Laura Vinogradova "Vārnas"

February 27, 2024  •  Leave a Comment

Laura Vinogradova

"Vārnas"

AAA_9367AAA_9367SK

"Es redzu savējos no bērnunama, redzu arī tos, kuriem bērnunami un nemīlestība ir pašu mājās." (19.lpp.)

 

Lauras Vinogradovas varoņi ir gluži kā sniegpulkstenītes. Par spīti stindzinošam nakts salam, nerimstošiem lietus pielijušiem dubļiem, tās spraucas cauri trūdošajai zemei, cauri sniega pikučiem, meklēdamas saules pirmos starus.

Gribētos sniegbaltos ziediņus sasildīt plaukstās un nest mājās, bet trauslums rokās vīst un atdodas. Tik gaistoši. Neaizsargāti. Acumirklīgi. Par spīti visam spēt izdzīvot, bet reizē tik ievainojami. Ielieku tos ledusskapī, lai jūtas kā mājās.

Grūti runāt par "Vārnām", kad emociju kamols iestrēdzis kaklā. Ne izspļaut uz āru vairs, ne norīt. Lai aptvertu to lielumu, gribas paklusēt un caururbjoši pablenzt sienā, sadzirdēt tikai ritmisko sienas pulksteņa dimdoņu, kas atgādina, ka viss jau pāries, neskatoties uz to, ka neviens nemāk atbildēt, kāpēc dažkārt kādam tā baltā, sniegā iekritušā Dieva loterijas biļete izrādās tukša. Laura nemeklē atbildes. Laura tikai vēro. Un tas, ko viņa spēj izrakstīt no sevis laukā, ir ārpus manas saprašanas. 

Par maz. Man allaž Lauras rakstītā ir par maz. It kā man lūgtu doties prom no viesību galda mirklī, kad tiek iznesta putukrējuma torte. Bet varbūt vairāk sāpju nav iespējams panest, kā tikai tās, kuras ietilpinātas vienā garstāstā. 

 

*"Vārnas" ir par piederēšanu un iederēšanos.

 

"Blakus būšanas akadēmiju vēl neviens nav izdomājis, bet tieši tur es gribētu studēt." (154.lpp.)

 

4 zvaigznes

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC
 


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive