2169SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dadži #dženaandersone #eslasu #gramatas #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/1/dzena-andersone-dadzi Mon, 10 Jan 2022 17:12:30 GMT
Vilis Seleckis "Ardievas mežam" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/vilis-seleckis-ardievas-mezam Vilis Seleckis

"Ardievas mežam" 2016

117285611_296161348157066_3302189686124052829_n117285611_296161348157066_3302189686124052829_n

Lapaspuses kā Jaungada svētku salūta raķešu ziedi sprāgst uz visām pusēm- rauju vaļā vienu nodaļu pēc otras- it kā viss jau lasīts (tik bieži šī sajūta maldīgi grauž), bet tajā pat laikā sīkās nokrāsu drumstalas pārliecina, ka nezināmā arvien būs vairāk kā dokumentētais.

Vilis Seleckis ir sacirtis vienu laika pagali neskaitāmās šķilās un liekas, ka aizrautības ugunskurs sniegotajā salā nebeigs sildīt manu uzmanības kurtuvi. Tieši mazais laika nogrieznis, par ko tik maz literatūrā runāts- pēckara gadi Latvijā, kur attālākajos lauku nostūros valdīja izdzīvošanas likums, ar dilstošu cerību sagaidīt mistisko glābēju no Anglijas, pamazām pieņemot realitāti, ka nepastāv labie vai ļaunie, kas iezīdušies konkrētajā varas zīdotnē. Ļaunums nešķiro dzimti, ticību, nacionalitāti vai varas pozīciju. Ļaunums var būt katrā no mums, gluži kā sēkla barojot, alkst pāraugt nomācošā vairākumā. 

Laikā, kad čeka un meža brāļi raustīja pārākuma striķus, parastajam civiliedzīvotājam netika dota iespēja tēlot neitrālo. Kurā pusē esi tu? Kurā pusē ir tavs tuvākais?!

 

Seleckis latgales sādžas iedzīvotājus iekrāsojis tik spilgti, brīžiem pārspīlēti uzsverot galējību šķautni, apliecinot, ka uzvarētāju šajā kaujā nepastāv, tikai izdzīvotāji. Lielisks, aizrautīgi veidots vēsturisks romāns, kura pamatā ņemot patiesus notikumus, kad 1948.gadā Rancānu sādžā tika noslepkavots zemnieks Kazimirs Bozovičš un viņa nepilngadīgais dēls. Laikā, kad notika izsūtīšana uz Sibīriju, un čekas posta darbi, šo brutālo dubultnoziegumu nevainīgajiem zemniekiem izdarīja cilvēki, kuriem vietējie būtu jāaizsargā- nacionālie partizāni. Pēckara laiks, kad taisnību meklēt varēja vien savā ticības dīķī, pienāca brīži, kad radu rakstiem un asinssaitēm nebija nekāda vara. 

 

Padoms- vajadzīga vērīga lasīšana, lai neapmaldītos Rancānu sādžas iedzīvotāju radurakstos un romānā darbojošo personu saistībai.

117313025_919699271869014_616467535439582855_n117313025_919699271869014_616467535439582855_n

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 

]]>
(SANDRA KOKA) #ardievasmežam #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #vilisseleckis #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2022/1/vilis-seleckis-ardievas-mezam Sun, 09 Jan 2022 13:10:44 GMT
Hovards Filipss Lavkrafts "Stāsti" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/hovards-filipss-lavkrafts-stasti  

Hovards Filipss Lavkrafts

"Stāsti" 2021
 

 

DSC_2156DSC_2156SK

Lai arī Hovardam Filipsam dzīvē gadījies mantot burvīgu uzvārdu (oriģināli Lovecraft), ņemot vērā bailes un nepatiku pret tik daudzām lietām, kas viņu ikdienā nomāca, noteikti piemērotāks būtu kāds antimīlestībai piemērots uzvārds, piemēram- Fearcraft vai Horrowcraft. Zinātniskās fantastiskas un šausmu literatūras celmlauzim Lavkraftam fantāzijas briesmu tēli galvā acīmredzot ir bijuši tik spilgti un klātesoši, ka vienīgais veids, kā no tiem atbrīvoties, bija ļaut tiem dzīvot savu dzīvi stāstu lappusēs.

Kā jau daudziem literātiem un māksliniekiem 20.gs., sava darba augļus šausmu tēvs nespēja izbaudīt dzīves laikā, bija jāpiedzimst jaunai paaudzei, kas Lavkrafta radītos ērmīgos un ārpasaulīgos tēlus spētu ne tikai novērtēt, bet arī iedvesmoties un transformēt bailes jaunās mākslas formās. Spīdinot sveces liesmiņu cauri Lavkrafta ērmotajiem stāstiem, gandrīz vai sataustāms aizsākums tik daudzām filmām, Tv sērijām un grāmatām pār ārpuszemes būtnēm. 

 

Pateicoties "Piedzīvot" podkāsta mēneša grāmatai, es izkāpu no komforta zonas un uzdrošinājos ielīst nezināmajā šausmu un fantastikas literatūras lauciņā, kurā esmu pilnīga viešņa/nepraša, un gluži kā zīdainis taustos pēc slepenās formulas, kas atļaus šo pandoras lādi redzēt krāšņumā, ar visiem tiem slepenajiem kodiem, ko atpazīst lieli fantastomāni.

Jāņem vērā, ka Lavkrafts ir absolūta klasika, līdz ar to  pirmais klupiens var sanākt iekrītot ekspektācijās, ko ar vārdu šausmas mūs baro Holivudas filmu industrija vai mūsdienu šausmu literatūra. Manuprāt jebkurš skandināvu krimināltrilleris ir piesātinātāks ar vardarbību un kropļotām ainām, kā jebkurš no Lavkrafta stāstiem. Bet tas nenozīmē, ka izlasītās šausmas neaizlīdīs tev aiz ādas, lai neērtās situācijās neatgādinātu par savu eksistenci.

Kas ir aiz mūsu galaktikas?! Vai ārpus Zemes dzīvo vēl attīstītākas būtnes kā cilvēki?! Vai tās ir apdraudējums cilvēcei?!

Manai paaudzei, kura uzaugusi ar X-failu slepenotajām NLO sērijām, bailes no nezināmā ir gluži vai iezīdītas, jo kā nekā- patiesība ir tur ārā. Lavkrafts jau 20gs.20.gados spēja radīt ne vienu vien šausmu stāstu, kas liek sastingt šausmās un sajukt prātā. 

 

Cīnoties pretī sajūtai, ka bailes pieticīgā veidā tiek palēnām ar  katru lappusi iebarotas lasītājam, ar katru pieaugošo mirkli aug nepatīkama sajūta, kas neatstājas- tāda pusārprātīgā stāvoklī esoša cilvēka prāta urdināšana. Bet- tev nav jāmelē šeit šausmas, jo galu galā bailes ir jau sen mūsos. Vai ārā. Vai visur, kur vien meklē.

 

Padoms- šī nu ir tā reize, kad uzzināt kaut ko par autoru, pirms ķerties klāt šausmu stāstu šedervam, ir nevis ieteicams, bet obligāti veicams uzdevums. Ja esi slinks/-a meklētāja interneta dzīlēs, par lielisku ievadu būs tulkotāja Zalāna skices šausmutēva daiļradē grāmatas ievadā. Paldies par to!

Jo vairāk uzzināsi par Lavkrafta dzīvi, nodomiem, jo mazāk gribēsi mest grāmatu pret sienu, kad lasīsi nievas par "nēģeriem" vai ksenofobiskiem izteicieniem. Iepriekšēja izpēte ļaus saprast laikmetu, autora personības iezīmes, stāstu nozīmīgumu un lavīnefektu, kas ietekmējusi nākamos zinātniskās fantastikas un šausmu literatūras censoņus. 

 

 

Tulkotājs: Kaspars Zalāns

Izdevniecība: Prometejs

DSC_2147DSC_2147SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #horror #lavkrafts #lovecraft #read #reading #stāsti https://sandrakoka.com/blog/2022/1/hovards-filipss-lavkrafts-stasti Sun, 09 Jan 2022 12:02:14 GMT
Gerijs Polsens "Ziemas deja" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/gerijs-polsens-ziemas-deja Gerijs Polsens

"Ziemas deja" 1999/2000

 

Gary Paulsen

"Winterdance"

DSC_1634DSC_1634SK "..es zaudēju pamatu zem kājām un atkal uz mutes šļūcu aiz kamanām. Jāatzīst, ka šādā pozā braucu jau tīri labi." (136.lpp)

 

Wow, sajūta, ka esmu atpakaļ savā bērnībā, kur izbaudīju Žila Verna un Džeka Londona darbus. Atceros, kā raudāju lasot "Balto ilkni". Šī ziemīgi saltā piedzīvojumu grāmata ievelk atpakaļ bērnībā, kur pasakām līdzīgi stāsti uzbūra nezināmu pasaules daļu- mežonīgi nesavaldāmu, pārsteigumiem mutuļojošu, dzirkstošu un reizē apbrīnojami šausminošu. Aizvedot lasītāju līdzi ceļojumā, kur dzīvības un nāves trauslums ir burtiski pirkstu galiem sataustāms.

 

"Neko nezināju par Aļasku, par braukšanu pāri kalnu grēdām, aizsalušajai jūrai, braukšanu sacīkstēs, pārvarot vairāk nekā 1000 jūdzes, 1100 jūdzes mežonīgajos apvidos, 1180 jūdzes sniegā un lielā aukstumā, tādās aukstumā, kādu nevarēju pat iedomāties, neticami stiprā vējā, ūdens rēkoņā, nāvīgos sapņos- tā bija vesela pasaule, par ko neko nezināju." (43.lpp)

 

Gerijs Polsens ir mērķtiecīgs un spītīgs savās ilūzijās, bet tajā pat laikā pilnīgi nesagatavojies slavenajām suņu pajūgu sacensībām, kas vairākas nedēļas nežēlīgā aukstumā un salā ved cauri bīstamiem pasaules nostūriem Ziemeļamerikā, šķērsojot aizsalušu jūru, Aļaskas grēdas, tundru, aizas un citas dzīvībai bīstamas vietas, spītējot ziemas neparedzamajiem apstākļiem. Pāri visam ir milzīga cieņa pret suņiem, no kuriem tik ļoti ir atkarīga izdzīvošana šajos necilvēcīgajos apstākļos.

 

"Barjerai krītot, es piepulcējos suņiem un burtiski pārstāju domāt kā cilvēks." (128.lpp)

 

Īsta piedzīvojumu grāmata, kas liek apbrīnot dabas un dzīvo radību vienreizību un cilvēka mazo lomu tajā visā. Nebiju gaidījusi, ka grāmata liks man arī smieties. Gan par situācijām, kas nebūt nav smieklīgas, jo patiesība ir ļoti bīstamas, bet neveiklie kuriozi paši par sevi absurdās situācijas padara sprādzienbīstamas.

"Fotogrāfijā izskatās, ka es smaidu; jūsu zināšanai- es tur nevis smaidu par kādu joku, bet man veras vaļā mute nāves šausmās." (109.lpp)

 

Visiem wild soul turētājiem iesaku, iesaku, iesaku! Un tad vēl, protams, suņu mīļiem- lasāmgabals kā gards gaļas gabaliņš. 

 

 

Tulkotāja: Antra Damberga

Izdevniecība AGB

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #ziemasdeja https://sandrakoka.com/blog/2022/1/gerijs-polsens-ziemas-deja Sat, 01 Jan 2022 12:18:46 GMT
Žaks Frīnss "Sestklasnieki neraud" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/-aks-fr-nss-sestklasnieki-neraud Žaks Frīnss

"Sestklasnieki neraud" 2021

 

Jacques Vriens 

"Achtstegroepers huilen niet" 2012

DSC_2103DSC_2103SK

 

Piepildīta ikdiena ar notikumiem, aktivitātēm, pusaudžu ķildām un mērķtiecīgiem sapņiem. Sestklasniecei Akijai ir lieliska klase un vēl lielskāka skolotāja. Kā gan savādāk var nosaukt to cilvēcisko attieksmi, kas bez izskaistinājumiem, bet ar milzīgu sirsību un līdzpārdzīvojumu stāv klāt traģiskajā brīdī, kad Akijai atklāj leikēmiju- asins vēzi. Protams, man visu laiku pakausī skan- bet tā ir Nīderlande, kā tas būtu Latvijas skolā?! Kā rīkojas skolotāji, kad kādam no bērniem dzīvē notiek neatgriezeniski un dzīvi mainoši notikumi- vecāku zaudēšana, slimība vai kāda cita nelaime?! Paralēli pārmaiņām ģimenē skolnieces dzīvē, šeit var vērot, kas notiek ar līdzcilvēkiem- šajā gadījumā klasesbiedriem- kā katrs no tiem pieņem šo ziņu un kā rīkojas.

Darbs ir trigerējošs, katrā ziņā es nevaru teikt, ka visiem ir šis jālasa, espat nespēju iedomāties, kā šo spētu izlasīt kāds, kurš pats vai ģimenē saskāries ar nāvējošām slimībām. Vismaz mani šis darbs trigerēja. Es to pāris reizes liku malā, jo vizualizēju vēža pacientus un nesaudzējošās patiesības, ar kurām nākas saskarties pavisam maziem bērniem, kas vispār vēl nav paspējuši iepazīt pasaules burvību. Arī man apkārtējie cilvēki ir gadiem cīnījušies ar leikēmiju, tās sāpes un pārdzīvojumi arī uz mani ir atstājuši lielu iespaidu, līdz ar to es nespēju lasīt šo darbu kā skatītājs no malas.

 

Arī autors savā skolotāja profesijā ir piedzīvojis savas skolnieces saslimšanu ar leikēmiju, tāpēc var just, cik ļoti viņam šis darbs ir bijis nozīmīgs, un, cik patiesībā traumējoša ir šī pieredze, jo nav iespējams palīdzēt. 

 

Paldies par šo brīnišķīgo darbu autoram. Par šo ir jārunā, jāsaprot, kā šādās situācijās rīkoties, kā apkārtējiem palīdzēt tik ar negaidītām emocijām un nespēju ietekmēt situāciju. Neskatoties uz to, ka "Sestklasnieki neraud" ir emocionāli iztukšojošs darbs, viņā ir tik daudz sirsnības, bērnu dzīvesprieka un dzīves mīlestības.

 

 

Tulkotāja: Inese Paklone

Izdevniecība: Liels un Mazs

DSC_2113DSC_2113SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lielsunmazs #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/1/-aks-fr-nss-sestklasnieki-neraud Sat, 01 Jan 2022 09:59:14 GMT
Elīsabeta Rinella "Sniegotā zeme" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/elisabeta-rinella-sniegota-zeme Elīsabeta Rinella

"Sniegotā zeme" 2006

 

Elisabeth Rynell

"" 1997

 

DSC_1736DSC_1736SK

Šī nabaga, nabaga grāmata. Man tik ļoti nozīmīga, bet tajā pat laikā nemanāmi noslēpta no ziņkārīgiem acu pāriem. Vismaz 3 reizes atkārtoti ņemta no bibliotēkas, lai tiktu celta gaismā grāmatmīļiem, bet nesaprotamā veidā tikpat klusi aiznesta atpakaļ. Nu es esmu saņēmusies par šo jums pastāstīt- atkāpties nav ļauts, bet neapsolu, ka pratīšu pastāstīt par šo darbu cienīgi, jo šo nevar izstāstīt- tas pašam ir ar sāpēm jālīdzpārdzīvo. 

 

Gribu teikt- tev nav jāsteidz meklēt šī grāmata, jo tā nebūt nav visiem. Šī ri mana purva grāmata- tik melni ievelkoša, gremdējoša un pazudinoša, līdz mielēm urdoša un pušu plēsoša. Vai pastāv termins grāmatmazohists?! Tāds, kurš arvien no jauna ņem un buras cauri uzšķērdošiem tekstiem, no kuriem dienām ilgi nav spējīgs atgūties, kas nomāc un pazudina, dažkārt neļaujot atgriezties bez rētām atpakaļ ikdienas dzīvē pie netīrās veļas un nesakaitāmajām kafijas krūzēm.

 

Es atzīstos, ka esmu grāmatmazohiste- es mīlu skarbus, brīžiem nepanesamus stāstus, raudot, līdzpārdzīvojot un skumstot. Es mīlu savas purvu grāmatas.

 

Un "Sniegotā zeme" ir purvu grāmatu karaliene. Ar milzu pasaules ciešanu kroni galvā- nav iespējams lasīt šo darbu, negribot kaut uz mirkli aizmirst visu, ko tikko esi lasījis, jo gluži vienkārši nav iespējams atgriezties no ceļojuma uz "Sniegoto zemi" bez sevis sagraušanas un skaudrām rētām par cilvēces sāpēm.

 

"Sniegotā zeme" ir tumša, tumša- piķa melnumā, kas mazlietiņ dvako pēc purva līķautiem, trunošas miesas un cerību pelējuma.

 

Ja purvs tevi vilina un tev nav bail no sāpēm, esi laipni aicināts "Sniega zemē"- to nav iespējams no sevis vairs izdzēst.

 

 

DSC_1758DSC_1758SK

 

Tulktotāja: Aija Dvinska

Izdevniecība: Atēna
 

]]>
(SANDRA KOKA) https://sandrakoka.com/blog/2022/1/elisabeta-rinella-sniegota-zeme Sat, 01 Jan 2022 09:40:22 GMT
Laura Vinogradova "Tētis un suns" https://sandrakoka.com/blog/2022/1/laura-vinogradova-tetis-un-suns Laura Vinogradova

"Tētis un suns" 2021

DSC_2120DSC_2120SK

Pirmklasniecei Magdai šis ir pirmais vasaras brīvlaiks. Neskatoties uz to, ka Magda aug lielā ģimenē, visvairāk viņai patīk būt savrup, vērot dabu, bet visvissvarīgākais cilvēks viņas universā ir mīļais tētis. 

 

Mazajā Magdā mīt liela pasaule, kurā katram sīkākajam nieciņam ir milzu nozīme. Tāda neskarta, viegli ievainojama, zinātkāra un sirdsmīlestības pilna.

 

Sirsnīgs darbs, kurš liek uz mirkli piebremzēt un saskatīt burvību vienkāršajā.

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_2125DSC_2125SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2022/1/laura-vinogradova-tetis-un-suns Sat, 01 Jan 2022 08:57:41 GMT
Makss Sēks "Ļaunuma tīkls" https://sandrakoka.com/blog/2021/12/makss-seks-launuma-tikls Makss Sēks

"Ļaunuma tīkls" 2021

 

Max Seeck

"PAHAN VERKKO" 2020

DSC_1633DSC_1633SK

 

 

No sociālajiem tīkliem un influenceriem nav vairs iespējams paglābties pat grāmatu lappusēs. Nākas vien samierināties, ka tā ir daļa no mūsu sabiedrības ikdienas paradumiem, kas ir ienākuši uz palikšanu. Somu kriminālromānu autora Maksa Sēka jaunākajā tulkotajā grāmatā (latviski lasāma arī "Vajātājs", kas ir pirmā grāmata no sērijas par izmeklētāju Džesiku Niemi) lasītājs tiek ievilkts slavenu influenceru nogalināšanas šķetināšas stāstā, kurā paveras pavisam nezināma pasaule. Katrā ziņā man japāņu mangas tēlu popkultūra, varžu indes injicēšana ādā un seksuālo pakalpojumu kriminālaprindu izdarības ir nezināma pasaule, tāpēc likās interesanti uzzināt par paralēlo tumšo pasauli, kas norit tepat līdzās.

 

Sēks ievēro skandināvu drūmo kriminālromānu vadlīnijas, tāpēc romānā netrūkst atklāta žargona, vējainu dabasskatu un cietsirdīgu ainu, liekot uzsvaru un tumšo kriminālpasauli, problēmu un tumšu noslēpumu skartu galveno izmeklētāju, ne tik daudz asiņainām ainām. Rūdīti skandināvu krimināltrilleru fani šo darbu pratīs novērtēt, it sevišķi neparastās tēmas dēļ.

 

                                                               DSC_1622DSC_1622SK

 

 

Tulkotāja: Gunta Pāvola

Izdevniecība: Latvijas Mediji
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/12/makss-seks-launuma-tikls Mon, 27 Dec 2021 22:08:07 GMT
Andrejs Panteļējevs "Intīmi.. par grāmatām" https://sandrakoka.com/blog/2021/12/andrejs-pantelejevs-intimi-par-gramatam Andrejs Panteļējevs

"Intīmi.. par grāmatām" 2021

DSC_1720DSC_1720SK

Parasti visi aplausi tiek autoram, bet šoreiz gribas sākt ar vizuālo noformējumu, kuru radītāji parasti ir pelēkie kardināli, kas it kā eksistē, bet tajā pašā laikā ir neredzami. Tāpēc nevaru nepieminēt grāmatas dizainu, kuru radījusi Krista Jūlija Kreišmane. Parasti vāks ir tas, kas visvairāk pievērš uzmanību darbam (nav vērts noliegt, ka vizuālais mūsdienās neko nenozīmē), un, lai arī grāmatai ir patīkama faktūra (vāku tā vien gribas kā apčamdīt un paglāstīt- jā, jā- grāmatnieku fetišs), burvība slēpjas tieši iekšiņā- ikviena lapaspuse ir kā atsevišķs elements, lai veidotu vienotu dizainu. Lauztas līnijas, baltā un matēti blanšēta piparmētru zaļā krāsa, kāpnes un ceļš, stari un tam visam pa vidu kaut kur persona, kas ir ceļā... Grāmatas beigās pievienotas piezīmju lapas, lai lasītājs pats turpina domu, izsaka savu viedokli, piezīmē, iezīmē vai ļaujas sevis izrakstīšanai laukā/ierakstīšanai grāmatā, tādejādi transformējot katra izdevuma nozīmību un padarot to personalizētu. 

 

 "Intīmi..par grāmatām" nav vienkārši grāmata, ko raut cauri vienā vakarā, jo tas nav gluži parasts romāns. Drīzāk piezīmes par grāmatām, skices, viedoklis, izklāsts, pārdomas par katru izlasīto darbu, izlaižot tekstu caur savu emocionālo un pieredzes prizmu, ļaujoties konkrētam brīdim, kas arī iezīmē konkrētā darba vērtējumu. Tāpēc nav svarīga secība, kā tiek lasītas 70 grāmatu atsauksmes, tikpat labi tās var kalpot kā iedvesma izlasīt kādu (vai visas) no pieminētajām grāmatām, vai salīdzināt ar savām sajūtām, kādas radušās lasot konkrēto darbu.

 

"Intīmi.. par grāmatām" ir unikāls piemērs mūsdienu tehnoloģijām un sociālo tīklu varai, kas var graut vai gluži pretēji- šajā gadījumā radīt un realizēt projektus, kas materializējas taustāmā literārā darbā. Tiem, kuriem "Izcilu grāmatu" grupa facebook ir sveša- hei- varu pačukstēt, ka grāmatmīļi ir ne tikai intraverti lasītāji, bet arī aktīvi sociālo tīklu lietotāji, kas gatavi savu viedokli dažkārt skaļi aizstāvēt, vicinot savas taisnības karogu, lai pārliecinātu iedomātu pretējo pusi par savu taisnību. Bet visā tajā rasolā, dažkārt gadās arī klusie spēlētāji, kas ar savām atsauksmēm tik ļoti prot aizraut citus grāmataktīvistus, ka rodas ideja  apkopot šīs atsauksmes fiziskā formātā. Kā sacīt jāsaka, lai neiet zudībā. Un te nu tās ir- atsauksmes par grāmatām, kas ir aizrāvušas, iedrošinājušas uz pārdomām, apmulsinājušas vai kā savādi piepildījušas Andreju Panteļējevu. 

 

"Visi mazās šķērsieliņas varoņi iet bojā bombardēšanā... Izņemot Līželi, kas uzlidojuma brīdī vienīgā ir pagrabā.." (118.lpp)

Man gan tevi jābrīdina, lai arī es biju internetā lasījusi vien dažas no atsauksmēm, es nebiju pamanījusi, ka citas no tām slēpj (drīzāk atklāj) brīžiem par daudz. Vai zini tos goodreads platformas paziņojumus - "contains spoiler"- deg sarkanā lampiņa. Ir, protams, citi, kas izlasa grāmatas beigas (jā, jā- arī krimināltrilleriem) un tad sāk no sākuma, bet es esmu milzīga - "Tikai nestāsti man neko" pārliecības piekritēja un brīžiem pat nelasu līdz galam grāmatu 4 vākus, ja jūtu, ka man tiek par daudz atklāts. Tāpēc vienīgā nopūta par dažām no atsauksmēm man bija- cik labi, ka šo jau esmu lasījusi, jo, uzzināt, ka varonis ir miris, ir pēdējais, ko es vēlējos zināt. Diemžēl "Grāmatu zagli" lasījusi neesmu, bet izlasot, kas notiek pašās beigās, liek man apšaubīt, vai tuvākajā laikā vēlēšos to lasīt. 

 

Toties man patīk, ka Andrejs lasa arī daudz senāku literatūru, kas man noteikti ir pamudinājums ķerties klāt klasikas plauktiem, iespējams, saņemties pat lasīšanai krievu valodā. Katrā ziņā šie ieraksti var mudināt plauktos meklēt grāmatas, kas nav likušās lasīšanas vērtas, vai nemaz nezināji par to eksistenci.

Un vēlreiz varam pārliecināties, ka idejām ir spēks, tieši tāpat kā sociālajiem tīkliem.

Tiek runāts, ka Panteļējevam top jauna grāmata. 

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_1728DSC_1728SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #andrejspantelejevs #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/12/andrejs-pantelejevs-intimi-par-gramatam Mon, 27 Dec 2021 21:23:20 GMT
Marija Ērnestama "Viens no mums" https://sandrakoka.com/blog/2021/12/marija-rnestama-viens-no-mums Marija Ērnestama

"Viens no mums" 2021

 

Maria Ernestam

"Kleopatras kam"

DSC_1699DSC_1699SK

 

"Viņai ienāca prātā, ka francūži orgasma tīksmi reizēm mēdza dēvēt par "mazo nāvi"." (108.lpp)

 

 

Marī, Anna un Fredriks ir trīs draugi, kuri apstākļu sakritības dēļ nolemj kopā izveidot kompāniju "Kleopatras ķemme", lai piedāvātu klientiem atrisināt jebkādas problēmas. Sauklim- atrisināt visu- izrādās īpaša nozīme, kad pirmā kliente- kaimiņiene lūdz trijotnei nogalināt varmāku vīru, apsolot pretī lielu kompensāciju. Šokēti par piedāvājumu, draugi nonāk dillemmas priekšā- palīdzēt vai ignorēt šo negaidīto piedāvājumu.

 

Zviedru autore Marija Ērnestama ir radījusi kriminālu drāmu ar ļoti netipiskiem un negaidītiem pagriezieniem. Tādiem, kas liek grozīt galvu neticībā un samierināties, ka paredzēt rakstnieces domu gaitu vai romāna virzienu nekādi nav iespējams. Arvien dziļāk romānā mēs uzzinām, cik daudz tumšu noslēpumu, dīvainu tieksmju un skeletu skapī ir katram no iesaistītajiem draugiem. Un aizvien paliek neatbildamais jautājums- vai iznīcinot ļaunumu, mēs paši par tādu nepārvēršamies?! Vai palīdzēt izbeigt ciešanas ir lielāks noziegums, kā ik dienu noskatīties kā otrs ciešs?!

 

Es nevaru nosaukt šo par tipisku trilleri, jo brīžiem notikumu pēkšņā maiņa un varoņu darbības atgādina psihodēlisku spēli, kurā autorei ir izdevies radīt šo mazliet ārprātīguma sajūtu. Katrā ziņā, autorei ar to izdevies pārsteigt, neļaujot ierāmēt romānu klasiskajos žanru rāmjos. Patiks tiem kriminālromānu un trilleru cienītājiem, kam patīk pārsteigumi un neparasti negaidītais. 

 

"Iespējams, ka nabadzība ir jāaizsargā. Lai bagātajiem būtu kaut kas, uz ko paskatīties, pirms viņi izguļas savās viesnīcu gultās ar dūnu segām un gaisa kondicionieriem." (218.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Vizma Zaķe

Izdevniecība:  Latvijas Mediji

 

DSC_1705DSC_1705SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/12/marija-rnestama-viens-no-mums Mon, 27 Dec 2021 20:50:40 GMT
Sandra Kalniete "Tev būs četri vīri" https://sandrakoka.com/blog/2021/12/sandra-kalniete-tev-b-s-etri-v-ri Sandra Kalniete

"Tev būs četri vīri"  2021

DSC_1651DSC_1651SK

"..nodomāju:" Pat ja dzīve mani ir piedrāzusi, tad vismaz sapņi man ir kinematogrāfiski!"" (119.lpp.)

 

"Tev būs četri vīri" ir Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes debija romāna žanrā, savukārt lasītājiem spilgti atmiņā būs palicis diplomātes dokumentālais darbs par savu dzimtu "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos".

Caur galvenās varones Indras dzīves gājumu, lasītājs tiek izvests cauri Latvijas vēstures lapām pagājušā gadsimta, padomju un pēcpadomju Latvijas laikā, savā ziņā skaudrajā dzīves stāstā iekodējot tik daudzo latviešu sieviešu likteni. Paaudze, kuru izauklējuši vecāki, kuri izsūtījumā zaudējuši paši savu jaunību, turpina dzīvot bailēs par pastāvošo varu. Komunālie dzīvokļi, čeka, sekss, kurš oficiāli neeksistē, alkoholisms un zaudēti sapņi, stingra audzināšana un sabiedrības uzspiestās normas. Autore Indras liktenī ierakstījusi apkārtējo sieviešu sāpju un spēku stāstus, neļaujot līdz galam ļauties izmisumam, tādejādi pierādot, ka, neskatoties ne uz kādiem ārējiem apstākļiem, latviešu sievietēs ir iekodēts iekšējs spēks, lai celtos, cīnītos un iemācītos dzīvot pa īstam, reizē slāni pa slānim lobot nost paaudžu paaudzēs nodoto upura masku. 

 

Autore raksta viegli raitā valodā, kas lasītāju dzen uz priekšu, neskaitāmie notikumi gan dažubrīd apreibina ar savu krāšņumu- nespējot sagremot tikko izlasīto jau atkal tiek piespēlēts negaidīts likteņa pagrieziens. Te gan jāņem vērā, ka autore ir ar nodomu ielikusi dzirdētos stāstus vienā kopumā, kas rada neticami ņirbošu notikumu virpuli. Lai arī romānā tiek apskatītas tādas padomju tabu tēmas, kā seksualitāte, Sandra Kalniete nebaidās runāt atklāti, tādejādi arvien vairāk parādot galvenās varones transformāciju savas seksualitātes atklāšanā, sevis iepazīšanā, atmetot ierobežojošās stigmas un iekaltās pārliecības, kas nākušas līdz ar audzināšanu. 

 

"Tev būs četri vīri" vislabāk novērtēs galvenās varones paaudzes sievietes (un, protams, vīrieši), kas atpazīs laikmeta iezīmes, savu piedzīvoto padomju jaunību, atmodu un ārzemju pieredzi.

 

 

"Tas bija padomju laika lāsts, ka bijušajiem laulātajiem gandrīz nebija citas izvēles kā turpināt dzīvot kopā, reizēm pat vienā istabā." (110.lpp)

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_1666DSC_1666SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #tevbuscetriviri #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/12/sandra-kalniete-tev-b-s-etri-v-ri Mon, 27 Dec 2021 20:44:40 GMT
2021 gada grāmatu TOP 12 https://sandrakoka.com/blog/2021/12/2021-gada-gramatu-top-12 2021 gada grāmatu TOP 12
 

DSC_1553DSC_1553SK

Trauksmains. 2021 gads no manis saņem šo pelnīto titulu. Par spīti cerībām turēties pie skaidra saprāta, mēnesis pēc mēneša triecās manos plānos un cerībās kā plānprātīgais. Caurum cauri, caururbjot sajūsmas paliekas, prieka drupačas un radošuma druskas, ik reizi atstājot sagrautu. Tāpēc mani nepārsteidza apdullums lasīšanas gaidās, kad tik daudzi bija brīži, kad attapos stundu lūkojoties vienā un tajā pašā nodaļas atvērumā.

Meklējot risinājumus savam grāmatmīlestības avotam, es ļāvos un ar sajūsmu atklāju audio grāmatu prieku. Mani agrie rīti, kad pulksten piecos dodos savā ikrīta 10 km gājienā iesaknējās pavisam savādāk, ļaujot uz brīdi izrauties no satraukuma un trauksmes, kas neatkāpās ne mirkli. Mans goodreads vēsta, ka izlasītas vairāk kā 140, izvēlēties īpašās nepavisam nav grūti, bet noapaļoties uz desmitnieku ir praktriski neiespējami. Tāpēc lai iet gada TOP 12, katram mēnesim pa vienai grāmatai. Secībai nav itin nekādas nozīmes, tas ir nejaušības princips, jo katra no šīm grāmatām MAN ir īpaša. 

IMG_1351IMG_1351SK

 

MARGARET MAZZATINI "TWICE BORN"

Pēdējoreiz, kad tiku burtiski sagrauta, bija izlasot “The strategies if antelopes”-par 90gadu sākumā notikušo genocīdu Ruandā. Pēc Margaretas Mazzantīni grāmatas pabeigšanas “Twice born” es pat nespēju paraudāt. Jūtos tik ļoti satriekta, ka nezinu, vai turpmākās grāmatas lasot spēšu vēl līdzpārdzīvot, jo šķiet, ka visas maņas ir palikušas nejūtīgas un statiski notirpušas. 

Man vajadzēja ilgu laiku, lai atkal atgrieztos pie itāļu rakstnieces darbiem. “Nekusties” bija parāvis mani emociju dzelmē, sadauzījis gabalu gabaliņos- es fiziski nespēju atvērt vēl kādu viņas darbu. No vienas puses baidoties, ka otrreiz vairs nav iespējams pārspēt to niansēti precīzo jutekļu virmoto tekstu “Nekusties”, no otras puses man nebija ne mazāko ilūziju, ka Mazzantini pasaudzēs lasītāju. Pat vislabāk sagatavojušamies grāmatmīlim viņas darbi var izrādīties pārāk smaga un nepaceļama artilērija. 

Es neesmu šeit, lai izstāstītu tev darba anotāciju vai īso versiju, tas ir briesmīgākais, ko es kā lasītājs izjūtu, ja man kāds nozog atklāšanas un sava kontaktpunkta atrašanas vietu ar jebkura rakstnieka darbu. Un paldies, ka šeit anotācija ir tik pliekani miglaina, ka pasaka un nepasaka pilnīgi neko. 

Vienu gan varu pateikt-darbā ir paralēlas un tajā pat laikā cieši saistītas tēmas. 92-95gadā notikušais etniskais karš un genicīds Bosnijā un Hercegovinā, par ko mēs vēstures stundās daudz nerunājam, jo tajā laikā Latvija bija savas jauniegūtās brīvības kopšanā. Otra tēma ir spēcīgi kaislīga mīlestība, tāda, kura paceļ un gremdē. Piedevām viena persona ir mākslinieks(fotogrāfs) - pēc būtības ar smalki salauztu dvēseli. Un trešā tēma ir bērns. Vairs neko, neko negribu atklāt. Te ir tik daudz pārsteigumu, ka brīžiem jāliek nost grāmata, lai atjēgtos. 

Mazzantini raksta trāpīgi, ievainojot un iedurot precīzi mērķī-viņas vārdi kā šautriņas ietriecas viendienīšu spārnos, padarot bezpalīdzīgi alkstot atgūt vieglumu. 

Man vēl ilgi būs vajadzīgs laiks, lai atietu no stāsta, bet tieši šādu darbu dēļ es mīlu lasīt. Kaislīgi. Bez aizspriedumiem. Ļaujoties.

 

 

IMG_2601IMG_2601SK

CHRISTY LEFTERI "THE BEEKEEPER OF ALEPPO"

Kā lai atzīstas mīlestībā grāmatai, kas ir nozagusi manu sirdi- ja šo neiztulkos latviski, lai iepriecinātu latviešu valodas lietpratējus, tad mana sirds salūzīs pavisam gabalu gabaliņos. 

Vai tu zini, cik gara ir tava grāmata?! "The beekeeper of Aleppo" ir tieši 55km gara vai  5 dienu rītu gājiena attālumā. Mani agrie rīti, piecos- vēl pirms lēkusi saule, izdundināti ar Nuri un Afras bēgšanas stāstu. Ak, dieniņ- jau pirmajā stundā es paspēju apraudāties divas reizes, bet pēdējie kilometri paiet ar dziļām ieelpām un izelpām, bet tas kamols kaklā kā nepazūd tā nepazūd. 

Te ir daudz tumšuma, skumju, kas ietriecas dziļi tevī un netiek laukā, paliekot iesprostotas un ārdod arvien no jauna. Te ir daudz šausmu, kas neizskaidrotas plešas piķa melnā dziļumā, radot verdošu ļaunuma lavu, kas apšļāc jebkuru nejaušu garāmgājēju. Bet te ir arī daudz skaistu cerību, kas vibrē pāri visam nedzīvajam un arvien audzē jaunus asnus nolauzto vietā. Šis stāsts cauri neskaitāmiem slāņiem izstāsta pēc traumas stresa sindromu un atklāti parāda, cik bezjēdzīgi var izpostīt dzīves. Un nevar azimirst, ka mēs visi esam tik ļoti saistīti- kā bišu šūnas kopīgā sprostā, tiklīdz vienā pusē iemetas parazīti, tā viss pārējais arī palēnām aiziet bojā.

Es atgriežos vēlreiz pie sākuma, lai ielaistu sevī to dunošo zumēšanu. Lai ļautu aizplūst sāpēm un ielūgtu sevī ticību, ka ir iespējama dzīve pār mirstošu pagātni. 

*Šai grāmatai nevajag zvaigznes, viņas stāsts neglābjami ir ierakstījies manā īpašo grāmatu sarakstā.

 

 

119842775_263483848097207_1281217580104099492_n119842775_263483848097207_1281217580104099492_n

ISHMAEL BEAH "A LONG WAY GONE"

 

Ilgais ceļš no bērnu karavīra līdz rakstniekam- tas viss šķiet kaut kas neticams, un, ja šis nav stāsts kā atdzimt no pelniem kā fēniksam, tad es nezinu, kam vairs ticēt.

☄️Šo var lasīt kā šausmu stāstu un nebūs tālu no patiesības, gluži otrādi- šausas šeit ir visaptverošas, klātesošas un traumatiskas, liekas, ka nav iespējams atbrīvoties no trauksmainām bailēm pat aizverot grāmatas pēdējo vāku.
Veroties smaidīgā nu jau vīrieša fotogrāfijā no neskaitāmām intervijām un publikācijām, šķiet neticami, kas patiesībā slēpjas aiz visiem redzamās virskārtas- cik tumšus noslēpumus var glabāt pat vissimpātiskākais cilvēks. Dzīvojot Ņujorkā šķietami idillisku un mierpilnu dzīvi, Ismaels ir gājis neticamu ceļu, netiekot pasargāts no paša ļaunuma- ne tikai nespējot izvairīties no vardarbības, bet kļūstot pašam par daļu no tā. 

☄️Sjerraleones pilsoņu karš, kas ilga no 1992-2002. gadam, vardarbībā iesaistīja no 10-14.000 bērnu vecumā no 8-14gadiem. Lai saprastu to apjomu- puse no nemiernieku armijas rindām sastāvēja no bērniem. (~1/4 valdības armijas sastāvā). Lai cik neticami, tas neizklausītos, vēl joprojām pastāv valstis, kuras izmanto bērnus karadarbībā, piespiežot tos veikt kriminālās darbībās- kropļošanā, izvarošanā, nogalināšanā, tāpat arī izmantojot bērnus kā darba spēku un prostitūcijā. Arī Ismaels nesekmīgi neskaitāmus mēnešus bēdzis no nemiernieku armijas grupējumiem, zaudējot visu ģimeni un draugus, un brīdī, kad licies, ka sasniegts patvērums, Ismaels tiek iesaistīts valdības armijas karavīru rindās, būdams tikai 13gadus vecs. Kara šausmas salauž arī mazus romantiskus zēnus, kuri klausās repa kasetes, repo un sapņo par uzstāšanos. Pavisam drīz pieradis pie galvenās bērnu karavīru enerģijas lādiņa- kokaīna, marihuānas, ekstazi un alkohola kokteiļa, viņš kļūst par cilvēkiznīcināšanas mašinērijas mehānismu. 

☄️Šis memuārs visu laiku svārstās starp "Nevaru vairs izturēt- man ir slikti" un "Vai un kā mēs varam apturēt pasaules šausmas?". Es nezinu, ko no šī var secināt, jo cilvēce nekad neko nav iemācījusies no saviem priekštečiem un kari mums notiek visapkārt.

 

 

DSC_6716DSC_6716SK ALESANDRO BARIKO "TŪKSTOŠ DEVIŅSIMT"

 

Kā tev veicas ar Bariko izaicinājumu-ļauties kāda viņa darbam neuzliekot augstas ekspektācijas?!🌿🌿
🌿Jaunākais latviski tulkotais darbs, ko ilgi gaidīju🥰

Es jūtu, kā zem kājām pazūd zeme, mani nes no viena kuģa gala uz otru, pa ceļam sašķaidot visas dienas laikā iekrātās pārdomas, dusmas, gaidas, rūgtumu. Es gribēju tikai mazliet, mazliet. Okeānu. Paskalināt kājas, varbūt iebrist līdz potītēm- pēc grūtas darba dienas, tā viņi man saka. Bet viņš- ierāva mani ar milzu vilni iekšā, sagūstīja un aizveda uz mūžam ceļojošo kuģi, kas ik pa laikam piestāj arī okeāna otrā krastā. Bariko mani pilnīgi aizvilka no man zināmās ikdienas un piepildīja ar savu sapņu monologu. Es nezinu, kā viņš tik labi to māk. Saviļņot, savaņģot, līdz galam nepateikt- tikai mazlietiņ, lai pēc tam stundām tu mocītos- lai domātu par varoņiem,rakstnieku un galu galā pats par sevi, izspēlētu tekstu no jauna, ļautu melodijai turpināties cauri visai asinsritei.

Pavisam īsais monologteksts, kas radīts, tieši tā- radīts nevis vienkārši uzrakstīts, teātra izrādei, plūst mūzikas ritmos- es pilnīgi dzirdu klavieru taustiņus virtuozā roku kalambūrā, kaut kur tālumā fonā trompeti, cilvēku aplausus, sajūsmu un alkas sajust dzīvi ieplūstam sevī tikpat nepiespiesti kā nošu ritmu. Man tik ļoti gribētos redzēt šo izrādi, kurā vārdiem ir tikpat liela nozīme, kā mūzikai okeāna vidū. 

"Pārtiku no fantāzijām un atmiņām.. [..]..Nabagu paņēmiens, taču tas vienmēr darbojas."(53.lpp)

Nezinu, vai Bariko ir nabags, bet fantāzija un atmiņas viņā mutuļo trakāk kā vētras laikā okeāns, kas pie reizes arī piesātina lasītāju. Jūtos piepildīta un reizē galīgi izsalkusi- gribu baudīt Barkiko vēl un vēl, bet viņš mēdz dozēt savas rakstuzīmju delikates Mišalin restorāna cienīgās mini porcijās. Lai paliec izsalcis. Lai tev kārotos vēl. Lai tikai iedomājoties, tu sajustu gaidu trīsas vien iedomājoties, ar ko tevi pārsteigs nākamreiz. 

"Tūkstoš deviņsimt" pierakstu fragments vai kā autors pats to sauc par tekstu, jo "Nedomāju, ka pastāv īpašs žanra apzīmējums šādiem tekstiem." ir skaists, skumjš un reizē tik ļoti atbrīvojošs. Neparasts.


