Ganga Hana

''Veģetāriete'' 2026

Han Kang
''채식주의자''  2007

Satur maitekļus un teksta iztirzājumu. 

Brīvība nerakstīt.

Vai manas pašas radītais ieslodzījums, kurā nevar nerakstīt. 

Es negribēju rakstīt- ir tik viegli atļauties nerakstīt, kad nav pienākumu vai solījumu rakstīt. Mans lēmums sašķīda asiņainās lauskās, kad no rīta pamodos pēc ''Veģetāriete'' pabeigšanas. Man tik ļoti gribējās ar kādu parunāt, nevis, lai saprastu, bet uzzinātu visas tās paralēlās šķautnes, ko katrs lasītājs var saredzēt. Manā prātā tik daudz sapinušos un samezglojušos domu, ko grūti pašai atšķetināt. Un, kad uz visa apkārtējā fona, es no rīta sēžu pie galda un klusi vientulībā raudu, man ir sajūta, ka man jāizraksta tas viss laukā. 

Šī grāmata ir kā performance, kurā rakstniece/māksliniece/autore simboliskos kodos zem ārējā/ķermeniskā saslēgusi tik daudz slāņus- gan kulturāli sociālos, gan vēsturiski hierarhiskos, gan sociālo lomu ierobežojošos, tāpāt arī nenodalot prāta telpu no ārprāta- jo tas viss ir atrodams vienā fiziski ķermeniskā lokācijā. 

Trīs ģimenes locekļi stāsta pilnīgi atšķirīgus stāstus par galveno varoni- sievieti, kurai paradoksāli, bet šajā stāstā nemaz nav balss. Viss, kā viņa spēj par sevi pastāvēt - ir ķermeniskais noliegums. Tas ir vienīgais veids, kā viņa spēj par sevi pastāvēt, jo nevienam pa īstam neinteresē, ko viņa domā, kā jūtas, kāpēc viņa tā jūtas. Citu acīs viņa ir kā objekts, priekšmets. 

Mazi bērni dažkārt atsakās kakāt vispār, vai atsakās nokārtoties tualetē, jo tas emocionāli dažkārt ir vienīgais veids, ko viņi spēj kontrolēt un ietekmēt savā dzīvē- šī ķermeniskā atbilde uz emocionālo prāta stāvokli, kas tādejādi protestē pret varu dzīvē, kurā viņam nav teikšanas.

Galvenā varone šādā pat veidā atsakās ēst gaļu un ar laiku atsakās ēst vispār, novienas puses šis ir vienīgais, kā viņa spēj kontrolēt visu to, kas ar viņu notiek, kā emocionāla atbilde visiem dzīves notikumiem un traumām.

Filosofiskais aspekts- viņas vēlme kļīt par augu, kļūt neredzamai, visu to lēno prāta aptumsumu, kas viņā pakāpeniski ienāk (vēlāk grāmatā viņa to raksturo ar ārprāta murgiem, kas viņu nomoka, gan arī raksturojot to kā problēmas cēloni vēderā). Saplūšana ar dabu- izzušana  (neēšana) ir veids, kā viņai pa īstam nebūt. Šeit parādās kultūras aspekts, kas visbiežāk atgrūž rietumniekus, jo viņi vienkārši nesaprot šo atšķirīgo. Nu kā tā? Nu kā tā? Nu tā. Mēs nekad līdz galam nesapratīsim šo hierarhisko, lomu noteicošo dominanci, šo mums savādo, it kā neglīto, no kura neizvairās korejieši savos teatrālajos un mākslas veidu attēlojumos. 

Universitātes laikā fanoju par Kim Ki Duka filmām, lasot ''Veģetārieti'' es burtiski nonācu atpakaļ laikā. Šis kontraversiālais, izaicinošais, ķermeniskais, lēnais, dažkārt atbaidoši neglītais, bet allaž prātu izaicinošais, svarīgu tēmu izceļošais un neglaimojošais prāta/ķermeņa preparējums. 

