Inga Ābele
"Balta kleita"
Ābele vārdus salej manā porcelāna tasē kā tikko svaigi uzlietu grauzdētu pupiņu kafiju. Ieelpoju stipri novārīto virumu un apdedzinu lūpas. Karsts. Slīd pār lūpām, verd un kūp baltos garaiņos, kā turku sievas tvaiku blāķos berž nost visu lieko, ko gadiem esi nēsājis, līdz paliec bez biezās virskārtas, satiec sevi atk...
Read the Full Post »