 

 

 

 

DSC_0200DSC_0200SK JUHANI PITSEPS, GUNDEGA MUZIKANTE "IR MĒNESS ZELTA KUĢIS"

 

 

Ak, laimīgie mūsdienu bērni- viņiem ir ne tikai laimējies dzīvot iespēju laikmetā, kad pasaule ir atvērta, piedzīvojumu pilna- atliek vien uzdrošināties un doties; viņiem ir pieejama nebeidzami plaša literāro darbu pasaule, kura arvien nebeidz pārsteigt ar savu unikalitāti un radošumu.

🌿 Zemes toņos- miglas pielietā uzartas zemes saullēkta rītā, krāsu gammā ieturētās ilustrācijas varbūt pirmā mirklī nelēks acīs krāsu mikslī bērnu grāmatu sadaļā grāmatnīcā, bet ik katrā detaļā, ko latviešu ilustratore Gundega Muzikante ir ieguldījusi šajā darbā, pasvītro drūmi dramatiskos notikumus, ko mazā igauniete Kēte piedzīvo, bēgot mazā zvejnieku laivā no Igaunijas uz Zviedriju- tumsas un aukstuma aizsegā slēpjoties no karavīriem un sastopoties ar vēl lielāku pretinieku- vētru jūrā. 

🌊Man jāapplaudē igauņu autoram Juhani Pitsepam, cik ļoti viņš spēj iejusties bērna ādā un izzināt tieši viņiem svarīgāko, ko ne vienmēr pieaugušiem lemts saprast. Daudzas no bērnu grāmatām ietver sevī dimdomīgus kodus, metaforas un slepenas nozīmes, kas saprotamas tikai pieaugušajiem un bieži tieši viņiem jāizskaidro saviem bērniem vēstījumu viņiem saprotamā valodā, lai pateiktu, ko autors ar to vēlējies pateikt. Tad nu šī ir viena no retajām grāmatām, kas pilda uzreiz šo funkciju- uzdod jautājumus, ko ikviens bērns iedomātos un uzreiz arī viņus atbild. 

🌊 Šo grāmatu vajadzētu izmantot vēstures stundās, kā papildus literāro avotu, lai lietišķiem skaitļiem un faktiem par bēgļiem II pasaules kara laikā, kas no Baltijas devās uz Zviedriju, piešķirtu vizuālu un saturisku pamatojumu. 

 

DSC_6925DSC_6925SK

DĒLIJA OUENSA "KUR VĒŽI DZIED"

 

"Kur vēži dzied" ir kā manifests visai dzīvajai radībai, to unikalitātei un mežonīgajam skaistumam. Lai izjustu grāmatu pilnībā, jāiepazīstas ar tās radītāju, gluži kā lietošanas instrukcija zāļu pilieniem. Tu vari mīlēt dabu, sajūsmināties par to un apbrīnot, bet ir cilvēki, kuri dabai ir tik tuvi, ka nav iespējams saredzēt robežu, kas atdala viņu cilvēciskās šūnas no pasaules radību matērijas. Tāpat man arī grūti nodalīt, kur beidzas Dēlijas personība un kur sākas galvenās varones Kijas būtība. Liekas, ka autore ir iemiesojusies vai radījusi ideālo sevis versiju caur Kiju- mežonīgu, spēcīgu un reizē īpaši sensitīvu personību, kas dzīvās radības ar visu neparasto tajā saprot neskaitāmas reizes labāk par cilvēkiem.

Dēlija Ouensa ir dabas un dzīvo radību zinātniece, kura no mazotnes tika radināta doties savvaļā un izzināt dzīvo radību. Viņas mamma mēdza viņu iedrošināt, sakot "Go way out yonder where the crawdads sing.” Šis izteiciens rotā arī Dēlijas pirmā romāna vāku, ko kā pati autore skaidro:"I learned from a book that crawdads don't really sing. But I learned from my mother that if you go far enough into the wilderness, by yourself, and there's nothing but you and nature, you will hear the crawdads sing." 
Ieguvusi bakalaura grādu zooloģijā un doktora grādu dzīvnieku uzvedībā, Dēlija kopā ar vīru nopirka vienvirziena biļeti uz Kalahari Botswānā, kur teritorijā, kas pielīdzināma Īrijai, divatā dzīvoja teltī un nodevās lauvu, hiēnu un leopardu pētīšanai. Pēc septiņiem gadiem devās tālāk uz Zambiju, kur ilgāk kā dekādi pētīja ziloņus. Lai arī "Kur vēži dzied" ir viņas pirmais romāns, rakstīt Dēlijai paticis jau kopš mazotnes un kopā ar vīru izdotas vairākas dokumentālās grāmatas par dzīvajām radībām, balstītas ar dokumentēto, kas arī ieguvušas bestsellera titulu.

 

DSC_6871DSC_6871SK

ADAMS KEJS "JAUNĀ ĀRTSA SLEPENĀ DIENASGRĀMATA"

“Kāda izcila ārste konsultante saviem apmācāmajiem parasti saka: līdz brīdim, kad viņi dosies pensijā, varēs sapildīt vienu autobusu ar mirušiem bērniem un bērniem ar cerebrālo trieku, un uz šī autobusa sāna būs uzrakstīts ārsta vārds."

Brīdinājums- ja tev paliek slikti vien lasot tādus vārdus kā asininis, gļotu recekļi, atslāņojusies placenta vai bezdievīgi izdalījumi- tad labāk aizmirsti šo grāmatu. Ārsta darba aizberga neredzamā daļa ir tieši viss augstāk pieminētais. Un vēl daudz, daudz vairāk. It sevišķi, ja ārsta darbības lauks ir ķirurģija vai ginekoloģija kā Adama gadījumā. Bet ak, kas par lielisku grāmatu tev ies secen. Un es tiešām esmu sajūsmā par šo grāmatu. 

Pagājušo gad sanāca izlasīt franču ārsta piezīmes un tas bij humoristiski aizraujoši, bet šis. Šis ir cits līmenis. 
Ne velti Adams aizejot no dakteru gaiteņiem pievērsās stand up izrādēm, scenāriju rakstīšanai un grāmatām. Man tiešām ir sajūta, ka reizē ar grāmatu es esmu ieguvusi vienu lielisku stand up izrādi, kurā melnais humors ir neticami spēcīgs, jo zinot, ka tas ir viss ir notcicis patiesībā, gribas iesaukties- jēziņ, tie cilvēki taču ir traki. 

Reizē ar traki humoristiskajiem gadījumiem ar ko nākas daudzu gadu garumā sastapties jaunajam dakterim, tiek akcentētas Lielbritānijas NHS problēmas, kas acīmredzami šķiet absurdas un pazudušas starp birokrātiskajiem gaiteņiem, kur politiķi nespēj ielūkoties. Varbūt kādam tā liekas sūdzēšanās, ( un ne velti Adams ar skumjām aiziet no šīs profesijas), bet man pašai nācies saskarties ar veselības sistēmas grimstošā kuģa bezspēcību, nespēju iedomāties, kas daras tagad-pandēmijas laikā, ja jau gadus iepriekš sistēmā trūka darba spēka, neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļā ieteica ņemt līdzi filmas, jo gaidīt var nākties 5 un pat daudz vairāk stundas, raksti par jauno ārstu pašnāvībām bija kā ikdienas laika ziņu statistika.

 

DSC_6547DSC_6547SK

ASHLEY AUDRAIN "THE PUSH"

 

Wow! Wow! Wow!  Es varētu uzlēkt uz galda, svaidot gaisā grāmatu, aģitēt- skaļi pauzdama sajūsmu; vārtīties sniegā vai iet cīnīties ar zobenu pret jūras viļņiem. Lai izstāstīstu! Lai paustu sajūsmu par šo unikālo darbu! Bet es neesmu tu. Un man mana sajūsma nav tavējā. Es mīlu lasīt grāmatas, kuras ierauj tevi purva akacī un  pārsteigts šausmās vairs nespēj elpot, ar katru nodaļu grimt dziļāk zemapziņas dzelmē, kur mutuļo visas pasaules sāpes, pušumi un kaites.

Šī grāmata ir vistumšākais purvs un pirms uzdrošināties to turēt rokās, bez izlikšanās japajautā sev, vai esi spējīgs to panest. Jo, what is read can't be unread. Un ar to būs jāsadzīvo ikdienas, ļaujot malties domām atkal un atkal no jauna kā sūdu mušām komposta kaudzē. Arī brīžos, kad gribēsies no tā visa abstrahēties un ļauties ikdienas triviālajai kafijas tasei, grāmatas notikumi lēnām ieslīdēs atpakaļ tavā zemapziņā kā tumšas ēnas, kas prot samilzt vēl liekākā tukšumā kā pirms tam. 

The push. Tikai viens vārds, bet tik daudz nozīmes. Pēdējais grūdiens, pirms ūdeņiem šļācoties no sievietes miesas, reizē izslīd arī jaudzimušais. Viens grūdiens un starp dzīvību un nāvi vairs nav ne mazākās robežas. Šis vārds kā tāds taures rūciens ik pa laikam iekliedzas visā romāna vēstījumā, ik reiz liekot bailēs sastingt. Uz brīdi negrib pastāvēt vairs nekas. Viss ir tik pelēcīgi drūms, tik nomākts, tik izmisīgs. Un, kad liekas, ka skumjāk vairs nevar būt, autore tevi vilina vēl neatklātos tumšos bezdibeņos, tādos, par kuriem baidies runāt pat pats ar sevi.

Ja tevi nebaida tumsa, tāda žņaudzošas, nepanesamas skumjas, šis būs viens no labākajiem darbiem, ko būsi lasījis. Ja tevi trigerē skumjais, dzīves nepanesamais, aizmirsti un izliecies, ka neko neesi dzirdējis.

 

 

DSC_7088DSC_7088SK

KRISTĪNA SABALIAUSKAITE "PĒTERA IMPERATORE I"

 

Aizraujoši. Vienkārši aizraujoši. Aizmirstiet par visu, ko esiet lasījuši vēstures grāmatās par Krievijas imperatoru un viņa Katrīnu, šis darbs ir kā pandores lāde, no kuras var izvilkt laukā ne tikai pārsteidzošus brīnumus, bet arī visu zaņķi, ko nekad nebūtu vēlējies uzzināt. 

Lai piedod visi vēsturnieki, bet es nekad neesmu uzskatījusi vēsturi par patiesības atspoguļojumu, tas gluži vienkārši nav iespèjams. Laikmeta liecības, it sevišķi laikā, kad valdīja liels analfabētisms, ir kā klusie telefoni, kas laika gaitā pārvēršas par kropļotām patiesības teikām. Arī dokumenti tiek viltoti un iznīcināti ar domu slēpt faktus vai radīt viltus realitāti. 
Tāpēc es nepieņemu Sabaliauskaites milzīgo pētniecības darbu kā vienīgo patiesību, bet detalizētā notikumu atspoguļošana, kas ietērpta barbariski lokālā laimetam raksturojošā valodas kompleksā, ir tik dzība, jūtama un sataustāma, ka nav iespējams nenoticēt. 

Ja bērnībā sapņoji par priceses dzīvi pilī ar kalpotājiem, tad “ Pētera imperatore” ir kā vircas spainis uzgāzts uz galvas- būt par sievieti 18, 19.gs.nebija nekāda pastaiga pa parku. To atstāstīt nevar un nevajag, tev vienkārši tas ir jāizlasa, jo šī grāmata ir tik dzīva, traka un brutāla. Barbarisms, galināšana, salauztas psihes ar novirzēm, sekss ar vēl vairāk seksu, lamuvārdi, kaujas, bērnu zaudēšana, alkoholisma komas- te viss ir pārpārēm daudz, piesātināts. 

Es gribētu teikt-neprātīgs. Pilnīgi neprātīgs. Gan laimets, gan kultūra, gan cilvēku prāti. Ja es būtu vēstures skolotāja, šī būtu obligātā literatūra skolēniem, lai savā prātā nerada ilūzijas par drosmīgiem kareivjiem, skaistām princesēm un varonīgiem imperatoriem.


 

 

DSC_7637DSC_7637SK

EDITH EVA EGER "THE CHOICE"


Iznīcināšana un dziedināšana. 

Grāmata, pēc kuras izlasīšanas jutos kā apmeklējusi terapeita kabinetu. Tik ļoti mediatīvs, pārdomas raisošs un sevis apjausmas darbs. Edites Egeres autobiogrāfija nav vienkārši viņas atmiņas par koncentrācijas nometnē piedzīvotajām šausmām, tas nav arī vienkārši neticams izdzīvošanas stāsts, "The choice" ir kā solis uz tiekšanos augstāk kā mums pašiem liekas esam spējīgi- māka tikt cauri traumējošiem notikumiem, pieņemt to par notikušiem, bet neļaut tiem ietekmēt mūsu turpmāko dzīvi. Tā kā Edite savu karjeru saistījusi ar psihoterapiju, tad puse no grāmatas ir vērsta uz pacientu terapiju, norādot, ka sāpes nevar salīdzināt, pielīdzināt, iedalīt gradācijas skalās,- nav mazākas vai lielākas traumas, katrs savas sāpes un problēmas uztver vienlīdz smagi. 

Kas padara šo grāmatu unikālu un izceļ strap neskaitāmiem citiem ebreju genocīda un koncentrācijas nometņu izdzīvojušo stāstiem?! Tā noteikti ir Edites personība. Viņā ir tāds netverams un neizskaidrojams sirdssiltums, viedums un harizma. Nav brīnums, ka uzstājoties milzīgās auditorijās, Edite spēj saviļņot cilvēku masas- iedvesmot un noticēt, ka ir neskatoties uz neko, tikai mēs varam izvēlēties, vai pagātne mūs sagrauj, vai turpretim skatīties tai acīs un izbaudīt to, kas mums ir dots tieši tagad. 

Bonuss audiogrāmatām, reta, bet ne neparasta- iespēja dzirdēt autora komentārus vai uzrunu vai pateicību lasītājam. 

"Time doesn't heal. It's what you do with time. Healing is possible when you choose to take responsibility, when we choose to take risks, and finally, when we choose to release the wound, to let go of the past pf the grief."

Iesaku!

 

 

 

 

DSC_9080DSC_9080SK

PATRIKS NESS "SEPTIŅAS MINŪTES PĒC PUSNAKTS"

 

Jūtos, kā pievarējusi akmeņaini krāčainu upi, kura arvien straujāk un neizbēgamāk tuvojas varenam ūdenskritumam, un es krītu lejā, mana sajūtu laiva tiek sadauzīta pa ceļam druskās, ūdens spēks mani rauj dziļāk dzelmē un nav iespējams pretoties atvara spēkam. Kā no 60tās lappuses es sāku raudāšanas maratonu, nespēju finišēt pat beigās. Man šķiet man būs nepieciešams ilgāks laika posms, lai ļautu skumju indei izpulsēt manas vēnas un attīrīties jaunai pieredzei.

Kā "bērnu grāmata" var norezonēt tik spēcīgi, liekot sajust aukstus drebuļus, neskatoties uz to, ka esi ietinies dūnu segās?! 

🍃 Varu viennozīmīgi teikt- šī ir viena no lieliskākajām, ja ne lieliskākā bērnu grāmata, ko man nācies lasīt. 5+ pat nespēj attainot darba unikalitāti.


"Monster calls" ir par visām tām emocijām, ko katrs, kas saskāries ar tuvinieka ilgstošu un nāvējošu slimību, ik dienas piedzīvo. Un maldīgi uzskatīt, ka tam iet cauri tikai bērns, kurš paralēli mēģina pieņemt pieaugušo pasauli un noteikumus. Ikviens- pieaugušais vai bērns iet tam cauri- dusmām, skumjām, agresijai, nepieņemšanai, kad saskaras ar bezpalīdzību un netaisnību, tikai visbiežāk lielie savas emocijas slēpj un mēģina realizēt apkārtējo gaidas. Un tad pienāk brīdis, kad katram no mums jāsatiekas aci pret aci ar savu tumsu, savu briesmoni, saviem dēmoniem, kas mūs izaicina un liek runāt tikai patiesību. Patiesību, kā mēs patiešām jūtamamies. 

 

DSC_6855DSC_6855SK

CHARLOTTE McCONAGHY "MIGRATIONS"

 

Ja šis nav lielisks paraugs kādam jābūt aizraujošam trillerim, tad es nezinu, kas ir šis. Alice Feeney ir aizpildījusi visus bestsellera cienīgus lauciņus, lai varētu skaļi saukt- BINGO! "Rock Paper Scissors" ir pilna aukstiem drebuļiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kā savādāk varētu justies precēts pāris, kurš sniega vētras laikā naktī nonāk Skotijas nekurienē- pie nomaļa ezera laika aizmirstā baznīcā. Benzīns ir gandrīz beizies, nav neviena, kas sagaidītu, ik pa laikam pazūd elektrība un arvien vairāk šī noslēpumainā vieta atklāj dīvainas sakarības. Šis nav parasts stāsts par upuri un slepkavu, šeit pilnīgi visi iesaistītie tēli ir tik aizdomīgi, ka nav iespējams pateikt, kurš kuram ir visbīstamākais. Nodaļa pēc nodaļas atklāj arvien ko jaunu, kas būtībā nevis ievieš skaidrību, bet arvien vairāk sarežģī situāciju. 

Tikko kā iznākusi, šī grāmata sacēla apllausu vētru lasītāju tribīnēs, kā arī izcīnija tiesības tikt ekranizētai- šis nudien ir viens gards kumosiņš TV sēriju veidotājiem- aizraujošs, nervus kutinošs un pārsteidzošs. Pielīdzinu šo darbu "The Silent Patient", "The Girl on the Train", "Gone girl"- ne gluži saturiski, bet lieliski sarakstītā trillera iezīmē. 
Es tiešām izbaudīju šo neparedzamo stāstu, it īpaši ledaino Skotijas atmosfēru un nomaļi spokano vietu.


 

 

 

 

 

 

 

UN.... Ārpus topa ir mans gada atklājums- Frederiks Bakmans, esmu totāli samīlējusies viņa darbos- šogad izlasīti 5 un neviens neatstāja sarūgtinātu. Te viena no tām-

DSC_1059DSC_1059SK

Frēdrika Bakmana darbi ir kā itāļu saldējums- katra jauna garša nāk ar patīkamu pārsteigumu, bet viens paliek nemainīgs- kvalitāte. Īpašais rakstības stils, kurā ironiskas un bieži vien absurdas situācijas tiek samiksētas ar aizkustinošu dzīvespratību. Viena gada laikā no skeptiķa esmu kļuvusi par Bakmana aboslūtu pielūdzēju. Ikvienam no mums šajā pārmaiņu un satraukuma pilnajā laikā ir vajadzīgs pa devai Bakmana- nīgruma, skumju, stresa slimībai pielietojot guru smieklu inhalāciju. 

🦩Lai arī virspusēji var likties, ka "Nervozie ļautiņi" ir par neizdevušos bankas laupīšanu, dzīvokļu apskati, kas neveiksmīgi pārvērtusies par ķīlnieku sagrābšanu, zem virskārtas slēpjas stāsts par cilvēcību, lēmumiem, kas ietekmē mūsu dzīvi un situācijām, ar kurām mums jāsamierinās. Ikviens no mums dzīvē pieļauj kļūdas, bet mēs esam pelnījuši otro iespēju. "Nervozie ļautiņi" ir ļoti vieda, labsirdīga un sirsnīga grāmata, kura pievērš uzmanību nopietnai tēmai- pašnāvībai.

 

 

 

 

Nevaru nepieminēt arī tādus darbus kā "Stendapa karaliene", "Tumsa un partneri", "Gads, kad atnāca bites", "Kalendārs", "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi". Arī šīs ir man tuvas grāmatas, diemžēl tops ir limitēts un visām vietas šoreiz nepietika.  Ehh, mans saraksts nākamajam gadam ir varens. Es jau tagad zinu, ka daudzas no tām būs man ļoti tuvas un tāpēc atstāšu tās jaunam sarakstam! Lai TEV brīnišķs jaunais 2022!

 

 

Kāds bija tavs 2021 gads grāmatās?!
 

 

DSC_1579DSC_1579SK

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/12/2021-gada-gramatu-top-12 Wed, 22 Dec 2021 18:15:13 GMT
Rihards Mickēvičs "Pārspēj šodienu" https://sandrakoka.com/blog/2021/12/rihards-mick-vi-s-p-rsp-j-odienu Rihards Mickēvičs

"Pārspēj šodienu" 2021

DSC_1506DSC_1506SK

"Tu un vienīgi Tu esi atbildīgs par to, kas izdodas un kas neizdodas. Neviens cits. Vienīgi Tu." (144.lpp.)

 

Pašpalīdzības grāmata, kura negrib būt par pašpalīdzības grāmatu, bet gan ceļvedi pilsētā, kurā tu pats meklē savus ceļus un atrod galamērķus. Mūsdienās vārds "pašpalīdzība" apvienojumā ar grāmatu kļuvis par biedējošu steriotipu pilnu apzīmējumu virkni, no kuras visi grib izvairīties, kaut gan kodols nemainās, neskatoties kā tas tiek iesaiņots. Un tas nebūt nav nekas slikts, ja vien katrs, kas laiž šo informāciju caur sevi, spēj arī uzkrāt sevī šīs pamatzināšanas, ko ikdienā ieviešot kā mazmazītiņu soli, izveido veselu dzīvesveida labo ieradumu ansambli. 

 

Rihards Mickēvičs vieglā un saprotamā valodā stāsta savu pieredzes stāstu caur ikdienas rituāliem, kas ļauj pilnasinīgi, veselīgi, cieņpilni pret ķermeni un prātu izbaudīt laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Neaizmirstot norādīt, ka, neskatoties uz atvērto prātu, ceļošanas pieredzi, ir daudz iekšējo šķēršļu un steriotipu, kas sākotnēji bremzējuši iespējas. Valodā izmantoti daudz jo daudz anglicismu, kas daļēji pārnesti uz latviešu valodu, līdz ar to grāmatas auditorija vairāk varētu būt autora vienaudži un jaunākā paaudze, vai tie, kuri ar angļu valodu ir uz tu, lai kontekstā minētie angļu vārdi neradītu jautājumus. Bet tieši šis izvēlētais valodas stils ir veids, kā uzrunāt to paaudzi, kas pašlaik veido savu karjeru, izglītību, ģimeni utt. 

 

Grāmata ir sadalīta vairākos posmos, kuros, soli pa solim aprakstīti veidi, kā vienkārši, bet progresīvi bagātināt savu dzīvi. Bet, kas gan ir teorija, ja nav prakses, tādēļ klāt ir doti īsi uzdevumi, kuri labāk ļaus pielietot padomus ikdienas dzīvē, atstājot vietu arī personīgajām piezīmēm. 

 

Rihards pats sevi dēvē par patiesi laimīgu personu, kas mūsdienu nomāktajā laikmetā ir patiesi burvīga iezīme. Tāpēc, ikvienam, kuram gribas savu dzīvi padarīt pilnvērtīgāku, Riharda grāmata var būt kā solis uz priekšu mērķu sasniegšanai- iedvesmojot izmantot visas dotās iespējas. Atliek tikai darboties un mazlietiņ izkāpt no komforta zonas. 

 

 

"Nevis SPĒJ šodienu, bet PĀRSPĒJ." (144.lpp.)
DSC_1528DSC_1528SK

]]>
(SANDRA KOKA) https://sandrakoka.com/blog/2021/12/rihards-mick-vi-s-p-rsp-j-odienu Sun, 19 Dec 2021 19:28:26 GMT
Roberts Aigers "Brauciens mūža garumā" https://sandrakoka.com/blog/2021/12/roberts-aigers-brauciens-m-a-garum Roberts Aigers, 

 

"Brauciens mūža garumā. Ko man iemācīja 15 gadi Disney korporācijas ģenerāldirektora amatā" 2021

 

Robert Iger, Joel Lovell
 

"" 2019

 

DSC_1497DSC_1497SK

 

Ja bizness, peļņa, tirgošanās, investīcijas, vadošie amati lielā korporācijā ir tavs lauciņš, šī noteikti ir grāmata tev. 15 gadus vadot vienu no pasaulē atpazīstamākajām, mīlētākajām un ievērojamākām kompānijām, Robertam Igeram ir daudz par ko pastāstāstīt. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka sadarbībā ar Joelu Lovelu "Brauciens mūža garumā" ierindojas bestselleru augšgalā. Kompānijā, kurā līgumi tiek slēgti nevis par miljoniem, bet miljardiem, darba apjoms un stresa līmenis šķiet prātam neaptverams, salīdzinot ar vietējo uzņēmumiem. Tieši tāpēc šī grāmata šķitīs saistoša tieši uzņēmumu vadībā strādājošiem. No vienas puses var likties, ka jebkuram Disney fanam, šī būs must read grāmata (kā man, jo es esmu ļoti tālu no uzņēmējdarbības, bet liela Disney cienītāja), tad man būs jūs jāsarūgtina, jo, izņemot filmu un multfilmu nosaukumus aprakstot projektus un plānus, šeit būs maz no princešu un pasaku stāsta, drīzāk atskats uz desmitgades ieguldīto darbu, projektiem, vadības stratēģijām, rīcības plāniem, augsta riska pirkumiem un sasniegumiem.

 

Nevar noliegt, ka Roberts Aigers savos vadības principos balstās uz cieņpilnām attiecībām, godīgu attieksmi pret darbiniekiem, mērķtiecību un vadītāja intuīciju, kas likusi pieņemt attiecīgos lēmumus, lai Disney korporācija spētu attīstīties, gūt peļņu un statusu industrijā. Nevar noliegt, ka šie lēmumi attiecīgi ir mainījuši multfilmu kvalitāti, iesaistot arvien spēcīgākas studijas radošajā procesā, kas ceļ kvalitātes latiņu, kurai ir grūti sekot. 

 

Grāmata, ko dāvināt savam bosam, parādot, ka atrašanās augstā amatā nenozīmē diktatorisku vadīšanu, nicināšanu un 

 

DSC_1501DSC_1501SK

Tulkotāja: Ilze Paegle- Mkrtčjana

Izdevniecība: Apgāds Helios Kirjastus

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/12/roberts-aigers-brauciens-m-a-garum Tue, 14 Dec 2021 10:32:11 GMT
Deivids Atenboro "Dzīve uz mūsu planētas" https://sandrakoka.com/blog/2021/12/deivids-atenboro-dzive-uz-musu-planetas Deivids Atenboro

"Dzīve uz mūsu planētas. Mans, aculiecinieka, ziņojums un nākotnes redzējums" 2021

 

David Attenborough

"A Life on Our Planet: My Witness Statement and a Vision for the Future" 2020

 

"..mūsu planēta ir maza, izolēta un trausla, tā ir vieta, kas mums ir vienīgā, kur, kā mums zināms, eksistē dzīvība. Un tā ir vienreizīgi vērtīga." (49.lpp)

DSC_1477DSC_1477SK

 

Ja esi kaut reizi redzējusi/is elpu aizraujošās dokumentālā cikla sērijas par dzīvi uz mūsu planētas, tu noteikti atpazīsi vismaz slavenā dabaspētnieka Deivida Atenboro fascinējošo balsi, kas aizved tevi uz neredzētām vietām uz mūsu zemeslodes slēptākajiem nostūriem, okeāna dzīlēm, džungļu biezokņiem un pārsteidzošām dzīvnieku populācijām. Šīs dokumentālās sērijas par mūsu planētas daudzveidību es saviem bērniem esmu likusi multfilmu vietā, reizē ar viņiem nespējot atrauties no ekrāna slīdošajiem kadriem, kas parāda mūsu it kā pierasto mājvietu no neredzētām šķautnēm, atklājot zemeslodes trauslumu, sugu izzušanu, cilvēces tuvredzīgo dabas resursu izmantošanu un bojāejas tuvošanos. Lai arī Deivids savos 90+ gados ir izveidojis neskaitāmas dokumentālās sērijas par mūsu Zemi, viņam ir izdotas arī daudzas grāmatas, karās runā par mūsu planētas nākotni un iespējamiem risinājumiem, lai nenotiktu acīmredzamais- dabas resursu izsīkšana, sugu iznīcība un cilvēces bojāeja. 

 

 

"Jo vairāk postām pirmatnējo dabu, izcērtot mežus, palielinot lauksaimniecības zemes un piekopjot nelegālu savvaļas dzīvnieku tirdzniecību, jo lielāka iespēja, ka var rasties jauna pandēmija." (120.lpp.)

 

 

Pirmās grāmatas daļā, par izejas punktu ņemot savu dzīves gājumu, Deivids vienkāršā un viegli saprotamā veidā izklāsta Zemes iedzīvotāju, resursu daudzveidības un sugu pārmaiņas- pieaugot iedzīvotāju daudzumam, palielinās lietusmežu izciršana, lauksaimniecības zemes apjoms, kas rezultējas pie daudzu augu un dzīvnieku sugu samazināšanās. Mūsu ekosistēma ir vienota ķēde, kurā katrs tauriņu vēziena process, domino veidā ietekmē visus iesaistītos. Deividā burtiski burbuļo dabas un planētas mīlestība, nevar nesajust milzīgo sāpi, desmitiem gadu laikā novērojot, kā viss mainās, par pēdējo atstājot mātes dabas intereses. Savā darbā viņš pareģo, ka jau tuvākajos 90 gados mūsu planēta piedzīvos savu zemāko puntku, kas radīs dramatiskas sekas.

 

Deivids Atenboro saistās ar vizuālo skaidrojumu, tāpēc grāmatā ievietotie foto tikai papildina viņa vēstījuma dziļumu, bet jebkurā gadījumā, šī darba lasīšana nav pilnvērtīga, ja kopā ar to nenoskatīsies kādu no viņa radītajām vai ierunātajām lieliskajām sērijām, bonusā dzirdot maģiski zemo balss tembru. Tici man, tiklīdz būsi redzējis/usi kaut vienu mūsu planētas sēriju, nespēsi vien beigt ķerties klāt nākamajai. 

 

Galvenais vēstījums, ko Deivids min arī nodaļā par risinājumu, ir tas, ka valstīm ir nopietni jāpievēršas zivju izzvejošanai, gaļas patēriņa samazināšanai, okeānsaimniecībai, pārdomātākai lauksaimniecībai (kā piemēru minot Nīderlandi) un daudz citiem risinājumiem, bet, protams, piebilstot, ka ikviens no mums var ko mainīt savā dzīves veidā, lai palīdzētu planētai atkal iegūt savu pirmreizējo spēku.

 

 

"Jā, esam gudrākās būtnes, kādas jebkad dzīvojušas uz Zemes, bet, ja turpināsim eksistēt, ar inteliģenci vien nepietiks- ir vajadzīgs viedums." (218.lpp.)

 

Tulkotāja: Krista Strode

Izdevniecība: Apgāds Helios Kirjastus

 

DSC_1491DSC_1491SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/12/deivids-atenboro-dzive-uz-musu-planetas Sat, 11 Dec 2021 16:46:06 GMT
Ilona Brūvere "Leimaņu dzimtas stāts. "Sniegu ēst nedrīkst" " https://sandrakoka.com/blog/2021/12/ilona-bruvere-leimanu-dzimtas-stats-snieguest-nedrikst Ilona Brūvere

"Leimaņu dzimtas stāsts

 "Sniegu ēst nedrīkst" " 2021

 

 

DSC_1453DSC_1453SK

Vectētiņš, kas marinē savus īpašos kimči kāpostus, gaisā virmo spēcīga ķiploku un marinējuma smaka. Vecmāmiņa, kura mīl šoferēt un pacietīgi klausās, kā vectētiņš blakus krēslā dresē un diktē norādījumus, mamma, kas mīl Itāliju un tētis, kas ņem līdzi savos ārzemju braucienos. Izklausās ikdienišķas ainiņas no ģimenes atmiņu fotoalbuma. Tikai vecmāmiņa nav nekāda vecmāmiņa, bet Baiba Indriksone- tautā mīlētā teātra aktrise. Bargais vectētiņš ir cienījamais kinorežisors. Bet tētis ir neviens cits kā Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs un izbijis baleta mākslinieks Aivars Leimanis, bet izdarīgā mamma- baletdejotāja, hereogrāfe un uzņēmēja Gunta Leimane. Piedevām jaunākā māsa- talantīgā baletdejotāja Elza Leimane. Uzņēmējam Gustavam Leimanim, kurš aizraujas ar smago metālu, savu vietu dzīvē nav bijis viegli atrast, it sevišķi ģimenē, kur klasiskās mākslas vērtības ir augstu novērtētas. 

 

"Es ģimenē vienmēr esmu bijis tāda kā melnā avs. Man ļoti patika tā smagā, netradicionālā mūzika. Tad mamma nepārtraukti nāca manā istabā un, atvērusi durvis, jautāja: "Gust, kas tas par troksni? Kas tev tur tā vemj tai istabā?"." (196.lpp.)

 

Piedzimt spēcīgā mākslinieku dzimtā, kur skatuves dēļi ir ne tikai kaislība, bet pati dzīve, nav viegls uzdevums, bet tajā pat laikā skaists un nozīmīgs. Leimaņu dzimta Latvijā ir pierādījums, ka bieži talants pārdzimst no paaudzes paaudzē, iedodot vērtības un lielu mīlestību pret teātri, kino un deju. 

 

Ilona Brūvere grāmatu ir būvējusi no Leimaņu dzimtas pārstāvju atmiņu ķieģelīšiem, katram no tiem ļaujot gremdēties atmiņās, kopīgajos piedzīvojumiem un pārdzīvojumos. Kā saka- katram notikumam vienmēr ir vairākas šķautnes, viss atkarīgs, no kura rakursa skatās. Vai, pārfrāzējot- no kura ģimenes locekļa puses skatās. Līdz ar to ir notikumi vai atmiņas, kuras atkārtojas, mainoties tikai veidam, kurš to stāsta. 

Skatuve ir viena lieta, pavisam cita- aizskatuve jeb reālā sadzīve. Gluži kā aizbergs, tas slēpj zem sevis negludumus, asus un bīstamus ledus klučus, ar kuriem jāiemācas sadzīvot.

 

Grāmatas vērtība ir ne tikai pašas dzimtas ieguldījums Latvijas kultūras dzīvē, bet arī laikmeta dokumentālais vēstījums, ieskicējot Padomju laika biedrus, sistēmu un svarīgākos mākslas notikumus.

 

"Tā ir, ja esi izlēmis veidot karjeru, tas ir milzīgs fizisks un garīgs sasprindzinājums. Tur jau tāds nesanāk nemaz nevar būt. Un kas tas vispār ir- tas nesanāk? Nav tāda vārda. Tā pie mums nav pieņemts. " (177.lpp.)

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji. 

 

DSC_1457DSC_1457SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/12/ilona-bruvere-leimanu-dzimtas-stats-snieguest-nedrikst Wed, 08 Dec 2021 09:59:41 GMT
Gvido Drage "Karmasūtra stāsti" https://sandrakoka.com/blog/2021/11/gvido-drage-karmasutra-stasti Gvido Drage

"Karmasūtra stāsti" 2021

 

DSC_1435DSC_1435SK

"Tad viņa savāc manu skatienu no grīdas kā lupatu, izpurina un ceļ augšup." (76.lpp.)

Dzejnieks Redžinalds Grikmanis (zem pseidonīma Gvido Drage) lielākoties iemīlējies haiku radīšanas burvībā, uzdrošinājies pievērsties prozai, nododot lasītāju vērtēšanai stāstu krājumu "Karmasūtra stāsti". Ar vīrišķīgu drosmi Gvido ienāk latviešu literatūrā, kurā dominē smagnējs drūmums,  ar netipisku vieglumu, kurā neskatoties uz dzīves nospiedošo neizbēgamību, caurvijas liktens pieņemšanas un dzīvotgribas nots. 
 

"Tikai vārdi gan paklīduši- kā ganāmpulks miglainā pieguļas pļavā. Visi savvaļā bradā, rasotu zālīti plūkā, kā lai tos kopā sadzen?" (140.lpp.)

 

Autors nebaidās savīt kopā ikdienišķi vienkāršo ar poētiski lirisko, tajā pat laikā spēlējoties ar izaicinoši kontrastējošo. Stāsti dzīvo paši par sevi- plūstot, ieraujot varoņu dzīves epizodēs un ļaujot izfantazēt, kas noticis pirms un pēc. Liekas, ka rakstnieks tikai iebrien sniegotu taciņu, lai atgrieztos ar sniega lāpstu uz latviešu lasītāju sirdīm. Grāmata nobriedušam lasītājam.

 

"Visa dzīve tāds dirstuves caurums vien ir." (141-142.lpp.)

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_1439DSC_1439SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookaddiction #bookstagram #eslasu #gramatas #izcilasgrāmatas #read #reading #readingbooks https://sandrakoka.com/blog/2021/11/gvido-drage-karmasutra-stasti Tue, 30 Nov 2021 18:46:15 GMT
Oušens Vongs "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi" https://sandrakoka.com/blog/2021/11/ousens-vongs-uz-zemes-isu-bridi-briniski Oušens Vongs

"Uz zemes īsu brīdi brīnišķi" 2021

Ocean Vuong 

"On Earth We're briefly gorgeous" 2019

 

DSC_1405DSC_1405SK

"Man tevis pietrūkst vairāk, nekā es Tevi atceros." (183.lpp.)


 

Brīnišķi. Reizē pareizais un nepareizais vārds, kas apzīmē tās sajūtas, kas rodas lasot dzejnieka Oušena Vonga pirmo mēģinājumu ielauzties prozas pasaulē. Šķiet, ka dzeja lauztin laužas laukā, maļas un plūst pāri malām, jo ikvienu teikumu gribas viļāt pa muti, izrunāt pieklusināti vai brīžiem čukstus, lai izlaistu caur sevi šo melodisko valodas baudījumu. Dzejiski melodiskā proza pati par sevi jau ir baudkāra lasītāja cienīga, ja pieliek klāt vēl saturisku vēstījumu, kas gluži kā ēna no tevis neatkāpjas un palēnām ielien zem ādas, tā ir īpaša pieredze.

Ir brīži, kad man gribas raudāt, skumt un sērot. Par visām pasaules ciešanām, kas nekad un nekad nebeidzas un gluži kā plastmasas maisiņi okeānā neizgaist no paaudzes paaudzē, nododot skumju paleti nevainīgajiem pēcnācējiem. Un tad ir brīži, kad man paliek slikti (aina ar makaku), ko gribas izdzēst no savas atmiņas, aizmirst, bet kuras nezin kāpēc ienāk uz palikšanu kā spilgtākās ainas. "Uz zemes īsu brīdi brīnisķīgi" ir prozaisks vēstījums, kas reizē lasītāju izmaļ caur spēcīgu emociju gaļasmašīnai, liekot izvērtēt cilvēciskās eksistences būtību.

 

"Mā. Tu man reiz sacīji, ka atmiņa esot izvēle. Bet, ja Tu būtu dievs, tad zinātu, ka tā ir plūdi." (80.lpp.)

 

Oušens Vongs savā darbā attēlo sarežģītās mātes/dēla attiecības, kurās neizdzēšams fons ir dzimtas pagātne, ko pamatīgi izpostījušas atmiņas un piedzīvotais Vjetnamas karā. Ko nozīmē bērnam ar Vjetnamas saknēm uzaugt citā valstī- būt līdz galam nepiederīgam un sabiedrības nepieņemtam, tajā pat laikā mēģinot pieņemt noklusētās patiesības, kas ģimenei velkas līdz kā karātavu zobens. "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi" vēsta arī par pirmajām seksuālajām attiecībām, pieņemot homoseksualitāti, draudzības transformāciju, rasi un dziedzināšanos. 

 

Man tik ļoti patika epizode par monarhu tauriņiem. Tikai doma, ka gājputnu vietā es konkrētā gadalaikā vērotu tauriņu migrāciju. Tik moanrhiski skaisti. 

 

"Visu šo laiku es sev stāstīju, ka esam piedzimuši no kara- bet man nebija taisnība, mā. Mēs piedzimām no skaistuma." (224.lpp.)

 

Grāmata ir drosmīgajiem lasītājiem, tādiem, kurus aizrauj citu tautu kultūra un vēsture, stāsti par traumām un atšķirīgo, nežēlīgo un reizē skaisto. Prozaiska bauda.

 

4 zvaigznes

 

 

Izdevniecība : Jāņa Rozes apgāds

Tulkotāja: Ieva Lešinska

DSC_1414DSC_1414SK

 

DSC_1424DSC_1424SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #oneartwearebrieflygorgeous #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/11/ousens-vongs-uz-zemes-isu-bridi-briniski Sun, 28 Nov 2021 17:13:29 GMT
Metjū Makonahijs "Zaļās gaismas" https://sandrakoka.com/blog/2021/11/metj-makonahijs-za-s-gaismas Metjū Makonahijs

"Zaļās gaismas" 2021

Matthew McConaughey

"Greenlights" 2020

DSC_1387DSC_1387SK

"Zaļās gaismas. Lai jums izdodas tās noķert pēc iespējas vairāk. Tikai turpiniet būt dzīvi." (289.lpp)

 

Ir kas tāds, kas ne tikai pievelk pie šīs grāmatas, bet burtiski ierauj tajā iekšā, pat tos, kuri nav lieli Metjū Makonahija filmu fani. Taisnību sakot, romantiskās filmas, neskatoties uz centieniem mainīt priekštatu un steriotipu uzspiesto zīmogu, ir ļoti grūti mainīt. Lai arī uzmanīgākajiem sekotājiem nebūs paslīdējis garām fakts, ka Makonahijs ir mēģinājis šo zīmogu dzēst, filmējoties pavisam citos žanros. Bet, kā pats Metjū min, viņam apkārtējo viedoklis par viņu un romantiskajām filmām nav tas svarīgākais, jo galu galā šīs pašas filmas ļāvušas dzīvot dzīvesveidu, kādu viņš pats gribēja.

Tāpēc es ar interesi ļāvos "Zaļo gaismu" valdzinājumam, gribot pārliecināties, vai sajūsmas saucieni un lieliskās atsauksmes ir pamatotas. Un man būs vien jāpiekrīt komplimentu jūrai, jo šie emuāri, ko autors ir apkopojis no saviem dienasgrāmatu ierakstiem, ir nudien interesanti, motivējoši un iedrošinoši. Ne gluži lietošanas instrukcija, kā izsisties cauri Holivudas industrijas ledum, bet drīzāk kā draudzīgs vēstījums par savu pieredzi. Bez didaktikas un nomācošas pamācības ( es šo noteikti nesauktu par pašpalīdzības grāmatu, neskatoties uz to, ka ir daudz iedvesmas citātu. Tie ir svarīgi pašam autoram un daļa no viņa dzīves motivācijas un virziena.), bet ar sevis iepazīšanu un atrašanu. 

 

"Dažkārt nav nepieciešams padoms. Dažkārt mums tikai vajag dzirdēt, ka neesam tādi vienīgie."

 

Nav jau svarīgi, vai mūsu sapnis ir kļūt par A klases aktieri, labāko advokātu vai sava biznesa īpašnieku, viss sākas ar ieklausīšanos sevī. Sevis sadzirdēšanu, nevis noslāpēšanu, ļaušanos savām zemapziņas dzīlēm, un, ja nepieciešams- arī sevis salaušanu, lai meklējumos varētu lēnām likties no jauna kopā.

 

"Neizvēlies "ir par vēlu,ir par agru" ceļu, kamēr vien dzīvo"

 

Metjū Makonahijs izrādās arī lielisks stāstieks, arvien atrodot draiskulīgus piedzīvojumu stāstus no savas dzīves. Tieši šī stāstnieka prasme un sevis iepazīšanas ceļš ir panākuma atslēga "Zaļajām gaismām". Savu pārdomu un emociju izlikšana uz papīra dienasgrāmatu veidā daudzu gadu garumā ir noderējusi, lai radītu savu stāstu, no kura katrs var paņemt mazu gabaliņu sev, iespējams- smeltos drosmi un nebaidītos apstāties, lai vēlāk ļautos ar jaunu sparu. Nevar noliegt arī Metjū simpātisko personību- atvērtais, pozitīvais un smaidīgais pludmales puisis no blakus mājas, kuram patīk piedzīvojumi. Dažkārt tie sākas tik neierasti, kā erotisks sapnis, kura atrisinājumu meklējot nonākt Amazones džungļos vai Āfrikas ciematos. Tā vien liekas, ka Makonahijā slēpjas īsts hipija gars, kurš arī ļāvis filmēšanas laukumā būt pašam- iedziļināties un "ieet" konkrētajā lomā, bet vienmēr paturēt savu nepieradināto un neierāmēto scenārija nospiedumu. 

 

Labprāt gribētu noklausīties arī audiogrāmatu, kuru ierunājis pats Metjū ar savu teksasieša akcentu. 

 

 

"Viss, ko es gribu, ir tas, ko varu saskatīt,

viss, ko varu saskatīt, ir manā acu priekšā."

 

DSC_1398DSC_1398SK

Izdevniecība : Apgāds Helios Kirjastus

Tulkotāja: Eva Veita
 

]]>
(SANDRA KOKA) https://sandrakoka.com/blog/2021/11/metj-makonahijs-za-s-gaismas Tue, 16 Nov 2021 07:40:24 GMT
Jennija Fāgelunda "24 labie darbi" https://sandrakoka.com/blog/2021/11/jennija-f-gelunda-24-labie-darbi Jennija Fāgelunda

"24 labie darbi" 2021

 

Jenny Gagerlund

"24 Goda Garnigar" 2020

DSC_1347DSC_1347SK

Dienās, kad mediju telpa ir pārņemta ar negatīvām ziņām, apkārt vairums ļaužu ir sašķelti agresīvās grupās, bet ikdienu neziņa kopā ar stresu iespiež pierē pārdzīvojumu rievu, iespējams- gaišs un cerību pilns romāns ir kā dziedējošs aizsargslānis nogurušajam prātam.

Zini, tās Ziemassvētku laika romantiskās filmas, kas no vienas puses ir tik paredzamas, bet tajā pat laikā pozitīvisms un cerība labajam, izpalīdzība un līdzcilvēku sirsnība tajā ir tik lielā mērogā, ka spēj piepildīt svētku noskaņu neskatoties uz apkārt notiekošo. Šī grāmata ir tieši tāda. Bez daudz pārsteigumiem, satricinājumiem vai pārdzīvojumiem, bet pilna pirmsvētku noskaņas un milzīgu devu ticības skaistajam. 

 

Ideja par 24 dienām, ko izmantot nevis, lai vērtu vaļā kosmētikas pārsteiguma kalendāru, bet ik dienas izdarītu kādu pozitīvu vai labestības pilnu darbu, ir kas tāds, par ko iesaku padomāt gan sev, gan tev. Iedomājies, ka 24 dienas, tu meklētu ko labu apkārtējos vai savējos, vai palīdzētu ar kādu sīkumu nejaušam garāmgājējam. Tik daudz esmu pieķērusi sevi pie domas, ka aiz kautrības vai bailēm neizsaku komplimentus nepazīstamiem cilvēkiem, kaut gan tajā pat laikā pie sevis dusmojos, ka man nepietiek drosmes pateikt ko vienkārši elementāru kā "Tev ir superīgi mati" vai "Tu burtiski staro!". Kā būtu, ja es izmēģinātu 24 izpalīdzības dienu projektu kā izmēģinājumu padarīt savu un iespējams kāda cita dienu pozitīvāku? Vai piesakies ar mani kopā šādām projektam?!

 

Bet nu par grāmatu. Arī Emma Ziemassvētku laiku, kas pēdējos divus gadus viņai saistījies ar drūmumu, izlemj 24 dienas pēc kārtas paveikt labus darbus. Izrādās, ka palīdzot citiem, labie darbi un satiktie cilvēki spēj Emmas dzīvē ieviest pozitīvas pārmaiņas.

Ne velti grāmatas aprakstā minēts, ka zviedru autore Jennija Fāgelunda ir labsajūtas romānu autore- "24 labie darbi" ir pilns ar sirsnību, pateicību un nejaušiem notikumiem, kas spēj izmainīt dzīves kursu. 

 

 

 

Tulkotāja : Vizma Zaķe

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_1350DSC_1350SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/11/jennija-f-gelunda-24-labie-darbi Tue, 02 Nov 2021 18:06:32 GMT
Keita Listere "Priekameitas, bārdāmas un nakststauriņi" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/keita-listere-priekameitas-b-rd-mas-un-nakststauri-i Keita Listere

"Priekameitas, bārdāmas un nakststauriņi. Pērkamās mīlas vēsture" 2021
 

Kate Lister

"Harlots, Whores & Hackabouts. A History of Sex for Sale" 2021

 

DSC_1324DSC_1324SK

Grāmata, kas pārsteigs ne tikai ar nezināmiem faktiem, šokēs ar vēstures liecībām, bet arī iepriecinās visizlepušāko lasītāju ar brīnišķīgi nostrādātu sējumu. Detaļas, kvalitatīvie dokumentālie foto, teksta struktūra, izvietojums, lappušu biezums- tas viss liecina, ka pie šī darba kvalitātes latiņas ir ļoti piestrādāts un veikts brīnumains darbs, lai lasītājam sniegtu visvērtīgāko. Piedevām, kas vēl detalizētāk varēs izvilkt esenci no vēstures lappusēm, ja ne lektore, kas pēta seksa darba vēsturi. Bet zināšanas ir nekam nederīgas, ja vien tās nespētu pasniegt aizraujoši arī vienkāršam lasītājam no malas. Jāteic gan, ka Keitas Listeres darbs nav no vieglākajiem- prast izstāstīt par konfrontējošo tematu tā, lai lauztu stigmas, steriotipus un aizspriedumus par vienu no senākajām profesijām. Un te ir primais mīts, ko apgāž autore, ka tā nemaz nevarētu būt senākā profesija. 

 

Grāmata aizraujošā veidā izklāsta pērkamā seksa vēsturi no senās Divupes līdz mūsdienām. Eiropa, Āzija, Amerika- katrai no tām laika griežos ir veidojusies sava pērkamā seksa kultūra, atkarībā no valstu ģeogrāfiskā novietojuma, vēsturiskās un tradicionālās ietekmes. Tik daudz nezināmā, biedējošā un pārsteidzošā. Bet neskatoties ne uz ko- pērkamā seksa industrijā sieviete jebkurā gadījumā kā sabiedrības locekle tiek pilnībā pazemināta, kritizēta, izstumta un stigmatizēta. Gadsimti nav spējuši mainīt šo naktstauriņu neaizsargātību un nosodīšanu, arvien pieverot acis uz pelēko masu, kas ir to klienti. Arī kari un likumdošana, kas mēģinājusi ierobežot un izskaust bordeļus, līdz galam nekad nav strādājusi. Vietās, kur aizveras vienas durvis, atveras citur nākamās. 

 

"Vai, kā atklāti atzinis amerikāņu ģenerālis Džordžs Patons:"Ja viņi nedrāžas, tad viņi nekaro." Taču valdībām visā pasaulē drīz vien nācās secināt, ka kareivji, kas drāžās bieži, nekaro vispār." (219.lpp)

 

Ne visos gadījumos miesas pārdošana ir brīva izvēle, nabadzīgākajās valstīs meitu pārdošana tika pieņemta par ierastu praksi. 

"Lielākā daļa no tām, ko atved naktī, ir nabadzīgas meitenes, kuru vecāki galēja trūkuma dēļ bijuši spiesti tās pārdot uz noteiktu gadu skaitu; un viņas atrodas verdzībā." (137.lpp)

 

Savukārt Japānā seksa strādnieces tika iedalītas kārtās. 

"Tajū uzskatīja par leiti, tai sekoja koši un pēc tm haši, kuras uzskatījas par "parastām", kaut arī ne mazākā mērā jaukām- tās sēdēja režģiem rotātās terasēs un piedāvājās garāmgājējiem." (95.lpp.)

 

Šādi varētu trupināt un turpināt ar interesantiem faktiem no pērkamā seksa vēstures lappusēm, bet tas nolaupīs tavu iespēju atklāt šīs zināšanas pašam. 

 

 

Iesaku! Tu būsi pārsteigts/a!

 

 

 

Tulkojums: Ilmārs Zvirgzds

Izdevniecība: Jāņa Rozes Apgāds

DSC_1341DSC_1341SK

DSC_1337DSC_1337SK

DSC_1335DSC_1335SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/10/keita-listere-priekameitas-b-rd-mas-un-nakststauri-i Wed, 27 Oct 2021 19:07:50 GMT
Ilze Aizsila / Indra Ēķe- Začeste "Dzīvot naktij" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/ilze-aizsila-/-indra-e--za-este-dz-vot-naktij Ilze Aizsila / Indra Ēķe- Začeste

"Dzīvot naktij" 2021

DSC_1283DSC_1283SK

 

Nakts ir pilna noslēpumu, kad fantāzijas var auļot neapspiestas, bet ikdienas vēlmes un sapņi var veidot paši savu realitāti, meklējot zemapziņas dzīlēs noslēptās patiesās vēlmes. Sapņu uzburtā realitāte var būt kārdinoša un vilinājums ir pietiekami liels, lai apmaldītos. Gluži tāpat notiek arī ikdienas dzīvē, kad pelēko ikdienu pāršalc krāšņuma pilni satricinājumi, tad var likties, ka nevaldāmās sajūtas ir tieši tas, pēc kā ķermenis alkst. Aizmirstot, ka viss krāšņais nespēj ilglaicīgi mirgot, pat viskreptīgākais spīdums ar laiku liekas izbalējis un pierasts. Un galu galā, kaisli, kuras valgos gribas ļauties, aizbēgot no pienākimiem, nesauc nekā citādi kā par krāpšanu.

 

Pēc vienmuļas dzīves mājās ar bērniem, jaunā Magdalēna atgriežas darbā, lai pieņemtu jaunu pozīciju vīra vecāku uzņēmumā. Viss jaunais šķiet vilinošs un saistošs, jo īpaši valdzinošais kolēģis Hugo. Par spīti sākotnējai skepsei pret izskatīgo sieviešu pavedinātāju, Magdalēna tiek pilnībā savaldzināta, kad atklāj, ka abi dvēseliski ir saistīti, un abiem ir daudzas kopīgas aizraušanās. Atsalums pret vīru, vainas apziņa pret ģimeni ir kā ledus barjeras, ko ātri izkausē karstasinīgā kaisle, kas uzplaukst starp abiem kolēģiem. Bet, vai saldi dedzinošie solījumi un nākotnes plāni ir reāli piepildāmi tādam vecpuisim kā Hugo?!

 

Grāmata, kurā paralēli kaislīgām attiecībām ir daudz ezotērikas, sapņu nozīme, enerģiju un čakru izzināšana. Katrā ziņā tiem lasītājiem, kam šīs nosauktās tēmas nav svešas, šis romāns būs tieši laikā. 

 

Man vienmēr ir interesējis, kā notiek romāna rakstīšana, kad pie tā strādā divi autori. Vai idejas ir tik līdzīgas, ka viegli atrast kompromisu, vai gluži pretēji- romāns top pēc karstiem strīdiem, kurā uzvar pārliecinošākais. Katrā ziņā interesanti, cik daudz ideju ir atmestas un palikušas kaut kur kadrā.

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_1287DSC_1287SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dzivotnaktij #eslasu #gramatas #latvijasmediji #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/10/ilze-aizsila-/-indra-e--za-este-dz-vot-naktij Wed, 27 Oct 2021 18:03:13 GMT
Magdalena Hai "Šausmu veikaliņš un pazududšo zobu noslēpums" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/magdalena-hai-ausmu-veikali-un-pazudud-o-zobu-nosl-pums Magdalena Hai / Tēmu Juhani

"Šausmu veikaliņš un pazududšo zobu noslēpums" 2021

"Painajaispuoti: Hampaat hukassa" 2019

DSC_1289DSC_1289SK

Šausmu veikaliņš ir klāt ar jauniem notikumiem un otrajā daļā (Pirmā- "Šausmu veikaliņš un briesmīgais kutināmais pulveris") Magdalēna Hai lasītājus ieved spocīgi neparastajā pasaulē, kur visi varoņi mēģina atrisināt vampīra problēmu- viņam ir pazuduši zobi. Šausmu veikaliņš, neskatoties uz briesmīgajiem un mistiskiem tēliem- spokiem, astoņkāji, košu saldējuma pārdevēju un stūrgalvīgo veikala pārdevēju, ir humoristiska, asprātīga un galu galā pamācoša. Bonuss ir grāmas beigās ar zobiem saistīti sakāmvārdi, kas jauno lasītāju ievilina metaforu pasaulē. 

 

Somu rakstniece Magdalena Hai ir saņēmusi daudzas balvas par saviem darbiem. Viņas interese par neparastām, baismīgām un mistiskām lietām atspoguļojas arī viņas darbos, bet nevajag baidīties- patiesībā grāmatiņa nav nemaz tik atbaidoša. Gluži pretēji- piemīlīga, smieklīga, ko novērtēs jaunais lasītājs, kurš iemācījies nesen lasīt ( vai sācis skolu), vai ķipars, kuram mamma vēl lasa priekšā. Katrā ziņā, kur vēl piemērotāks laiks šai grāmatai kā Helovīns. Patīk jums vai nē- šie amerikāniskie svētki ir ienākuši arī mūsu kultūrā- vai uz palikšanu- to rādīs laiks. Būuuu!

 

 

Tulkotāja: Gunta Pāvola

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_1294DSC_1294SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #bookstagram #eslasu #finland #gramatas #magdalenahai #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/10/magdalena-hai-ausmu-veikali-un-pazudud-o-zobu-nosl-pums Sun, 24 Oct 2021 08:48:23 GMT
Tomas Dirgēla "Gustavs Salmiņš liek no augšas" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/tomas-dirg-la-gustavs-salmi-liek-no-aug-as Tomas Dirgēla

"Gustavs Salmiņš liek no augšas" 2021

Tomas Dirgela

"Lukas Šiaudelis deda iš viršaus"2018

DSC_1300DSC_1300SK

Tomas Dirgēla ir sarakstījis vairāk kā 20 bērnu grāmatu, kas iecienītas lietuviešu bērnu grāmatu plauktos. Humoristiskais un brīžiem absurdu situāciju pilnais rakstības stils, kas slēpj zem sevis skumju apziņu un runā par sociālām tēmām, piesaista gan pavisam jaunos lasītājus, gan liks aizdomāties pašiem vecākiem, ja vien viņi ļausies Dirgēlas grāmatām. "Grega dienasgrāmatu" stilā būvētā grāmatas struktūra pievilinās arī slinkākos lasītājus, kuriem ir svarīgi, lai starp teksta blāķiem būtu ieritinājušās arī vizuālas ilustrācijas.

 

Grāmatas galvenais varonis Gustavs Salmiņš dzīvo kopā ar tēti. Viņi ir tik trūcīgi, ka pārmaiņu dala vienu apavu pāri, dzīvo kopā ar žurkām un prusakiem, bet rītos uz maizes šķēles liek desas fotogrāfiju. Neskatoties uz izstumšanu un apsmiešanu skolā, Gustavs nebeidz sapņot. Un basketbols ir viss, par ko Gustavs grib sapņot, lai arī cik neveikls viņš būtu treniņos.

Kad tēta apavu darbnīcā, kas ir greznāka par viņu mājvietu, slavenais basketbolists Kristaps Bumbziņģis atnes nospodrināt savus gigantiskos sporta apavus, Gustavs nolemj tos izmēģināt un nokļūst situācijā, no kuras pašam vēlāk ir grūti izkļūt. 

 

Pirmkārt, jāņem vērā, ka Lietuvā basketbols ir svēts. Ar to es domāju, ka basketbols un to lielākie spēlētāji ir patiesi lielu zvaigžņu titulā, līdz ar to ir viegli saprast galvenā varoņa alkas pēc basketbola. Grāmatas tulkojums ir adaptēts latviešu auditorijai, jo, protams, Lietuvai nav Bumziņģis (Porziņģis), bet ir savas NBA slavenības. Man ļoti piesaistīja, ka, neskatoties uz humoristisko dzirksti, kas valda grāmatā, vientuļā tēva loma, nabadzība, apcelšana, ir tēmas, ko Dirgēla uzsver. Svarīgākais ir sapnis un ticība saviem spēkiem, neskatoties uz apstākļiem un apkārt notiekošo. 

 

Grāmata piemērota sākumskolas skolēniem, kas paši sākuši lasīt, kā arī "Grega dienasgrāmatu" tipa grāmatu cienītājiem.

 

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Latvijas Mediji

DSC_1304DSC_1304SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/10/tomas-dirg-la-gustavs-salmi-liek-no-aug-as Sun, 24 Oct 2021 08:00:53 GMT
Zane Nuts "Klusā karaļvalsts" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/zane-nuts-klusa-karalvalsts Zane Nuts

"Klusā karaļvalsts" 2021

Kristas Pērkonas ilustrācijas

DSC_1267DSC_1267SK

Vai ir iespējams, ka mūsdienu raižpilnajā pasaulē, kurā ir tik daudz nomāktības, neziņas, pelēcības un bailes, ir kas tāds, kas spētu ieviest dzīvību un prieku?!

Iespējams, ka atrisinājums ir tieši tik vienkāršs, cik sarežģīti ir to sevī atrast. Iespējams, ka mīlestība, kas mūsos dziļi slēpjas, ir tā, kas spēs mainīt ne tikai mūs pašus, bet arī līdzgaitniekus un visu karaļvalsti. Zane Nuts savā nu  jau ceturtajā izdevumā (pirmais darbs bērnu lauciņā), pasakas veidā apspēlē šo skumjās karaļvalsts glābšanas epopeju, jo galu galā pats vienkāršākais risinājums bieži ir tas aizmirstākais.

Man šķiet, ka pašreiz notiekošais, viss, kas lauž mūs un iedzen drūmuma un izmisuma ierakumos, ir tik līdzīgs šajā pasakā attēlotajai karaļvalstij un tās iedzīvotājiem, kuri eksistē līdzās, bet nav spējīgi normāli komunicēt, un arvien vairāk un vairāk zaudē dzīvesprieku. Es ceru, ka arī mūsu karaļvalstī atrisinājums atnāks kā glābiņš, un arī mūsu sabiedrības karaļvalsts iegūs atkal normālu dzīves ritmu. 

 

Kristas Pērkones neparastās, naivisma stilā veidotās ilustrācijas savā ziņā papildina šo pasaku savā vienkāršībā un nesarežģītībā. 

 

 

Izdevējs: SIA "Nuts family"

DSC_1274DSC_1274SK

DSC_1275DSC_1275SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/10/zane-nuts-klusa-karalvalsts Sun, 24 Oct 2021 07:39:27 GMT
Krista Blūma Vilmārs Blūms "No Antarktīdas līdz Zilonim" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/krista-bluma-vilmars-blums-no-antarktidas-lidz-zilonim Krista Blūma Vilmārs Blūms

"No Antarktīdas līdz Zilonim" 2021

DSC_1309DSC_1309SK

Fantastiski! Kā, lai savādāk izsakās par šo izziņas materiālu/ilustrāciju bilžu grāmatu, kas paplašina bērnu vārdu krājumu gan latviski, gan angliski?!

Lai arī daudzkārt mēs noliedzam, ka vizuālais tēls nav svarīgākais, tas neatbilst patiesībai, jo, kas gan var būt patīkamāks par acu mielošanu ar sev tīkamām vizualizācijām?! Es vienmēr esmu tikai pozitīvi izteikusies par māksliniekiem, kuri uzdrošinās savus mākslas darbus iemūžināt arī fiziskā grāmatā, tādejādi lasītājs ir tikai ieguvējs. Talantīgu mākslinieku ilustrācijas ir patiesa bauda arvien un arvien no jauna pētīt, aplūkot un par ko sajūsmināties.

 

Kad saņēmu grāmatu jaunumus, šo grāmatu bērni burtiski izrāva no saliktās kaudzes un ik dienu no jauna turpināja pētīt. Vecākais dēls to rāda priekšā jaunākajam un skaļi lasa zināmos un vēl neapgūtos vārdus. Savukārt es meklēju bilžu rāmi, kurā ielikt grāmatas beigās pievienoto alfabēta plakātu, kas turpmāk rotās bērnistabas sienu. Šis ir materiāls, kuru izmantot nodarbībās- dzīvnieku figūriņas vai ilustratīvus priekšmetus savienojot ar attēliem. Savukārt Etsy mājaslapā var iegādāties printējamas kartītes, atklātnītes, kuras radoši izmantot izglītojošā vidē. 

 

Burvīga, acīm baudāma, kārdinoša.

 

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_1321DSC_1321SK

DSC_1318DSC_1318SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #janisroze #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/10/krista-bluma-vilmars-blums-no-antarktidas-lidz-zilonim Sat, 23 Oct 2021 15:27:36 GMT
Džodžo Moja "Zvaigžņu dāvātāja" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/dzodzo-moja-zvaigzu-davataja Džodžo Moja

"Zvaigžņu dāvātāja" 2021

 

Jojo Moyes 

"The Giver of Stars" 2019

 

DSC_1238DSC_1238SK

 

Iedomājies, ka tu esi tik garlaikoti nomākta savā pareizi audzinātajā ģimenē Anglijā, ka pirmais skaistulis, kas pievērš tev uzmanību, tevi nones no kājām tā, ka esi gatava pamest visu un doties viņam līdzi uz nezināmo Ameriku. Taču nonākot Kentuki nekurienē un saprotot, ka laulības ar nodrošināto skaistuli, ir tālu no izsapņotās dzīves, tāpēc pie pirmās izdevības, kad tiek piedāvāts pievienoties brīvprātīgo bibliotekāru klubiņam, kuras jāšus dodas mežonīgajā apvidū, lai piegādātu grāmatas un izdevumus nomaļām saimniecībām, tu ar prieku piesakies. Tā iesākas galvenās varones Alises piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem bagātais bibliotekāres ceļš.

 

Ceļš kalnos ir nogurdinošs un bīstams ne tikai zirgiem, bet arī jātniecēm, nākas saskarties arī ar noraidošo un aizdomu pilno attieksmi no atturīgajiem saimniecību īpašniekiem. Bet ar laiku grāmatas kļūst par vienojošo elementu, kas sniedz dziedinājumu sirgstošajiem, skolo neskolotos un atklāj brīnumainu pasauli, ko sniedz ceļojums stāstu pasaulē. 

 

Uz patiesiem notikumiem balstītais stāsts par ceļojošo bibliotēku, kas darbojās 1935-1943.gadam, vēsta par draudzību, ziedošanos idejas vārdā. Protams, tā nebūtu Džodžo Moja, ja grāmatā nebūtu arī romantisks mīlas stāsts, kas liek atplaukt smaidā rakstnieces cienītājiem. Šis gan ir mazliet solis iesāņus no rakstnieces ierastā rakstības stila un ieved lasītāju vesterna pasaulē, kur ir varen mežonīgi dabas skati, zirgu spēks un sieviešu cīņa par savām tiesībām valdošajā vīriešu pasaulē. Piebildīšu, ka mazliet pārsteidza kriminālā/tiesvedības sadaļa uz grāmatas beigām, kas pilnīgi mainīja noskaņu un no amerikāniska vesterna ieslīdēja kriminālromāna lauciņā, sasteidzinot romantisko stāsta pusi. 

 

Man ļoti patika, ka autore varones nepadara par cietējiem- gluži pretēji- tās ir ļoti drosmīgas sievietes, kas ir gatavas runāt pretī, aizstāvēt savas tiesības, doties briesmās un, ja vajag- māsīgi atbalstīt viena otru. Arī uzdrošināšanās pieņemt melnādainu bibliotekāri, laikā, kad vēljoprojām pastāvēja rasu segregācija, ir lielisks piemērs cīņā par vienlīdzību.

 

Iesaku visiem Džodžo Mojas faniem, kā arī tiem, kuri ar aizrautību lasa romānus, kas balstīti uz vēsturiskiem faktiem.

 

3.7

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Tulkotāja: Maija Opse

DSC_1249DSC_1249SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #jojmoyes #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/10/dzodzo-moja-zvaigzu-davataja Thu, 14 Oct 2021 10:59:59 GMT
Alice Feeney "Rock Paper Scissors" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/alice-feeney-rock-paper-scissors  Alice Feeney

"Rock Paper Scissors" 2021

 

DSC_1210DSC_1210SK

Ja šis nav lielisks paraugs kādam jābūt aizraujošam trillerim, tad es nezinu, kas ir šis. Alice Feeney ir aizpildījusi visus bestsellera cienīgus lauciņus, lai varētu skaļi saukt- BINGO! "Rock Paper Scissors" ir pilna aukstiem drebuļiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kā savādāk varētu justies precēts pāris, kurš sniega vētras laikā naktī nonāk Skotijas nekurienē- pie nomaļa ezera laika aizmirstā baznīcā. Benzīns ir gandrīz beizies, nav neviena, kas sagaidītu, ik pa laikam pazūd elektrība un arvien vairāk šī noslēpumainā vieta atklāj dīvainas sakarības. Šis nav parasts stāsts par upuri un slepkavu, šeit pilnīgi visi iesaistītie tēli ir tik aizdomīgi, ka nav iespējams pateikt, kurš kuram ir visbīstamākais. Nodaļa pēc nodaļas atklāj arvien ko jaunu, kas būtībā nevis ievieš skaidrību, bet arvien vairāk sarežģī situāciju. 

 

Tikko kā iznākusi, šī grāmata sacēla apllausu vētru lasītāju tribīnēs, kā arī izcīnija tiesības tikt ekranizētai- šis nudien ir viens gards kumosiņš TV sēriju veidotājiem- aizraujošs, nervus kutinošs un pārsteidzošs. Pielīdzinu šo darbu "The Silent Patient", "The Girl on the Train", "Gone girl"- ne gluži saturiski, bet lieliski sarakstītā trillera iezīmē. 

Es tiešām izbaudīju šo neparedzamo stāstu, it īpaši ledaino Skotijas atmosfēru un nomaļi spokano vietu.

 

4+

 

DSC_1213DSC_1213SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #alicefeeney #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #rockpaperscissors https://sandrakoka.com/blog/2021/10/alice-feeney-rock-paper-scissors Sun, 10 Oct 2021 07:11:38 GMT
Eve Hietamies "Tētis skolā" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/eve-hietamies-t-tis-skol  

Eve Hietamies

"Tētis skolā" 2021

 

Eve Hietamies 

"Hammaskeiju" 2017

 

DSC_1197DSC_1197SK

Ja tev liekas, ka dzīve ir grūta bērna pirmajā dzīves gadā, gribu tevi nomierināt- pagaidi līdz viņš/viņa sāks iet skolā! Tas ir trausls posms, kad mazais mīlulītis, kas bijis atkarīgs no apkārtējiem, pēkšņi kļūst pieaudzis- viņam ir jāspēj nosēdēt skolas solā, saprast laiku, vidi, satiksmes noteikumus un vispār dzīvi. O, jā. Tieši tā. Pavasara beigās tu nodod pēdējās dienas savu dimantiņu bērnudārza pamperētajās rokās, vasaras trakums un hei- rudens ir klāt ar no dobes izlēkušo jauno skolnieku. Kā izrādās- gaidas un ekspektācijas no mazā ķipara ir tik lielas, ka realitāte nespēj saslēgties ar dzīves lietošanas instrukciju. Izrādās, ka pāriešana no viena posma otrā nemaz nav tik vienkārša- reizē ar bērnu tikpat nezinošs un satriekts ir arī vecāks.

Iespējams, saskatīt humoru ikdienišķās neveiksmēs ir visas dzīvošanas sāls, un Eve Hietamies nebaidās pasmieties pa īstam. Smieties skaļi un brīžiem pat histēriski. Un reizē ar rakstnieci, smejos arī es- tik daudzas no situācijām ir pazīstamas, piedzīvotas- paraudzīties uz tām no malas ir tik vērtīgi. Kur šī grāmata bija pagājušo gad, kad pirmklasnieku fabrikai pievienojās arī mana ģimene. 

 

"Tētis skolā" ir trešā somu rakstnieces Eves Hietamies grāmata par vientuļo tēvu Anti un viņa ikdienu audzinot mazo Pāvo. Katrs jauns bērna posms nāk ar daudz nezināmo, ko kopā nākas risināt. Reizē ar dēla skolas problēmu risināšanu, Anti mēģina tikt galā ar savu vientuļā tēva statusu, veidojot romantiskas attiecības, kas, protams, neiztiek bez pārpratumiem un negadījumiem. Paralēli humoristiskajam, Eve attaino vientuļa vecāka realitāti- vientulību, saspringto darba dzīvi vienam risinot bērna ikdienas dzīvi, mazos ienākumus un citas problēmas. Katrā ziņā šī grāmata ļauj paraudzīties arī uz savu dzīvi no malas ar humoru un izsmieties no sirds.

 

Izklaidējoši un sirsnīgi!

 

DSC_1201DSC_1201SK

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/10/eve-hietamies-t-tis-skol Sun, 10 Oct 2021 06:25:45 GMT
Laima Muktupāvela (Kota) "Mīla. Benjamiņa" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/laima-muktup-vela-kota-m-la-benjami-a Laima Muktupāvela (Kota)

"Mīla. Benjamiņa" 

DSC_1206DSC_1206SK
 

 

“…kritiķis ir cūka. Viltnieks, kurš nenāk uz mēģinājumiem un jau laikus nepasaka režisoram, kas kurā brīdī aktieriem būtu jādara.”
 

Gluži kā skolas laika anketu kladēs uzdotais jautājums, ar kuru no sabiedrībā zināmām personībām tu gribētu tikties dzīvē, man prātā kā Tatru kalnu aitu kaklos iekārtais zvaniņš, ieskanās- Emīlija. Emīlija Benjamiņa būtu tā sieviete, kuru es gribētu satikt pie kafijas krūzes un parunāt par dzīvi pirmskara Latvijā. Kāpēc tieši viņa?! Lasot šo spilgto Laimas Muktupāvelas (Kotas) darbu par Latvijas preses karalieni, man radās vairāk jautājumu nekā atbilžu. Un patiesībā, kurš gan negribētu kaut uz mirkli satikt personību, kuras paziņu, draugu un līdzgaitnieku lokā bija tik daudzi pagājušā gadsimta slavenākie pārstāvji- sākot no māksliniekiem, žurnālistiem, biznesmeņiem, politiķiem un pat prezidenta. Iespaidīgi. Vilis Lācis, Kārlis Ulmanis, Rūdolfs Blaumanis, Fricis Bārda, Andrejs Upīts-un vēl, un vēl, un vēl. Šķiet visa skolas litaratūras viela sagūlusi Benjamiņas dzīvē iesaistīto personu sarakstā. Patiešām iespaidīgi! 

 

Tieši laikmeta un personu attainojums ir visnozīmīgākais grāmatas “Mīla.Benjamiņa” elements. Tas ir tik dzīvs, tik spilgts un mutuļojošs. Sekojot Emīlijas dzīves gājumam, biznesa izveidošanai un savas preses karaļvalsts valdīšanai, gluži kā melnbaltā filmā kadros parādās Latvijas pilsoņu ikdiena, baļļu un svētku aleidoskops un dzīvesstils. Nevar noliegt, ka Benjamiņa tika uzlūkota ar bijību un skaudību- konkurējošā prese uzmanīja katru viņas dzīves klupienu un norādīja uz jebkuru ārēji perfektās dzīves ielāpu. Būt strādājošai sievietei, kura no reklāmas rakstu pārdevējas kļūst par pirmo Latvijas sievieti miljonāri vīriešu dominējošā biznesa pasaulē, nebūt nav priekš vājas personības. Šo tautā valdošo aerolu, ko nesa Benjamiņa kā aukstasinīga, valdonīga sieviete, Laima Kota ir manifestējusi un iecementējusi savā literārajā darbā, piedevām šādu arī attainojot Mīlu privātajā dzīvē. Vīra aizvilinātāja, aprēķinātāja, manipulatore. 

 

Laima Kota ir ieguldījusi milzīgu darbu pētot arhīvus, avīžu slejas, tiesu izrakstus un dokumentus, lai radītu pārsteidzošu un intriģējošu literāro vēstījumu par vienu no spējīgākajām latviešu sievietēm, kas uzdrošinājās sekot savām vēlmēm un prata ilūzijas pārvērst par veiksmīgu biznesu. Kotas unikālais, spilgti ekspresīvais rakstības stils padara grāmatu aizraujošu, brīžiem atklāti šokējošu un ievelkošu. Tajā pat laikā, lasītājam ir jāapzinās, ka tas ir literārs darbs, līdz ar to šeit nav stingri novilktas līnijas starp realitāti un autores fantāziju. Tāpēc, kas patiesībā bija Benjamiņa aiz slēgtām durvīm, kur nesniedzas oficiālie dokumenti un līdzgaitnieku apraksti, mēs, iespējams, nekad neuzzināsim. 

 

Vai vērts lasīt 2005.gadā izdotu grāmatu, kas bijusi viens no lasītākajiem izdevumiem?! Protams, jo šī savā ziņā feministiskā stilā ieturētā Emīlijas Benjamiņas dzīves apraksta grāmata uzirdina iekšējo balsi, kas čukst:”Ko tad es, es jau neko. Es jau neko nevaru.” Un liek sevī sajust sievietes spēku. 

 

“Katram mums jāpārdzīvo revolūcija sevī. Bieži vien ar zaudējumiem.”

 

“Cilvēks var izvēlēties, kas tam nāk par svētību, kā arī to, kas viņu samaitā!”

 

 

Pirmizdevums- 2005.g. Jumava

Atkārtotais izdevums: Latvijas Mediji, 2021

 

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #laimamuktupavela #milabenjamina #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/10/laima-muktup-vela-kota-m-la-benjami-a Sun, 10 Oct 2021 06:22:01 GMT
Rēli Reinausa "Mortens, Emīlija un zudušās pasaules" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/r-li-reinausa-mortens-em-lija-un-zudu-s-pasaules Rēli Reinausa

"Mortens, Emīlija un zudušās pasaules" 2021

Reeli Reinaus

"Morten, Emilieja kadunud maailmad" 2020

DSC_1045DSC_1045SK

"Mortens, Emīlija un zudušās pasaules" ir purva grāmata tiešā un pārnestā nozīmē. Savā pasaulē es mēdzu par "purva grāmatām" dēvēt tos darbus, kas ar savu traģiskumu un skarbumu gāž no kājām un burtiski lapu pa lapai iegremdē tevi dziļāk purva akacī, pirms tu vēl esi sapratis, kas ar tevi notiek. "Purva grāmatas" ir tumšas, dūmakainas, pieblaķētas ar necaurredzamu skumju miglu, kas burtiski fiziski spiež pie zemes. Tās viltīgi apmāna ar šķietami pašsaprotamo, bet nemanāmi izvilina no tevis laukā tik negaidīti spēcīgas emocijas, ka nav iespējams tik vienkārši "atgriezties". "Purva grāmatas" ir manas grāmatas- tieši tādas, kuras atverot, es zinu, ka cauri skaudrumam un sāpēm, tās ļauj paraudzīties uz savu dzīvi no citas prizmas. Tieši tāpēc "Mortens, Emīlija un zudušās pasaules" es droši varu ielikt savā "purva grāmatu plauktā" pie citām māsām gremdētājām. 

 

Man jāuzteic grāmatas dizains, tā ir bauda lasīt grāmatu, kurā katra lappuse ir apmīļota un izlolota, kur visniecīgākie sīkumi un detaļas ir savā paredzētajā vietā. "Mortens, Emīlija un zudušās pasaules" ir ieturētas vienotos pelēkzilos, brūnos un duļķaini laškrāsainos toņos, izspēlējot šīs krāsas arī burtu fontā, lapaspušu numerācijā un visās Marjas Līsas Platsas ilustrācijās, kas atmosfērīgi papildina mistisko stāstu. 

 

Maģiskajā reālismā uzrakstais stāsts ieved lasītāju pavisam drūmā un šķietami izmisīgajā pusaudža Mortena dzīvē, kurā vissvarīgākais ir izturēt tikai šo dienu. Tikai šo vienīgo, nedomājot, kas būs rīt un, cik neiespējami grūti būs sagaidīt nākamās dienas vakaru. No šķietami laimīgas dzīves ar vecvecākiem, Mortens ir nonācis situācijā, kurā vienīgais tuvākais cilvēks, kuram par viņu būtu jāparūpējas- mamma, ir devusies peļņā uz kaimiņvalsti Somiju, bet tēvocis alkoholiķis Mortenu bez iemesliem kausta, izgāžot iedomātas dusmas par savu neizdevušos dzīvi. Lai arī šajā dramatiskajā situācijā nav redzams gals, Mortenam ir pāris lietas, ko viņš patiesi mīl. Fotoaparāts un purvs- tās ir lietas, kas palīdz Mortenam aizmirst realitāti un būt pašam par sevi. Un tieši dodoties ierastajās pastaigās uz purvu, Mortens uzzin par paralēlo garu pasauli.

 

Rēli Reinausa stāstā ievij folkloras un mosticisma elementus, pievēršot uzmanību par purvā mītošajām dvēselēm, iebalzamējušamies cilvēkiem un noslēpumainajiem purva ceļiem uz salām, kas senākos laikos bijušas kā patvērums ciemu iedzīvotājiem no slimībām un uzbrucējiem.

Neskatoties uz to, ka šī ir ļoti tumša grāmata, Rēli Reinausa galveno varoni Mortenu ir radījusi kā ļoti gaišu, cerību pilnu un daudzsološi talantīgu tēlu, kuram neskatoties ne uz ko, izdodas lieliski mācīties, attīstīt savu talantu fotografējot, būt izpalīdzīgam un ar emocionāli krāšņu personību.

 

 

"Mortens, Emīlija un zudušās pasaules" ir grāmata ne tikai pusaudžiem, bet arī pieaugušajiem. Mani saistīja šis atmosfērīgi purvainais vēstījums, kas mistisko savieno ar reālo.

 

 

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

Tulkotāja: Maima Grīnberga

DSC_1053DSC_1053SK

DSC_1054DSC_1054SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #estonia #gramatas #read #reading #reelireinaus https://sandrakoka.com/blog/2021/10/r-li-reinausa-mortens-em-lija-un-zudu-s-pasaules Sun, 03 Oct 2021 14:53:51 GMT
Līga Rozentāle "Žū- žū. Miega pelēns" https://sandrakoka.com/blog/2021/10/liga-rozentale-miega-pelens Līga Rozentāle

"Žū- žū. Miega pelēns" 2019

DSC_1169DSC_1169SK

"Velc pelīte saldu miegu mazajam bērniņam...", kurš gan nav dzirdējis šo skaisto miega dziesmiņu skanam vakaros, vai varbūt pats dziedājis šūpuļdziesmu aijājot savu mazo kunkulīti. Bet kas tad īsti ir tā par pelīti, kas velk to miegu?! Folklorā ir savas versijas par šo miega dziesmiņu, bet Līga Rozentāle ir radījusi savu versiju, kura iedvesusi vizuālu dzīvību ar Agijas Stakas ilustrācijām. 

Peļu ģimenei piedzimuši seši pelēni, bet viens no tiem ir pavisam savādāks. Melns, bez nadziņiem un dzeltenu pušķīti astes galā. Laikam ejot, peļu brāļi un māsas iemācās prasmīgi palīdzēt saimei dažādos darbos, bet savādais Žū-žū pelēns, kurš ir nosapņojis savu vārdu, mēģina saprast savu sūtījumu un nozīmi. Satiekot miega rūķi, pelēns uzzina par noslēpumaino miega pasauli un savu vietu tajā.

 

Sirsnīgā pasaka ar mīlīgām ilustrācijām priekš pašiem mazākajiem uzburs brīnumainu pasauli, kurā katram ir savs īpašais uzdevums, kā arī vieta neierobežotai fantāzijai. Grāmatiņa ir kā radīta pirms došanās uz čučumuižu, lai mazos bērnus varētu vieglāk nolikt gulēt.

 

 

Izdevniecība: Apgāds Zvaigzne ABC

DSC_1173DSC_1173SK

DSC_1174DSC_1174SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/10/liga-rozentale-miega-pelens Sun, 03 Oct 2021 13:55:17 GMT
Līga Rozentāle "Vislabākā vasara" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/liga-rozentale-vislabaka-vasara Līga Rozentāle

"Vislabākā vasara" 2021
 

DSC_1041DSC_1041SK

Vai atceries savas vasaras?! Vai arī tu vasarās devies uz laukiem un iepazini dabas neizmērojamās škautnes? Tā noteikti bija tava labākā vasara. Bērnības vasara. 

 

Smīņājošs lietus izsūcies cauri rudens drēbju kārtai, pirmsapkures sezona ir tas posms, kad nav atšķirības- esi istabā vai laukā- tā vien gribas ar kūpošu liepziedu tēju rokās palīst zem pufīga pleda un klausīties, kā smagās lietus lāses ar skaļu plīkšķi atsitas pret palodzi. Izaugušajiem tādos rudens vakaros vasara liekas tik tāla un neaizsniedzamam, tāpēc lieliskākais veids, kā ielaist sevī siltas atmiņas, ir ļauties kādam sirdi sildošam stāstam, jo nekas nevar būt saulaināks par bērnības vasaru. Gluži vienkārši bērnībā vasara ir vislabākā.

 

Tieši šādu - vislabāko vasaru ir uzbūrusi Līga Rozentāle- iedvesmojoties no saviem un māsas bērniem, kuri kopā piedzīvojuši skaistas vasaras laukos pie vecvecākiem. Sāra, Īve, Alīse un Miks atbraukuši vasarā pie omes un opja. Lielajā teritorijā ar mežu, dārzu, dīķi un mājdzīvniekiem ir tik daudz kā neiepazīta, tāpēc ik dienas mazie uzzina tik daudz kā jauna, iekuļoties raibraibās situācijās.

Uzbāzīgi dzēlīgās lapsenes, kaitniecīgie kolorado kāpuri, bīstamais dīķis, spocīgā siltumnīca, izturīgais cālēns ir tikai daži no piedzīvojumiem, kuros nonāk ziņkārīgie bērni. Vasarā notiek tik daudz kā aizraujoša, neparasta un pirmreizīga. Galu galā- tieši tāda ir vislabākā vasara. 

 

Grāmatas vērtība ir pamācošā informācija pēc katra stāstiņa- vēstot, kā rīkoties negaidītās situācijās. Tāpat arī radītas bērniem viegli uztveramas informatīvas ilustrācijas, kā rīkoties ir droši un nedroši. Informatīvais materiāls tapis sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem- ne velti katru vasaru parādās ziņojumi par gūtajām traumām- apdegumiem, lūzumiem, saindēšanās gadījumiem. Tas nav nekāds jaunums, ka visbiežāk bērni iegūst traumas tieši vasaras brīvlaikā. Tāpēc šī grāmata ir lielisks palīgs, kā kopā ar savām atvasēm, vai skolas solā/bērnudārzā kopīgi diskutēt, kā rīkoties atblistoši situācijai, lai svešā vidē izvairītos no traumām un nelaimes gadījumiem. Piedevām grāmatai nav aktualitātes termiņa, ik katru gadu arvien no jauna pieaugušajiem jāizrunā drošības noteikumi, lai brīvlaiks arī paliktu par skaistākajām bērnības atmiņām. 

