Anti Sārs
''Kā es nekļuvu par rakstnieku'' 2026
DSC_0232
Pastāstīšu tev stāstu par kādu meiteni. Viņai ļoti patika rakstīt. Viņa gribēja kļūta par žurnālisti. Bet nekļuva. Tas ir- viņai ļoti patika rakstīt un žurnālisti taču raksta, tāpēc likumsakarīgi bija iestāties žurnālistos, par spīti apkārtējo saprātam, ka nekāda gudrā izvēle tā taču nav. Viņa pabeidza žurnālistus un tā arī nekad nekļuva par žurnālisti. Vai varbūt viņa tā arī pa īstam nekļuva par rakstnieci. Tomēr rakstīšana jau no viņas nekur neaizbēga, it kā rakstīt par grāmatām būtu tas pats, kas rakstīt grāmatu. Tu arī pazīsti tādas meitenes?
''Izlasi Anti Sāru!'', man teica Aija no @piedzivot_lappuses. Kas es esmu, lai neklausītu Aijas mudinājumam?
Juhans ir vienpadsmitgadnieks, kuram ļoti patīk rakstīt un pārvērst visu savu dzīvi par stāstiņiem, gandrīz kā pa nodaļai no kādas grāmatas. Dzīves notikumu grāmatas. Stundas, drauga neveiksme, onkuļa veiksme vai futbola treniņš- jebkas var kļūt par daļu no stāsta. Visa dzīve tik ļoti pārklājas ar stāstu, ka vienā brīdī nākas lauzīt galvu, kas tad ir uzrakstītais, kas notikušais un kas izdomātais.
Juhans visu to steidz pierakstīt, rakstīt un izrakstīt. Juhans sapņo kļūt par rakstnieku, kontrolējot notikumu gaitu, grozot varoņus kā marionetes savā iztēlē. Ir tikai viena problēma- nevienu stāstu viņš nespēj novest līdz galam. Kā lai kļūst pa rakstnieku, ja stāstam nav beigas un vienīgais stāstu lasītājs ir labākais draugs Robis.
Galu galā- viss, ko kādreiz vien vajag- lai tevi kāds iepļaukā un pasaka, šis viss ir pa īstam. Tu. Te. Tagad. Un. Šeit. Jūti? Vai sāp?
Igauņu rakstnieks Anti Sārs šajā pusaudžu grāmatā asprātīgi apskata fantāzijas, rakstniecības laimi un postu, kā kaut ko grandiozi milzonīgu un reizē ikdienišķi vienkāršu. Šajos īsajos, humoristiskajos stāstos ieraudzīs pazīstamo ne tikai skolēni, bet arī pieaugušajiem, kas raksta, lasa vai sapņo par rakstīšanu.
Ilustrācijas: Rūta Briede
Tulkotāja: Maima Grīnberga
Izdevniecība: Liels un mazs