Olena Pšenična

"Saulrieta nams" 2025

Олена Пшенична

''Там, де заходить сонце'' 2025

SAM_1860

"...ja tādu spoguli noliktu šeit, Namā, ta smums visiem rādītu vienu un to pašu- ģimeni. Jo, kad tava saule riet, izrādās, ka tā ir vienīgā svarīgā ainava debesīs." (246.lpp.)

Trāpīt grāmatu pareizajā laikā, ir viena laime, trāpīt to pareizajā gadalaiku maiņas noskaņā, jau ir uzvara uz lasītāja sirdi. 

Zini, tos skaistos rudens saulrietus, kuros visa zeme deg un laistās, ka aizsitas elpa un nespēj beigt apbrīnot debesu akvareļu nokrāsas?! Šī grāmata ir pilna ar rudens saulrietiem, briedumu, zemes nogurumu, kurā visa pasaule tiek iznesta uz smagajiem pleciem. Šeit rudens piepilda katru lappusi- no vāka līdz pēdējam elpas vilcienam, kurā krāšņš mūžs nodzīvots ar visu, kas nu tajā sirdī sagājis iekšā. 

Ja esi smējies un raudājis, bēdājies un ticējis reizē, tad tā ir vēl viena laime lasīt šādu grāmatu. Tādi jau mēs esam tie ļautiņi- ar savām bēdām, piedzīvoto, katra rakstura atsķirīgo šķautni, sanākam kopā, berzējamies, ķīvējamies un pieradināmies. Bet tā dzīve tik plūst un plūst mums caur pirkstiem, mainās eksponāti, bet dekorācijas paliek tās pašas. (Man nepatīk salīdzinās, bet, lai nojaustu virzienu- Pšenična ir kā ukraiņu Bakmans)

Un vēl šī ir grāmata, kurā Ukrainas brūces, un trūces veras vaļā un sāp. Un vēl šī grāmata ir tik pilna lielas cerības un ticības, ka jāraud. Pati autore šeit spēlējusies ar vārdiem un nosaukusi galveno varoni par Viru (ukrainiski ticība), kas labi saspēlējas ar visu sižetu un vēstījumu. Un vēl un vēl un vēl. Autore spēj rakstīt tik gleznaini, ka gribas ielīst vecmāmiņas azotē kā kaķēnam un ļauties, lai viņas raupjās plaukstas glāsta pakausi. 

Pat, ja liekas, ka šī grāmata ir par mūža otro pusi, aiziešanu un dzīves ciklu, tā ir par mums visiem, visiem, visiem.

Šīs bija ļoti dvēseliski, silti, dzīvi un emociju piesātināti.

Iesaku saviem tuvākajiem un arī tev!

"Laipni lūdzam, atpakaļ nenesam." (73.lpp.)

4.5 zvaigznes

PS. Kad vēl nebiju sākusi grāmatu lasīt, es vizuāli iztēlojos, kā vilkšu savu puķoto lakatu laukā no skapja dziļumiem, lai nofotografētos. Tikai vēlāk, sākot lasīt, sapratu, ka tiem puķotajiem lakatiem ir bijusi liela nozīme arī Viras dzīvē.

Tulkojusi Māra Poļakova

Izdveniecība: Zvaigzne ABC