 

 

Šī ir jau trešā grāmata, ko radījusi Līga Rozentāle, ja neesi vēl iepazinies/usies ar viņas daiļradi, droši meklē mīlīgo miega pelītes stāstu pašiem mazākajiem "

Žū-žū. Miega pelēns", kā arī lielisku izglītojošu stāstu par 11.novembra notikumiem "Dāvana Latvijai", kurai pieejams arī uzdevumu/radošo darbu pielikums "Apsveic Latviju".

 

Grāmatiņa piemērota pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem- bet šī noteikti ir grāmata, ar kuru uzsākt izvērstas diskusijas kopā ar atvasēm.

 

DSC_1034DSC_1034SK

DSC_1038DSC_1038SK

Izdevniecība: Apgāds Zvaigzne ABC

Māksliniece: Inga Actiņa

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #līgarozentāle #read #reading #vislabākāvasara https://sandrakoka.com/blog/2021/9/liga-rozentale-vislabaka-vasara Thu, 30 Sep 2021 17:35:56 GMT
Līza Vingeita "Pirms mēs bijām jūsu" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/l-za-vingeita-pirms-m-s-bij-m-j-su Līza Vingeita

“Pirms mēs bijām jūsu “ 2021

Lisa Wingate

"Before we were yours" 2017

DSC_1084DSC_1084SK

 

 

Kad latviski tiek iztulkotas grāmatas, ko jau sen esmu ielikusi savā virtuālajā grāmatu kartotēkā goodreads.com “izlasāmo” sarakstā, tad jūtos kā laimējusi loterijā. Bingo. 

 

Šūpojos lielās koka šūpolēs ar skatu uz Slovākijas mežainajiem kalniem, man klēpī ielekušais kaķēns rāpjas augšup gar kaklu, un murrādams glaužas klāt. Atraujos no lasāmā teksta, lai paglaudītu spalvaino kamolīti un atkal pievēršos Līzas Vingeitas romānam “Pirms mēs bijām jūsu”. 

 

Ar milzu sajūsmu ķēros klāt šim vēsturiskajam romānam, kurā paralēli mūsdienām, tiek šķetināti stindzinoši notikumi 1939.gadā Memfisā. Lai arī šis romāns ir fikcija un tēli ir autores fantāzijas radīti, pats stāsts par nabadzīgiem vecākiem izmānītajiem vai nozagtajiem bērniem, kas vēlāk pārdoti adopcijai bagātām un ietekmīgām ģimenēm, ir reālāks par reālu.  Zīdaiņu un bērnu tirgus, kurš darbojās vairākas desmitgades pateicoties , ka augsta ranga pārstāvji politiskajās un tieslietu aprindās tika iesaistīti šajā traģiskuma pilnajā mehānismā, tādejādi pieverot acis uz nelikumīgo un prettiesisko bērnu izmantošanu. 

 

“Es noriju kamolu un jūtu, ka tas noslīd lejā ass kā ledus gabals, kas nošķelts no kluča.” (92.lpp.)

 

Lieliska grāmata, ko noteikti novērtēs kā vēsturisko romānu cienītāji, tā romantiskā žanra mīļotāji, jo paralēli vēsturiskajiem notikumiem, tiek atspoguļotas ģimenes saišu nozīmīgums un attiecību stiprums. 

 

Par ko tad ir pats stāsts? Rilla ar trim māsām, brāli un vecākiem dzīvo laivas mājā uz upes. Laikā, kad vecāki dodas prom uz slimnīcu dēļ dzemdību komplikācijām, bērni tiek sagūstīti un nokļūst bērnunamā, lai vēlāk tiktu pārdoti adopcijā turīgām ģimenēm. Drīz vien viņi apzinās, ka šeit valda skarbi likumi un netaisnība, kas uz mūžu mainīs ciešās ģimenes likteni.

 

Reālajā dzīvē Džordžija Tanna bija galvenā bērnu tirgotāja- ar sabiedroto un darbinieku palīdzību viņas pārvaldītajos bērnu namos daudzi tūkstoši bērni tika atņemti ģimenēm, viņiem tika nomainīta identitāte, lai vecāki nevarētu bērnus sameklēt. Namos, kuros bērni uzturējās pirms tika pārdoti tālāk, viņi saskārās ar vardarbību, pazemojumiem, seksuālu izmantošanu- tiek aplēsts, ka vismaz 500 mazuļu nepienācīgo apstākļu dēļ aizgāja bojā.  

Tā kā adoptētāji nāca no ietekmīgām ģimenēm, arī 50tajos gados, kad nelikumīgās shēmas nokļuva atklātībā un institūcijas tika slēgtas, tiesas process bija komplicēts un lēns. Tanna tā arī netika notiesāta un mira no vēža pirms oficiālā tiesas sprieduma. Laika posmā no 1920-1950 gadam, kad melnajā tirgū Džordžija pārdeva bērnus adopcijai (sludinājumi ar bērnu bildēm, kuri meklē sev jaunus vecākus bija normāla parādība) , viņas piekoptā shēma- nabadzīgus bērnus nodot bagātām ģimenēm, sabiedrībā tika normalizēta un plaši piekopta. 

 

 

Grāmata sevī apvieno vairākas noskaņas-šokējoši traģisko bērnu piespiedu adopciju, vardarbību un sentimentāli ģimenisko, kas neskatoties ne uz ko ļauj ticēt spēcīgai asinsradnieciskai mīlestībai. 

 

Literārais baudījums, kas ne tikai izglīto par vēstures skarbajiem notikumiem, bet arī piepilda un ļauj līdzpārdzīvot. Ne velti gandrīz pusmiljons lasītāju šo darbu goodreads platformā novērtējuši to ar vidējo vērtējumu- 4.37 zvaigznēm, bet 2017 gadā romāns uzvarējis sadaļā “goodreads choice 2017”.

 

 

“Vislabākais ir zināt. Es vienmēr saku: vislabāk ir būt tam, kas tu esi. Kas tu esi savos dziļumos. Citādi nav labi dzīvot.” (428.lpp.)

 

“ Šī vecuma mūzika….nav domāta dejošanai. Ir tik….vientuļi. Tu esi nasta visiem.” (453.lpp.)

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

Tulkotāja: Lilija Berzinska

DSC_1097DSC_1097SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #beforewewereyours #blogs #book #bookstagram #gramatas #latvijasmediji #lisawingate #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/9/l-za-vingeita-pirms-m-s-bij-m-j-su Sun, 26 Sep 2021 17:46:34 GMT
Frēdriks Bakmens "Nervozie ļautiņi" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/fredriks-bakmens-nervozie-lautini Frēdriks Bakmans

"Nervozie ļautiņi" 2021
 

Fredrik Backman

"Folk med ångest" 2020

 

DSC_1059DSC_1059SK

Frēdrika Bakmana darbi ir kā itāļu saldējums- katra jauna garša nāk ar patīkamu pārsteigumu, bet viens paliek nemainīgs- kvalitāte. Īpašais rakstības stils, kurā ironiskas un bieži vien absurdas situācijas tiek samiksētas ar aizkustinošu dzīvespratību. Viena gada laikā no skeptiķa esmu kļuvusi par Bakmana aboslūtu pielūdzēju. Ikvienam no mums šajā pārmaiņu un satraukuma pilnajā laikā ir vajadzīgs pa devai Bakmana- nīgruma, skumju, stresa slimībai pielietojot guru smieklu inhalāciju. 

 

Neveiksmīgs bankas laupītājs pazudis bez pēdām, viss, kas ir policijas rokās- astoņi kaitinoši ķīlnieki, kas atbrīvoti no neplānotas ķīlnieku krīzes. Šķetinot absurdos notikumus, tiek atklāts, ka nejauši kopā sanākušajiem potencionālajiem dzīvokļa pircējiem ir daudz vairāk kopīga, kā sakumā licies. Bakmans šajā darbā ir pievērsies trillera cienīgai mistērijai ar daudziem nezināmajiem, negaidītiem pagriezieniem un pārsteiguma elementiem. Brīdī, kad gandrīz skaļi iesaucos "ĀĀĀ", ar domu, ka tagad man ir skaidrs atrisinājums, autors mani tin ap pirkstu, ieviešot arvien jaunas nianses, lai tā visa bilde saliktos kopā. Lielisli! Lieliski! Es tikai priecātos, ja Bakmans turpinātu darboties trillera un kriminālromāna lauciņā, radot vienreizējus litrāros darbus no kuriem nav iespējams atrauties. 

 

Katrs no tēliem nav nejaušs garāmgājējs- katram ir unikāla nozīme un stāsts, kas slēpjas zem sākotnējā virspusējā un dramatiski kaitinošā. Tā vien liekas, ka Bakmans visos savos romānos rada īpaši pārspīlētus tēlus ar negatīvām īpašībām, ko ar grūtībām pieciešs apkārtējie. Un brīdī, kad liekas- šis ir par daudz un muļķīgos izgājienus nav iespējams vairs paciest, Bakmans kā uz burvju mājiena parāda, ka katrā slēpjas apslēptais labais, kas sākotnēji nav redzams aiz aizsargmaskām. 

 

Lai arī virspusēji var likties, ka "Nervozie ļautiņi" ir par neizdevušos bankas laupīšanu, dzīvokļu apskati, kas neveiksmīgi pārvērtusies par ķīlnieku sagrābšanu, zem virskārtas slēpjas stāsts par cilvēcību, lēmumiem, kas ietekmē mūsu dzīvi un situācijām, ar kurām mums jāsamierinās. Ikviens no mums dzīvē pieļauj kļūdas, bet mēs esam pelnījuši otro iespēju. "Nervozie ļautiņi" ir ļoti vieda, labsirdīga un sirsnīga grāmata, kura pievērš uzmanību nopietnai tēmai- pašnāvībai. 

 

DSC_1076DSC_1076SK

 

 

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

Tulkotāja: Renāte Punka

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #fredrickbakman #gramatas #janarozesapgāds #nervozielautini #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/9/fredriks-bakmens-nervozie-lautini Sun, 26 Sep 2021 17:27:47 GMT
Klēra Norta "Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/kl-ra-norta-harija-augusta-pirm-s-piecpadsmit-dz-ves Klēra Norta

"Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves" 2021

Claire North

"" 2014

DSC_0938DSC_0938SK

Iesāku lasīt "Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves", mani iekšēji pārņem sajūta, ka kaut kur šis jau ir redzēts. Ar redzēts es domāju- skatīts lielajos ekrānos. Ķeršanās pie googles mani atsviež atpakaļ realitātē- tādas filmas nav. Vismaz pagaidām, jo filmai klāt ķēries slavenais "Planet of the Apes" režisors Wes Ball. Iespējams ieodomātā filmas epopeja mani pārņēma, jo pats stāts ir tik kinematogrāfisks, it kā grāmata būtu sarakstīta kā scenārijs, kurā laikmetu kaleidoskops salauzis visus notikumus gabaliņos un ik mirkli rāda jaunu bildi.

 

Kopš pastāvējusi cilvēce, mūžības saglabāšana, nemirstības eliksīra meklēšana ir bijusi aktuāla tēma. Kā būtu, ja pasaulē būtu tāds Krona klubs, kura biedri piedzimst arvien no jauna, saglabājot zināšanas un pieredzi par iepriekšējām dzīvēm?! Vai būtu iespējams mainīt traģiskus notikumus, mainīt lietu kārtību? Galu galā izglābt pasauli no iznīcības?! Un, kā rīkotos cilvēks, kuram ir šī unikālā iespēja piedzimt arvien no jauna, izlabot savas kļūdas, arvien papildināt savas zināšanas un izmantot nākotnes notikumus savā labā. 

 

Klēra Norta radījusi fantāzijas bestselleru, kas risina visu šos jautājumus, prasmīgi jaucot lineāros notikumus vienā mikslī, liekot lasītājam saspringumā šķirt lappuses, lai uzzinātu, vai piecpadsmit dzīvju laikā galvenais varonis Harijs Augusts spēs ne tikai tikt galā ar savām zināšanām, bet arī veiksmīgi novērst neizbēgamo cilvēces bojāeju. 

 

3.5

Izdevniecība: Prometejs

Tulkotāja: Ieva Melngalve

DSC_0951DSC_0951SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #clairenorth #eslasu #fantasy #gramatas #prometejs #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/9/kl-ra-norta-harija-augusta-pirm-s-piecpadsmit-dz-ves Fri, 24 Sep 2021 07:38:04 GMT
Patriks Ness "Septiņas minūtes pēc pusnakts" "Monster calls" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/patriks-ness-septi-as-min-tes-p-c-pusnakts-monster-calls Patriks Ness

"Septiņas minūtes pēc pusnakts" 2015

Patrick Ness

"Monster calls" 2011

 

DSC_9080DSC_9080SK

 

"Sometimes people need to lie to themselves most of all."

 

BRAVE. You are brave. You must be. You need to be. BRAVE. Brave enough to be brave.

 

Angliski ir tāds vārs "brilliant", ko bieži var redzēt uz grāmatu vākiem- piesastošs vārds, kas burtiski kliedz, lai patērētājs atver savu maciņu kārtējam bestselleram. Man likās, ka tas ir tik pārspīlēti, nepiemēroti. Līdz es izlasīju Patrika Nesa "Monster calls". Man visu laiku pakausī vibrēja vārds "Brilliant", es nespēju atrast piemērotāku apzīmējumu sajūtām, ko šis meistardarbs manī izaisīja. "Brilliant" ir ne tikai lielisks un izcils, bet arī spīdošs, gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē- kas tāds, kas ienes gaismu un spīd tumsā. 

 

Jūtos, kā pievarējusi akmeņaini krāčainu upi, kura arvien straujāk un neizbēgamāk tuvojas varenam ūdenskritumam, un es krītu lejā, mana sajūtu laiva tiek sadauzīta pa ceļam druskās, ūdens spēks mani rauj dziļāk dzelmē un nav iespējams pretoties atvara spēkam. Kā no 60tās lappuses es sāku raudāšanas maratonu, nespēju finišēt pat beigās. Man šķiet man būs nepieciešams ilgāks laika posms, lai ļautu skumju indei izpulsēt manas vēnas un attīrīties jaunai pieredzei.

 

Kā "bērnu grāmata" var norezonēt tik spēcīgi, liekot sajust aukstus drebuļus, neskatoties uz to, ka esi ietinies dūnu segās?! Tāpēc, ka tā ir tik reāla. Patiesa no lapu stūrīšiem līdz tušas zīmējumiem. Tik taustāmi īsta, ka nav iespējams izlikties. 

 

Tas ir kaut kas neaprakstāmi maģisks, kas licis Patrikam Nesam radīt šo zaudēšanas un atzīšanās grāmatu- tas, kā šis stāsts ir radies, ir neciešami plosošs. Ideja, ko radījusi un ieskicējusi bērnu autore Šivonas Dovda palika nerealizēta, jo 47 gadu vecumā viņa mirst no vēža. Sākumā noraidījis piedāvājumu attīstīt šo ideju, Patriks Ness tomēr uzraksta "Monster call" Šivonas piemiņai. Piesaistot mākslinieku Džimu Keju, stāsts iegūst gotiski mistisku noskaņu, hipnotizējot lasītāju. 

 

Varu viennozīmīgi teikt- šī ir viena no lieliskākajām, ja ne lieliskākā bērnu grāmata, ko man nācies lasīt. 5+ pat nespēj attainot darba unikalitāti.

 

 

"Monster calls" ir par visām tām emocijām, ko katrs, kas saskāries ar tuvinieka ilgstošu un nāvējošu slimību, ik dienas piedzīvo. Un maldīgi uzskatīt, ka tam iet cauri tikai bērns, kurš paralēli mēģina pieņemt pieaugušo pasauli un noteikumus. Ikviens- pieaugušais vai bērns iet tam cauri- dusmām, skumjām, agresijai, nepieņemšanai, kad saskaras ar bezpalīdzību un netaisnību, tikai visbiežāk lielie savas emocijas slēpj un mēģina realizēt apkārtējo gaidas. Un tad pienāk brīdis, kad katram no mums jāsatiekas aci pret aci ar savu tumsu, savu briesmoni, saviem dēmoniem, kas mūs izaicina un liek runāt tikai patiesību. Patiesību, kā mēs patiešām jūtamamies. 

 

Man nav pārsteigums, ka grāmata kļuva pamanīta, apbalvota ar neskaitāmām balvām, pēc tās motīviem uzņemta filma. Nezinu gan, vai spēšu noskatīties filmu, ja pat treileris liek sažņaugties manai sirdij. 

 

Ja tu esi ticis tik tālu līdz šejienei (un paldies tev par to), tad es nesaprotu, ko tu vēl gaidi, kāpēc nesteidzies pēc šī plosošā darba! Kaut man kāds būtu teicis, ka šis ir jāizlasa.

 

"Stories are the wildest things of all...[..] Stories chase and bite and hunt." (51.lpp)

 

 

Latviski izdota Apgādā Zvaigzne ABC

DSC_9084DSC_9084SK

 

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #monstercalls #patrickness #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/9/patriks-ness-septi-as-min-tes-p-c-pusnakts-monster-calls Fri, 24 Sep 2021 05:39:06 GMT
Tālivaldis Margēvičs "Zirgu gaļas pārdevējs" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/t-livaldis-marg-vi-s-zirgu-ga-as-p-rdev-js Tālivaldis Margēvičs

"Zirgu gaļas pārdevējs" 2019

DSC_0680DSC_0680SK

Wow, esmu pārsteigta un lasu atvērtu muti. Ja "Zirgu gaļas pārdevējam" nebūtu klāt pievienoti dokumenti, fotogrāfijas un citas liecības par patiesumu, es nudien domātu, ka autoram ir laba fantāzija. Kā gan tas viss var notikt viena vienīga latviešu vīrieša dzīvē?! Šķiet, ka Pauls Taupmanis savā 93gadus garajā mūžā paspējis nodzīvot vairākas dzīves, būt dažādos kontinentos, bēguļojis no vienas valsts otrā, darbojies dažādos amatos un profesijās, vairākas reizes precējies un daudzkārt izbēdzis no šķietami galējām situācijām. Tālivaldis Margēvičs, balstoties uz Paula Taupmaņa dokumentiem un dzīvesstāsta apraksta, radījis vēsturisku romānu- Paulu Taupmani ņemot kā prototipu galvenajam varonim Pēterim Kalējam. Pateicoties vēsturiskajām liecībām, lasītājam ir iespēja piedzīvot neticamus notikumus, kurus Taupmanim nācies piedzīvot- izsūtīšana uz Sibīriju, bēgšana, Francija, Anglija, ASV, tās ir tikai daži no pieturpunktiem, kur nācies galvenajam varonim nonākt. Par spīti mainošajām varām, nodevībām un netaisnībām, zirgu gaļas pārdevējs ir spējis saglabāt ticību savai pārliecībai, būt drosmīgs, iestāties par taisnību un pierādīt savu vīrišķību. 

 

Pārsteidzošs ir arī pats stāsts, kā autors nonācis līdz šai dokumentālajai liecībai par Paulu- atsaucoties uz nepazīstamas personas piedāvājumu, Margēvičs radījis notikumiem piesātinātu un spraigu dokumentālu romānu, īpaši pievēršot uzmanību Rīgas vēsturiskajām vietām, veicot izpēti par tā laika pilsētvidi un svarīgākajiem notikumiem.

 

Izdevniecība: Apgāds Zvaigzne ABC

 

DSC_0670DSC_0670SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvija #read #reading #vēsture #zirgugalaspardevejs #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/9/t-livaldis-marg-vi-s-zirgu-ga-as-p-rdev-js Sun, 19 Sep 2021 13:56:08 GMT
Tims Genārs "Stiprāks par naidu" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/tims-gen-rs-stipr-ks-par-naidu Tims Genārs

"Stiprāks par naidu" 2011 (3.izdevums)

Tim Guénard

"Le pardon qui désenchaine" 2004

DSC_0622DSC_0622SK

 

Vai ir iespējams, ka naids ir lielākais motivātors, lai spētu pārdzīvot traumatisku bērnības pieredzi, destruktīvus pusaudžu gadus, tumšu ieiešanu pieaugušā kārtā? Vai ir iespējams, ka naids ir vienīgais, kā dēļ ir vērts izvilkt dzīvību?! Izdzīvot, lai atriebtos?!

 

Plaukstas lieluma grāmatiņa notriec lasītāju no kājām, saspārda un vēl tad knapi elpojošam iesper tik stipri, ka liekas vairāk nav iespējams. Biogrāfiskajā manifestācijā Tims Genārs stāsta kā savā bērnībā un jaunieša vecumā piedzīvojis daudzslāņainu ļaunumu, caur mokošām mācībām cēlies arvien no jauna, cerot, ka kāds viņam snegs pašu svarīgāko- tikt mīlētam un sajusties vajadzīgam. To be enough- tevi pieņem tādu, kāds esi. Nežēlība, ko Tims piezīvojis gan ģimenē, gan valsts iestādēs, gan sabiedrībā un ielās, veidojusi viņā cietas bruņas, lai pierādītu pasaulei, ka ar viņu ir jārēķinās. Iela un ļaunums ir viņa skolotājs un laika gaitā viņš pats kļūst agresors, jo savādāku pasauli nepazīst. 

Tajā pat laikā ievadā viņš min, ka pilnībā visas šausmas līdz galam nav iespējams aprakstīt, tāpēc ir detaļas par kurām tā arī nav izstāstījis.

Visdrīzāk Tims gulētu kādā notekcaurulē un būtu nevienam nezināms bēdīgu galu ņēmis indivīds, ja vien viņa dzīve nemainītos. Pateicoties cilvēkiem, kas spēja viņā saredzēt vairāk par bravūrīgo, agresīvo un destruktīvo virstēlu, Tims spēja atrast ceļu uz piedošanu, mīlošām attiecībā, un pilnībā mainīt savu dzīvi. No pamesta, nevienam nevajadzīga bērna viņš kļuva par pieaugušo, kas spēj palīdzēt citiem, kam tas nepieciešams. Šī, protams, nav nekāda brīnumaina izglābšanās, kurā no elles liesmās izbēdzis cilvēks staigā ar svētā nimbu ap galvu, traumas nav iespējams izdzēst, tāpat arī to dziedēšanas process nav bez sāpēm un atkritieniem atpakaļ. Bet Tims noteikti ir piemērs, ka viss ir iespējams, arī brīžos, kad netic neviens.

 

Šo grāmatu ir vērts lasīt arvien no jauna/pārizdot un dotu ticību labajam. 

 

Izdevējs: Dzīvības straumes

 

DSC_0632DSC_0632SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #france #gramatas #read #reading #stiprāksparnaidu #timsgenārs https://sandrakoka.com/blog/2021/9/tims-gen-rs-stipr-ks-par-naidu Sat, 18 Sep 2021 18:56:48 GMT
Hanss Fallada "Dzērājs" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/hanss-fallada-dz-r-js Hanss Fallada

"Dzērājs" 1987

"Der Trinker" 1978

DSC_0933DSC_0933SK

 

"Dzērājs" ir vācu rakstnieka Hansa Falladas, īstajā vārdā Rūdolfs Vilhelms Frīdrihs Dīcens, personiska grēksūdze, iekļaujot tajā biogrāfiskas ainas no savā dzīvē piedzīvotā. Būdams atkarīgs no morfīna un alkoholisma, pēc strīda ar sievu, kurā tika pielietots ierocis, viņš nonāca psihiatriskajā iestādē(1944), kur izliekoties, ka viņam ir pasūtījuma literārais darbs fašisma režīmam, viņš ieguva pildspalvu un papīru. Šifrētā tekstā, cīnoties ar skarbajiem apstākļiem, badu un vardarbību, Fallada radīja neglābjama alkoholiķa portretējumu, parādot, cik postošs un degradējošs var  būt šāds dzīvesveids. 

 

Kā raksta pats Fallada- alkoholam nav atmiņu, norādot, kā sākotnējais risinājums, kas nogludina jebkādas problēmas, galu galā samilzt arvien milzīgākā traģiskuma lavīnā, nosmacējot upuri ar savu gļēvumu un vājumu, nespējot cīnīties pretī savām atkarībām. Tāpat arī Fallada skaidri iezīmējis fašisma režīma postošo varu, parādot, kādas šausmas tika piekoptas mentālās institūcijās jeb kā pats rakstnieks min "dziedinātavās", atzīmējot, ka tikai nāve ir vienīgā izeja no iznīcinošās iestādes. Lai arī īstajā dzīvē Fallada tika atbrīvots no šādas "dziedinātavas", viņa atkarības izrādījās spēcīgākas- pēc dažiem gadiem viņa organisms piekāpās spēcīgo vielu priekšā. 

 

Grāmata, kas jālasa katram atkarīgajam un līdzatkarīgajiem. Fallada ir talantīgs autors, kuru sagrāva ne tikai atkarības, bet arī fašistiskā vara. Tas gan nenozīmē, ka grāmatu ir viegli lasīt- ikviens, kurš savā dzīvē saskāries ar alkohola postošo varu, dzērāja realitātes kropļošanu, destruktīvo rīcību un nespēju atbildēt par savām darbībām, "Dzērājs" var izsaukt emocionālu līdzpārdzīvojumu. 

 

4

 

Izdevniecība: Liesma

DSC_0930DSC_0930SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #drinking #dzērājs #eslasu #germany #gramatas #hanssfallada #read #reading #trinken https://sandrakoka.com/blog/2021/9/hanss-fallada-dz-r-js Sat, 18 Sep 2021 17:04:36 GMT
Jevgēņija Ņekrasova "Katja un Kikimora" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/jevg-ija-ekrasova-katja-un-kikimora Jevgēņija Ņekrasova

"Katja un Kikimora" 2021

""
 

DSC_0888-2DSC_0888-2SK

Ar Katju reizē ir viegli un reizē ļoti smagi, gluži kā Brektes murālis uz Rīgas skolas sienas. It kā viss elementāri skaidri nolasāms, acīm kliedzami izceļas un reizē nesaka neko, jo tikai slāņos saskatāmās dziļās plaisas, kas vedina saprast, cik tālu un sarežģīti aizved mūs likumsakarības ikviena dzīvē. It kā negribas redzēt, gribas samīt to, ko daļa niansēti sajūt, ja vien atļaujas ieklausīties. Šis darbs ir kā tranšejas, ko vienā brīdī vari izrakt sev kā kapu. Lai arī auditorija ir jebkuram un visiem, kaut gan oriģinālajā darbā uz grāmatas skaidri un gaiši uzlikts +18, man gribas teikt, nē, grāmata nav visiem, nē, tā nav masu literatūra, ko paķert līdz kaut kur garlaicības mākts, jo grāmata grauj un ieved psihadēliskā pasaulē, kas ir tepat līdzās, tik īsta, tik blakus esoša, tik sajūtama. Nav svarīgi, ka tā ir Krievija, blokmāju rajoni tik izteikti atspoguļo arī mūsu valstī pelēkos mākoņos ietinušos midzeņus, kur aizņemti vecāki iejūgušies nabadzības ritenī paslīd garām saviem problēmu pārņemtajiem bērniem. Bet šis nav tikai sociālais stāsts, jo vienā momentā grāmata ieņem maģiskā reālisma virzienu, kur folkloristiskie tēli maģiski saplūst ar realitāti, ļaujot rakstniecei vadīt spēles gaitu kā vien to vēlas.

Visvairāk mani sajūsmināja rotaļīgi drosmīgā valoda, ar kādu Jevgēņija atļaujas piesālīt savu stāstu- nebaidoties radīt vārdus, spēlēties ar atskaņām, padarot stāstu krāšņu un pārsteidzošu. Nezinu, kā tulkotāja šo spēja iztulkot, jo galu galā jaunvārdi bija jārada arī latviski, katrā ziņā man šķiet, tas ir izdevies un bija aizrautīgi vērot jaunās skaņas un nozīmes, ko veidoja vārdu salikumi un atvasinājumi. Tomēr jāsaka, ka tieši valodas dēļ tiem, kas nebaidās no krievu valodas un labprāt izbauda oriģināltekstus, meklēt šo darbu krieviski- lai izjustu vēl vairāk autores unikālo rakstības stilu.

 

 

Ps. Šī nav nekāda bērnu grāmata, aizmirsti to. Un vispār- arī pieaugušo darbi iegūst, ja tajos ir ilustrācijas. Fantastiskas. Kas padara jebkuras grāmatas ilustrācijas fantastiskas?! Ja, tās ir piemērotas tekstam, un nevis dzīvo atsevišķu dzīvi, bet padziļina stāstu. Tāpēc saku vēlreiz- ilustrācijas ir tik piemērotas šai grāmatai!

 

 

Izdevniecība: Pētergailis

Tulkotāja: Ilze Paegle – Mkrtčjana

Oļesjas Gonserovas ilustrācijas
 

DSC_0905DSC_0905SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) https://sandrakoka.com/blog/2021/9/jevg-ija-ekrasova-katja-un-kikimora Tue, 14 Sep 2021 17:22:35 GMT
Jū Nesbē "Karaļvalsts" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/j-nesb-kara-valsts Jū Nesbē

"Karaļvalsts" 2021

 

Jo Nesbø

"Kongeriket" 2020

DSC_9879DSC_9879SK

Norvēģu krimināllitertūras autoritāte ( Vai kriminālliteratūras bosiem arī ir sava hierarhija kā ielu kriminālaprindās, jo arī kriminālautori tik nežēlīgi novāc savus varoņus- bez žēlastības un detalizēti asiņainiem aprakstiem.) Jū Nesbē savā jaunākajā veikumā "Karaļvalsts" parādās sev netipiskā rakstības stilā. 524.lpp sarakstītais romāns sākumā atgādina parastu mūsdienu romānu, kur tiek aprakstītas ciešās ģimenes saites divu brāļu starpā, traģēdijas un mūžīgi glabāti noslēpumi, kuru agri vai vēlu nāk gaismā un rada neatgriezeniskas sekas daudzu iesaistīto dzīvē.

 

Bet tomēr, tomēr. Nav ilgi jāgaida un tumšie tēli iznāk no noslēpumainās pagātnes upes un atrāda savas psihiskās noslieces. Ehh, Nesbē šeit nepasargā nevienu- romānam uzņemot apgriezienus, arvien pieaug spriedze un nogalināto cilvēku daudzums. Lai arī mana interese nepazuda ne mirkli, es pieķēru sevi pie domas, kāpēc es atkal lasu skandināvu kriminālromānu?! Nav noslēpums, ka mani reti kad aizrauj patiesi unikāls spriedzes kriminālromāns, jo bieži vien tie ir tik ļoti paredzami, izshēmoti un bez pārsteigumiem. 

 

Tāpēc no manis 3.5 zvaigznes, bet tie, kas sajūsminās par Nesbē kāri slepkavot, patiks arī šis darbs.

 

 

 

 

Izdevniecībā: Apgāds Zvaigzne ABC

Tulkotāja: Dace Deniņa

DSC_9858DSC_9858SK

DSC_9906DSC_9906SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #nesbē #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/9/j-nesb-kara-valsts Sun, 05 Sep 2021 15:57:06 GMT
Petra Posterte "Gads, kad ieradās bites" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/petra-posterte-gads-kad-ieradas-bites Petra Posterte

"Gads, kad ieradās bites" 2021

Petra Postert

"Das Jahr, als die bienen kamen" 2017

DSC_0582DSC_0582SK

"Reizēm ir jāraud, kad dzīvē noskaidrojas kaut kas ļoti svarīgs." (164.lpp)

 

Vai esi kādreiz sapņojis par kādu mājdzīvnieku?! Kaķīti, kāmīti?! Varbūt sunīti? Bet kā būtu ar bitēm? Vai tev ir kādreiz ienācis prātā būt atbildīgam pašam par savām bitēm?! Jā, arī divpadsmitgadīgā Jozija sākotnēji skeptiski nogrozīja galvu, it kā tas būtu kaut kas neiedomājams, bet viss mainījās, kad pēc mīļā vectēva bērēm viņa mantojumā saņēma viņa rūpīgi lolotās bites! Veselu bišu stropu savā mājas dārziņā! Kas gan varētu noiet greizi?!

 

Bērnu grāmata, ko jālasa arī pieaugušajiem, manī uzjundīja ļoti personīgas un skaudri mīļas atmiņas par manas bērnības bitēm. Mans tētis, saņemot lielu bišu dravu, pats kļuva par dravinieku pēc sava tēta nāves, līdz ar to manas bērnības vasaras tika pavadītas ar bērza šķilām un prauliem kurinot dūminieku, atvākojot vaskus, izlasot propolisu, kausējot vasku un ieziemojot bites. Vaska smarža, kas sajaukusies ar propolisu un tikko izsviests medus ir mana bērnības atmiņu smarža, bet tai nāk līdzi rūgtā pieredze, kad, tā vietā, lai skrietu pagalmos ar draugiem, stundām karstumā bija jāstāv pie bišu stropiem, svīstot caur neskaitāmām drēbju aizsargkārtām. Bet es tik ļoti jūtu Joziju- viņas saikni ar šīm īpašajām un neaizstājamajām dzīvības radībām- bitēm, kuru vērtību mēs līdz galam nespējam novērtēt.

 

Šī grāmata ir kā unikāls ceļvedis bišu saimes prasmei pielāgoties laika ritējumam viena gada ietvaros. Nodaļās, kas sadalītas 12 gadu mēnešu ietvarā, paralēli Jozijas piedzīvojumiem atbildīgajā amatā- kļūstot par dravinieci, lasītājs var sekot līdzi bišu saimes unikālajam ciklam. Ikvienai bitei ir sava nozīme, lai izdzīvotu visa saime un neviena no darbībām nav nekas nejaušs. Iedomājaties- darba bites mūžs ilgst tikai līdz 35 dienām! Un tas nebūt nav skarbākais, ko māte daba bitēm ir paredzējusi. Trani (bišu tēviņi) pēc mātītes apaugļošanas tiek izmesti no stropa, kur tie nomirt, vai tiek sadzelti līdz nāvei, jo barības vielas izdzīvošanai ziemā ir limitētas. 

 

"Es no viņa iemācījos, ka dzīvē gadās laiki, kad nedrīkst skatīties atpakaļ, pat ne sekundi. Tu nedrīksti pieķerties pagātnei, tev jāiet uz priekšu. Soli pa solim un vēl nākamo soli. Diendienā. Lai vispār spētu dzīvot tālāk." (76.lpp.)

 

 

Bet patiesībā jau grāmata nav tikai par bitēm, tas ir par ko daudz, daudz dziļāku, netveramāku un īpašāku. Par spēju tikt pāri grūtībām, iemācīties izdzīvot un turpināt darboties, lai nāktu kas nākdams. Un tas ir tas, ko mēs varam mācīties no bitēm. "Gads, kad ieradās bites" nebaidās runāt par nāvi kā daļu no dzīves cikla, tāpat arī par rūgtumu un aizvainojumu, ko gadiem varam turēt pret mīļotajiem, tajā pat laikā nezinot, ka visslielākās sāpes un bēdas patiesībā tiek rūpīgi maskētas. 

 

Māksliniece Aleksandra Runde ilustrācijas ir ieturējusi bišu krāsās- balts/melns/dzeltens iezum starp nodaļām un bišu formā nolaižas uz lapu malām, atgādinot, cik mazie kukainīši ir mums klātesoši. 
 

 

"Bites arī tā dara. Arvien no jauna. To viņš man lika ielāgot. Kā bites dara savu darāmo. Lai nāktu, kas nākdams, lai vai kādas pārmaiņas." (76.lpp)

 

 

Īpaša grāmata, kas aizkustina. 

4.7

 

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

Tulkotāja: Dace Lāže

 

DSC_0596DSC_0596SK

DSC_0590DSC_0590SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) https://sandrakoka.com/blog/2021/9/petra-posterte-gads-kad-ieradas-bites Sun, 05 Sep 2021 15:17:56 GMT
Rasa Dmuhovskiene "Skudriņa Kāpēcīte" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/rasa-dmuhovskiene-skudrinakapecite Rasa Dmuhovskiene

"Skudriņa Kāpēcīte 3.grāmata" 2021

 


"Skruzdėliukas Nežiniukas. 3 knyga" 2021

DSC_0601DSC_0601SK

 

Mazā skudriņa Kāpēcīte ir zinātkāra, bezbailīga un izpalīdzīga kukainīte, ar kuru mazie lasītāji var kopā izzināt daudzas mums apkārt notiekošas norises, iepazīt dzīvnieku un augu pasauli, kā arī saprast dabā notiekošos procesus.

 

Šajā nu jau trešajā sērijas grāmatā, ko radījusi lietuviešu autore Rasa Dmuhovsiene, mazie kāpēcīši var iepazīties ar piemājas dīķī mītošo radību, kā arī saprast, cik postošas sekas atstāj dabā izmesti atkritumi, un, cik postošs var būt meža ugunsgrēks. Skudriņa Kāpēcīte, kā jau visi mazie zinātkārie mazulīši, uzdod visādus jautājumus, lai saprastu, cik kāju tad ir vēzim, vai pelēm garšo sēklas, kas ir zīdītāji un daudzus citus interesantus faktus, kas, iespējams, būs arī jaunums pieaugušajiem lasītājiem. 

 

Pasauli izzināt ir tik interesanti un piedzīvojumiem bagāti, kurš to būtu domājis, ka sami reizēm medī arī pīles un baložus. Skudriņa Kāpēcīte ir labestības un zinātkāres iemiesojums, kura kopā ar lasītāju iemācās, ka dabā pastāv sava hierarhija un, cik svarīgi ir līdzdarboties, lai ikvienam apkārtējā mājvieta būtu sakopta un ilgstspējīga.

 

Grāmata mazajiem kāpēcīšiem.

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

Tulkotāja: Jana Egle

Mākslinieks: Gintars Jocjus

DSC_0604DSC_0604SK

DSC_0619DSC_0619SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #rasadmuhovskiene #read #reading #skudrinakapecite https://sandrakoka.com/blog/2021/9/rasa-dmuhovskiene-skudrinakapecite Sun, 05 Sep 2021 13:50:18 GMT
Helēna Ora "Panika" https://sandrakoka.com/blog/2021/9/hel-na-ora-panika Helēna Ora

 "Panika" 2021

DSC_0739DSC_0739SK

"Bail iedomāties, cik neskaitāmi daudz cinka zārku būs jāatver un trīslitru burku būs jāpievemj, lūkojoties savā bezapziņā- svarīgākajā apziņas daļā, ko tik ļoti gribētos uz mūžiem no sevis nodalīt."
 

"Panika" ir kā monoizrāde neatkarīgajā personības teātrī, kurā vienīgais skatītājs/lasītājs var novērot kā no dramatisma plosītās, destruktīvās un sevi un citus iznīcinošās personas, galvenā varone kā saplosīts fēnikss mēģina atdzimt caur nomērdētiem un skaļi vārdu piebļautiem virsrakstu pelniem atpakaļ pie sevis.

"Panika" ir emocionāli transformējoša performance, kurā nav iespējams noraudzīties bez līdzpārdzīvojuma un emocionālas katarses, it kā lienot iekšā paģērošā, duļķainā tumsā kopā ar varoni. Dažu brīdi sāpes, aizmigloto prātu un nepanesamas bailes var sajust fiziski.

 Helēna Ora spēlējas ar izteiksmes līdzekļiem, savas izjūtas un atmiņu epizodes sajaucot ar filosofiskām pārdomu etīdēm par dzīvi, pastāvēšanu un visuma jēgu. Tā kā Helēna ir sabiedrībā zināma persona, nav iespējams lasīt šo darbu bez savā ziņā traucējošiem steriotipiem, kas iededzināti slīdot pāri dzelteno lapu virsrakstiem, bet maldīgi būtu meklēt šeit dokumentālu sējumu, jo autore patur unikālu iespēju spēlēties ar fantāziju, prāta līkločiem un piedzīvoto tikpat brīvi, cik neierāmēti ir viņas mākslas darbi. 

 

 "Viņa bija iedomājusies, ka tik ļoti banālā parādība- mīlestība- spēs savienot reālo un ideālo pasauli." (32.lpp)

 

"Panika" gruzd, verd un mēģina satricināt lasītāju, izmest no rāmjiem, tas ir kā palīgā sauciens, dzīšanās pēc sava patiesā esības kodola un rakņāšanās emocionālajā mistkastē. "Panika" runā par mentālo veselību un, cik ļoti pagātnes lēmumi un piedzīvotais ietekmē mūsu nākotnes izvēles. Nesen kādā raidījumā izskanēja viedoklis, kas nepamet manu prātu- ka psihiskās saslimšanas nav iespējams izārstēt ar zālēm, kā teiksim gripu. Cilvēki maldīgi uzskata, ka aizejot pie psihoterapeita pāris reizes, viņiem diagnosticēs saslimšanu, izrakstīs zāles vai ārstēšanās kursu, un to visu izpildot, viss sakārtosies un atgriezīsies ierastajās sliedēs. Bet, nesaņemot šo ātri gaidāmo atlabšanu, slimnieks iekrīt vēl dziļākā emocionālajā bedrē. Patiesībā psihiskā saslimšana ir visu dzīvi, tikai, iemācoties veidus, kā normalizēt savu emocionālo stāvokli, vai lietojot zāles, ir iespējams paildzināt laimīgas un pilnvērtīgas ikdienas iespējamību. Bet, tas nenozīmē, ka nebūs atkritienu atpakaļ, tāpēc ir svarīgi apzināties to brīdi, kad mums nepieciešama palīdzība un saprast tās lietas, darbības, kas ļauj mums atgriezties atpakaļ dzīvotspējīgā ikdienā.

Helēna Ora ļauj ielūkoties viņas cīņā ar dēmoniem, kas ir atklājoši, drosmīgi un tajā pat laikā tik ļoti cilvēcīgi. Tiekšanās uz normalizētu ikdienu grāmatas nobeigumā ir kā cerības stars uz spēju izrāpties no visdziļākās tumsas. 

 

 

"Piedzimstot Noa izvēlējās dzīvi. Un šī izvēle katru dienu bija no jauna jāapliecina. Citas izejas nebija." (36.lpp)

 

 

Izdevniecība: Apgāds Zvaigzne ABC

DSC_0683DSC_0683SK

DSC_0686DSC_0686SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #helenaora #panika #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/9/hel-na-ora-panika Wed, 01 Sep 2021 12:23:50 GMT
Charlie Mackesy "Puika, kurmis, lapsa un zirgs" https://sandrakoka.com/blog/2021/8/charlie-mackesy-puika-kurmis-lapsa-un-zirgs Charlie Mackesy

"Puika, kurmis, lapsa un zirgs" 2021

"The Boy, The Mole, The Fox and The Horse" 2019
 

DSC_0555DSC_0555SK

DSC_0561DSC_0561SK

Ir grāmatas, kurās apraksti un vārdi ir lieki, jo tie pat ne mazākajā mērā nespēj attainot to burvīgo maģiskumu, ko sniedz šāda darba lasīšana. 

 

Čārlijam Makesijam, kurš, kā pats atzīst, nemaz nav liels lasītājs, ir izdevies radīt aizkustinošu un suģestējošu darbu, kurai nav pat konkrētas auditorijas- es teiktu, ka šo grāmatu novērtēs ikviens, kura sirds ir atvērta, jā, jā, arī tiem, kuri varbūt izliekas aizslēgušies aiz nesatricināma mūra un neskaitāmām dzelzs atslēgām, arī tiem, šķirstot šo starpdisciplionāro darbu, kurā nodzēsta robeža starp tekstu un ilustrācijām, radot  māksliniecisku duo, īsais, bet trāpīgais teksts, satricinās aizspriedumu aizsargu. 

 

Liekas, ka "Puika, kurmis, lapsa un zirgs" ir kā atbildes sauciens pandēmijas nogurdinātajiem un saspringušajiem cilvēces prātiem. Te ir viss, kas uzrunā, nomierina un ik pa mirklim liek noraust nekaunīgi izspiedušos asaru. Lieliska dāvana, kā izteikt to, kas glabājas dziļi sirdī sev tuviem cilvēkiem ar vārdiem, kas samīļo un atbalsta gluži kā ciešs drauga apskāviens. 

