Lisa Sī

''Tanas kundzes sieviešu loks'' 2025

Lisa See

''Lady Tan’s Circle of Women'' 2023
SAM_1891

"Nav dubļu, nav lotosa." (347.lpp.)

Padsmit gadus atpakaļ es izlasīju Lisas Sī grāmatu ''Sniega Roze un slepenais vēdeklis'', kas burtiski satricināja manu pasauli. Grāmata, kas atklāja šokējošo Ķīnas tradīciju par lotosa pēdiņām, kas nekādi nestāv blakus skaistajam apzīmējumam, nekā savādāk par sieviešu kropļošanu es to nespēju uztvert. Atceros, kā toreiz ar draudzeni pārrunājām šo no vienas puses aizkustinošo, no otras puses šausminošo stāstu, googlējot, lai saprastu, ko īsti nozīmē lotosa pēdas. Realitātē tas izrādījās vēl šausminošāk, kā iztēlojos.

Kopš tā brīža es lasīju arī citas Lisas SĪ grāmatas, atzīmējos, ka ''Lisa Sī ir viena no tām autorēm, kas manā inprovizērajā (nekad neuzrakstītā un nesastādītā) Top100 grāmatu sarakstā ieņem nozīmīgu vietu. Viņas vēsturiskajos romānos ir ne tikai brīnišķīgi izstāstīti stāsti, bet ievīta arī izzinoša Ķīnas kultūras un tradīciju buķete, tādejādi aizvedot lasītāju uz neiepazītiem un mazzināmiem literatūras atvariem.'' “Sniega roze un slepenais vēdeklis” ir stāsts par draudzību, nodevību, nolemtību un spēju stāvēt tam visam pāri. Viens no šokējošākiem motīviem, ko stāstā apraksta autore-ir lotosa pēdiņas- nežēlīga tradīcija, ko piekopa 19.gs Ķīnā-mazām meitenēm deformējot pēdu, lai tā neaugtu lielāka, kas bieži rezultējās ar kroplību un pat letālām infekcijām. Pat daudzus gadus pēc grāmatas izlasīšanas, tā uz mani ir atstājusi spilgtu zīmogu un pateicību vietai un laikam, kurā es DRĪKSTU būt sieviete! (pēc pēdējiem politiskajiem izgājieniem es gan sāku to apšaubīt)

''Kā ikviens dzīvnieks vai sieviete, mēs esam vīrieša īpašums.''( 90.lpp.)

''Tanas kundzes sieviešu loks'' ir piektā grāmata, ko lasu no autores un sajūta, ka savāds aplis noslēdzies, jo autore atkal atgriežas pie lotosa pēdiņām, neslēpjot ne mazāko blakusefektu, kas pavada šajā brutālajā rituālā. Tāpāt kā pirmajā grāmatā, šeit sžeta līnija ved cauri draudzības līkločiem 15.gs., pārbaudījumiem un neskaitāmām citām tradīcijām, kurā skaidri noteikta sievietes loma un likteņa paredzamība. Iekšā vird un mutuļo emocijas, bet man sev jāsaka, pat, ja šī ir daiļliteratūra, konkrētie elementi, tradīcijas, kultūras atšķirības nav autores izdomājums, bet vēsturiski fakti. 

Visiem tiem, kuriem interesē medicīna un citādā kultūra, pat, ja tā nav mums pieņemama.

Man ļoti patīk gan grāmatas par medicīnu, it īpaši grafiski un detalizēti apraksti, kas nebaidās arī no nepatīkamā, kā arī svešzemju tradīcijas. Lai arī vietām ir jūtams dramatisms un pārspīlējums, tas viss padara grāmatu ārkārtīgi aizraujošu, dinamisku un pilnasinīgu. 

Iesaku!

''Ēinuhu zēni maina audekla salvetes, ko sievietes nēsā kārtējā mēnessūdens laikā, slauka kundzēm dibenus virs naktspodiem un iesmaržina sievietes pēdas, ja viņa zina, ka vīrs meklēs viņas sabiedrību.''(251.lpp.)

4 zvaigznes

Tulkotāja: Zane Rozenberga

Izdevniecība: Zvaigzne ABC