Man ļoti uzrunāja šis salīdzinājums, ka šīs divas māsas, kuras abas vairāk vai mazāk cietušas no tēva vardarbības un ikdienā sastopas ar mizogīniju un patriarhālo varu, reaģē uz notikušo diametrāli pretēji. Viena no māsām pakļaujas, bet otra atsakās pakļauties un pretojas, izraisot ģimenes un sabiedrības katastrofālu pretreakciju. Bet atsķirībā no pakļaujošās māsas, kura ir sasaistīta savā lomā un iekšēji norij visus pāridarījumus, galvenā varone, neskatoties uz savu mentālo stāvokli, ir brīva savā izvēlē. 

Kā būt sievietei, kura nevēlas būt tā, kādu visi no viņas sagaida, kura nevēlas pakļauties un piepildīt gaidas. Kur beidzas mūsu izvēles un kur sākas skaidrais saprāts, ko citi redz kā ārprātu?

Pakāpjotos mazliet soli atpakaļ, nonākam pie tēmas, kura ik pa laikam ienāk manā prāta apziņā- tulkojums.

Visu laiku nespēju nodalīt labo/slikto šajā tēmā.  Vai tulkojums ir pavisam jauns darbs, kas var uzšaut gaisā vai nogalināt pašu oriģināldarbu?! Pēc izlasīšanas uzgāju šo rakstu, kurā salīdzina anglisko un korejisko versiju, minot, ka angļu valodā ir neprecizitātes un tulkotāja ir padarījusi daudz poētiskāku šo darbu, kāds nebūt nav pats oriģināls. Ar angļu valodu jau ir vienkārši, ja reiz māki valodu, vari salīdzināt. Katram ir viedoklis. Visi tad gudri, kā pareizāk būtu jaatveido.

Bet ar mazāk zināmām valodām ir pavisam savādāk. Mums ir pilnībā jāuzticas tulkotājam, nekādi neuzzinot, vai tiešām vēstījums, mākslinieciskais veids ir tieši tāds, kā pats autordarbs.Tieši šis poētiskais angļu valodas tulkojums atnesa slavu romānam ārpus Dienvidkorejas robežām un tas ir tā saucamais veiksmes stāsts. Bet, kur zūd šī robeža- autora darbam un tulkotāja darbam? Kas ir tulkojums, kas teksta atveidojums? Šī ir filosofiska tēma ar miljons atkāpēm un piemēriem, kas visu laiku paliek atvērta. 

Šeit saite rakstam-

https://www.latimes.com/books/jacketcopy/la-ca-jc-korean-translation-20170922-story.html
 

Hanas komentārs kādā no intervijām par tulkojumu- ''In fact, perhaps I should have commissioned an expert to compare it sentence by sentence with the original. The debate seems to have been a confusing conflation of two arguments. The first is mistranslation, as mistakes were made. There were mistranslations of Chinese characters and incorrect assumptions about context when subjects were omitted from sentences – as is often the case in Korean. In 2017, Deborah made 67 corrections based on the various points raised. The UK and US editions of The Vegetarian, reprinted in 2018, as well as the language editions translated via English, were then revised based on these corrections. I’d like to take this opportunity to thank all those who found errors in the translation and emailed me. (..) Also, about half a page overall of the original text is missing from the English translation, which I understand was an editorial decision on the part of the publisher. The translator had diligently translated every sentence.'' (https://thebookerprizes.com/the-booker-library/features/han-kang-interview-i-never-imagined-the-vegetarian-would-find-so-many )

Man noteikti gribas ar kādu parunāt par šo visu. Kurš grib ar mani parunāt?

4 zvaigznes, bet tas, cik daudz vētru manā prātā radīja šis teksts un, cik ilgi tas vēl nerimsies, nav novērtējams zvaigznēs. 

Tulkotāja: Ildze Škestere

Izdevniecība: Zvaigzne ABC