 

 

"Ceru, ka šī grāmata varbūt iedvesmos tevi dzīvot drosmīgāk, ar lielāku labestību pret sevi un citiem. Un lūgt palīdzību, kad tā nepieciešama- tas vienmēr prasa drosmi."

 

 

Ja tev liekas, ka ilustrācijas ir niekošanās bērnu grāmatās, pasniedzies pēc šīs grāmatas un redzēsi, cik trāpīgi tā uzrunā pieaugušā prātu, jo ikvienā no mums mīt ievainojams un bailīgs mazais, kurš ilgojas tikt atbalstīts un iedrošināts. Un vienīgā vēlme tam ir būt patiesi laimīgam, lai arī par ko tas sapņotu.

 Čārlija Makesija unikālais tušas ilustrāciju rokraksts arī pašu tekstu padara personīgi uzrunājošu, labestīgu un vienkārši nesamākslotu. 

 

Burvīgs, burvīgs darbs!

 

5

 

 

 

Izdevniecība: Apgāds Zvaigzne ABC

Tulkotāja: Silvija Brice

DSC_0562DSC_0562SK

 

DSC_0570DSC_0570SK

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #charliemackesy #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/8/charlie-mackesy-puika-kurmis-lapsa-un-zirgs Sun, 29 Aug 2021 16:25:16 GMT
Sigits Paruļskis "Tumsa un partneri" https://sandrakoka.com/blog/2021/8/sigits-paru-skis-tumsa-un-partneri Sigits Paruļskis

"Tumsa un partneri" 2021

Sigitas Parulskis

"Tamsa ir partneriai" 2012

 

DSC_0634DSC_0634SK

"Pasaule arvien vairāk viņam atgādināja milzīgu fotolabratoriju, kurā uz auklām pakārtas žūst cilvēku dzīves, pareizāk, to dzīvju nospiedumi, novilkumi, vecās ādas, kopijas, kam ar oriģināliem vairs nav nekāda sakara." (206.lpp)

 

Lietuviešu rakstnieks Sigits Paruļskis, ko latviešu lasītāji iepazinuši ar romānu "Trīs sekundes debesu", ir radījis provocējošu, atklāti izaicinošu un cilvēka dabas pētošu darbu, kas brutālā veidā uzdod neskaitāmus neērtus jautājumus, kurus nav iespējams nedz izskaidrot, nedz atbildēt. 2012 gadā iznākot Lietuvā, "Tumsa un partneri" atstāja pretrunīgas atsauksmes no auditorijas, jo šokējoši attainoja pašu lietuviešu iesaisti ebreju genocīdā. Vēstures dati ir nesaudzējoši- Lietuvā iznīcināto ebreju skaits II pasaules kara laikā ir viens no lielākajiem Eiropā, kad no zemes virsas tika pazudināti 90% kaimiņzemē dzīvojošie ebreji (1941.g.jūnijs-decembris- nogalināti 190,000–195,000 ebreji).

 

Paruļskis savā romānā nesaudzē un atklāj brutālas un necilvēcīgas slaktēšanas ainas. Lai arī galvenais varonis fotogrāfs Vincents ir fiktīva persona, daļa no notikumiem ir reāli, kā 1941.gada 27. jūnija vietējo uzbrukumi ebrejiem Kauņā. Kas lika iepriekš draudzīgajai tautai, ietriekt dunci krūtīs kaimiņam?! 

 

Caur cilvēciski seksuālo dziņu un brutalitāti, Paruļskis iezīmē kliedzošos vēsturiskos notikumus kara laikā, salīdzinot cilvēku ar plēsoņu, norādot, ka vienīgā atšķirība dzīvnieciskajās dziņās ir sirdsapziņa, no kuras nav iespējams atbrīvoties. Viena no centrālajām tēmām, ar ko autors provocē lasītāju, ir neitrālā pozīcīja iznīcināšanas aktā. Vai vispār ir iespējams būt neitrālam? Piedalīties un nebūt vainīgam?! Caur cetrālo tēlu- fotogrāfu, kurš tiek spiests dokumentēt masu slepkavības, autors mēģina meklēt prāta apziņas lūzuma punktus, brīžos, kad cilvēks ir izvēles priekšā- mirt vai dzīvot, pakļauties un salūzt, vai cīnīties pretī un iznīkt kopā ar citiem. 

 

"Ar ko tu esi labāks par izvirtuli, kurš izvaro sievieti, skatīdamies uz nocirsto galvu? Tu skatījies, kā mirst tūkstošiem cilvēku, un ne tikai skatījies, tu arī fiksēji , darīji to, lai kādam sagādātu baudu." (195.lpp)

 

Provokatīvais darbs pretnostata katras personības daudzslāņainās dziņas- Dievs, māksla, vardarbība un seksualitāte sajaucas kā netīrs pelnu trauks uz vakardienas svinību galda. Tas viss neatkarīgi no apkārtējās pasaules kara/miera stāvokļa, ikvienā no mums dzīvo neatkarīgu dzīvi, gaidot savu mirkli, kad izpausties. Darbā, kas vietumis ir grūti panesams, Paruļskis to atšķaida ar mazu devu ironijas, tā izceļot tēlu centrālo kodolu, kas saglabājas arī necilvēciskos apstākļos. 

 

Šis darbs ir kā kliedzošs atmodināšanas sauciens, bet brīžiem pazūd zem pieklusinātas lasītāju atbalss- ir tik viegli vainot citus, vienalga, vai tie runā vācu vai krievu mēlē, noliedzot savas rokas pacelšanu pret krītošo. Kad liekas, ka mēs tik daudz zinām par savu kaimiņvalsti, ir tik daudz kā vēl paslaucītā zem paklāja, tajā pat laikā šo visu mēs varam attiecināt arī uz Latviju. Baidoties no rezonanses un pretreakcijas, maz autoru latviešu literatūrā ir uzdrošinājušies izgaismot latviešu iesaisti ebreju iznīcināšanā. Viena no retajām grāmatām ir "Es izdzīvoju Rumbulā". 

 

"Tumsa un partneri", kas izdota 80gadus pēc holokausta Baltijā, ir kā apliecinājums, ka mums ir jāskatās patiesībai acīs, nevis pašiem jāslēpjas zem nevainīgā upura aizsega, radot lauztu atspulgu vēstures spogulī. Noteikti gribu izlasīt arī citu lietuviešu darbus par šo tēmu.

 

 

Šis nav izklaides darbs, ko lasīt garlaicīgos vakaros, pārcilātās tēmas un vardarbīgās ainas neatstās prātu vēl ilgu laiku, bet, izlikties neredzam skarbo patiesību, ir kā būt tam neitrālajām, kas jau pašā būtībā nav iespējams. 

 

 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds


 

DSC_0641DSC_0641SK

 

DSC_0644DSC_0644SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #holokausts #jews #lithuania #photography #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/8/sigits-paru-skis-tumsa-un-partneri Sun, 29 Aug 2021 15:39:40 GMT
Juhani Püttsepp, Gundega Muzikante "Ir mēness zelta kuģis" https://sandrakoka.com/blog/2021/8/juhani-p-ttsepp-gundega-muzikante-ir-m-ness-zelta-ku-is Juhani Püttsepp,  Gundega Muzikante

"Ir mēness zelta kuģis" 2021

"On kuu kui kuldne laev" 2020

DSC_0200DSC_0200SK

DSC_0254DSC_0254SK

Ak, laimīgie mūsdienu bērni- viņiem ir ne tikai laimējies dzīvot iespēju laikmetā, kad pasaule ir atvērta, piedzīvojumu pilna- atliek vien uzdrošināties un doties; viņiem ir pieejama nebeidzami plaša literāro darbu pasaule, kura arvien nebeidz pārsteigt ar savu unikalitāti un radošumu. It sevišķi pēdējo gadu laikā klāt nākušas nozīmīgas grāmatas Baltijas bērnu literatūrā, kas runā par vēsturiski nozīmīgiem notikumiem pasaules karu laikā ("Sibīrijas haikas", "Akmenelis", "Puisēns ar suni"). Lai arī grāmatas savā starpā varētu saistīt, tomēr notikumi un to mākslinieciskais atspoguļojums atšķiras, padarot to katru unikālu un es teiktu- radot jaunu sadaļu mājas grāmatplauktā, ko katram latvietim turēt, lai izmantotu brīžos, kad bērniem stāstīt par kara notikumiem, kas veidojušas mūsu tautas likteni. 

 

Zemes toņos- miglas pielietā uzartas zemes saullēkta rītā, krāsu gammā ieturētās ilustrācijas varbūt pirmā mirklī nelēks acīs krāsu mikslī bērnu grāmatu sadaļā grāmatnīcā, bet ik katrā detaļā, ko latviešu ilustratore Gundega Muzikante ir ieguldījusi šajā darbā, pasvītro drūmi dramatiskos notikumus, ko mazā igauniete Kēte piedzīvo, bēgot mazā zvejnieku laivā no Igaunijas uz Zviedriju- tumsas un aukstuma aizsegā slēpjoties no karavīriem un sastopoties ar vēl lielāku pretinieku- vētru jūrā. Tāpēc šis ir tas gadījums, kad ilustrācijas rada dziļāku dimensiju un veido atmosfēru, kas ļauj burtiski līdzdarboties tēliem- sajust bailes, ledaina ūdens piešļakstītajā zivju nodalījumā, kara lidmašīnas rūkoņu, jūras slīmības nomocīto ļautiņu pievemto spaiņu smaku un vētrā šķaidītās koka laivas mētāšanu no viena sāna uz otru. 

 

Kā lai vienā somā saliek visu savu akmeņu kolekciju, kāpēc tēti var ielikt cietumā un kāpēc līdzbraucējam līdzi kārba ar Igaunijas zemi? Mazajai varonei Kētei ir tik daudz jautājumu, daudz nesaprotamā un neizskaidrojamā apkārt notiekošajā. Un te nu man jāapplaudē igauņu autoram Juhani Pitsepam, cik ļoti viņš spēj iejusties bērna ādā un izzināt tieši viņiem svarīgāko, ko ne vienmēr pieaugušiem lemts saprast. Daudzas no bērnu grāmatām ietver sevī dimdomīgus kodus, metaforas un slepenas nozīmes, kas saprotamas tikai pieaugušajiem un bieži tieši viņiem jāizskaidro saviem bērniem vēstījumu viņiem saprotamā valodā, lai pateiktu, ko autors ar to vēlējies pateikt. Tad nu šī ir viena no retajām grāmatām, kas pilda uzreiz šo funkciju- uzdod jautājumus, ko ikviens bērns iedomātos un uzreiz arī viņus atbild. Tāpēc, ja dažkārt jāsaka, ka daļa bērnu grāmatu ir vairāk domātas pieaugušajiem, tad šī noteikti ir domāta bērniem, bet, protams, arī pieaugušie izbaudīs šo lieliski savērpto stāstu. Paldies autoram par spēju uzrunāt mazos lasītājus, tajā pat laikā izglītojot vēsturiski nozīmīgos jautājumos. Neskatoties uz skaudro bēgļu stāstu, šo grāmatu caurvij sirdsiltums, kas nāk no apkārtējo cilvēku sirsnības, izpalīdzības un empātijas. 

 

Šo grāmatu vajadzētu izmantot vēstures stundās, kā papildus literāro avotu, lai lietišķiem skaitļiem un faktiem par bēgļiem II pasaules kara laikā, kas no Baltijas devās uz Zviedriju, piešķirtu vizuālu un saturisku pamatojumu. 

DSC_0201DSC_0201SK

 

DSC_0223DSC_0223SK

 

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds.

Tulkotāja: Marika Muzikante. 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #estija #gramatas #grāmatas #igaunija #irmēnesszeltakuģis #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/8/juhani-p-ttsepp-gundega-muzikante-ir-m-ness-zelta-ku-is Sun, 15 Aug 2021 13:51:16 GMT
Rasa Aškinīte “Glesum” https://sandrakoka.com/blog/2021/8/rasa-glesum Rasa Aškinīte “Glesum” 2021

 

Rasa Ašknyte “Glesum” 2016

 

8DFF5159-EDD4-41E3-82E0-00E3191D59818DFF5159-EDD4-41E3-82E0-00E3191D5981SK

Piedod, ka tikai tagad , piedod, ka agrāk neredzēju, dzīvoju citas dzīves, bet šo palaidu garām….[..]… Pieskaries man vēlreiz, tavs maigums mūžīgi paliks manās grumbās, tevi savā sirdī ņemšu līdzi, kad došos citā saulē, piedod.” (127.lpp.) 

 

Man būtu gribējies, lai kāds man ieliek klēpī šo grāmatu, klusējot, bez liekiem vārdiem, tādejādi pasakot to, ko nav nepieciešams izteikt skaļi.  “Glesum” ir kaut kas mistisks, matēriski zvaigžņots un tieši tik nesatverams- kas tāls, pagaisis un reizē tik dzīvs. Cik daudz gan mēs sajūtam sevī mūsu baltu izcelsmes senču balsis, kas reizē ar jauno un materiālo dzīvoja ar dabas ritmiem, pielūdzot visu vareno dabas Dievu Māti, piekopjot dažādus rituālus un upurēšanas tradīcijas.  Kas no viņiem mūsos atbalsojas šodienā?

 

Lietuviešu autore Rasa Aškinīte ir uzbūrusi maģisku darbu par aistu cilti pie Baltijas jūras I-III gs., kura piekopa dzintaru vākšanu un tirgošanu, radot tā saucamo dzintara ceļu, kas veda cauri visai Eiropai līdz pat tagadējai Romai. Neskatoties uz skarbo gadsimtu, kurā cilvēka dzīvības trauslums elpo pretnostatījumā ar dabas varenību, Rasa dzintara ceļa attēlošanu ir padarījusi poētisku un maģisku, pateicoties spilgtiem personāžiem, kuru iekšējā pasaule ar katru lappusi atklājas daudzkrāsaināka par sākotnējiem viengabalainajiem toņiem.  

 

Varenais aistu cilts vadonis Gonds lielākoties pavada ceļā, lai Baltijas jūras dzintarus, dzīvnieku ādas un citas saimniecībā izstrādātās lietas, iemainītu pret vērtslietām un naudu. Mēnešos, ko viņš ar saviem labākajiem vīriem pavada bīstamajā ceļā, kur nākas cīnieties ar citām ciltīm, viņš izbauda arī lielpilsētu trokšņaino pārbagātību. Vienā no saviem ceļojumiem, atgriežoties pie sievas un dēla, viņš atved arī sagūstīto neparasto meiteni, ko nodēvē par Glesum (latīņu valodā-dzintars). Katram no galvenajiem varoņiem ir kāda ietekme, kā turpmāk risināsies cilts pastāvēšana un nākotne.  

 

Katra nodaļa iesākas ar kādas zvaigznes kodolīgu aprakstu, kas cilvēkam, kas neko daudz par zvaigznēm nezina (kā es), ir patiesi pārsteidzoši.  Savukārt pašas nodaļas nav hronoloģiskā notikumu secībā, bet gan lēkā laikos, tādejādi atklājot arvien jaunas detaļas par vieniem un tiem pašiem notikumiem.

 

Maģiska noskaņu grāmata, kas uzbur dzintarceļa pasauli, kurā daba un cilvēks mācās līdzpastāvēt. 

 

Nevaru nepiebilst, ka zvaigžņotais vāks komplimitē burvīgajam literārajam darbam, saules staru apspīdēts, tas mirdz un zaigo zilgani dzeltenās nokrāsās. 

 


 

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

67C0A1A5-07B6-4FE8-8E1A-713BB20EBB3867C0A1A5-07B6-4FE8-8E1A-713BB20EBB38SK
 

87B092CE-9A04-41B1-9BD1-B49B3FE3E62B87B092CE-9A04-41B1-9BD1-B49B3FE3E62BSK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/8/rasa-glesum Sun, 08 Aug 2021 16:54:51 GMT
Jennija Jēgerfelde "Stendapa karaliene" https://sandrakoka.com/blog/2021/7/jennija-j-gerfelde-stendapa-karaliene Jennija Jēgerfelde

"Stendapa karaliene" 2021

 

DSC_0025DSC_0025SK

"Es arī gribēju aizmirst. Nogrimt aizmirstības ezerā. Ļaut ūdenim ieplūst smadzenēs un izskalot visas atmiņas, visas sāpes un bēdas."

 

Es smejos un raudu, smejos un atkal raudu. Raudu, raudu, raudu... Lasot pēdējo trešdaļu grāmatas, esmu pieraudājusi un piešņaukājusi pilnu spilvenu un pienāk brīdis, kad mēģinu atbrīvoties no rūgtenā kamola kaklā, lai spētu salasīt burtus starp asaru izplūdušajām lappušu rindām.

 

Šī mazītiņā grāmata ir kā trieciens- tiešs trāpījums vārīgā vietā- tieši pa jutīgo psihiskās veselības tabu tēmu. Nepietiek, ka Jennija Jēgerfelde turpina mistiski īpašo rakstības stilu, kas raksturīgs zviedru literatūrai (laikam līdzīgi kā ar hokeju un pūdēto siļķi, prasme rakstniecībā spēlēties starp komisko un traģisko vienā grāmatā tiek iezīdīts caur mātes pienu), autore ir arī bērnu psiholoģe. Tāpēc "Stendapa karaliene" prasmīgi runā par sabiedrībai tik svarīgām tēmām- mentālo veselību, depresiju, zaudējumu un spēju ar to sadzīvot.

 

Lai arī grāmatas auditorija ir jaunieši, man šķiet jebkurš vecāks vai pieaugušais spēs novērtēt šīs grāmatas nepieciešamību. Šis gan nav viens no vieglākajiem lasāmgabaliem, jo smagums krūtīs pēc izlasīšanas tik ātri nepagaist. Un paliek jautājums, kā ar to sadzīvot.

Uzmanīgie lasītāji pamanīs tekstā ievērptos padomus- ko nevajadzētu teikt cilvēkam, kurš ir zaudējis tuvu ģimenes locekli, tāpat arī grāmatas beigās ir atzīmēti mentālās palīdzības kontakti, ja pusaudzis vai bērns ir nonācis krīzes situācijā no kuras pats netiek laukā. 

 

Asaru pilna, reālistiski dzīva un saviļņojoša grāmata par divpadsmitgadīgo Sašu, kuras mamma ir uztaisījusi pašnāvību. Šī grāmata mani uzrunāja ļoti personiski, atvēra asaru slūžas un aizkustināja. Un tāpēc es nebaidot teikt, ka šī ir "must read" jauniešu literatūra, ko ielikt ieteicamajā literatūras sarakstā.  

 

"Mamma lasīja nenormāli daudz grāmatu. Dzīvojamā istabā un blakus viņas gultai vienmēr stāvēja grāmatu kaudzes. Vai tās viņu padarīja laimīgāku? Nē. Viņa ierakās citu cilvēku ciešanās. Cilvēku, kuri pat neeksistē. "

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

Tulkotāja: Vizma Zaķe

DSC_0027DSC_0027SK

DSC_0033DSC_0033SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/7/jennija-j-gerfelde-stendapa-karaliene Tue, 27 Jul 2021 19:30:27 GMT
Džejs Šetijs "Domā kā mūks" https://sandrakoka.com/blog/2021/7/dzejs-setijs-domakamuks Džejs Šetijs

"Domā kā mūks" 2021


Jay Shetty

"Think Like a Monk: Train Your Mind for Peace and Purpose Every Day" 2020

 

DSC_9783DSC_9783SK DSC_9798DSC_9798SK

Kā ar jebkuriem padomiem par dzīvi, tie var mūs kaitināt, likties nevajadzīgi, uzbāzīgi vai pārlieku slavinoši, bet īstajā brīdī tie var mūs iedvesmot paveikt lielas lietas, padarīt savu ikdienu krāsaināku, pilnvērtīgāku un ļaut mums sasniegt vairāk. Vienvārdsakot, palīdz mums ceļā uz savu labāko versiju. Pašpalīdzības grāmatu lielākais mīnuss ir tas, ka tās sola atrisināt mūsu problēmas. Gluži kā politiskajās priekšvēlēšanu kampaņās- atrodot to pašu jutīgāko vietu, par ko mums ir sāpīgi runāt, kuru mēs slēpjam vai negribam pat paši sev atzīt, ka šāda vai tāda sliktā īpašība mums piemīt. Un solījumi palīdzēt sākumā šķiet tik kārdinoši, ka beigu beigās nepiepildītās cerības un nespēja sasniegt cerēto/solīto, rada vēl lielāku neticību sev un pašam solītājam. Beigu beigās mēs esam gatavi triekt padomu grāmatu pret sienu un visiem skaļi skandināt, ka pašpalīdzības grāmatas jau nu nav man, jo tās vienkārši nestrādā. Tikai aizmirstot pašu būtiskāko- pašpalīdzības grāmatas neatrisina mūsu problēmas un nepadara dzīvi ideālu. Tās ir tikai ceļvedis smagam un nudien neatlaidīgam darbam, kas-kāds pārsteigums- jādara mums pašiem, jo rezultāts un pilnveidošanās ilgums ir atkarīgs tikai no mūsu pašu gribasspēka, darba un mērķtiecības. 

 

Tieši tāpat ir ar Džeja Šetija grāmatu- tikai vien izlasot tā nekādā mistiskā brīnumveidā nepadarīs mūsu dzīvi mierpilnu, radošu un veiksmīgu. Šeit atzīmēti tikai ievadpunkti un norādes, kā atzīmes kartē, kura mums pašiem jāiziet. Un, Džejs neko nesola, tieši otrādi, brīžiem pasaka, ka ceļš uz mērķi nebūt nav viegls, un būs jāsaskaras ar neskaitāmiem šķēršļiem. Un nē, nepietiek ar žurnālos solītajām 5 minūtēm meditācijas, lai kļūtu par metropoles mūku. Arī pašam Džejam, kurš gadiem ikdienā praktizē meditācijas, tas prasa pacietību un neatlaidību.

 

Viens man ir skaidrs, ja tev ir harizma, tu spēj radīt milzu lietas. Un, ja vēl no tevis staro dzīvesprieks un tu esi pievilcīgs, tad tas jau vien ir ceļš uz panākumiem. Džejam Šetijam pāris gadu laikā ir izdevies caur sociālajām platformām uzbūvēt savu brendu, kas ir veiksmīgs, pamācošs un apbrīnas vērts. Svarīgākais aspekts, kas padara Džeju īpašu ir viņa personība. Te nu gan jāsaka, vai nu tu esi uzķēries uz viņa personības āķa vai nē. Katrā ziņā, ar savu pieredzi un piemēriem Džejs lieliski ilustrē, kā mūsdienu steigā atrast līdzsvaru, pārvarēt savas bailes, izbeigt "domāt par daudz", atrast savu dzīves ceļu, būt pozitīvam un daudz citu aspektu, kas ļauj izbaudīt dzīvi pilasinīgi, būt šeit un tagad un mīlēt ikvienu savu dzīves dienu.

 

Šī ir grāmata kā zivju tīkla vilkšana- nepareizajos apstākļos ķemmēsi visu jūru un paliksi tukšu lomu, bet tajā pat laikā tev var gadīties kāds brangs un negaidīts ķēriens, kas šajā gadījumā mainīs tavu dzīvi uz laimīgo pusi. Tā, ka ņem savu tīklu un dodies zvejot!

 

 

Izdevniecība: Helios

Tulkotāja: Aiga Veckalne

DSC_9804DSC_9804SK DSC_9809DSC_9809SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #domākāmūks #eslasu #gramatas #jayshetty #read #reading #thinklikeamonk https://sandrakoka.com/blog/2021/7/dzejs-setijs-domakamuks Mon, 26 Jul 2021 17:07:38 GMT
Lelde Stumbre „Perfekcioniste” https://sandrakoka.com/blog/2021/7/lelde-stumbre-perfekcioniste Lelde Stumbre

„Perfekcioniste” 2021

DSC_9977DSC_9977SK

DSC_9984DSC_9984SK

Cik daudz mēs paši varam ietekmēt un mainīt savu likteni un dzīves ceļu?! Vai apkārtējos cilvēkus mēs izvēlamies paši, vai tie  mūsu dzīvēs ienāk, lai risinātu kopējus jautājumus, meklētu atbildes, bet varbūt mainītu mūsu uztveri, kā mēs raugāmies uz lietām vispārīgi.

 

Latviešu dramaturģe Lelde Stumbre savā jaunākajā romānā „Perfekcioniste” ir radījusi varen komplicētu, spilgtu un stipru sievietes tēlu. Galvenā varone Rolanda ir ne tikai vizuāli ugunīga- ar rubīnrudiem matiem, apspīlētām drēbēm un slaidu augumu, kura dēļ tā vien šķiet, ka visi apkārtējie vīrieši tiek pilnībā pārņemti viņas varā, bet Rolandā ir arī spēcīgi liesmojoša personība, kas ne tikai rada, piešķir dzīvīgumu telpām un apkārtējos cilvēkos iedvešs bijību, bet arī grauj. Savā ziņā, perfektā sieviete Rolanda, kas mēģina būt ideāla gan mājās, gan darbā, gam draugos, ir antivarone- ar savu valdonīgo varu, iznīcinot apkārtējo cilvēku dzīves, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vai ārēji neuzvaramais cietoksnis, ko galvenā varone ir gadu gaitā cēlusi kopā ar savu pārliecību, harismu un viedumu, patiesībā slēpj kādu neizārstētu traumu, kas pašā dziļākajā būtībā padara mūs visu tik vienlīdzīgus- cilvēcīgi ievainojumus. 

 

Četras daļas iedala romānu sava veida dzīves posmos, kuros lasītājs seko līdz galvenās varones transformācijām, dzīves līkločiem, atklāsmēm un sevis meklējumiem. Katra no tām ir pilnīgi savādāka, ar citu ritmu, stilu un notikumu daudzumu, radot pilnīgi citas sajūtas lasītājam. Ja pirmā daļa „Ģimene” pielīdzinās meksikāņu seriālam, ar neticamiem, krāšņiem notikumiem, kas mainās ik pa lappusēm, ar dramatiskiem pavērsieniem, traģiskiem notikumiem un pārsteidz lasītāju nesagatavotu, tad otrā daļa „Lauki” ir pilnīgi savādāka- pārdomu pilna, rimta, pieklusinātāka, jo reizē ar galveno varoni Rolandu, lasītājs meklē balansu un nododas sevis meklēšanai. No sievietes, kas savā perfokcionistes dzīves ceļā grauj, pārvēršoties par vērotāju no malas, rakstniece aizved lasītāju uz Parīzi, trešajā daļā ienesot romānā pasaulīgu dvesmu, mazliet sapņu un romantikas, kā sagatavojot pēdējam, iesakņošanās posmam- daļā „Māja” Rolanda vēljoprojām turpina uguņot, reizē arī labojot sadedzinātos tiltus.

 

Kurš teicis, ka latvieši nespēj sacenties literatūrā ar Meksikas romantiskajām TV-novelēm. Var, un kā vēl, Lelde Stumbre spridzina ar īpaši enerģisku galveno varoni, pārsteidzošiem un negaidītiem notikumiem un beigām, kurās vērts atvērt grāmatas pirmās lapas un vēlreiz pārlasīt, lai visi elementi saslēgtos kopā kā japāņu puzlē.

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_9989DSC_9989SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #latvijasmediji #leldestumbre #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/7/lelde-stumbre-perfekcioniste Sun, 18 Jul 2021 09:28:03 GMT
Lisa See "The Island of Sea Women" https://sandrakoka.com/blog/2021/7/lisa-see-the-island-of-sea-women Lisa See

"The Island of Sea Women" 2019
DSC_9683DSC_9683SK

 

Tiem, kuri aizraujas ar Āzijas reģiona literatūru, Lisas Sī vārds noteikti nav paslīdējis garām nepamanīts (ja nu tā mistiskā kārtā tomēr ir- apsveicu- tev priekšā ir fantastiski aizraujoši darbi, kuros iegrimt svešzemju kultūrā un tradīcijās), jo viņas darbi ir tik spēcīgi, prātā paliekoši, brīžiem šokējoši, bet tajā pat laikā vēsturiskos faktos balstīti, atklājot daudzus nezināmus vai noklusētus faktus par Ķīnas tradīcijām un vēsturi. 

 

Vieni no zināmākajiem darbiem, kurus var baudīt arī latviešu lasītāji ir "Sniega roze un slepenais vēdeklis" (par lauztajām "lotosa" meiteņu pēdiņām) , "Šanhajas meitenes", "Džojas sapņi". 

 

"Island of sea woman" notikumi norisinās Dienvidkorejas  Jeju salā, kur galvenās iztikas pelnītājas ir sievietes-nirējas. Katru reizi apdraudot savu veselību un dzīvību, viņas nirst pat 20 metru dziļumā, lai meklētu jūras veltes, ko vēlāk pārdot turīgākiem pircējiem. Notikuma epicentrā ir divu meiteņu draudzība, kuru draudzības transformācijai lasītājs seko līdz vairāku desmitgažu garumā, cauri II pasaules karam, japāņu kolonizācijai un Korejas karam. Traģiski notikumi maina meiteņu draudzību un nākotni, paturot rūgtumu, aizvainojumu un nespēju piedot. 

 

Šī grāmatas burvība ir spējā ievest lasītāju pilnīgi nezināmos ūdeņos, burtiski- nirstot zem klintīm, pie astoņkājiem ledainajā ūdenī, mēģinot izdzīvot par spīti liktenim un kara apstākļiem. Lisas Sī grāmatu maģiskums ir arī neparastu notikumu attainošana, kas daudzas desmitgades palikušas tikai ļaužu atmiņās un nekad nav stāstītas plašām masām.

 

4

DSC_9691DSC_9691SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lisasee #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/7/lisa-see-the-island-of-sea-women Sun, 18 Jul 2021 07:54:24 GMT
Elyatha Eli "Klemondioni – Elfu klani" https://sandrakoka.com/blog/2021/7/elyatha-eli-klemondioni-elfu-klani Elyatha Eli

"Klemondioni – Elfu klani"
"Klemondion - Elven Clans" 2019

DSC_9971DSC_9971SK

Lai labāk saprastu, no kāda skatu punkta es vērtēju šo darbu, man jāpakāpjas drusciņ atpakaļ, lai paskaidrotu savas attiecības ar fantāzijas un fantastikas žanru. Gribētos teikt, ka mums attiecību nav vispār, bet tad es noklusētu dažus "one nigh stand" jeb grāmatuniversā pārfrāzējot "one night book", lai apzīmētu tās dažas, kuras tomēr nonākušas manās rokās. Es neesmu lasījusi nevienu no mūsdienu populārajiem sēriju darbiem- ne Poteru, ne vampīru sāgu, jo fantāziju es mīlu izbaudīt uz lielā ekrāna, un tam pat nav piemērota izskaidrojuma, tā vienkārši ir. Tāpēc lasot "Klemendionus- elfu klanus" man nav ar ko salīdzināt un šajā gadījumā tas ir tikai bonuss, jo grāmata mani tiešām aizrāva. Kāpēc es saku, ka man tas ir bonuss? Jo iespējams kādam, kas dzīvo fantāzijas žanrā un ikdienā barojas ar neskaitāmajām grāmatu lappusēm no citiem universiem, šis viss jau liksies kaut kur lasīts, redzēts, piedzīvots. Protams, elfi, vilki, orākuli, neredzami tetovējumi un enerģiju izsūcošie briesmoņi nav nekas unikāls, bet es tiešām ar aizrautību sekoju līdzi notikumiem. Īsās nodaļas un interesantā struktūra- katru epizodi apskatot atkārtoti no katra iesaistītā personāža skatupunkta, padara grāmatu dinamisku, notikumi ātri virzās uz priekšu, ir pietiekami daudz pārsteigumu un noslēpumu. Ņemot vērā, ka autore ir latviete, bet daudzus gadus pavadījusi ārzemēs, var just savādāko domāšanas veidu, kas ir daudz atvērtāks, iesaistošāks. Piemēram- "gay/lesbian friendly book"- vai pie  mums vispār pastāv šāds termins?! Es nespēju iedomāties nevienu mūsdienu latviešu darbu, kur tiktu iekļautas minoritātes, it kā tā vēljoprojām būtu tabu tēma. 

 

Elfu klani ir ne tikai fantāzijas pilna, tajā ir tik daudz romantiskā, ka es gribētu to iekļaut sadaļā- jauniešu romantika. Bet mīlas stāsts nav pavisam vienkārš, es to drīzāk nosauktu par mīlas trīsstūri, kurā jaunieši tikai meklē un mēģina apzināties savas sajūtas, romantiskās jūtas un kaisles objektu, neierobežojot to tikai pretējā dzimuma rāmjos. 

 

Vienīgais, kas man prasītos, ja grāmata no elektroniskās versijas kādu dienu transformēsies drukātajā formā, lai to izrediģētu patiesi labs korektors. Tā kā šis darbs ir tulkots no oriģināla, kas ir angļu valodā, prasās, lai tā iegūtu vairāk latviešu valodai raksturīgā veidola. 

 

Un, protams, trupinājums. Bez turpinājuma šeit neiztikt. Man gribētos, lai Latvijā fantāzijas žanrs iegūtu lielu popularitāti, jo lasot šāda tipa literatūru, tā vien gribas vizualizēt un redzēt šo uz lielajiem ekrāniem. Lai izdodas, jo Elyathai ir ļoti liels potencionāls. 

 

DSC_9963DSC_9963SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #klemondion #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/7/elyatha-eli-klemondioni-elfu-klani Sun, 18 Jul 2021 07:27:36 GMT
Romija Felka "Rēgu nams" https://sandrakoka.com/blog/2021/7/romija-felka-regu-nams Romija Felka

"Rēgu nams" 2021

 

Romy Fölck

"Bluthaus" 2018

 

DSC_9768DSC_9768SK

 

DSC_9773DSC_9773SK

Jaunā policiste Frīda ir neziņā par savu nākotni policijā un pārdomu pilna- vai mainīt profesiju un atgriesties vecāku saimniecībā. Kad sen nesatiktā internātskolas laika biedrene ir nokļuvusi nepatikšanās un tiek turēta aizdomās par kādas sievietes slepkavību un bēgot pazūd bez pēdām, Frīda, pašai negribot, attopas šķetinot senus pagātnes notikumus, kuru pēdas aizved pie kādas laika saēstas un pamestas viesu mājas Baltijas jūras krastā. Rēgu nams- kā to sauc vietējie un ne velti, izdzirdot šo vārdu, vietējie saraujas nepatikā- šis nams glabā atmiņas par traģiskiem notikumiem- pirms daudziem gadiem šeit dzīvību zaudējuši vairāki vienas ģimenes locekļi.

 

Šis ir otrais romāns, ar kuru pie latviešu lasītājiem ierodas vācu kriminālromānu autore Romija Felka- pagājušā gada nogalē tika izdota „Nāves jūdze”, kur lasītāji varēja iepazīties ar gados jauno policisti Frīdu. Lai arī šī ir otrā grāmata no četru kriminālromānu sērijas, katru darbu var lasīt atsevišķi, jo, neskatoties uz vienojošajiem varoņiem, slepkavības izmeklēšana katrā grāmatā ir unikāla.

 

Kā jau labākajā kriminālromāna maisījumā, šeit ir atrodamas visas sastāvdaļas, lai lasītāju noturētu spriedzes pilnu uzmanību un nespētu atraut no grāmatas nolikšanas malā līdz nav atklāti visi slepeni glabātie noslēpumi un vainīgo personu atmaskošana. Felka spēj radīt spocīgi baismīgu atmosfēru, neskatoties uz to, ka romāns nav asiņains, lai gan, protams, bez vardarbības un slepkavības neiztikt. Šo grāmatu novērtēs arī skandināvu romānu cienītāji, jo, neskatoties uz to, ka  uz beigām varēja noprast atrisinājumu un vainīgos, tas nemazināja rēgaini bailīgo sajūtu, kas pārņēma sekojot līdzi galveno varoņu izmeklējumiem. Tieši autores radītie varoņi likās simpātiski, lai arī pilni ar problēmām (kuram gan tādas nav) un neatrisinātiem dzīves notikumiem.

 

Katrā ziņā Romijas Felkas vārdu ir vērts atzīmēt katram kriminālromānus mīlošam lasītājam. Ierušināties zem pleda ar kūpošu kakao rokās un lasot nepamanīt, kur aizsteidzies laiks.
 


DSC_9777DSC_9777SK

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

Tulkotāja: Irēna Gransberga

 

DSC_9772DSC_9772SK

 

 

DSC_9770DSC_9770SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #bluthaus #book #bookstagram #eslasu #germany #gramatas #read #reading #romyflock https://sandrakoka.com/blog/2021/7/romija-felka-regu-nams Wed, 14 Jul 2021 18:35:58 GMT
Inese Zandere "Puika ar suni: stāsts par nosargātu noslēpumu. Pirmā burtnīca. Bailes" https://sandrakoka.com/blog/2021/7/inese-zandere-puika-ar-suni-st-sts-par-nosarg-tu-nosl-pumu-pirm-burtn-ca-bailes Inese Zandere

"Puika ar suni: stāsts par nosargātu noslēpumu. Pirmā burtnīca. Bailes" 2017
 

DSC_9033DSC_9033SK

 

"Patiesībā viņam gribētos skriet. Skriešus aizskriet līdz pat Džera būdai un atkal tur noslēpties, no visiem, kas staigā ar šautenēm, liek rakt bedres, sit un šauj cilvēkus. Noslēpties no sava papa." (48.lpp.)

 

Man jāatzīstas, ka biju palaidusi garām šo 2017.gadā izdoto grāmatu, bet pateicoties pavisam nesen iznākušajai otrajai burtnīcai, šis īpašais darbs atkal ir pievērsis sev uzmanību. Un pamatoti. Laikā, kad es priecājos par lietuviešu Sibīrijas un ebreju stāstiem bērnu auditorijai, kā "Akmenelis" un "Sibiro haiku", nu es varu neviltoti priecāties, ka arī mūsu pašmāju radītais par šīm nozīmīgajām vēstures atmiņām ir dokumentēts, līdz katrai mazākajai detaļai radot darbu, kas ne tikai saturiski, bet arī vizuāli ietver sevī vēstījumu.  Lai arī izsūtīšana un ebreju iznīcināšanas laika posms ir daudz un dikti datēts latviešu literatūrā, bērnu grāmatās, kur šie stāsti būtu radīti tieši bērniem saprotamā un uztveramā veidā, ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi. Kā vēl saprotamāk izstāstīt traģiskus notikumus, ja ne caur paša bērna prizmu. Galvenais varonis Zigis (ebreju glābēja Žaņa Lipskes dēls) pasauli redz tieši tā, kā tā viņam tiek rādīta, nespējot nolasīt pieaugušo slēptākās rīcības un noklusēto. Un pasaule viņam apkārt ir pilna ļaunuma- graujoša, visuresoša, nepārejoša. Starp redzamo un patieso, maza bērns prāts meklē atbildes un dzīvo šaubās, kurā pusē īsti ir viņa paša tēvs. Tāpat arī garstāstā parādās tik ļoti laikmetu raksturojošais emocionālais un sociālais faktors, tāpat kā bailes no nodevības, klusēšana utt.

 

"Tad mamma atceras, ka es esmu bērns, kam nekas nav jāzina un jāsaprot, un uzbļauj..." (48.lpp)

 

Tikpat unikāls kā šis dokumentālais stāsts par ebreju glābšanu un traģiskajiem notikumiem Latvijā Otrajā pasaules kara laikā, ir arī burtnīcas dizains- gluži kā grāmatas, ko turējis plauktā pats galvenais varonis Zigfrīds Lipke (Zigis)- mīkstiem vākiem un neatgrieztām lapām- šo maģisko priekšrocību- atgriezt lapas tikko izdotai grāmatai, ekskluzīvi dāvina pirmajam grāmatas lasītājam. 

 

Šī grāmata ir tā, ko turēt savā grāmatu plauktā. 

 

DSC_9034DSC_9034SK

DSC_9036DSC_9036SK

DSC_9043DSC_9043SK

Izdevniecība: Liels un Mazs

Ilustrācijas: Reinis Pētersons

Grāmatas dizains: Rūta Briede un Artis Briedis

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #inesezandere #lielsunmazs #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/7/inese-zandere-puika-ar-suni-st-sts-par-nosarg-tu-nosl-pumu-pirm-burtn-ca-bailes Fri, 09 Jul 2021 03:51:15 GMT
Tommi Kinnunens "Stikla upe" https://sandrakoka.com/blog/2021/7/tommi-kinnunens-stikla-upe Tommi Kinnunen

"Pintti" 2018

 

Tommi Kinnunens

"Stikla upe" 2021

 

DSC_8401DSC_8401SK

Ja esi iepazinies ar apbalvotā somu rakstnieka Tommi Kinnunena "Četru ceļu krustojumu", tad iespējams tāpat kā es ar aiz ādas niezošu nepacietības gariņu nevarēji sagaidīt jaunāko Maimas Grīnbergas latviešu valodas tulkojuma ierašanos grāmatplauktos. Es neapsakaužu visus tos rakstniekus, kuri kvēlo virs degošā kritiķu gaidu sārta, ekspektāciju pagalēm uzlejot salīdzinājuma degšķidrumu.

 

Es maldinātu jūs, ja teiktu, ka ''Stikla upe" nav piepildījusi manas cerības, kaut gan mazlietiņ, mazu, mazu drusciņ tomēr līdz "Četru ceļu krustojumam" neaizsniedzās. Kur nu. Pēdējā pieminētā man ir īpaša, jo pēc ieilgušā grāmatu nelasīšanas purvāja, iekustināja mani atpakaļ grāmatmīlestības lambadas ritmā. Tāpēc manas ekspektācijas bija ļoti augstas, ar milzu gaidām, kā nu autors mani šoreiz pārsteigs. 

 

Tommi ar savu neparasto sižeta struktūru, emocionāli dziļiem un sarežģītiem varoņiem, spēcīgo vēsturisko fonu, izjusti attaino somu literatūras kaleidoskopu, kur reizē līdzpastāv atkailinātas dvēseles, skarbi brutālas etīdes un skaudra dzīve- tāda mazlietiņ piespārnota ar putniem. Tiem, kas galvā. Dažkārt grūti atšķirt, vai tie ir lasītāja vai rakstnieka galvā. 

 

Arī "Stikla upē" Tommi ir radījis netipisku romānas struktūru- trīs vienas ģimenes locekļu nozīmīgākos brīžus attainojot trīs dienās dažādos laika posmos. Katrs no Tīneļu ģimenes bērniem (no kuriem brāli Jusi man tik ļoti gribas nosaukt par somu "Kalendāru") ir kā ieplaisājis stikla trauks, kas saskaroties ar citiem, neatgriezeniski plīst arvien dziļāk, atstājot nelabojamas, unikālas plīsuma lauskas. Ja lasītājs ir uzmanīgs, viņš sadzird kā trauslais sirds stikls plaistā, lūzt un sķind, tajā pat laikā radot greznus saules staru lauztos ēnzīmējumus, pēdējos, pirms karstās krāsns aprīti ļauj sev atgriezties pie pirmsākumiem.

"Stikla upei" fons nav tikai scenogrāfisks noformējums, jo ciemata stikla fabrika ir tik cieši sasaistīta ar mazo saujiņu iedzīvotāju, ka ciešāk būt nav iespējams. Tik niansēti, tik smalki, tik izjusti un burvīgi- stikla pūšana, veidošana, karstās krāsnis un griešana ir kā man nezināma pasaule 40. un 50. gados, kurā rakstnieks ir mani aizvedis randiņā. Vieta, kur katrai darbībai, stikla radīšanas posmam ir savs apzīmējums, kas nejaušam garāmgājējam ir kā mistiski nezināma pasaule. 

 

Romānā ir vietas, kad plaisa starp radīšanu un iznīcināšanu ir trauslāka par pašu plānāko stikla glāzi un tad ir  pēcgarša, ka lausku gabaliņi palikuši mutē un griež visu, ko vien var pāršķelt. 

 

Šis katrā ziņā ir netipisks lasījuma piedzīvojums, iegrimstot līdzi somu noslēpumainajās dzīlēs, kur katram pašam jāizlemj, ko viņš var sev radīt no stikla smiltīm- ļauties dedzināšanai un iepūst maģisku dzīvību, vai atstāt plīsušu lausku gabaliņus. Ja tev nesanāk saskatīt kristāldziļumu, Tommi vārdam garām nepaej- pasniedzies pēc "Četru ceļu krustojuma".

 

 

3.9

DSC_8410DSC_8410SK

DSC_8411DSC_8411SK

 

 

Izdevniecība: "Zvaigzne ABC"

Tulkotāja: Maima Grīnberga


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #stiklaupe #tommikinnunen #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/7/tommi-kinnunens-stikla-upe Thu, 08 Jul 2021 17:33:43 GMT
William Kent Krueger "This Tender Land" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/william-kent-krueger-this-tender-land  

William Kent Krueger

 "This Tender Land" 2019
 

 

DSC_8519DSC_8519SK
Tēma ļoti izzinoša, svarīga, bet es nesaslēdzos ar grāmatu. 7”grāmatmaņa” nenostrādāja, lai arī bērnībā gribēju būt indiānis (amerikas pirmiedzīvotājs) un ļoti pārdzīvoju par genocīdu pret viņiem. Lasīju, jo tiek salīdzināja ar “Kur vēži dzied” -jā daba, dievs, darbs ir arī šeit, bet atkārtošos-līdz galam nepaņēma mani. Aizrāva, interesēja, pārsteidza, bet pietrūka tās īpašās sajūtas, kura pārņem tevi, kad lasi "savējo" darbu, kas uzrunā konkrētajā laikā/vietā un saslēdzas ar tajā momentā esošajām emocijām un dzīves posmu. Acīmredzot nebija īstais laiks šai grāmatai, diemžēl. 

Tēmas-indiāņu iznīcināšana, Lielā depresija, vardarbība pret bērniem, genocīds. 

Es laboju savu atsauksmi. Es daudz par šo domāju. Par grāmatu. Par tās nozīmi. Par stāstu. Esmu lasījusi to nevietā. Un uzreiz pēc “Kur vēži dzied”, kas nav prāta darbs, jo salīdzināšana ir neizbēgama. Šī grāmata ir kā balss, kas iedota kā vienam no varonim, kuram tika izrauta mēle, lai nevarētu izstāstīt, kurš noslepkavoja viņa māti. Un, kurš gan dod balsi pamatiedzīvotājiem. Ir vērts uzklausīt, jo patiesībā šis ir lielisks darbs.

 

 

4⭐️

DSC_8526DSC_8526SK

 

DSC_8543DSC_8543SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/6/william-kent-krueger-this-tender-land Sun, 27 Jun 2021 17:41:26 GMT
Agnes Ravatn "The Seven Doors" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/agnes-ravatn-the-seven-doors Agnes Ravatn

"The Seven Doors" 2019

 

DSC_8436DSC_8436SK

Universitātes profesorei Ņinai un viņas vīram ārstam Madsam pieder no tantes mantotā māja, kuru viņi izīrē vientuļajai mātei. 

Pēc meitas žēlabainiem pārmetumiem, ka māja derētu viņas ģimenei, abas dodas apciemot īrnieci, galu galā paziņojot, ka vientuļajai mātei telpas būs jāpamet. Dažas dienas pēc neveiklās un despotiskās apciemošanas, īrniece pazūd bez pēdām, atstājot dēlu. Izjūtot vainu un nespējot noskatīties uz policijas neizdarību, Ņina nolemj pati izmeklēt mistisko pazušanu. Jo vairāk Ņina uzzin par sievietes dzīvi, jo mistiskāk un noslēpumaināk viss kļūst. 

 

 

 

Norvēģu autores Agneses Ravatnas ģimeniskā mistērija sākumā brien smagiem un robustiem soļiem, taču nepārprotami un arvien apņēmīgāk ievelkot intriģējošās mistērijas atrisinājumā. Romāns uzdod jautājumus par ģimenes spēku, lojalitāti un sirdsapziņu. Tā kā galvenā varone ir universitātes profesore, romānā ik pa laikam pavīd literatūras un psiholoģiskās analīzes konspekts sarunu gaitā, īpaši izceļot grieķu literatūru un daudzās valstīs zināmās pasakas par Zilbārdi. (no tā arī radies nosaukums "The Seven Doors"- septiņas istabas ar durvīm Zilbārža pilī)

 

3.7
 

 

DSC_8438DSC_8438SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #norway #read #reading #thesevendoors https://sandrakoka.com/blog/2021/6/agnes-ravatn-the-seven-doors Sun, 27 Jun 2021 17:05:30 GMT
Ilona Bakše, Ieva Zalepugaite "Mārīte Punktīte smaida un spēlējas" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/ilona-bak-e-ieva-zalepugaite-m-r-te-punkt-te-smaida-un-sp-l-jas Ilona Bakše, Ieva Zalepugaite

"Mārīte Punktīte smaida un spēlējas" 2021

 

"Boružė Liputė šypsosi ir žaidžia'' 2019

 

DSC_8459DSC_8459SK

DSC_8469DSC_8469SK

Ilona Bakšeietuviešu bērnu grāmatu rakstniece, dzejniece ir arī bērnu izglītojošā žurnāla "Kutis" autore. Pie latviešu lasītājiem ieradusies viņas otrā grāmata par mārīti Punktīti (pirmā - "Mārīte Punktīte meklē draugus un mājas"), kuru savās ilustrācijās atdzīvinājusi Ieva Zalepugaite. 

 

Šī grāmata ir paredzēta pašiem mazākajiem, aptuveni līdz 7 gadiem, kad mazie jau iemācījušies lasīt un spēj paši izlasīt par mārītes piedzīvojumiem. Grāmata sastāv no diviem stāstiņiem, kas sākumā šķiet vienkārši un mazliet naivi, bet galu galā nes sevī kādu pamācību, vēstījumu, kas viegli uztverams arī mazākajiem. "Jā, smaids piepilda visus sapņus!"- tā secina mārīte stāstā par dāvaniņām, jo galu galā smaids mums visiem ir bez maksas, taču tajā pat laikā vērtīga dāvana, ko uzdāvināt apkārtējiem. Savukārt stāsts par negantām spēlēm, stāsta par pāri nodarīšanu un prasmi lūgt piedošanu. 

 

Vai tev nav gadījies, ka grāmatas, kuras tevi savaldzina, bet atnesot mājās, tās paliek plauktā, mazo rociņu nenovērtētas?! Bieži vien mēs vecāki, grāmatas mazajiem izvēlamies pēc savas skaistuma un vērtību skalas, kas pilnīgi atšķiras no bērnu intereses. Es kūstu un tiešām apbrīnoju reālistiskas, detalizētas ar roku radītas ilustrācijas, tāpēc šo krāsainos, naivos, bet tajā pat laikā mīlīgos zīmējums, uztvēru ar skeptisku distanci. Bet ziniet, šī bija pirmā grāmata, ko no milzu grāmatu kaudzes izvilka mans mazākais un pasludināja to par savu. Viņš ar sajūsmu baksta attēlos, rādīdāms un mēģinādams izstāstīt, kas tur attēlos un viņam ir neviltots prieks par uzmanību piesaistošajām krāsām un milzu skaistajām personāžu acīm. Tā kā mērķauditorija atzina šo grāmatu par savējo, man vairs nav ko šeit piebilst! Lai bērni izvēlas savējās grāmatas! (un mēs krājam savējās bērnu grāmatas :D)

 

 

Izdevniecība: Latvijas mediji. 

 

DSC_8475DSC_8475SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #child #children #eslasu #gramatas #lithuania #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/6/ilona-bak-e-ieva-zalepugaite-m-r-te-punkt-te-smaida-un-sp-l-jas Sun, 27 Jun 2021 16:34:08 GMT
Keigo Higashino "The Devotion of Suspect X" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/keigo-higashino-the-devotion-of-suspect-x  Keigo Higashino

"The Devotion of Suspect X" 2005

DSC_6716DSC_6716SK

Vai japānas trilleri izceļas ar ko īpašu, vai ir savādāki nekā pie mums tik plaši popularizētie skandināvu, britu un vācu krimināltrilleri?! Kas vispār ir japānisks trilleris?! To es gribēju noskaidrot, izlasot grāmatu ar skaļu loganu uz vāka- "The japanese thriller phenomen- 2 million copies sold". Iedomājaties vienu vienīgu grāmatu, ko būtu lasījusi pilnīgi visa Latvijas populācija?! Tas būtu neticami, bet hei, vai 2 miljoni ir daudz priekš valsts, kurā ir 156miljoni iedzīvotāji?! Jebkurā gadījumā, man radās interese uzzināt ko vairāk par trilleri japāņu mērcītē, skaidri apzinoties, ka tas man neattainos vispārēju kriminālromānu tendenci šajā valstī. 

 

 

Kas tā ir par krimināldrāmu, ja pašā sākumā lasītājam tiem atklāts, ne tikai upuris, bet arī slepkava, iemesls un sabiedrotie?! Kāda jēga lasīt 430+lappuses, ja viss tiek pateikts pirmajās 20.lpp?! Un, kā izrādās, ir. Tā laikam ir cita prasmes latiņa, noturēt lasītāja uzmanību, neejot standarta slepkavības/izmeklēšanas romāna ceļu. Jāteic, ka Keigo Higashino ir ļoti prasmīgs mistērijas un noslēpumu pinējs, viss ir tik gudri samežģīts, matemātiski prātīgs un demogoģiski spēcinošs, ka tā vien gribas, kā applaudēt par nestandarta pieeju it kā vispārzinošam žanram. Un, protams, protams, neaizmirsīsim to japānisko mērci, te tās ir varen daudz un dikti. Un atkal jau es saku, ko es domāju ar japānisko, tas jums ir jāizdomā pašiem. Pusgadu dzīvojot kopā ar japānieti es tā arī nekad to īsti nesapratu, tas ir kas tāds, kas nav izskaidrojams, tā pietāte, tas viedums, izolētība, distancētība, darba spējas, netipiskais domāšanas veids un milzīga, milzīga uzticība savam mērķim un ideāliem. 

 

Šis nav standarta trilleris vai kriminālromāns, šeit autors ļoti fokusējas un personībām, iekšējām pārdomām, attiecībām, dzīves notikumiem, likumsakarībām un lēmumiem. Ja nebūtu slepkavības, es teiktu, ka šī ir mozaīktipa drāma. Ja vēlies izlasīt, ko interesantu, netipisku, noteikti ķeries klāt!

 

Vientuļās mātes ikdienu pārtrauc negaidīts bijušā vīra konfliktējošs apciemojums, kas beidzas ar viņa noslepkavošanu. Tikpat neigaidīti uzrodas kaimiņš, kurš apsolās palīdzēt noslēpt līķi. 

 

 

4

 

DSC_6773DSC_6773SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #keigohigashino #read #reading #thedevotionofsuspect https://sandrakoka.com/blog/2021/6/keigo-higashino-the-devotion-of-suspect-x Sun, 27 Jun 2021 15:41:12 GMT
Ieva Samauska "Guļošais policists un sapnis" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/ieva-samauska-gu-o-ais-policists-un-sapnis Ieva Samauska

"Guļošais policists un sapnis" 2021

DSC_8421DSC_8421SK

"....mūsu lielais un stiprais tētis

datorā tā kā atvarā nogrimst." (no "Pazudušais tētis")

 

 

Vai zini, ka ir grāmata, ko es vienmēr iesaku grūtniecēm?! Jā, jā, tieši tā, ir grāmatas, kuru mērķauditorija varētu būt nekas cits kā bērniņu nēsājošas sievietes, un es šoreiz nerunāju par bērnkopības instrukcijas drukātajiem izdevumiem. It kā pēkšņi sievietei, kurai interesē motocikli, paliekot stāvoklī, gribētos braukt ar opeli. Bet, ja reiz tieši šādu jautājumu par literatūru grūtniecēm dzīvē ir neskaitāmas reizes nācies dzirdēt, tad es vienmēr arī atbildu- "Starp diviem sirdspukstiem". Un tieši ar šo savu personīgo gaidību dienasgrāmatu, Ieva Samauska debitēja savā rakstniecības karjerā, lai gan atpazīstamību iemantojot ar savām bērnu grāmatām. Šķiet likumsakarīgi, ka ar bērna piedzimšanu, piedzima arī Ievas bērnu grāmatpasaule. 

 

Un te nu es atkal atgriežos pie Ievas ( vai Ieva atgriežas pie manis lasāmā formā), šoreiz ar sirsnīgu dzejoļu krājumu mazajiem, kas ir krāšņi un nudien mīlīgi piepildīts ar Evijas Timmas- Novikas ilustrācijām, bez tām grāmata iegūtu pavisam citu noskaņu. Tās ir reālistiski detalizētas, izstaro siltumu un tā vien gribas noglāstīt, saņurcīt, samīļot spalvaini pūkainos zaķēnu tēlus, katrā ziņā mūsmājās zaķiem ir īpaša loma. (kā lai savādāk nosauc vecāku izmisīgus pazudušā mīkstzaķa meklējumus sniegotajās veikalu stāvvietās, mēģinot izmeklēt pēdējās mīļdrauga pēdas).

 

Ievas dzeja bērniem ir gaisīga, burbuļojoša un vizuālos tēlus uzburoša un reizēm ironiski asprātīga. Dzejoļi, ko lasīt kopā ar mazākajiem, vai dot pirmskolas vecuma bērniem lasīt pašiem. 

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji

 

DSC_8432DSC_8432SK

DSC_8429DSC_8429SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) https://sandrakoka.com/blog/2021/6/ieva-samauska-gu-o-ais-policists-un-sapnis Sun, 27 Jun 2021 15:18:16 GMT
Jana Vagnere "Dzīvi cilvēki" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/Jana Яна Вагнер

" Живые люди" 2013

Jana Vagnere

"Dzīvi cilvēki" 2021

DSC_8442DSC_8442SK

"..tās vipār nebijām mēs, jau sen nebijām mēs, un reizē mēs bijām.. dzīvas" (158.lpp)
 

DSC_8449DSC_8449SK

 

Ja neesi vēl pazīstams/a ar Janas Vagneres apokoliptisko darbu par saujiņu ļaužu, kuri, bēgot no nāvējoša vīrusa, dodas meklēt patvērumu uz mazas saliņas ezera vidū, tad vari būt laimīgs/a. Tagad tev būs iespēja lasīt abas daļas reizē!

 

Tā nu sanācis, ka krievu rakstnieces apokaliptiskā romāna pirmo daļu lasīju pirms mūs pašus skāra covid krīze, bet tā turpinājumu jau vēlāk, kad daļa uzrakstītā liekās tik ļoti pietuvināta reālajai situācijai. Un tā ir pilnīgi cita lasīšanas pieredze. Lai cik draudzīgi un citus cienoši mēs kā sabiedrība būtu miera apstākļos, jebkurā krīzes situācijā, vai tas ir kāds nezināms nāvējošs vīruss, vai dabas katastrofa, vai izdzīvošana skarbos apstākļos, mēs visi kļūstam dzīvnieciski ar vienu domu, kas mūsu prātos mutuļo kā vulkānisks izvirdums- izdzīvot, izglābt pašam sevi.

 

Šķiet neticami, ka Jana Vagnere, 2013 gadā sarakstot savu debijas romānu "Vongezers", tik daudz spēja attainot mums jau zināmo nākotni, kad šķietami zinātniski un medicīniski attīstītajā pasaulē, vīrusa paveids spēja sagraut dekādēm celto politisko un ekonomisko struktūru, jo galu galā pret nāvi pasargāts nav neviens, neatkarīgi no sociālā statusa vai pieejamās varas. 

 

Atgriežoties atpakaļ pie 2018 gada, kad ar interesi lasīju šo apokoliptisko un ievelkošo spriedzes pilno drāmu. Saprotot, ka līdz turpinājumam jāgaida nenoteikts laiks, manī ieviesās manāma vilšanās. Gaidīšana nav mana stiprākā rakstura iezīme, es biju pat gatava ķerties pie krievu valodas atsvaidzināšanas un lasīt otro daļu krieviski, bet tad es uzzināju, ka ir uzņemts seriāls un nolēmu ķerties ar steigu klāt- vismaz kāds pretsāpju balzāms gaidot tulkojumu. Skatoties sēriju pēc sērijas nespēju noticēt, vai tiešām esmu tik slikta lasītāja, ka neko no uzburtajām dramatiskajām ainiņām neatceros, nu pilnīgi neko, izņemot vienīgi galveno varoņu kodolu- kura centrā galvenajam varonim jātiek galā ar savām divām mūža sievietēm- esošo sievu un bijušo, kas turklāt nāk kopā ar kopējo dēlu un savu tēvu. Viss pārējais ir neticami paspilgtināts, ar daudz seksa ainām- vietā un nevietā, piedevām vēl neticamām, daudz ieročiem, kas visu laiku tiek likti lietā un tādu spriedzi, ka brīžiem liekas, ka nāvējošais vīruss ir kāds zombiju apokalipses paveids, kas ieved skatītāju šausmu zonā. Tāpēc atbildot uz jautājumu- kas ir labāks- seriāls vai grāmata?! Tas būtu kā salīdzināt glodeni ar kobru. Abiem nav un tomēr ir maza saistība. 

 

Tā nu reiz sanācis, ka briesmīgi salstošajā grāmatā, kur uz aizsaluša ezera, dreboši zilganām un sasprēgājušām rokām, galvenie varoņi cīnās ne tikai ar salu, bet arī ar badu, ir iznākusi tieši karstākajā gadalaikā, kad visi termometru stabiņi sit pušu karstuma rekordus. Bet tik ilgi gaidīta, vai tad ies sūdzēties?! Grāmata turpina iepriekš veidoto ritmu, attainojot parasto, mums katram kaimiņos sastopamo vienkāršo ļautiņu iekšējos pārdzīvojumus nokļūstot neapskaužamā situācijā, izdzīvojot vīrusa epidēmiju, no kuras mirst neskaitāmi ļaudis. Parastos apstākļos šie ļaudis sen būtu devušies katrs uz savu pusi, ja vien krīzes apstākļi neliktu tiem turēties kopā un pieņemt kompromisus, lai kopēji spētu izdzīvot. Šī nav pārdabisku varoņu spēja veikt neticamus varoņdarbus, te viss ir ļoti piezemēts un tik ļoti cilvēcīgs. Brīžiem gribas uzdot jautājumu, vai tie, kas šķietami ir izglābušies, tiešām spēj izglābties?!

 

Tik ļoti gribētu turpinājumu, arī autore darbu it kā pabeidz un reizē atstāj uz jautājuma zīmes, ko varētu vēlāk attīstīt. 

 

"Bet tagad tā- nāve- bija nākusi pār mums visiem, apdullinājusi un ķērusi mūs visus līdz pēdējam, nešķirojot pēc piederības pakāpēm, jo secīgi, ar labpatiku uzrādīja mums visas stadijas, kādās ķēpīgās, valkanās šausmas krīt pār neaizsargāto cilvēka dvēseli, kurai nav ticis dots laiks sagatavoties zaudējumam, - bez ilgas, bezcerīgas slimības, bez aizvien drūmākiem un draudīgākiem apstākļiem un priekšnojautām."(203.lpp)

 

 

Izdevējs: Apgāds Zvaigzne ABC.

Tulkotāja: Māra Poļakova

DSC_8452DSC_8452SK

DSC_8453DSC_8453SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #dzivicilveki #eslasu #gramatas #janavagnere #read #reading #vongezers #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/6/Jana Sun, 27 Jun 2021 14:33:26 GMT
Rachel Hawkins "The Wife Upstairs" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/rachel-hawkins-the-wife-upstairs Rachel Hawkins

"The Wife Upstairs" 2021

DSC_8479DSC_8479SK
 

 

Kā pagatavot sadzīves trillera kokteili ar dramatisma garnējumu?! Ņemam "Sieviete logā", drusciņ "Gone girl", drusciņ "Meitene vilcienā" un sanāks varen gards bestsellers ar spriedzes elementiem. Nē, nevar teikt, ka spriedze ir tāda, ka ieraujies dziļāk savā segu gūzmā, ik pa laikam atraujot skatienu no negaidītajiem trokšņiem savā dzīvokļa realitātē. Drīzāk tas ir "gribu zināt" un "kas pie velna te notiek" elements, kas kopā ar īpaši izlasīties sarežģītiem galveno varoņu raksturojumiem, piekaļ tevi burtiski pie grāmatas, liekot šķirt arvien ātrāk, rīt teikumus negausīgi un neprātīgi, alkstot uzzināt, kas aiz tā visa slēpjas, bet no otras puses vēloties, kaut šī grāmatizklaide nebeigtos ātrāk kā spēja to gardi notiesāt. 

 

Džeina ir neizteiksmīga, dzīves nesaudzēta jauna sievieta, kas bēgot no savas pagātnes, nonāk bagāto villu ciematā, kur piestrādā staidzinot suņus. Tur viņa iepzīstas ar kārdinoši bagāto un skaisto Ediju, kurš, uzminiet nu, pievērš uzmanību tieši viņai. Bet šis nav pelēkās pelnrušķītes stāsts par satikšanos ar miljonāru, šis galu galā solās būt mistērijas cienīgs romāns. Un te nu ir āķis- Edija sieva un viņas draudzene jau vairāk kā pusgadu ir pazudusi bez pēdām un pasludināta par mirušu. Es nevaru teikt, ka nospoilošu jums daļu no stāsta, atklājot, ka sieva varbūt nemaz tik mirusi nav ( emm- izlasiet vēlreiz grāmatas nosaukumu -"Wife upstairs" ), bet kas pie velna te vispār notiek? Katrs no iesaistītajiem varoņiem glabā kādu noslēpumu, atliek vien ieraksties dziļāk grāmatas lappusēs.

 

Es nevaru teikt, ka grāmata ir lieliska vai ar pievienoto vērtību, bet katrā ziņā- izklaidējoša, mistēriska un ievelkoša. Mistērijas cienītājiem vērts ieskatīties!

 

3.8

 

DSC_8481DSC_8481SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #thewifeupstairs https://sandrakoka.com/blog/2021/6/rachel-hawkins-the-wife-upstairs Sun, 27 Jun 2021 07:25:48 GMT
Ishmael Beah "A Long Way Gone: Memoirs of a Boy Soldier" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/ishmael-beah-a-long-way-gone-memoirs-of-a-boy-soldier Ishmael Beah

"A Long Way Gone: Memoirs of a Boy Soldier" 2007
 

 

119842775_263483848097207_1281217580104099492_n119842775_263483848097207_1281217580104099492_n

Ilgais ceļš no bērnam karavīram līdz rakstniekam- tas viss šķiet kaut kas neticams, un, ja šis nav stāsts kā atdzimt no pelniem kā fēniksam, tad es nezinu, kam vairs ticēt.

 

Šo var lasīt kā šausmu stāstu un nebūs tālu no patiesības, gluži otrādi- šausas šeit ir visaptverošas, klātesošas un traumatiskas, liekas, ka nav iespējams atbrīvoties no trauksmainām bailēm pat aizverot grāmatas pēdējo vāku.

Veroties smaidīgā nu jau vīrieša fotogrāfijā no neskaitāmām intervijām un publikācijām, šķiet neticami, kas patiesībā slēpjas aiz visiem redzamās virskārtas- cik tumšus noslēpumus var glabāt pat vissimpātiskākais cilvēks. Dzīvojot Ņujorkā šķietami idillisku un mierpilnu dzīvi, Ismaels ir gājis neticamu ceļu, netiekot pasargāts no paša ļaunuma- ne tikai nespējot izvairīties no vardarbības, bet kļūstot pašam par daļu no tā. 

 

Sjerraleones pilsoņu karš, kas ilga no 1992-2002. gadam, vardarbībā iesaistīja no 10-14.000 bērnu vecumā no 8-14gadiem. Lai saprastu to apjomu- puse no nemiernieku armijas rindām sastāvēja no bērniem. (~1/4 valdības armijas sastāvā). Lai cik neticami, tas neizklausītos, vēl joprojām pastāv valstis, kuras izmanto bērnus karadarbībā, piespiežot tos veikt kriminālās darbībās- kropļošanā, izvarošanā, nogalināšanā, tāpat arī izmantojot bērnus kā darba spēku un prostitūcijā.  Arī Ismaels nesekmīgi neskaitāmus mēnešus bēdzis no nemiernieku armijas grupējumiem, zaudējot visu ģimeni un draugus, un brīdī, kad licies, ka sasniegts patvērums, Ismaels tiek iesaistīts valdības armijas karavīru rindās, būdams tikai 13gadus vecs. Kara šausmas salauž arī mazus romantiskus zēnus, kuri klausās repa kasetes, repo un sapņo par uzstāšanos. Pavisam drīz pieradis pie galvenās bērnu karavīru enerģijas lādiņa- kokaīna, marihuānas, ekstazi un alkohola kokteiļa, viņš kļūst par cilvēkiznīcināšanas mašinērijas mehānismu. 

 

Šis memuārs visu laiku svārstās starp "Nevaru vairs izturēt- man ir slikti" un "Vai un kā mēs varam apturēt pasaules šausmas?". Es nezinu, ko no šī var secināt, jo cilvēce nekad neko nav iemācījusies no saviem priekštečiem un kari mums notiek visapkārt. Bet Ismaels ir balss- par visiem tiem, kas tikuši ierauti šajā karamašinērijā, tāpēc apklusināt būtu kā noliegt tā eksistenci. Es klausos. Un klusēju. Drusku paraudu par tiem bērniem, kas krituši, par tiem, kas sevī nes ļaunumu, par tiem, kas izglābušies, bet ikdienas dzīvo ar atmiņu uzliesmojumiem un par tiem, kuri atgriezās, jo citādi vairs nemācēja dzīvot. 

 

Ismaels kopš šī bestsellera biogrāfiskā darba ir sarakstījis vēl divus romānus- 

"" un "".

 

119622384_382247963165969_8175781085915037894_n119622384_382247963165969_8175781085915037894_n

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/6/ishmael-beah-a-long-way-gone-memoirs-of-a-boy-soldier Mon, 21 Jun 2021 17:37:35 GMT
Mieko Kawakami "Breast and Eggs" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/mieko-kawakami-breast-and-eggs Mieko Kawakami

"Breast and Eggs" 2019

DSC_8090DSC_8090SK

 

 

Kā lai neizlasa grāmatu, ja to iesaka Murakami. Nu kā?! Es to jautājumu sev uzdevu ik palaikam. It īpaši jo tajos brīžos, kad gribējās tomēr mest pie malas. Bet tā ir ar visu japānisko. Jāizvelk, jāvelk, jāsagaida vienotais vilnis, jo saprast līdz galam būs grūti, ja ne neiespējami, bet tur vienmēr kaut kas ir. Kaut kas nenolasāms, tikai ar muguras smadzenēm mazlietiņ sajūtams. Un es nenožēloju ne mirkli. Tā kā grāmatas ir veselas divas, ko Mieko Kawakami ir apvienojusi vienā darbā, tad jāsaka, ka man personīgi otrā uzrunāja daudz intīmāk, personīgāk un izjustāk- tā no mierpilnas miega dziesmas iekrāsojās spilglās, negaidītās, provocējošās un izaicinošās gammās. 

 

Sievietes ķermeniski dvēseliskā un funkcionāli bioloģiskā sintēze apspēlē visus periodus, kam nākas iet cauri dzīvei. Sākot ar krūšu augšanu, pirmajām mēnešreizēm, frigidismu, mākslīgo apaugļošanu, menopauzi beidzot krūts vēzi, masturbēšanu un kosmētisko ķirurģiju. Savā ziņā literārais garadarbs feminismam, kas apcer sievietes būtību, gaidas, sevis pieņemšanu un eksistences saprašanu. Bija vietas, kas iebelza pa galvu ar savu eksistencionālo reportu un lika soli pa solim iziet cauri savai sievietības un jēgas apzināšanai. Vīrietis šajā stāstā ir tikai fons, izejas materiāls. 

 

Japāniskais nav jāsaprot. Tas ir jāpiedzīvo. 

 

DSC_8094DSC_8094SK

 

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/6/mieko-kawakami-breast-and-eggs Sun, 13 Jun 2021 16:25:27 GMT
Stefānija Meiere "Pusnakts saule" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/stef-nija-meiere-pusnakts-saule Stefānija Meiere

"Pusnakts saule" 2021

Stephenie Meyer 

"Midnight sun" 2020

DSC_8140DSC_8140SK

 

"Naids bija gandrīz tikpat dziļš kā alkas pēc viņas." (431.lpp)

 

 

Kāda gan varētu būt dāvana patiesiem literatūras faniem, ja ne jauna grāmata par tik iemīļotiem un pielūgtiem varoņiem. Variet to saukt par reklāmas triku, mārketinga materiālu, bet Krēslas fani ar lielāko satraukumu un nepacietību sagaidīja jauno Meieres grāmatu, tieši 15 gadus pēc pirmās vampīru sāgas ienākšanas bestselleru plautos un miljoniem jauniešu istabās. 

 

Cik gan daudz pēc sev tuvu un īpašu darbu izlasīšanas, mēs nebeidzam domāt, kas notika tālāk ar varoņiem?! Vai- kāpēc rakstnieks ir izvēlējies konkrēto vietu, konkrētos tēlus?! Kas ir palicis nepateikts, kāpēc varoņi rīkojās tā vai savādāk?! Tik daudz jātājumu, ko gribētos uzzināt, vai kaut mazlietiņ ilgāk uzkavēties un pabūt kopā ar tēliem autora radītajā pasaulē. 

Tāpēc es atkārtošos- šo darbu patiesi pratīs novērtēt vampīru sāgas fani. Tā kā grāmata ir sarakstīta no galvenā varoņa Edvarda nevis Bellas skatupunkta, nekas jauns īsti netiek uzzināts, jo tiek atstāstīti tie paši jau zināmie notikumi. Vienīgais jaunais pavērsies ir stāstījums par vampīru ģimenes vēsturi un viņu iekšējās attiecības, tāpat arī lasītājs var iepazīt vairāk Edvarda emocionālo pasauli un pārdomas.

 

 

Vai var lasīt "Pusnakts sauli", ja neesi lasījis nevienu no iepriekšējām daļām?! Pilnīgi noteikti. Es neesmu lasījusi nevienu no 4 (5grāmatas) iepriekšējām daļām, tikai redzējusi ekranizējumus. Iespējams, tieši nezinot vispārzināmos faktus un notikumus, šo darbu būs daudz interesantāk lasīt. Man ekranizācija ir atstājusi pēdas. Likās, ka 12gadi kopš filmas būs miglā tīti, bet ak, maldi. Lasot to vien redzēju kā Robertu Patinsonu un Kristenu Stjuarti, un visu laiku tinu uz priekšu filmu, gaidot, vai arī grāmatā parādīsies konkrētās ainas. Jo vairāk ielasījos, jo spriedzes pilna tā kļūst, bet man tevi būs jaapbēdina, ja esi iecerējis 700lpp + izlasīt visu sāgas kopsavilkumu, diemžēl, diemžēl Meiere ir atstāstījusi tikai sākuma daļu, līdz vilkačiem un bērniem nemaz netiekot. Vai tas nozīmē, ka katrai daļai būs bonusgrāmata no Edvarda skatu punkta?! To rādīs laiks.

 

Kas tad ir tas, kas fanus notur pie šīs tik daudz apspēlētās grāmatas?! Tas noteikti ir laiks. Grāmata mūs katru atgriež atpakaļ laikā, kad to lasījām. Tas ir kā vēlreiz izdzīvot savu jaunību. Ja grāmata spēj sagādāt tev patīkamas, smieklu pilnas atmiņas, tad hei- kāpēc sev to liegt?!

 

Lai arī filma man likās kas nebijis un aizrāva, mana pirmā vampīru mīlestība noteikti ir Breds Pits no "Intervija ar vampīru", Edvard piedod!

 

PS. Kurš saka, ka lasīšana ir pasīva nodarbe?! Lasot 780lpp. šūpuļtīklā jums vajadzētu redzēt manus uztrenētos roku muskuļus!

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_8125DSC_8125SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #midnightsun #read #reading #stepheniemeiyer #twillight https://sandrakoka.com/blog/2021/6/stef-nija-meiere-pusnakts-saule Sun, 13 Jun 2021 16:02:11 GMT
Nora Ikstena "Ūdens mirdzēšana" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/nora-ikstena-udens-mirdzesana Nora Ikstena

"Ūdens mirdzēšana" 2021

DSC_8174DSC_8174SK

 

"Jānoskaita sēņreize. Sila lācīti, mainīgā bērzlape, sānause, medene, dižsardzene, taurene, piltuvene, smilšbeka, stāvi man klāt. Sargi mani no tīmeklenes, bisītes, sērsenes, virpainītes. velna bekas un lai no mušmires, kailgalves, samtmicītes, liesmenes, jumtenes man neaizbrauc jumts." 

 

 

Sapinusies meža ozolu saknēs, starp žņaudzošām efejām un smacējoši trūdošām rudens lapām viņa meklē sevi, bet nekur tālāk par savām maldugunīm nevar aizskriet, pinas kājas, trinas nātrenēs, krīt, ceļas un atkal no jauna klūp. Marija- varone mazos ceļojumu mirdzējumos, atklāj pasauli un daļu no sevis. Marija ir vienots veselums ar daudzām šķautnēm, reāla un tomēr izdomāta. Marija ir nomoda sapņi un ikdienas realitātes murgu atspulgs, daļa no pašas Noras Ikstenas, kas skumjās meklējot ceļu atpakaļ pie sevis, bij jāizraksta laukā. Tik daudz sāpju, tik daudz ko izsāpēt.

 

Lai saprastu "Ūdens mirdzēšanas" ritmu, atliek paraudzīties komplimitējošajos Vilipsona zīmējumos- haotiski, krāsaini, dramatizējoši un tajā pat laikā improviziatori interpetējami. Noras latviešu valoda ir kaislīga, radoša un drosmīga. 

 

 

"Un apakšiņa nav ziepju gabals-nenodils."

 

 

Noras Ikstenas jaunradījums ir lasāms atsevišķi pa miniatūrstāstiem , mainīgā secībā, bet tikpat labi var meklēt kopīgo, kas sasaista mazos gabaliņus kopējā rakstā. 

Atklājošs, un reizē ļoti provocējošs, kā mazs bērns- kurš vārtoties dubļos, spļauj un spārdās, kā izaicinot, bet dziļi būtībā vēloties tikai vienu- sapratni un piederību. "Ūdens mirdzēšana" ir kā spēle, attīrīšanās un sevis liekā izmešana, lai dotu dzīvību jaunradei. Meklēt mirdzimu no smilšaina krasta, pa virspuses ēnām ļaut šaudīties kristāldzirdajiem atspulga mirdzējumiem, vai vērties augšup no dzelmes. Vai vienkārši nemeklēt tajā to, ko var sajust neparedzot.

 

 

Izdevnievība: Dienas grāmata

DSC_8172DSC_8172SK
 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #noraikstena #read #reading #ūdensmirdzesana https://sandrakoka.com/blog/2021/6/nora-ikstena-udens-mirdzesana Sun, 13 Jun 2021 15:02:12 GMT
Edith Eger "The Choice: Embrace the Possible" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/edith-eger-the-choice-embrace-the-possible Edith Eger

"The Choice: Embrace the Possible" 2017
 

DSC_7637DSC_7637SK

 

Iznīcināšana un dziedināšana. 

 

Grāmata, pēc kuras izlasīšanas jutos kā apmeklējusi terapeita kabinetu. Tik ļoti mediatīvs, pārdomas raisošs un sevis apjausmas darbs. Edites Egeres autobiogrāfija nav vienkārši viņas atmiņas par koncentrācijas nometnē piedzīvotajām šausmām, tas nav arī vienkārši neticams izdzīvošanas stāsts, "The choice" ir  kā solis uz tiekšanos augstāk kā mums pašiem liekas esam spējīgi- māka tikt cauri traumējošiem notikumiem, pieņemt to par notikušiem, bet neļaut tiem ietekmēt mūsu turpmāko dzīvi. Tā kā Edite savu karjeru saistījusi ar psihoterapiju, tad puse no grāmatas ir vērsta uz pacientu terapiju, norādot, ka sāpes nevar salīdzināt, pielīdzināt, iedalīt gradācijas skalās,- nav mazākas vai lielākas traumas, katrs savas sāpes un problēmas uztver vienlīdz smagi. 

 

Kas padara šo grāmatu unikālu un izceļ strap neskaitāmiem citiem ebreju genocīda un koncentrācijas nometņu izdzīvojušo stāstiem?! Tā noteikti ir Edites personība. Viņā ir tāds netverams un neizskaidrojams sirdssiltums, viedums un harizma. Nav brīnums, ka uzstājoties milzīgās auditorijās, Edite spēj saviļņot cilvēku masas- iedvesmot un noticēt, ka ir neskatoties uz neko, tikai mēs varam izvēlēties, vai pagātne mūs sagrauj, vai turpretim skatīties tai acīs un izbaudīt to, kas mums ir dots tieši tagad. 

 

Bonuss audiogrāmatām, reta, bet ne neparasta- iespēja dzirdēt autora komentārus vai uzrunu vai pateicību lasītājam. 

 

"Time doesn't heal. It's what you do with time. Healing is possible when you choose to take responsibility, when we choose to take risks, and finally, when we choose to release the wound, to let go of the past pf the grief."

 

Iesaku!

DSC_7650DSC_7650SK

DSC_7630DSC_7630SK

 

DSC_7640DSC_7640SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/6/edith-eger-the-choice-embrace-the-possible Wed, 09 Jun 2021 14:09:13 GMT
Shaun Bythell "The Diary of a Bookseller" https://sandrakoka.com/blog/2021/6/shaun-bythell-the-diary-of-a-bookseller  

Shaun Bythell

"The Diary of a Bookseller" 2014

DSC_8074DSC_8074SK
 

 

Lai cik liela mīlestība tev nebūtu pret grāmatām, bizness ir un paliek strikti bizness, pilnīgi vienalga, vai pārdod tamponus, putekļusūcējus vai grāmatas. Ik viena diena galu galā noslēdzas ar ienākumu - izdevumu tāmi un, kā izrādās- būt lietotu grāmatu tirgotājam nemaz nav romantiski vai viegli. (jo vairāk atrodas kopā ar grāmatām, jo mazāk laika paliek pašai lasīšanai.) Pēc Šona (Shaun) dienasgrāmatu ierakstiem, kuros viņš detalizēti piefiksē kases ienākumus, pircēju skaitu, darbinieku izgājienus un sīkas ainiņas no ikdienas grāmatu tirgotavā, var likties, ka viss ir bezgala drūmi, bet skeptiski drūmais rakstības stils labi attaino viņa savdabīgo humora izjūtu un spēju pasmieties par sevi. Jo vairāk klausos audiogrāmatu, jo vairāk smaidu, beigu beigās esmu totāla trakās darbinieces fane- viņas loģika un izgājieni dzīvē darba devējam sagādā ne mazums raizes, bet romānā tas ir nudien komiski un absurdi smieklīgi. 

No šīs grāmatas es uzzināju, ka Skotijā ir grāmatu pilsētiņas. Vai nav lieliska ideja- visu aizmirstus nostūrus pārvērst par maģisku pulcēšanās vietu grāmatmīļiem. Ja ar to vēl nepietiek, kā ar savu atvaļinājuma plānošanu, par pamatu ņemot lietotu grāmatu lokācijas?!

Nezinu, vai šī dienasgrāmatas tipa grāmata ir Šona (Shaun) mārketinga triks ( arī netipiskie facebook ieraksti), bet katrā ziņā viņam tas ir izdevies- reklāma vai nereklāma, bet veikaliņš ir ieguvis popularitāti. Kā gan citādi nosaukt to, ka izdoti vēl 2 grāmatpārdošanasepopeju turpinājumi. 

*klienti. Klienti, kā jau visur ir mega.. (izmanto jebkuru īpašības vārdu). Dažkārt man šķiet, ka vineloģiskākos jautājumus publiskās vietās cilvēki mēdz uzdot nevis speciāli, bet gan aiz vēlmes ar kādu parunāties. 

Lasiet- it sevišķi tie, kuriem grāmatas ir tik ļoti iemīļotas.

DSC_8079DSC_8079SK

DSC_8080DSC_8080SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/6/shaun-bythell-the-diary-of-a-bookseller Tue, 08 Jun 2021 17:43:42 GMT
Lorija Gotlība "Varbūt tu vēlies ar kādu par to parunāt" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/lorija-gotl-ba-varb-t-tu-v-lies-ar-k-du-par-to-parun-t Lorija Gotlība

"Varbūt tu vēlies ar kādu par to parunāt" 2021

Lori Gottlieb

"Maybe you should talk to someone" 2019

 

DSC_7130DSC_7130SK

 

"Bieži vien, kad pacienti redz mūsu cilvēcīgumu, viņi mūs atstāj."

 

Man tiešām vajadzētu ar kādu parunāt. Parunāt par to. Runāt un izrunāties. Tā. No sirds un dvēseles. Palaist to visu vaļā un ļaut dzīvot tālāk nešaustot sevi par izvēlēm, kuras sen vairs nav labojamas vai izmaināmas. Mums katram vajag ar kādu parunāt, nav pat svarīgi, vai tas ir profesionālis vai kāds, kuram ir spēja uzklausīt, nedodot padomus, nemoralizējot un dodot laiku un telpu būt atklātam. 

 

Pēdējā laikā par terapiju runā arvien atklātāk, arvien vairāk, padarot to par pašsaprotamu un tik pat nepieciešamu sevas veselības cieņpilnu rūpēšanos, kā zobārsta vai gienkologa apmeklējumu. Tajā pat laikā, aiz šī noslēpumainā vārda "terapija" slēpjas tikpat daudz aizdomu, vispārinājumu un neprofesionāļu prakses, kas izmantojot arvien plaukstošāko sevis uzlabošanas trendu, izmanto to kā bizensa modeli, nepievēršot uzmanību nepieciešamajiem sertifikātiem un izglītībai. Nav brīnums, ka ap terapiju ietver mīklainības areols, jo viss, kas notiek psihoterapijas kabinetā, paliek uz mūžiem aizslēgts terapijas kabinetā. Ilglaicīgi apmeklējot terapeitu, var gadīties, ka viņam atklātie noslēpumi un iekšējie pārdzīvojumi, nebūs zināmi pat tuvākajiem ģimenes locekļiem. Zināt tik daudz par it kā svešu personu un spēt saglabāt profesionālas attiecības?! Apzinoties, ka terapeiti ir tieši tādi paši cilvēki, kā jebkurš uz ielas satiktais pretimnācējs- ar savāk ikdienas raizēm, problēmām un sapņiem. 

 

Šī nav pašpalīdzības grāmata, kura spēj tev aizstāt terapiju, cerot, ka piebeidzot 484.lpp., jūs atklāsieties kā jauns cilvēks. Jā, tā ir grāmata par un ap terapiju, terapeitiem un to pacietiem, un tajā pat laikā salaužot steriotipus par terapiju kā brīnumu, kas īsā laikā spēs radīt mūs laimīgus un pozitīvus. Lorija Gotlība stāsta par savu ceļu nonākšanā terapijā, savu psihoterapeites praksi un atsevišķiem pacientiem, atklājot, cik daudzslāņaini ir cilvēki, no ārpuses parādot tikai savu azisargčaulu, kas bieži atklājas, kā noliegums, naids, bezcerība. 

 

Ļoti raitā valodā uzrakstīts darbs, kas tā vien prasās pēc pieraksta pie kāda psihoterapeita, kas kā izrādās arī var izraisīt atkarību. Šķirot lappuses, prieks mijas ar skumjām, sāpēm un rakņāšanos savās dzīves atkritumu tvertnēs. 

 

 

"Man ir fantāzija, ka visiem pieaugušajiem būtu jādod iespēja noklausīties savu vecāku stāstus, noklausīties, kā viņi atrauj sevi vaļā, kļūst pilnīgi ievainojami un izstāsta savu versiju, jo, to uzzinot, ir neiespējami nepalūkoties uz savu vecāku dzīvēm atšķirīgi, lai kāda arī būtu bijusi viņu situācija. "

 

 

 

PS. Tēma, kas man lika apstāties un daudz padomāt bija par piedošanu un pāridarīšanu- nav jāpiedod, ja iekšēji uz to neesi spējīgs. Tā nav taisnība, ka tikai piedodot, ir iespējams dzīvot tālāk. 

 

"..cilvēks var būt līdzjūtīgs arī bez piedošanas. Ir daudz veidu, kā dzīvē iet uz priekšu, taču izlikšanās, ka jūtam to, ko patiesībā nejūtam, nav viens no tiem." (356.lpp)

 

 

4 zvaizgnes

 

Izdevējs: Helios Kirjastus OU

 

DSC_7165DSC_7165SK

DSC_7153DSC_7153SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lorigottlieb #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/5/lorija-gotl-ba-varb-t-tu-v-lies-ar-k-du-par-to-parun-t Sun, 23 May 2021 14:23:45 GMT
Delfīne de Vigāna "No un es" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/delf-ne-de-vig-na-no-un-es Delfīne de Vigāna

"No un es" 2021

 

Delphine de Vigan 
"No et moi" 2007

DSC_7335DSC_7335SK

Vigāna, ak Vigāna. Nevaru nosaukt labāku psiholoģiskā reālisma notvērēju par franču talantīgo rakstnieci Delfīni de Vigānu- viņa raksta tik trausli, tik gaisīgi un tik mērķtiecīgi plosoši- sadragājot jebkuru emociju cietoksni, ko esi domājis nosargājam savā iekšējajā mierā. Izgaismojot slēpti tumšos labirintos notikumus, kurus mums negribētos piedzīvot. Vigāna drosmīgi izkliedz problēmas, it īpaši pievēršoties jauniešu sensitīvajai neaizsargātībai, bet es tev varu atklāt- Vigāna spēj būt daudzveidīga, it sevišķi rakstot dokumumentālo prozu, pati gan minot, ka rakstniekam nav jāatklāj, kur patiesība robežojas ar ilūziju, jo galu galā, vai viss nav subjektīvi mānīgs?! 

Delfīne de Vigāna mani sajūsmina ar savus spēju rakstīt emocionāli satricinoši. Ar katru lappusi lasītājs tiek ievilkts arvien dziļāk nezināmā paralēlā pasaulē, par kuras eksistenci ir tikai mazliet nojaušams, bet tajā pat laikā līdz galam nezināms, nesaprasts un nepieņemams. 
DSC_7376DSC_7376SK
Man nav nācies lasīt grāmatu par bezpajumtniekiem, kas atstātu mani raudošu, ar neskaitāmiem jautājumiem uz kuriem nav atbildes. Manī plosās emociju viesuļi, kas nebeidz ārdīt iekšējo pasauli arī pēc pēdējās lappuses izlasīšanas. Es nezinu, kā Vigāna to spēj- laikam tā ir sāpīgu emociju piedzīvošana personīgajā dzīvē, kas liek viņai radīt tik urdošus un pušu plēsošus literāros darbus. Un nenovērtējama ir viņas spēja niansēti aprakstīt iekšējās pasaules emocionālos kritumus un kāpumus. 

Pēc šī darba izlasīšanas man vajadzēja 3 dienas, aizmirstas asaras un bezspēcības sajūta. Vigāna ir kā spoku māja, kurā baidies ieet, zinot, ka jebkruā gadījumā nespēsi pasargāt savu emocionālo pasauli, bet ak, kas tas ir par piedzīvojumu, ja uzdrošinies viņas psiholoģiskajiem ceļojumiem uz tumšajām karaļvalstīm. 

 

“Before I met No I thought violence meant shouting and hitting and war and blood. Now I know that there can also be violence in silence and that it’s sometimes invisible to the naked eye.”


4.5⭐️

 

 

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

 

DSC_7339DSC_7339SK

DSC_7324DSC_7324SK

DSC_7364DSC_7364SK

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #noandme #read #reading #vigan https://sandrakoka.com/blog/2021/5/delf-ne-de-vig-na-no-un-es Sun, 23 May 2021 13:30:21 GMT
Kristina Sabaliauskaite "Pētera Imperatore" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/kristina-sabaliauskaite-p-tera-imperatore Kristina Sabaliauskaite

"Pētera Imperatore" 2020

Kristina Sabaliauskaite

"Petro Imperatore" 2019

 

 

DSC_7088DSC_7088SK

 

 

Uh. Aizveru “Pētera imperatores” pēdējo vāku un smagi nopūšos. Mani iekšējā sajūtas plosa gabalos.  No vienas puses šī ir viena no retajām grāmatām, par kuru es priecājos, ka tai ir otrā daļa, bet no otras puses- kā lai sagaida tulkojumu šajā nepacietīgi steidzīgajā laikmetā, kad visu vajag tagad un uzreiz. Būs vien jātrennē pacietības velni vai arī jālasa lietuviski.

 

Mākslas vēstures doktoru zinātņu doktore Kristina Sabaliauskaite tiek augstu vērtēta Eiropas līmenī un tikpat dāsni apbalvota literatūrā savā dzimtajā Lietuvā.  Neskatoties uz izcilību ar didloģiju “Silva Rerum”, es apzināti izvairījos no Sabaliauskaites vēsturiskajiem romāniem, jo lai arī man ļoti patī darbi, kas balstīti uz patiesiem notikumiem un spēcīgu vēsturisko fonu, tas ir ļoti slidens temats, kurā vēstures fakti var nomākt literāro nozīmību.

 

Bet  tad es atvēru “Pētera imperatori” un jau no pirmajām lappusēm es nevarēju noslēpt savu sajūsmu. Aizraujoši. Vienkārši aizraujoši. Aizmirstiet par visu, ko esiet lasījuši vēstures grāmatās par Krievijas imperatoru un viņa Katrīnu, šis darbs ir kā pandores lāde, no kuras var izvilkt laukā ne tikai pārsteidzošus brīnumus, bet arī visu zaņķi, ko nekad nebūtu vēlējies uzzināt. Lai piedod visi vēsturnieki, bet es nekad neesmu uzskatījusi vēsturi par patiesības atspoguļojumu, tas gluži vienkārši nav iespèjams. Laikmeta liecības, it sevišķi laikā, kad valdīja liels analfabētisms, ir kā klusie telefoni, kas laika gaitā pārvēršas par kropļotām patiesības teikām. Arī dokumenti tiek viltoti un iznīcināti ar domu slēpt faktus vai radīt viltus realitāti. Tāpēc es nepieņemu Sabaliauskaites milzīgo pētniecības darbu kā vienīgo patiesību, bet detalizētā notikumu atspoguļošana, kas ietērpta barbariski lokālā laimetam raksturojošā valodas kompleksā, ir tik dzība, jūtama un sataustāma, ka nav iespējams nenoticēt.  Ja bērnībā sapņoji par priceses dzīvi pilī ar kalpotājiem, tad “ Pētera imperatore” ir kā vircas spainis uzgāzts uz galvas- būt par sievieti 18, 19.gs.nebija nekāda pasatig pa parku. To atstāstīt nevar un nevajag,  tev vienkārši tas ir jāizlasa, jo šī grāmata ir tik dzīva, traka un brutāla. Barbarisms, galināšana, salauztas psihes ar novirzēm, sekss ar vēl vairāk seksu, lamuvārdi, kaujas, bērnu zaudēšana, alkoholisma komas- te viss ir pārpārēm daudz, piesātināts.  

Es gribētu teikt-neprātīgs.  Pilnīgi neprātīgs. Gan laimets, gan kultūra, gan cilvēku prāti.  Ja es būtu vēstures skolotāja, šī būtu obligātā literatūra skolēniem, lai savā prātā nerada ilūzijas par drosmīgiem kareivjiem, skaistām princesēm un varonīgiem imperatoriem.  

 

Lai arī šis romāns atspoguļo austrumu un rietumu kultūru sadursmi un atšķirības, centrā ir sieviete- viņas spēja izdzīvot, pakļauties un reizē izcelties, lai nosargātu savu dzīvību.  

 

 

“ Tikai es biju savā dzimtenē, lai arī kur nonāktu. Jo mana dzimtene bija ciešanas. Tāda dzimtene tev vienmēr un visur ir līdzi. Pārnēsājama. Vienalga, kur esi,- vienmēr esi dzimtenē.” (388.lpp)

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC, 2021

 

DSC_7109DSC_7109SK

DSC_7097DSC_7097SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lietuva #petroimperatore #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/5/kristina-sabaliauskaite-p-tera-imperatore Sun, 16 May 2021 15:21:47 GMT
Laura Vinogradova "Upe" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/laura-vinogradova-upe Laura Vinogradova

"Upe" (2020)

 

 

DSC_7068DSC_7068SK

 

 

"Kas notiek ar māsu, ja otra māsa ir mirusi?" (101.lpp)

 

 

Pa malkam, pa šķipsniņai, pa drupačiņām. Es lasu ar mazām ieelpām, lai neaizsitās elpa, ļaujot dienām nogludināt izlasīto. Es lasu rēni rimti, buroties reizē ar ūdenszālēm un nolūzušiem koku zariem savas upes atvaros. Man nepieciešamas vairākas dienas, lai izbristu upi uz otru krastu, nezinot, vai spēšu pārbrist atpakaļ. 

 

Vinogradovas "Upe" ir tik mežonīgi pirmatnīga. Tāda- raw. Man tā patīk labāk, kā loka angļu mēlē. Jēla. Neapstrādāta, nenolīdzināta, nenoslīpēta. Noklusēts stāsts, nenoskrubināts un neizķēmmēts, tik asi spurains, kurā pārklājot plaukstas, saplēš ādu šķembās. 

Cik gan daudz var atklāt skaļi, ko nepietiktu drosmes pat izlaist laukā čukstus. Izrakstīt no sevis laukā ir kā ļaut savu kailo dvēseli svešinieku kritikas rīvei- no viena asmeņa laist cauri citam, atklājot arvien vairāk pušumus, rētas un trauslumu. 

 

"Mīlu. Ilgojos. Smilkstu." (101.lpp)

 

Nevaru neuzteikt skumji drūmās Vitālija Vinogradova ilustrācijas, kas pašas par sevi nes smeldzīgu vēstījumu- starp rindām neizlasāmo. 

Garstāsts nominēts LaLiGaBa. Šoreiz gan nedevās uz pjedestāla, lai saņemtu balvu, bet mēs visi zinām, ka lasītāji lasot un novērtējot šo darbu ir piešķīruši tam pašu svarīgāko atzinību, ko var saņemt rakstnieks- lasītāju mīlestību.

 

Es Laurai piešķiru balvu par skaisto upi. Smeldzīgo. Dzīvo. Stindzinošo.

Par visām zaudētajām māsām. Dzīvām vai mirušām.  

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_7045DSC_7045SK

DSC_7061DSC_7061SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #lauravinogradova #read #UPE https://sandrakoka.com/blog/2021/5/laura-vinogradova-upe Sat, 08 May 2021 07:31:41 GMT
Alens Eskenss "Dzīve, kuru aprokam" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/alens-eskenss-dz-ve-kuru-aprokam Alens Eskenss

"Dzīve, kuru aprokam" (2018)
 

Alen Eskens

"The life we bury" (2014)

DSC_7020DSC_7020SK

Grāmata, kas mani pārsteidza, likās, ka šis būs darbs par labo un ļauno, kas, protams, ir arī tas, tikai drāmas vietā ieguvu trilleri ar kriminālromāna elementiem. To es nebiju gaidījusi, lai gan- ko vispār var gaidīt no grāmatām, it kā meklējot tajās kādu savu gaidu piepildījumu. Katrā ziņā, kopējais verdikts- grāmata mani izklaidēja, neskatoties uz paredzamiem amerikāniskā tipa kriminālromāna pamatprincipiem. 

 

Šķiet, ka šeit nav neviena varoņa ar normālu vidusmēra iedzīvotāja dzīvi, katram no viņiem nākas saskarties ar ciešanām, netaisnīgām izvēlēm, bezcerīgām situācijām un traģiskiem notikumiem. Katram savā/citādākā veidā, bet galu galā kopā veidojot bezgalīgu un šķietami neatrisināmu neveiksmju domino. 

 

Romāna vadošā līnija ir neatbildamais jautājums, vai pastāv atšķirība starp slepkavošanu un nogalināšanu (murdering vs killing). Vai karā veiktās nogalināšanas nav vienlīdz pielīdzināmas slepkavībai miera apstākļos?! Vai ētiski ir teikt, ka cilvēka dzīvībai nav nozīmes, ja tā tiek atņemta kara laukā no pretinieku šautenes?!

 

Par ko tad ir stāsts?! Koledžas studens Džo mājas darba ietvaros dodas uz veco ļaužu pansionātu, kur intervē uz nāvi notiesāto večuku. Uzzinot arvien vairāk un vairāk detaļu par Karla dzīves notikumiem un pašu noziegumu, Džo arvien vairāk sāk šaubīties par  Karla vainu. Risinot pašam savas neatrisinātās problēmas ģimenē, Džo kopā ar  kaimiņieni Lilu mēģina atrast patieso vainīgo. Spriedze pieaug līdzās ar dramatiskiem notikumiem, sekojot pa pēdām gadu dekādēs noputējušā krimināllietā. 

 

 

Izdevējs: Zvaigzne ABC

 

DSC_7019DSC_7019SK

DSC_7017DSC_7017SK

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #crime #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/5/alens-eskenss-dz-ve-kuru-aprokam Sat, 08 May 2021 07:25:32 GMT
Frēdriks Bakmans "Omce sūta sveicienus un atvainojas" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/fr-driks-bakmans-omce-s-ta-sveicienus-un-atvainojas Frēdriks Bakmans

"Omce sūta sveicienus un atvainojas"(2016)

 

Fredrik Backman

 

"Min mormor hälsar och säger förlåt" (2013)

 

DSC_7028DSC_7028SK

Vai ir iespējams pieteikties kādā rindā, kur tevi varētu adoptēt kāds zviedru vectētiņš vai vecmāmiņa? Vai ierasties kādā Zviedru mazpilsētas veco ļaužu pansijā un apņemties atrast būt kādam par mazmeitiņu. Vismaz tā es arvien vairāk un vairāk uzzinu no zviedru litaratūras lappusēm, kurās zviedru vectētiņi ir kā Lenenbergas Emīli un vecmāmiņas ir kā Pepijas un Ronjas- bezbailīgi, drošsirdīgi, patiesi līdz mielēm, gatavi ar katru pretimnācēju izmest kara cirvi, ja uzskati kaut mazlietiņ atšķiras no iedomātā. Bet pāri visam- ar milzīgu, plašu un bezgalīgu sirdi, kurā ir vieta mīlestībai, piedošanai un dzīves gudrībai. Pasaulē, kur smēķējošas Pepijas ar mutīgumu un neizsmeļamu lamuvārdu vāceli, ir maigi izsakoties nagla pakaļā, patiesībā ir kā labākais, kas ar tevi var notikt.

 

Esmu pretojusies Bakmana novelēm kā bēgot no dubļainām peļķēm, kad apautas svaigi nopulētas lakādas kurpes. Bet ak, kāda nejēga esmu bijusi. Tā vietā, lai lektu iekšā brūnīgi duļķainajā lietus peļķē, šļakstītos, pielietu pilnas kurpes ūdens, ļaujot žļurkstošai skaņai ienest dzīvīgumu un apjausmu par klātesamību, es bailēs tipinu tai apkārt. Man netīšām paslīdēja kāja ar vairāku atteikšanos un skepsi atveros vaļā "Britas Marijas" oranžos vākus, līdz ar to ciemošanās pie omces ir kā solis atpakaļ. Bet ak dieniņ. Omce. Omce ir vienkārši bomba. Bakmana spēja salikt kopā vienlīdz diametrāli pretējas noskaņas- drūmas skumjas un dzīvesprieku un spēju prast piedot. Vienkārši kas tāds, ko gribas baudīt arvien no jauna un skaudībā nolūkoties uz varoņu drosmi. 

 

Atzīstos- Bakmans mani pilnībā ir apbūris. Vienkārši savaldzinājis. Piedevām- viņa ražīgums rakstniecībā ir vareni pagarinājis manu izlasāmo grāmatu sarakstu. Fantastiski niansēti un tik, tik, tik zviedriski (lai arī ko tas nozīmētu).

 

PS.  Es pieveru acis uz to, ka prasmīga ķirurģe tik slikti pārzina gramatiku. Pieņemsim, ka mēdz notikt arī tā. 

 

"..-ja kāds tev dod grāmatu, viņš ir pelnījis, lai tu izliktos, ka neesi to lasījis." (197.lpp)

 

 

 

DSC_7029DSC_7029SK

 

Izdevējs: Jāņa Rozes apgāds. 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #frederickbackman #gramatas #omcesutasveicienusunatvainojas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/5/fr-driks-bakmans-omce-s-ta-sveicienus-un-atvainojas Sat, 08 May 2021 06:57:02 GMT
Jū Nesbē "Glābējs" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/j-nesb-gl-b-js Jū Nesbē

"Glābējs" (2016)

DSC_6834DSC_6834SK

Izmeklētājs Harijs Kols bez darba nepaliek- ik pa laikam uzrodas kādi trakie, kas padara viņa dzīvi aizraujošāku, spriedzes pilnu un traki nepanesamu. Šī ir #6 sērijas grāmata par vientulīgi sagrautā izmeklētāja Kola izmeklēšanām. Tā kā neesmu lasījusi visas secīgā kārtībā un pirms tam esmu lasījusi tikai divas daļas, jāsaka, ka tas nekādi neietekmē darba kvalitāti, jo katru daļu var jebkurā gadījumā lasīt kā atsevišķas izmeklēšanas sēriju. Tikai salīdzinot ar iepriekšējām, šis darbs mani līdz galam nepārliecināja. Protams, Nesbē savu darbu prot un lieliski iekļaujas skandināvu kriminālromānu žanra lauciņā- ir gan asinis, gan dīvains sekss, gan sociālas problēmas, šajā gadījumā kriminālais mezglojums sniedzas pāri Norvēģijas robežām, aizvedot lasītāju gadus atpakaļ uz Balkānu kara lauku. Kā jau pienākas, galvenajam izmeklētājam neveicas privātajā dzīvē ( ir kāds policists ar laimīgu ģimeni?!), alkohola atkarību, tieksmi pārkāpt likumu un gadījuma sakariem, kuru galvenie personāži ir tā vai šā iesaistīti slepkavības risināšanā. 

DSC_6843DSC_6843SK

Katrā ziņā, šī ir lasāmviela, ko es izmantoju, lai izdzēstu cieto failu, kas pārogļojies pēc emocionāli graujošiem darbiem. Trilleri un kriminālromāni uzsūc visu lieko un atbrīvo vietu galvai, lai spēju no jauna iegrimt destruktīvi spēcīgās grāmatās. My kind of way. Bet, tas noteikti nav labākais, ko esmu lasījusi no Nesbē. 

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_6843DSC_6843SK

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/5/j-nesb-gl-b-js Sat, 01 May 2021 16:12:36 GMT
Krystyna Chiger "The Girl in the Green Sweater: A Life in Holocaust's Shadow" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/krystyna-chiger-the-girl-in-the-green-sweater-a-life-in-holocausts-shadow Krystyna Chiger

 "The Girl in the Green Sweater: A Life in Holocaust's Shadow" (2008)
 

DSC_6998DSC_6998SK

Katru reizi lasot grāmatas par izsūtīto likteni vai ebreju ciešanām, atliek vien nobrīnīties, kā katrā stāstā atkājas arvien jaunas un nezināmas detaļas- it kā pasaules ļaunums būtu iedalīts dažādās šausmu šķautnēs, kuras var pamanīt tikai skatoties arvien no jauna leņķa. It kā viena gadsimta dažos gados būtu izveidota ļaunuma krātuve, kurā glabājas visas planētas sāpes, traumas, negācijas, netaisnības un briesmas, un kuras saturs nekad līdz galam nav izsmeļams un prātam aptverams.  Šī grāmata man bija pārsteigums- atklāja nezināmus faktus kādas ģimenes izdzīvošanas brīnumainajā stāstā. 

 

"It is funny thing, memory. It is a trick we play on ourselves, to keep connected to who we were, what we thought, how we lived. It is fractured, like a dream that returns in bits and pieces. It is the answer to forgetting."

 

Polija. 1943.gads. 150 000 dzīvojošie ebreji tiek pakļauti iznīcināšanai- ievietoti getos, nošauti. Maza grupa no tiem meklē patvērumu pazemē. Burtiski. Dodoties kanalizācijas šahtās, lai pārcietu ebreju masu likvidāciju. Pazemē valda neciešama smaka, kanalizācijas ūdeņi ik pa laikam apdraud dzīvību, tumsa, žurku kolonijas un ēdiena trūkums. Viņu vidū ir arī Krystyna Chigere ar saviem vecākiem un mazo brāli. Vai viņi izdzīvos?! Vai var paļauties uz vienīgo dzīvības saiti- katoļu bijušo zagli, kas nodrošina viņus ar pārtiku?! Zem pazemes atklājas arī citu biedru negodīgā rīcība. Kas ir bīstamāks- vācu karavīri vai nodevēji?!

DSC_6997DSC_6997SK

Šis ir Krystynas biogrāfisks atmiņu stāsts par 14 mēnešus piedzīvoto kanalizācijas tuneļos. Kaut kas nebijis, neticams, šausminošs un reizē nekas vairāk kā brīnumains, kas liek ticēt labajam, cilvēcei un neskatoties ne uz ko- pozitīvajam. Patiešām unikāls stāsts.

 

Dzīves notikumi, kas pielīdzīnās psiholoģiskās spriedzes trillerim burtiski pielipina pie grāmatas un gribas ķert katru vārdu, lai paildzinātu vēstījumu. Tiem, kuriem ebreji un pasaules kara tēmas ir nozīmīgas, šī noteikti ir jāizlasa. 

 

PS. Zaļajam džemperim, kas attēlots uz grāmatas vāka, Krystynas dzīvē ir nozīmīga loma un tas ir izstādīts Amerikas Savienoto Valstu Holokausta piemiņas muzejā. 

 

 

Ja tevi interesē arī kino, ir iespējams noskatīties filmu "In Darkness", kas uzņemta pēc Roberta Marshella grāmatas "In the sewers of Lvov" motīviem, kas apraksta tos pašus notikumus. 

DSC_7001DSC_7001SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/5/krystyna-chiger-the-girl-in-the-green-sweater-a-life-in-holocausts-shadow Sat, 01 May 2021 15:45:03 GMT
Džons Ērvings "Lūgšana par Ouenu Mīniju" https://sandrakoka.com/blog/2021/5/d-ons-rvings-l-g-ana-par-ouenu-m-niju Džons Ērvings

"Lūgšana par Ouenu Mīniju" (2004)

John Irving

"A Prayer for Owen Meany" (1989)

DSC_6750DSC_6750SK

"Viņa bija kaislīga lasītāja un uzskatīja, ka lasīšana ir viena no cēlākajiem pūliņu veidiem. Rakstīšanu viņa uzskatīja par nekam nederīgu laika izšķiešanu, par bērnišķību, kas ir vēl aušīgāka par zīmēšanu ar pirkstiem. Taču lasīšanu viņa dievināja- viņasprāt, tā bija nesavtīga darbība, kas sniedza informāciju un iedvesmu. Viņa droši vien mēdza domāt- cik tas ir nožēlojami, ka dažiem nabaga muļķiem jāiznieko savas dzīves rakstniecības labad, lai mums būtu pietiekami daudz lasāmvielas. " (269.lpp)

 

Man grūti formulēt vārdos domas, kas man raisījās lasot šo grāmatu. Tas ir kas tik neparasts, prātam neaptverams, kas visu laiku liek apšaubīt, vai tas, ko tikko esi izlasījis, ir tieši tā uzrakstīts, domāts un paredzēts. Grāmata ir tieši tik jocīga, savādāka, "outstanding" kā to galvenais varonis Ouens- mazais cilvēciņš ar neparasto, gandrīz nepanesamo balsi- viņā ir kas tāds, kas apkārtējos iedvešs bijību un bailes vienlīdz, it kā viņš ne tikai iemiesotu sevī visu dievišķo, bet patiesi būtu Dieva esība, pats Dievs. Ouens ir neaprakstāms- kā matērija, kura ir, bet kuras nav, kurai gribas pieskarties, bet nav iespējams aptvert un izskaidrot.

DSC_6762DSC_6762SK

Džona Ērvina vārds ir kā kvalitātes apzīmējums daudziem lieliskiem darbiem, kuri iegūluši nu jau klasikas lauciņā un apbērti ar daudz strīdīgām diskusijām un pat aizliegumiem publicēties, jo savās grāmatās apspriež politiskos lēmumus (Vjetnamas karš), kas ne vienmēr attaino valdību no gaišās puses. "Lūgšana par Ouenu Mīniju" ir daudzslāņaina, bet savā ziņā komplicēta un lēna, grāmata, kas paredzēta ne tik daudz izklaidei, kā laikam, kad esi gatavs iedziļināties, apdomāties un pārdomāt eksistencionālas lietas- par ticību, tās zaudēšanu un vēlāk atrašanu. Sarežģīta grāmata, kas pareizajā momentā var ievilkt un pārņemt, bet nepiemērotākajā laikā var atstāt nesaprastu. Tajā pat laikā neiztrūkstošs ir humors, vietām ironisks, kas liek vietām liks pasmieties par dzīves likteni un ironiju. 

 

Atzīšos, ka man gāja grūti. Iespējams citā laikā/vietā es tiešām to izbaudītu, bet es melotu, ja teiktu, ka es spēju būt iekšā līdz galam- tikai viegli pieskarties, kā šķirot lapu pēc lapas un brīnīties, tieši tikpat daudz, cik dīvaini neparasts ir galvenais varonis. 

 

 

Izdevējs: Jumava

 

DSC_6806DSC_6806SK

 

DSC_6753DSC_6753SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #aprayerforowenmeany #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #johnirvin #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/5/d-ons-rvings-l-g-ana-par-ouenu-m-niju Sat, 01 May 2021 09:58:40 GMT
Mets Heigs "Piezīmes par nervozu planētu" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/mets-heigs-piez-mes-par-nervozu-plan-tu Mets Heigs

"Piezīmes par nervozu planētu" (2019)

Matt Haig

"Notes on a nervous planet"
 

DSC_6973DSC_6973SK

Ideālā pasaulē man nevajadzētu rakstīt šo atsauksmi, un tev nevajadzētu slīdināt savus pirkstus pa ekrāna laukumu, lai šo lasītu. Mums būtu jādodas laukā, pastaigā, jāmeditē, jānododas saviem hobijiem, jāpiedzīvo brīži kopā ar sev svarīgākajiem cilvēkiem, kas ir mums blakus. Jebkurā gadījumā- jādara to, kas mums dara prieku būt šeit un tagad. Bet mēs neesam ideālā pasaulē, nedzīvojam starp ideāliem cilvēkiem un neesam ideālas personības. Tāpēc arvien vairāk es nostādu sevi situācijā, kurā izvēle starp "runāšana par grāmatām" dominē laiku, ko varētu veltīt "grāmatu lasīšanai". No vienas puses abi viens otru neizslēdz, bet tomēr. Laiks, ko pavadu virtuālajā vidē čubinoties ap grāmatām, atņem man fizisko laiku, kad esmu tikai es un grāmata. 

 

Mets Heigs savās piezīmēs, ko es pat nosauktu par īsām esejām vai Instagrama ierakstiem, uzrunā lasītāju, liekot vērtēt, domāt un analizēt savus paradumus tik nezibēgamajā tehnoloģiju un interneta laikmetā, kur arvien vairāk robozitētas sistēmas aizstāj cilvēcikso kontaktu. Un par spīti tam, ka tas viss radīts ar nodomu padarīt mūsu dzīves vieglākas un brīnišķīgākas, mēs vēl kā nekad jūtamies nožēlojami. Šī grāmata ir sarakstīta vēl krietni pirms covid ēras, kas visu aprakstīto paspilgtina kā mirgojoša sarkana lampiņa krītošā lidmašīnā. Diemžēl tehnoloģiju lietošana ir ienākusi mūsu ikdienā kā neaizstājams rīks, nezinu vēl nevienu citu lietu, kuru mēs ņemtu visur, nudien visur. Vai vari pateikt, kur un ko tavs telefons nav redzējis?! Un pats trakākais ir tas, ka nav tādas skalas, kas pateiktu- hei, tev jau ir drusku tā visa par daudz, laiks piebremzēt, izdzēsties, atteikties, nesekot. Vienīgais mērītājs varētu būt emocionālais stāvoklis- brīžos, kad ejot no viena jauna ieraksta uz citu, mēs jūtamies vēl nožēlojamām kā pirms tam.

DSC_6968DSC_6968SK

Meta fenomens ir vienkāršajā, čomiskajā sarunvalodas tipa rakstīšanas formātā un atklātībā- viņš nebaidās stāstīt par savām personiskajām pieredzēm, pašnāvības mēģinājumu, psiholoģiskajām saslimšanām. Šī nav pašpalīdzības grāmata, tā ir sava veida pārdomas piezīmju veidā par mūsdienu cilvēka pieredzi jaunajā laikmetā, kurā reizē ar ātro ikdienu kaut kur pazudusi lietošanas instrukcija.

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_6968DSC_6968SK

DSC_6959DSC_6959SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/4/mets-heigs-piez-mes-par-nervozu-plan-tu Sun, 25 Apr 2021 10:13:06 GMT
Dēlija Ouensa "Kur vēži dzied" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/d-lija-ouensa-kur-v-i-dzied Dēlija Ouensa

"Kur vēži dzied" (2021)

Delia Owens

"Where the Crawdads Sing" (2018)

DSC_6925DSC_6925SK

"Kur vēži dzied" ir kā manifests visai dzīvajai radībai, to unikalitātei un mežonīgajam skaistumam. Lai izjustu grāmatu pilnībā, jāiepazīstas ar tās radītāju, gluži kā lietošanas instrukcija zāļu pilieniem. Tu vari mīlēt dabu, sajūsmināties par to un apbrīnot, bet ir cilvēki, kuri dabai ir tik tuvi, ka nav iespējams saredzēt robežu, kas atdala viņu cilvēciskās šūnas no pasaules radību matērijas. Tāpat man arī grūti nodalīt, kur beidzas Dēlijas personība un kur sākas galvenās varones Kijas būtība. Liekas, ka autore ir iemiesojusies vai radījusi ideālo sevis versiju caur Kiju- mežonīgu, spēcīgu un reizē īpaši sensitīvu personību,  kas dzīvās radības ar visu neparasto tajā saprot neskaitāmas reizes labāk par cilvēkiem.

 

Dēlija Ouensa ir dabas un dzīvo radību zinātniece, kura no mazotnes tika radināta doties savvaļā un izzināt dzīvo radību. Viņas mamma mēdza viņu iedrošināt, sakot "Go way out yonder where the crawdads sing.” Šis izteiciens rotā arī Dēlijas pirmā romāna vāku, ko kā pati autore skaidro:"I learned from a book that crawdads don't really sing. But I learned from my mother that if you go far enough into the wilderness, by yourself, and there's nothing but you and nature, you will hear the crawdads sing.

Ieguvusi bakalaura grādu zooloģijā un doktora grādu dzīvnieku uzvedībā, Dēlija kopā ar vīru nopirka vienvirziena biļeti uz Kalahari Botswānā, kur teritorijā, kas pielīdzināma Īrijai, divatā dzīvoja teltī un nodevās lauvu, hiēnu un leopardu pētīšanai. Pēc septiņiem gadiem devās tālāk uz Zambiju, kur ilgāk kā dekādi pētīja ziloņus. Lai arī "Kur vēži dzied" ir viņas pirmais romāns, rakstīt Dēlijai paticis jau kopš mazotnes un kopā ar vīru izdotas vairākas dokumentālās grāmatas par dzīvajām radībām, balstītas ar dokumentēto, kas arī ieguvušas bestsellera titulu. 

 

Kā pati Dēlija min, arī šis romāns ir par dabas spēku, skaistumu un neticamo, tajā pat laikā, lai to padarītu pievilcīgāku vienkāršam lasītājam, kurš nesniedzas pēc zinātniskās literatūras, viņa stāstā ir iepinusi kriminālromāna un mīlestības drāmas elementus. Runājot par pēdējo- grāmata ir jāizlasa līdz galam. To es nebiju paredzējusi, Dēlijai izdevies mani pārsteigt. 

 

DSC_6932DSC_6932SK

Burvīga, burvīga grāmata. Galvenā norises vieta- dumbrājs- okeāna klātbūtne, brikšņi, ūdens plūdmaiņas un dabas radību pārpilnība ir patiesi maģiska vieta, kura pilsētniekam liekas baisa ar savu neaizsniedzamību, nezinot, ko sagaidīt no mūžam mainīgās savvaļas vietas. Reizē ar varoni lasītājs uzzina tik daudz interesantu lietu par radībām un to dabas likumiem. Kaut vai interesantais fakts par jāņtārpiņu mātītēm, kuras, raidot citus signālus, pievilina citas sugas tēviņus un tad tos aprij. Šī grāmata ir kaut kas savvaļīgs, ieradumu neskarts, aizkustinošs un neparasts. Tā vien gribas iekāpt vecā laivā un irties uz kādu neapdzīvotu saliņu vai zemes stērķīti, lai lasītu neparastas spalvas, gliemežvākus un nodotos augu skicēšanai.

 

Tikai patiess dabas draugs, kurš savā dzīvē nodevies dabas cienošai izzināšanai spēj radīt ko tik smeldzīgu, labi apzinoties, cik tas viss tiek neatgriezeniski sagrauts, cilvēku rūpnieciskās attīstības rezultātā. 

 

Ps. Nevaru sagaidīt, kad dienasgaismu ieraudzīs filma. 

 

"One of the most important things to me is how much we can learn about ourselves from nature, because we are part of nature. We’re not separate from it; we came from nature. We all started in the wild, and we can learn a lot of secrets about ourselves from the wild."

owens-deliaowens-delia Dēlija Kalahari tuksnesī. 
 

 

Izdevniecīga: Zvaigzne ABC, 2021

Tulkotāja: Katrīna Tillberga

 

DSC_6929DSC_6929SK

DSC_6941DSC_6941SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #deliaowens #eslasu #gramatas #read #reading #wherethecrawdadssing https://sandrakoka.com/blog/2021/4/d-lija-ouensa-kur-v-i-dzied Sat, 24 Apr 2021 11:00:58 GMT
Lilija Berzinska "Lidojošo cūku nams" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/lilija-berzinska-lidojo-o-c-ku-nams Lilija Berzinska

"Lidojošo cūku nams"

DSC_6945DSC_6945SK

Mazajā ciematā, kur nenotiek nekas ievērības cienīgs, cūku cirks ierodas pilns ar pārsteigumiem. Tas ir parasto ļaužu apbrīnas vērts, kaut kas neredzēts un nedzirdēts- cirks, kurā darbojas ne tikai cūkas šašļiku iesma rijējas, ugunspūtējas, žonglētājas, bet arī par tīģeri pārkrāsotas izklaidētājas. Arī pārējie personāži nav nekādi parastie- ārāsviedējs Maigonis, zaķis- tas, kas lapsa. Visi kopā veidojot pavisam neparastu, bet tajā pat laikā ļoti profesionālu un ciešu cūku cirkus ģimeni. 

Dienā, kad sanākušie skatītāji ar vaļā mutēm vēro neredzētos priekšnesumus, uzrodas, kas vēl negaidītāks un pārsteidzošāks- viesis no citas planētas. Burtiskā nozīmē.

Kas notiek tālāk- to uzzināsiet izlasot paši.

 

 

"Es jau priekšsēdētājam teicu, ka tāds marsietis mums lieti noderētu sabiedrisko attiecību nodaļā. Viņam taču ir starpplanētu sakari!" (39.lpp)

 

 

Sirsnīga grāmata, kuru var lasīt kopā ar mazākajiem, vai dot pirmo klašu skolēniem- teksts piemērots svaigiem lasītājiem- burtu lielums un reizē neiztrūkstošās ilustrācijas, kas mazos piesaista lasīšanai burtiski ievelk lappusēs. Neparastu tēlu un humora pilna, kas ir vietām vislabāk nolasāms pieaugušajiem. Ar mani smējās kopā arī mazais lasītājs, kas ir lieliska zīme- vēstījums sasniedzis adresātu. Ar beigām autore nenoliedzami reizē nodod vēl kādu vēstījumu, ka gaidāms turpinājums. Cerams, ka cūku cirka piedzīvojumi izvērsīsies par vairāku grāmatu sēriju. 

 

DSC_6949DSC_6949SK

DSC_6951DSC_6951SK

Lilija Berzinska ir rakstniece (pārsvarā grāmatas bērniem), tulkotāja, ilustratore. Viņas darbi "Lamzaks meklē Lamzaku" un "Ziloņu dārzs" nominēti Latvijas Literatūras gada balvai, bet ar "Skelets skapī" ieguvusi balvu 2019.gadā. Saviem grāmatu varoņiem viņa piešķir neparastus vārdus, spēlējoties ar tēlu īpašībām, vārda skanējumu, piešķirot tiem ironisku pieskaņu.

 

 

Izdevējs: Latvijas Mediji, 2021

 

DSC_6956DSC_6956SK



 

]]>
(SANDRA KOKA) https://sandrakoka.com/blog/2021/4/lilija-berzinska-lidojo-o-c-ku-nams Sat, 24 Apr 2021 10:01:16 GMT
Džons Grīns "Mūsu zvaigžņu vaina" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/d-ons-gr-ns-m-su-zvaig-u-vaina Džons Grīns

"Mūsu zvaigžņu vaina" (2013)

John Green

"The fault in our stars"(2012)

DSC_1411DSC_1411SK

Sarežģīti. Tā es varētu nosaukt savas attiecības ar "Young adult" (mazā pieaugušā žanru. Es ik pa laikam tēmas vilināta attopos, ka esmu atkal iekšā šajā žanrā, bet man ik pa laikam vajag atgādināt, ka tā tomēr ir rakstīta jauniešiem, tāpēc iespējams vietām tā būs kaitinoši vienkārša, paredzamiem pagriezieniem un tik, tik pusaudžu spītīga. Kāpēc tad es arvien no jauna tās lasu?! Jo bieži zem šī žanra paslēpušās (nesaprotamu iemeslu dēļ) visnotaļ pieaugušiem paredzētas grāmatas, ar vienu raksturojošu faktu- to galvenais varonis ir pusaudzis. 

 

Man bija nepieciešams laiks, lai es iejustos "Mūsu zvaigžņu vainā", jo likās, ka man uzspiež izjust līdzjūtību diagnozes skartajiem bērniem/pusaudžiem, un man ļoti nepatīk, ka man skaidri liek noprast, kā man būtu jājūtas. Bet savā ziņā autors ir mēģinājis veiksmīgi parādīt, ka smagu slimību skartie ir tieši tādi paši kā jebkurš veselais cilvēks- ar savām vājībām, sapņiem, negatīvajām īpašībām un arī pusaudžu vēlmi cīnīties pret pastāvošo sistēmu. Galu galā grāmata ir padarījusi savu darbiņu lieliski- es attapos ar kamolu kaklā un skumjām plūstot aumaļām pāri manai skumjsāpju tolerances kausiņam. 

DSC_1412DSC_1412SK

Grāmatas burvība ir vienkāršībā un reizē cerībā, ka ir iespējams dzīvot ar sāpēm un tikt pāri zaudējumiem. Bet tajā pat laikā tā ir neticami skumja un izvairīga dot viltus cerību par laimīgām beigām- pietuvinoties realitātei ar kādu ikdienā saskaras vēža un citu smago slimību sasirgušie un viņu ģimenes locekļi. 

 

Izdevniecība- Zvaigzne ABC

DSC_1417DSC_1417SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/4/d-ons-gr-ns-m-su-zvaig-u-vaina Mon, 19 Apr 2021 15:59:42 GMT
Adams Kejs "Mazliet sāpēs" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/adams-kejs-mazliet-s-p-s Adams Kejs

Adam Kay

"Mazliet sāpēs" (2021)

"This is going to hurt"(2017,2018)

 

DSC_6871DSC_6871SK

"Kāda izcila ārste konsultante saviem apmācāmajiem parasti saka: līdz brīdim, kad viņi dosies pensijā, varēs sapildīt vienu autobusu ar mirušiem bērniem un bērniem ar cerebrālo trieku, un uz šī autobusa sāna būs uzrakstīts ārsta vārds."

 

 

Brīdinājumsja tev paliek slikti vien lasot tādus vārdus kā asininis, gļotu recekļi, atslāņojusies placenta vai bezdievīgi izdalījumi- tad labāk aizmirsti šo grāmatu. Ārsta darba aizberga neredzamā daļa ir tieši viss augstāk pieminētais. Un vēl daudz, daudz vairāk. It sevišķi, ja ārsta darbības lauks ir ķirurģija vai ginekoloģija, kā Adama gadījumā. Bet ak, kas par lielisku grāmatu tev ies secen. Un es tiešām esmu sajūsmā par šo grāmatu. 

DSC_6877DSC_6877SK

 

Pagājušo gad sanāca izlasīt franču ārsta piezīmes no savas darba ikdienas un tas bij humoristiski aizraujoši, bet šis. Šis ir cits līmenis. 

Ne velti Adams aizejot no dakteru gaiteņiem pievērsās stand up izrādēm, scenāriju rakstīšanai un grāmatām. Man tiešām ir sajūta, ka reizē ar grāmatu es esmu ieguvusi vienu lielisku stand up izrādi, kurā melnais humors ir neticami spēcīgs, jo zinot, ka tas ir viss ir notcicis patiesībā, gribas iesaukties- jēziņ, tie cilvēki taču ir traki. 

 

Reizē ar traki humoristiskajiem gadījumiem ar ko nākas daudzu gadu garumā sastapties jaunajam dakterim, tiek akcentētas Lielbritānijas NHS problēmas, kas acīmredzami šķiet absurdas un pazudušas starp birokrātiskajiem gaiteņiem, kur politiķi nespēj ielūkoties. Varbūt kādam tā liekas sūdzēšanās, ( un ne velti Adams ar skumjām aiziet no šīs profesijas), bet man pašai nācies saskarties ar veselības sistēmas grimstošā kuģa bezspēcību, nespēju iedomāties, kas daras tagad-pandēmijas laikā, ja jau gadus iepriekš sistēmā trūka darba spēka, neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļā ieteica ņemt līdzi filmas, jo gaidīt var nākties 5 un pat daudz vairāk stundas, raksti par jauno ārstu pašnāvībām bija kā ikdienas laika ziņu statistika. 

 

Ak, ak. Mēs bieži aizmirstam, ka ārsti ir cilvēki. Cilvēki. Nevis dievi. Un kā jebkurš, jā, kā jebkurš no mums arī kļūdās. 

Vēlāk noskatoties intervijas ar Adamu un stāstot par traģisko gadījumu, kas bija lūzumpunkts viņa karjeras beigām, viņa acīs var manīt neizsakāmas skumjas. Jo, kā viņš pats saka, ka tagad slikta diena skaitās, ja viņš ir sabiedrisko transportu, bet ārsta sliktās dienas.... Tās ir katastrofas, kas ietekmē visu dzīvi. Un vēljoprojām viņš ilgojas pēc sajūtas, kad darba dienas beigās esi sajuties, ka kāda ir palīdzēts.

 

Brīnišķīga, humora pilna un reizē dziļi skumja grāmata. Noteikti sameklēšu Ziemassvētku izdevumu. Skaidrs, ka datu aizsardzības dēļ šī grāmata tika rūpīgi pārdomāta kopā ar juristiem, ik pa brīdim baidoties, kurš no pieminētajiem varētu iesūdzēt tiesā. 

 

 

"Ārstam jāpiemīt kaut kam tādam, ko nav iespējams iekalt no galvas vai novērtēt ar atzīmi,- labam ārstam nepieciešama liela sirds un paplašināta aorta, caur kuru tiek pumpēta bezgal;īga jūra līdzjūtības un cilvēciskas laipnības."

 

 

Izdevējs: Zvaigzne ABC, 2021

 

DSC_6880DSC_6880SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #adamkay #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading #thiswillhurt https://sandrakoka.com/blog/2021/4/adams-kejs-mazliet-s-p-s Sun, 18 Apr 2021 07:25:09 GMT
Lelde Kovaļeva "Šoseja" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/lelde-kova-eva-oseja  

 

Lelde Kovaļeva

"Šoseja"

 

"Kad tev bija pieci gadiņi, visa pasaule cīnījās ar bīstamu vīrusu un mēs ar Tevi izolējāmies. Tas bija tālajā 2020.gadā. Toreiz es rakstīju šo romānu, bet Tu aizrāvies ar puzlēm."
DSC_6887DSC_6887SK

 

 

Aizturējusi elpu, izelpoju grāmatu vienā svētdienas pēcpusdienā. Spriedzes pilnais trilleris nav tik daudz bagāts spraigiem notikumiem, kā kutina nervu galus un emocionāli neļauj atslābt, liekot pārdzīvot līdz galvenajai varonei Laurai, kuras lielākā cīņa notiek pašai ar sevi-atmiņām, realitātei un fantāzijai cīnoties par dominējošo lomu. 
DSC_6909DSC_6909SK
Pēc grāmatas izlasīsanas, it sevišķi autores pēcvārda teiktais, atstāj smeldzīgi skarbu pēcgaršu- par mūsu katra atbildību, lomu sabiedrības ķēdē, bet visvairāk par prāta neizdibināmajiem labirintiem, kuros var ne tikai apmaldīties, bet arī pazaudēties un noslēpties. 

Paldies, Lelde, par iedvesmu un piemēru- Tu esi pierādījums, ka ar neatlaidību, milzīgu darbu un pašdisciplīnu ir iespējams piepildīt sapņus un noticēt lietām, kas agrāk šķitušas nereālas. 

 

Viens no svarīgākajiem aspektiem katram rakstošajam ir atrast savu lasītāju auditoriju, un Leldei tas katrā ziņā ir izdevies. Arvien pieaugošais cienītāju un atbalstītāju loks ar nepacietību gaida katru jauno literāro darbu. Arī es ceru, ka "Šoseja" tiks ekranizēta, jo tieši šādā formātā es vislabāk to iztēlojos.

4⭐️emocionāli trillerīga grāmata, kā radīta brīvdienu atpūtai.

 

 

Izdevējs: Latvijas Mediji, 2021

 

DSC_6913DSC_6913SK

 

 

DSC_6888DSC_6888SK

DSC_6889DSC_6889SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/4/lelde-kova-eva-oseja Sun, 18 Apr 2021 06:55:38 GMT
Hannah Kent "Burial rites" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/hannah-kent-burial-rites Hannah Kent

"Burial rites" (2013)

DSC_6866DSC_6866SK

"An extraordinary man. A saga man. Had chosen me. For the first time in my life someone saw me. And I loved him because he made me feel I was enough."

 

 

Šī grāmata ir kā vēja brāzma, kas izložņā sadragātos nama stūrus pēc graujošas vētras. Liega, lēna un ritmiski poētiskā, kurā katrs teikums izskan ar vibrējošu dzejas noti. Šī grāmata ir kā lūgšana, grēksūdze, pēdējais elpas vilciens pirms aiziešanas. Šī grāmata ir aplūdušas pļavas un putnu kores agrā pavasara spelgonī. Šī grāmata ir mediatīva pateicība literatūrai, kas spēj radīt ko tik pilnasinīgi skaistu. 

 

"Burial rites" ir balstīta uz patiesiem notikumiem- pēdējie dzīves brīži uz nāvi notiesātajai Agnesei 1829 gadā. Viņa bija pēdējā sieviete Islandē, kurai izpildīja nāvessodu nocērtot galvu. Caur pirmās personas stāstījumu, grāmata mūs aizved uz skrabi islandisko vidieni, traģiskajiem notikumiem, smago kalpones likteni un neizbēgamo likteni. 

Šī novele lieliski attēlo vispārējo cilvēku vēlmi tiesāt, nezinot patiesos iemeslus, kas noveduši līdz neizbēgamiem notikumiem ar traģiskām sekām. Arvien vairāk iepazīstot Agnesi un reizē līdzpārdzīvojot par neizbēgamo situāciju un bezpalīdzību, negribas ticēt, ka nekas nav labojams un līdz pēdējai lappusei gribas ticēt, ka izglābšanās no likteņa ir iespējama, ka visu vēl var paspēt vērst par labu, mainīt, izstāstīt, saprast, apžēlot. 

 

Par slepkavību grupā notiesātā Agnese tiek uz laiku ievietota ģimenē, kura ikdienā strādājot kopā ar jauno sievieti, pieņem Agnesi, kas viņa ir patiesībā, nevis par ko viņa ir pasludināta. Dienām ejot un grēksūdzēs mācītājam ik dienas pa mazam gabaliņam atklājas Agneses dzīvesstāsts, kas ir pilns ar emocionāli plosošiem notikumiem. Islandiski izolētā un skarbā daba ir ne tikai fons šim literārajam darbam, tas padziļina un attaino varoņu emocionālos lēmumus un dvēselisko stāvokli, nevis kontrastējot, bet dzīvojot simbiozē. 

 

Šī novele nelīdzēs steigā apmierināt izklaides vēlmes, šeit steiga, ātrums un piedzīvojumi neeksistē. Ieelpa- izelpa, lēni un liegi, ļauties un baudīt vārdus kā tumši melno šokolādi, rūgti saldo un skābeni riekstaino. 

 

DSC_6868DSC_6868SK

DSC_6869DSC_6869SK

 


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #burialrites #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/4/hannah-kent-burial-rites Sat, 17 Apr 2021 07:57:00 GMT
Charlotte McConaghy "Migrations" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/charlotte-mcconaghy-migrations Charlotte McConaghy

"Migrations" (2020)

DSC_6855DSC_6855SK


Austrāliešu rakstniece Charlotte McConaghy radījusi burvīgu, suģestējošu un ievelkošu noveli- esmu sajūsmināta līdz katrai ķermeņa šūniņai. Pirmo reizi pamēģinot rakstīt citā ampluā- pieaugušo žanrā, Charlotte ir paveikusi neiespējamo- viņa ir sajūsminājusi lasītājus ar oriģinālo un poētiksi skaistā valodā sarakstīto darbu, kas līdz ar dabas katastrofas apzināšanos, apraksta vētras, kas sēž iekšā mūsos, kur pagātnes ainas kā salauzti koki, nogruvušas ielas un arvien jaunas zemestrīces sadragā mūsu pēdējo cerību ļaut būt laimīgiem.

 

Rakstniece iepriekš zināma kā zinātniskās fantastikas un fantāzijas pārstāve, "Migration" ieved lasītāju tuvākās nākotnes ilūzijā, kurā lielākā daļa dzīvo radību ir aizgājušas bojā cilvēku destruktīvo darbību rezultātā. Lai nemulsina ekoloģiskās katastrofas fantāzija, tas ir vienīgais, ko autore paņēmusi no sev mīļā fantastikas žanra, pārējās ir kristāldzirds reāls varoņu emociju atšķetinājums.

Grāmatas galvenā varone Franija ierodas Grīnlandē, lai piepildītu savu sapni- sekotu pēdējiem palikušajiem Arktikas zīriņiem migrācijas laikā. Pierunājot zvejnieku kuģa kapteini ļaut viņai doties līdzi, palīdzot atrast pēdējās zivis, atklājas, ka Franijai ir vairāk noslēpumu nekā viņai gribētos atklāt.

 

Rakstniecei Charlottei "Migrācijas" ir kā mīlestības vēstule dabai un visām radībām, kas šeit pastāv. Visvairāk mēs apzināmies lietu patieso vērtību, kad tās jau ir zudušas un laikā, kad zem skaļajiem virsrakstiem par vakcīnām un politiskiem lēmumiem, kaut kur paslīd garām vēstījums par pēdējiem degunradžiem, kalnu gorillām, sniega leopardiem. Tas viss iznīkst mūsu acu priekšā un šī novele runā par mūsu atbildību dabas nosargāšanā, tāpat arī zinātnes subjektīvajām izvēlēm, sastādot prioritātes dabas resursu glābšanā. Paralēli dabas katastrofai, pa lēniem solīšiem, maziem gabaliņiem lasītājs uzzina ko vairāk par galveno varoni- kāpēc bēgšana viņai ir vienīgais, ko viņa vislabāk pieprot.

 

Valoda ir ļoti poētiska, reizē skarba un dzidra un tā dabas radību mīlestība- neizmērojama. 

 

DSC_6860DSC_6860SK

 

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/4/charlotte-mcconaghy-migrations Sat, 17 Apr 2021 06:28:33 GMT
Delphine de Vigan "Underground Time" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/delphine-de-vigan-underground-time Delphine de Vigan

"Underground Time"

"Les Heures souterraines"(2009)

 

IMG_2488IMG_2488SK

Vibrējoša pilsēta, kur cilvēki kā mazas bites ducina bruģi, skrien un dzīvo mazās šūniņās, atkārtojot šo rituālu dienu no dienas. Bet kas īsti atrodas katrā no viņiem? Kas slēpjas aiz mūžīgās steigas, saliektajiem stāviem, kas sasvīduši iespiežas metro vagonā, it kā tā būtu pēdējā iespējas aizbēgt no paša radītajām pienākumu važām. 

 

Caur diviem nesaistītiem varoņiem, kas dzīvo vienā pilsētā, bet nekad nesatiekas (varbūt tomēr?), Vigāna uzbur ritmiski psiholoģisku drāmu, atklājot realitāti aiz bezpersoniskām maskām, ko mēs ik dienas sastopam tūkstošiem, miljoniem. Matilde ir vientuļā māte, kā viņa pati sevi mīl dēvēt un kādā zīmīgā dienā, ar nepacietību gaidot solītās pārmaiņas, viņa ļauj sev noraudzīties, kā dzīve darbā slīd neatgriezeniski lejup kā lavīna, aprijot visus smagajā darbā celtos sasniegumus reizē ar pašapziņu un personīgo dzīvi. Kurš gan nav piedzīvojis nepatīkamu priekšnieku (laimīgie tie, kuri nav), bet Vigānas aprakstītais mobings pret Matildi ir tik neticami īsts, šausminošs un graujošs, ka tu kā lasītājs nespēj vairs būt skatītājs no malas, jo izraidījuma sajūta ir tik spēcīga un pazemojoša. 

IMG_2483IMG_2483SK

Paralēli Matildes katastrofai, otrs varonis Thibaults- nelaimīgi iemīlējies ārsts, cīnās pats ar savu vientulību un pazaudētajiem sapņiem. Lai arī visu laiku gaidīju, ka šos abus varoņus kādā brīdī sāks vienot kas vairāk par atkailinātām skumjām, līdz galam to arī nesagaidīju. Grāmata, kas dod, bet līdz galam nenolasās. Un tomēr, tomēr, Vigāna ir emociju aprakstu karaliene- teksts viņas veidotajos teikumos pārvēršas par asu līdzpārdzīvojumu, it kā es fiziski izjustu sāpes, ko piedzīvo galvenie varoņi.

 

 

3.7

 

 

Izdevējs: Bloomsbury Publishing, 2011

 

IMG_2486IMG_2486SK

 

 

IMG_2483IMG_2483SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #french #grāmata #gramatas #read #reading #vigan https://sandrakoka.com/blog/2021/4/delphine-de-vigan-underground-time Sat, 17 Apr 2021 04:36:47 GMT
Inga Ābele "Balta kleita" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/inga-bele-balta-kleita Inga Ābele

"Balta kleita"

DSC_6726-2DSC_6726-2SK

 

Ābele vārdus salej manā porcelāna tasē kā tikko svaigi uzlietu grauzdētu pupiņu kafiju. Ieelpoju stipri novārīto virumu un apdedzinu lūpas. Karsts. Slīd pār lūpām, verd un kūp baltos garaiņos, kā turku sievas tvaiku blāķos berž nost visu lieko, ko gadiem esi nēsājis, līdz paliec bez biezās virskārtas, satiec sevi atkailināts un tik jutīgs, ka gribas paslēpties pašam no sevis. 

Man liekas, ka Ābeles domu gruzdošās ogles deg ātrāk par tinti uz lapas un tik daudz paliek neizrakstīts. Varbūt to zili lillā tinti noskalojušas asaras, kas rakstot lavīnām izvirdot brāzušās garām vaigu ielejām, lūpu virstnēm, lejup pa kakla serakiem. Man liekas, ka Ābeles stāsti jāņem izviļāt mutē kā grauzdētas kafijas pupiņas, vēl pirms tās sašķaidītas ar ūdens interpretāciju, kā un kas no tā mums būtu jāizfiltrē laukā. Jāļauj, lai to rūgtums, gruzdējums un saldi skābās notis nolasās pa taisno uz mēles, lai krakšķ starp zobiem, sasprūst spraugās un dienām atgādina par sevi. Lai sājās pupiņas sadrūpot skan kā lauztas egles vētras izsvaidītās viesībās, lai sprūst kaklā un ļauj just pa īstam. 

 

DSC_6728DSC_6728SK

 

Baltu uzputotu piena cepurīti- pārkaisītu ar kanēļa standziņas putekļiem, iemasītu ķepīgu iebiezinātā piena karoti, malku, kas saldi kārdinoši slīd lejā un saslida, ieskauj savā cukuroti saldajā mākonī un apreibina- tādu man brīžam gribētos redzēt deviņu sieviešstāstu essenci. Varbūt gribētos to vietām krāšņi eksotiski atbrīvojošu kā civit kaķu apēstās zaļās pupeles, līdz galu galā attopos, ka šis grauzdējums ir dziļi vietējais- kopā ar rudenī kritušajām ozolzīlēm, veču lasīts maļot buramvārdus caur pievērtu muti. Ābeli lasot ir jāravē savi priekštati laukā no gaidu dobēm un jāmaļ pašam tās aromātiski ārdošās melnās kafijpupiņu domas. Jāizgaršo ar visu grūti sagrejojamo buķeti, kas nāk tai līdzi. 

 

Ps. Šī laikam ir pirmā grāmata, kur viena no stāsta varonēm ir vārdā Sandra, precīzāk x2. Tā, ka es nevaru vairs būt objektīva novērtētāja. :D 

 

Visvairāk man patika Lindas stāsts- par putniņiem, ko Dieviņš sargā un Klintas māju meklēšanas stāsts. 

 

Tev var patikt vai nepatikt, kā Ābele raksta, bet rakstīt viņa māk. 

 

 

"Tad pienāk diena, kad nekam vairs nav jēgas, jo debesis aizslēgtas ciet, jūru aizpūtis austrumvējš, bet krasts izdedzis melns, un pati sev liecies no iekšpuses un ārpuses sodrējos nokvēpusi- rokas bezspēcīgi velkas pakaļ pa zemi kā arkli, kā lāsteku spārni." (65.lpp)

 

 

 

Izdevējs: Dienas grāmata, 2020.

 

DSC_6747DSC_6747SK

DSC_6735DSC_6735SK

]]>
(SANDRA KOKA) https://sandrakoka.com/blog/2021/4/inga-bele-balta-kleita Sun, 11 Apr 2021 15:04:49 GMT
Chimamanda Ngozi Adichie "Purple Hibiscus"" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/chimamanda-ngozi-adichie-purple-hibiscus Chimamanda Ngozi Adichie

"Purple Hibiscus" (2003)

DSC_6826DSC_6826SK

 

Mūsdienu proza no Nigērijas, "Purple hibiscus" kā debijas romāns savaldzināja lasītājus ar savu spēcīgo, uz personu raksturu un tēlu izcelšanu balstīto sižetu, kas savā ziņā simbolizē un attaino valstī notiekošo situāciju. 

 

Kambili ir 15 gadus jauna, trausla, bailīga un savā ziņā nobijusies meitene, kas dzīvo ļoti pārtikušu dzīvi villā kopā ar savu brāli Jaja, mammu un tēvu- despotisku tirānu. Tēvs ir ne tikai dominējošais ģimenes galva, kurš nosaka visu ģimenes dzīvi līdz pēdējai niansei, sarakstot bērnu dienas plānu pa stundai, savu neapmierinātību izpaužot vardarbīgās metodēs, bet arī ietekmīga persona sabiedrībā- kā rūpnīcu īpašnieks un uzticīgs draudzes loceklis, viņš tiek godāts un cienīts. 

 

Caur šīs ģimenes modeli tiek attainots visas Nigērijas stāsts- kā zemes, kas mēģina augt, bet tajā pat laikā ciešs no korupcijas, kontrastiem un netaisnības. It sevišķi tas parādās kolonizācijas ietekmes ainās, kas ieviesa arī kristietību un pilnībā noliedza līdz tam pastāvošo elku pielūgsmi. Romānā tas izpaužas despotiskā tēva pārliecībā un izglītības modelī, kurā pat savās mājās bērniem jārunā angliski (uzsverot to, kā pārāku valodu pār vietējo), kurā pat miesīgs tēvs tiek noliegts (mazbērniem liegta tikšanās ar vecotēvu) tikai tāpēc, ka viņš nav gatavs pārkristīties.

 

Savā ziņā tā ir moderna afrikāniska pasaka, kurā ir labie tēli, sliktie un traucējošie apstākļi, kurus jāpārvar. Tam visam klāt piemaisam prinča un ubaga zēna stāstu, kurā Kambili, tikai iepazīstoties ar savu māsīcu, uzzin par pasauli, kurā pastāv domu un vēlmju brīva izpausme. 

Romānā figurē tēls, kura nozīmi un skaidrojumu līdz galam nespēju izprast- draudzes mācītājs, kas Kambili pievēršs pastiprinātu uzmanību, it sevišķi ņemot vērā faktu, ka viņa ir tikai 15 gadus jauna naiva meitene. 

DSC_6822DSC_6822SK

 

"Purple hibiscus" ir pilna ar Nigērijas smaržu, garšu un tveici. Es gremdējos atmiņās par Āfrikas mango, kuru dzelteni oranžīgā biezsula tek pār lūpām, svaigi spirdzinošo guavas rozīgi rotaļīgo miesu, par kaltētas kasavas dimdošo skaņu koka piestā un par dziesmām, kas kopā ar dejisku plaukšķināšanu laužas laukā no krūtīm. 

 

Lai arī biju gaidījusi ko no kājām notriecošu, šis ir pietiekami krāšņs stāsts par Nigēriju, tās cīniņiem ar kolonizācijas laika sekām, cerībām uz spēcīgu valsti, vārda brīvību un kontrastējošo dzīves līmeni. 

DSC_6830-2DSC_6830-2SK
 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/4/chimamanda-ngozi-adichie-purple-hibiscus Sat, 10 Apr 2021 18:28:17 GMT
Anna Matvejeva "Djatlova pāreja" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/anna-matvejeva-djatlova-p-reja Анна Матвеева


Anna Matvejeva

"Перевал Дятлова" (2013)

"Djatlova pāreja" (2021)

 

DSC_6820DSC_6820SK

"Varbūt vajadzētu izdot šos dokumentus vienos vākos un piedāvāt lasītājam visu izdomāt pastāvīgi, nejaucot viņam galvu ar maniem muļķīgajiem secinājumiem? Varbūt vispār nevajadzēja pie tā ķerties? Patiesi, cik daudz izcili gudru cilvēku jau ir mēģinājuši atminēt Djatlova pārejas noslēpumu, un ko viņi panākuši? Līdz šai dienai nekas nav zināms, bet ir iznākušas grāmatas un raksti, un milzums ļaužu sūtījušas vēstules uz visdažādākajām instancēm..."  (198-199.lpp)

 

Šī autores rindkopa izvilkusi visu esenci par grāmatas saturu- viņas šaubas, raizes un pārdomas par to, ko pati raksta. Man nebija ekspektāciju, ka autore atklās ko unikālu- atrisinās gadu dekādēs minēto mistisko mīklu, kuru atrisinājumā piedalījušies miljoniem ļaužu, pie reizes vēršot visas iespējamās sazvērestības teorijas, sākot no NLO, sniega cilvēkiem līdz daudz maz ticamai- valdības izmēģinātiem kodolsprādzieniem. Varu atklāt arī tev- atrisinājumu ne tu, ne es, ne autore nezin, un visdrīzāk arī nekad neuzzināsim, bet pats mistiskais gadījums ir tik spocīgi šausminošs, intriģējošs un reizē biedējošs, lai uzzinātu par to vairāk

DSC_6813DSC_6813SK

 

Par šo 1959. gadā notikušo deviņu studentu nāvi pārgājiena laikā skarbajā Ziemeļurālu kalnu pārejā es pirms daudziem gadiem redzēju sižetu kādā no Krievijas kanāliem. Pēdējie attēli, ko bija uzņēmuši paši tūristu grupas dalībnieki, bija stindzinoši un biedējoši, zinot, kas ar viņiem notiks tikai dažas dienas/stundas vēlāk. Annas Matvejevas romāns "Djatlova pāreja" bija kā padziļināts ieskats notikumu secībā, ietverot  dienasgrāmatas, izmeklētāju lietas dokumentus, autopsijas pierakstus un ģimeņu lpārstāvju intervijas. Paralēli visai dokumentālajai pusei lasītājs tiek iesaistīts autores privātajā dzīvē- visos notikumos, kas ar viņu notiek un mistiskajām sakarībām, kas aizvedis pie grāmatas rakstīšanas par neatrisināto nāvi kalnos. Šī laikam ir pirmā tāda tipa grāmata, kur sausajiem izmeklēšanas faktiem tiek iepīts kas dziļi personisks no paša autora. No vienas puses tas liekas atsvaidzinoši un ļauj iepazīt rakstītāja cilvēciskās vājības un attaino sarežģītās personiskās perifērijas, kas jāatšķetina reizē ar dokumentu kaudzēm. Bet no otras puses tas brīžiem šķiet nevajadzīgi, kā aizpildot tukšo lappušu skaitu, lai lasītājs aizmirstu, ka dokumentētie fakti visu laiku atkārtojas un griežas uz riņķi vien. Un tad ir vēl viens faktors- man rodas simpātijas pret pašu autori, viņas auksto dzīvokli, alkoholiķiem kaimiņiem, neuzticīgo vīru un Šumaheru. To, kas kaķis. 

 

 

"Kad ilgstoši nerakstu, man attīstās spēcīga vārdu toksikoze. Vārdi manī saskābst kā nepieprasīts piens zīdītājas krūtīs." (28.lpp)

DSC_6814DSC_6814SK

 

 

Vai tu esi dzirdējis/-usi par Djatlova pāreju, ko pārdāvēja bojāgājušās tūristu grupas vadītāja vārdā?!

1959.gada februārī deviņu ( 7 vīrieši un 2 sievietes) studentu grupa devās smagākās grūtības pakāpes pārgājienā Ziemeļurālu kalnos. Kad komanda neatgriezās atpakaļ, tika sūtītas meklēšanas grupas, kuras atrada telti sagrieztu no iekšpuses, bet visus grupas locekļus- laukā, sniegā bez dzīvības pazīmēm. Daži no viņiem bija tikai apakšveļā, kāds bez zeķēm, vienai no sievietēm bija izrauta mēle, citam sadragāts krūšukurvis. Otra sieviete bija sastingusi rāpus pozā ar skatu uz telti. Kas bija izbiedējis zinošos tūristus tik ļoti, lai viņi steigā, pussaģērbušies pamestu savu telti, kad laukā valdīja ziemas spelgonis?! Ja neesi jau bailēs aizvēris/-usi šo lapu un esi pamatīgi ieintriģēts/-a, varbūt ir pēdējais laiks, lai sameklētu plauktā "Djatlova pāreju" un uzzinātu par incidentu detalizētāk. 

 

Viens gan ir skaidrs. Krievija ir nepārspējama čempione noslēpumu glabāšanā un noklusēšanā, ne velti, arī šis gadījums daudzus gadus ticis slepus izskatīts, dokumenti noslepenoti, tā ka diez vai mēs vēl pieredzēsim atklātības stundu kremļa paspārnē. 

 

"Dzīve mūs, rakstniekus, vienmēr apsteidz, visi "bukeri" un "nobeļi" pienākas viņai. Tu izdomā sižetu, bet dzīvei par tādu pašu tematu to ir tūkstošiem, atliek tikai pierakstīt. Un viņa ir tik atjautīga, baismīgi atjautīga, bet reizēm- tikai baismīga." (172.lpp)

 

 

 

Izdevējs: Latvijas mediji (2021)

Tulkotāja: Maija Kudapa

Atdzejojumi: Lauris Veips

 

  DSC_6819DSC_6819SK

 

 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #bookstagram #eslasu #gramatas #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/4/anna-matvejeva-djatlova-p-reja Sat, 10 Apr 2021 17:48:00 GMT
Alesandro Bariko "Tūkstoš deviņsimt" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/alesandro-bariko-t-ksto-devi-simt Alessandro Baricco

Alesandro Bariko

"Novecento. Um monologo" (1994)

"Tūkstoš deviņsimt" (2021)

DSC_6711DSC_6711SK

"Viņš prata klausīties. Un prata lasīt. Ne jau grāmatas, tās der visiem. Viņš prata lasīt cilvēkus. Visas tās zīmes, ko cilvēki nēsā sev līdzi: vietas, skaņas, smaržas, savu zemi, savu vēsturi.... Visu, kas cilvēkos ierakstīts." (32.lpp)

 

Es jūtu, kā zem kājām pazūd zeme, mani nes no viena kuģa gala uz otru, pa ceļam sašķaidot visas dienas laikā iekrātās pārdomas, dusmas, gaidas, rūgtumu. Es gribēju tikai mazliet, mazliet. Okeānu. Paskalināt kājas, varbūt iebrist līdz potītēm- pēc grūtas darba dienas, tā viņi man saka. Bet viņš- ierāva mani ar milzu vilni iekšā, sagūstīja un aizveda uz mūžam ceļojošo kuģi, kas ik pa laikam piestāj arī okeāna otrā krastā. Bariko mani pilnīgi aizvilka no man zināmās ikdienas un piepildīja ar savu sapņu monologu. Es nezinu, kā viņš tik labi to māk. Saviļņot, savaņģot, līdz galam nepateikt- tikai mazlietiņ, lai pēc tam stundām tu mocītos- lai domātu par varoņiem,rakstnieku un galu galā pats par sevi, izspēlētu tekstu no jauna, ļautu melodijai turpināties cauri visai asinsritei.

DSC_6719DSC_6719SK

Pavisam īsais monologteksts, kas radīts, tieši tā- radīts nevis vienkārši uzrakstīts, teātra izrādei, plūst mūzikas ritmos- es pilnīgi dzirdu klavieru taustiņus virtuozā roku kalambūrā, kaut kur tālumā fonā trompeti, cilvēku aplausus, sajūsmu un alkas sajust dzīvi ieplūstam sevī tikpat nepiespiesti kā nošu ritmu. Man tik ļoti gribētos redzēt šo izrādi, kurā vārdiem ir tikpat liela nozīme, kā mūzikai okeāna vidū. 

 

"Pārtiku no fantāzijām un atmiņām.. [..]..Nabagu paņēmiens, taču tas vienmēr darbojas."(53.lpp)

 

Nezinu, vai Bariko ir nabags, bet fantāzija un atmiņas viņā mutuļo trakāk kā vētras laikā okeāns, kas pie reizes arī piesātina lasītāju. Jūtos piepildīta un reizē galīgi izsalkusi- gribu baudīt Barkiko vēl un vēl, bet viņš mēdz dozēt savas rakstuzīmju delikates Mišalin restorāna cienīgās mini porcijās. Lai paliec izsalcis. Lai tev kārotos vēl. Lai tikai iedomājoties, tu sajustu gaidu trīsas vien iedomājoties, ar ko tevi pārsteigs nākamreiz. 

 

"Tūkstoš deviņsimt" pierakstu fragments vai kā autors pats to sauc par tekstu, jo "Nedomāju, ka pastāv īpašs žanra apzīmējums šādiem tekstiem." ir skaists, skumjš un reizē tik ļoti atbrīvojošs. Neparasts. 

 

DSC_6720DSC_6720SK

Izdevējs: Apgāds Zvaigzne ABC, 2021

Tulkotāja: Dace Meiere

DSC_6714DSC_6714SK

]]>
(SANDRA KOKA) #bariko #blogs #book #bookstagram #gramatas #italy #read #reading https://sandrakoka.com/blog/2021/4/alesandro-bariko-t-ksto-devi-simt Wed, 07 Apr 2021 16:07:11 GMT
Laura Knaidla "Nepazaudē mani" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/laura-knaidla-nepazaud-mani  

Laura Knaidla

Laura Kneidl

"Nepazaudē mani" (2021)

"Berühre mich. Nicht." (2017)

 

DSC_6698DSC_6698SK

No kāda skatupunkta jāvērtē jauniešu literatūra?! No “dzīves apviļāta un izpurgāta” pieaugušā vai divdesmit gadus atpakaļ trausli naivā pusaudža skatupunta?! 

Mana pusaudzes literārā dzīve nebija iedomājama bez skolas romānu sērijas, kuras lepni iegūla plauktā-tie bija naivi romāni par ikdienu skolā, problēmām un, protams, pirmo mīlestību. Nekas jau daudz šajā ziņā nav mainījies. Jauniešu dullums miksēts ar labu devu raizēm, problēmām un pārgalvīgu iemīlēšanos. Ir tikai viena būtiska atšķirība, kas šķir mūsdienu jauniešu literatūru no manā bērnībā lasītās-un tas ir sekss. Pietiek iepazīties ar 29. nodaļu un jūs mani sapratīsiet. Un es varu apgalvot, ka sekss šeit ir krietni vien detalizētāks kā jebkurā pieaugošo romantiskajā romānā. (Erotiskie romāni ir ārpus šī uzskaitījuma). Un tas ir tikai apsveicami. Neatceros romānu, kur tiek pieminēts vārds “prezervatīvs” tik pašsaprotami un iederīgi. (Izglītošana ir atslēgasvārds). 

 

DSC_6709DSC_6709SK
Neskatoties, ka man galveno vīriešu kārtas varoni gribējās ik pa laikam iepļaukāt (mūžīgā meiteņu nomaiņa, apgalvojot, ka mīl tikai vienu🙈), es teiktu, ka šis ir viens aizraujošs jauniešu romāns, uzmanību noturošs, izteiksmīgi literāri sarakstīts, liekot lasītājam ar nepacietību lasīt, lai uzzinātu iznākumu.

 

DSC_6699DSC_6699SK

 

Izdevējs: Latvijas mediji, 2021

 

 

DSC_6708DSC_6708SK

 

DSC_6694DSC_6694SK

DSC_6709DSC_6709SK


 

]]>
(SANDRA KOKA) #blogs #book #eslasu #germany #gramatas #jauniesiem #laurakneidl #reading #youngadult https://sandrakoka.com/blog/2021/4/laura-knaidla-nepazaud-mani Tue, 06 Apr 2021 16:20:22 GMT
Mattias Edvardsson "Labie kaimiņi" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/mattias-edvardsson-labie-kaimini Mattias Edvardsson

"Goda grannar"
"Labie kaimiņi"

DSC_6679DSC_6679SK

Viņi ir mums tuvāki kā pašu ģimene. Fiziski, burtiski. Visur un vienmēr klātesoši, redzoši, vērojoši, vērtējoši. Tie ir mūsu kaimiņi, sava veida dzīves biedri, no kuriem šķir ķieģeļu sienas un mūžzaļie dzīvžogi, brūkošas koka sētas un ķēdēs iekārušies suņi.

Zviedru autora Matiasa Edvardsona romāns šķetina daudzas ģimeņu un sabiedrības problēmas, ikdienas notikumus, kuri piepildīti ar izaicinājumiem un mērķu sasniegšanu. Tas nebūtu zviedru literatūras paraugs, ja neiekļautu sociālo problēmu raksturojumu un iztirzājumu. Šajā gadījumā savādāko bērnu, iespējams ar Aspergera sindromu slimojošu zēnu (diagnoze īsti romāna darbībā netiek diagnosticēta), kurš cieš no savu vienaudžu uzbrukumiem, mobinga un vardarbības. Tajā pat laikā viņa māte, lai arī nekritiski vienmēr atbalsta dēlu visās konfliktsituācijās, nespēj līdz galam nokārtot savu personīgo dzīvi- meklējot glābiņu vīriešos un alkoholā. Līdz ar to radot bērnam traumējošu vidi arī savā patveršanās vietā- mājās. 

"Labie kaimiņi" ir stāsts par vidusmēru zviedru mazpilsētas privātmāju rajonu, kurā māju kaimiņi mēģina radīt ilūziju par draudzīgo komūnu, slēpjoties aiz aizspriedumu maskām, baumošanas un apmelojumiem. 

DSC_6684DSC_6684SK

Kādā dienā notiek nelaimes gadījums, kurā kaimiņiene nāvējoši sabrauc jaunas ģimenes māti. Caur dažādiem personāžu stāstiem, tiek šķētināti pagātnes notikumi, kad jaunā ģimene ir tikko kā pārvākusies uz mietpilsonisko un kluso Čēpingu. Vai uzbrukums ir tikai nelaimes gadījums, vai arī katrs no Strīdnieku ielas māju iedzīvotājiem glabā kādu slepenu noslēpumu?! 

Romāns ir pilns ar trillera elementiem, bet es to nebūt nesauktu par spriedzes trilleri, jo visvairāk uztvēru sociālo vēstījumu par speciālajiem bērniem, sabiedrības ignoranci un mobingu pret šādām ģimenēm, kur aug "problēmbērni", kas rezultējas ar noslēgšanos no sabiedrības un bieži vien traģēdijām. Tāpat arī daudz attainots skolotāju un vienaudžu attiecības un saistības, it sevišķi, ja notikumi norisinās mazpilsētā, kur visi viens otru pazīst, bet cilvēkiem no ārpuses ir grūti iedzīvoties.

Tāpat arī grāmata rosina domāt, cik daudz no apspiestām emocijām, ar kādām ik dienas nākas saskarties izraidītajam starp saviem vienaudžiem, pēc tam dzīvē pieaugot rezultējas ar atriebību un dusmu izgāšanu kaut kur citur. Vai upuris var kļūt par varmāku?!

 

 

Izdevējs: Latvijas mediji, 2021
 

 

DSC_6687DSC_6687SK

DSC_6691DSC_6691SK

DSC_6682DSC_6682SK

DSC_6685DSC_6685SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blog #book #bookstagram #labiekaimini #latvijasmediji #read #sweden https://sandrakoka.com/blog/2021/4/mattias-edvardsson-labie-kaimini Tue, 06 Apr 2021 16:11:42 GMT
Kristīne un Kristaps Liepiņi "Pamirs mana sirds mīlestībā" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/krist-ne-un-kristaps-liepi-i-pamirs-mana-sirds-m-lest-b Kristīne un Kristaps Liepiņi

"Pamirs mana sirds mīlestībā"

 

DSC_6635DSC_6635SK

"Lai gan, patiesību sakot, ejot es īsti nedomāju, drīzāk- lūdzos kalniem virsotni. Sarunāju. Šeit ne tuvu nav vietas bravūrai un vēlmei izrādīt pārākumu." (244.lpp)

 

Kalnos kāpējiem kalni nav tikai hobijs vai izklaide, tā ir visa viņu dzīve, kurā "būšana mājās" ir tikai starpposms no vienas virsotnes pie citas. Kalnus nav iespējams izdzēst no viņu asinsrites, jo tikai ejot soli pa solim pretī galamērķim, ir pa īstam iespēja ielūkoties sevī. Robežas, kas ikdienā šķiet bezjēdzīgas, kalnos kļūst par fiziski jūtamām, jo smalkā līnija starp mutuļojošu dzīvību un dramatisku nāvi, ir tikai sekunžu attālumā. Liekas, ka esot kalnos, visas maņas pulsē pastiprināti un apziņa, ka tavs cilvēciskais es ir tik nenozīmīgi niecīgs salīdzinot ar dabas spēku, ir tik visuresoša, ka vienīgais, kā ar to sadzīvot, ir godbijīgā veidā dāvāt pazemību un pateicību par iespēju to visu redzēt un sajust ar savām maņām. 

Kalnos kāpt nav viegli, grūti ir nokāpt lejā, bet vēl grūtāk ir atgriezties sadzīvē.

Soli pa solim stāties pretī sev, ieraudzīt arvien jaunas šķautnes un iepazīt sevī arvien jaunus limitus, bet neaizmirst spēt dzīvot pāri savām sakāvēm un neveiksmēm. Kalni nav sacīkstes- ne ar dabas spēku, ne sevi, ne citiem kāpējiem. 

 

"Katru soli augšup pavada iekšējā tirgošanās starp varu un nevaru. Un lūdzoša pazemība pret kalnu" (244.lpp)

 

DSC_6639DSC_6639SK

Visvairāk man patīk, ka grāmatu ir rakstījusi Kristīne kā sava veida dienasgrāmatas ierakstus- tas ikdienišķums un sievišķīgā atklātība liek sajust klātesamību un izjust sīkākos sadzīves  apstākļus ar ko jāsastopas katram kalnā kāpējam. Tā nav idealizēta cīņa, kurā esi spēcīgs, vissvarošs un pārgalvīgs. Kristīne nebaidās pieminēt fizisko izsīkumu, nepatikšanas ar vēderu, aukstuma un sala izraisītām kaitēm, diskomfortu, un ierobežotos higēnas pasākumus, ar ko jāsaskarās vairākas nedēļas dzīvojot askētiskos apstākļos. Lai arī Liepiņi uz virsotnēm dodas tandēmā, kāpšanā tu cīnies vienīgi pats ar saviem dēmoniem, bet neskatoties uz to visu, ir jūtams Kristapa atbalstošais plecs, kas ir klātesošs un gluži kā aizsargmūris, izšķirošos brīžos iedod pārliecību par spēju iet līdz galam un pārsniegt savas varēšanas virsotnes. 

 

"Kriksīt, vai tu pēc visa šitā mani vēl mazliet mīli?" (254.lpp)

DSC_6641DSC_6641SK

"Pamirs mana sirds mīlestībā"- trāpīgi veidots nosaukums, kas rada gan asociācijas par gaidāmo lasāmvielu, gan vārdu spēli, un, protams, nevar nepieminēt daudzās fotogrāfijas- bez tām šāda grāmata nebūtu iedomājama. Mūsdienās, kad fotogrāfiju kvalitāte ir tik augsta, attēli vēl vairāk papildina un dod klātbūtnes sajūtu, pa metriem, kilometriem paceļoties augstāk un augstāk kopā ar profesionālajiem alpīnistiem līdz Pamira Koržeņevskas un Somonī smailēm. 

 

 

Grāmatas par kalniem jau nemaz nav tik daudz par kalniem, kā par savām spēju virsotnēm, gribam to mēs vai nē, bet, brīžos, kad tu ieraugi to trauslo dzīves/nāves robežu, alkas pēc dzīvotgribas un pateicība par iespēju just/elpot/būt, ir tik skaidra, kā atsalušu pirkstu asā jutība, pēc nosaldēšanas ledū. 
 

 

 

Izdots: Apgāds Zvaigzne ABC, 2021

DSC_6612DSC_6612SK

 

DSC_6641DSC_6641SK

 

DSC_6642DSC_6642SK

 

DSC_6643DSC_6643SK

]]>
(SANDRA KOKA) #blog #book #bookblog #bibliotēka #bookstagram #eslasu #mountains #pamirs #read #reading #zvaigzneabc https://sandrakoka.com/blog/2021/4/krist-ne-un-kristaps-liepi-i-pamirs-mana-sirds-m-lest-b Sun, 04 Apr 2021 18:10:55 GMT
Andruss Kivirehks "Kaka un pavasaris" https://sandrakoka.com/blog/2021/4/andruss-kivirehks-kaka-un-pavasaris Andruss Kivirehks

"Kaka un pavasaris"

 

Adrus Kivirähk

"Kaka ja kevad" (2009)
 

DSC_6576DSC_6576SK

Daudz apspriestā, peltā un tajā pat laikā bērnu tik ļoti iemīļotā grāmata ir atgriezusies! Un kur vēl piemērotākā gadalaikā kā pavasaris, kad kūst ne tikai sniegs un izdīgst pasaulē skaistākās pienenes, bet arī parādās no ziemas miega pamodušies apbaltējuši kaku struņķīši. Ir pagājuši vairāki gadi, kopš pirmo reiz pie latviešu lasītājiem ieradās šī grāmata un šķiet, ka jaunā paaudze, kas audzina mazos lasītājus ir krietni atvērtāka un pieņem, ka ir pilnīgi normāli un svarīgi ar bērniem runāt par visām lietām, kas ir ap mums. 

Igauņu atpazīstamajam rakstniekam Andrusam Kivirehkam tik lieliski izdodas saredzēt pasauli bērna acīm- ikdienišķās lietas pamanīt, izcelt un piešķirt tām burvu spējas un ieņemt dzīvu veidolu. Radiators, kurš pārvēršas par krokodīlu, pirātu karote, no kuras nevar izbēgt neviens šķīvī nomaldījies zirnīts, dzelmē nogrimis cimds, kurš gatavs kļūt par zivju prezidentu, purkšķīši kosmonauti un kaķis, kas grib kļūt par Ziemassvētku vecīti. Andruss ar ironisku humoru liek pasmieties par tik pierastām un saprotamām situācijām, kādas tās saredz ikviens bērns, ļaujoties neierobežotai un nesavaldītai fantāzijai mutuļot un vārīties neiedomājamos plašumos. Vietām es smejos skaļi, bet aiz katra humoristiski absurdā stāsta ir kas pārdomu veicinošs. It sevišķi stāstos par bērnudārzu, jaku, Heriju un slēpēm- tas liek no malas paraudzīties, kādi mēs esam vecāku lomā, ko sagaidām un pieprasām no bērna, tajā pat laikā aizmirstot tajā visā savu darbību pretrunas. 

DSC_6584DSC_6584SK

Nevar noliegt, ka izvēloties šo drosmīgo un provokatīvo nosaukumu bērnu grāmatai, autors radīja plašu atpazīstamību un pievērsa uzmanību, it sevišķi mūsu, kā izrādās, konservatīvajā sabiedrībā. Bet "Kaka un pavasaris" nav tik daudz par kaku struņķīšiem (tas ir tikai viens no 30 stāstiem), kā par mazajām lietām, kam mēs ikdienas steigā nemaz nepievēršam uzmanību. Bet viņas tepat vien ir- un ļaujoties bērnu fantāzijai, spēj piedzīvot vēl vienu krāsainu, piedzīvojumiem bagātu dzīvi.

 

Pēc grāmatas izveidota interaktīvā un skatītājus iesaistošā izrāde ar tādu pašu nosaukumu "Kaka un pavasaris", kas saņēmusi prestižo Spēlmaņu nakts balvu.

 

Izdevējs: "Liels un mazs", 2012 (2021)

Tulkotājs: Guntars Godiņš

 

DSC_6580DSC_6580SK

 

DSC_6588DSC_6588SK

 

DSC_6609DSC_6609SK