Delphine de Vigan

"Underground Time"

"Les Heures souterraines"(2009)

IMG_2488SK

Vibrējoša pilsēta, kur cilvēki kā mazas bites ducina bruģi, skrien un dzīvo mazās šūniņās, atkārtojot šo rituālu dienu no dienas. Bet kas īsti atrodas katrā no viņiem? Kas slēpjas aiz mūžīgās steigas, saliektajiem stāviem, kas sasvīduši iespiežas metro vagonā, it kā tā būtu pēdējā iespējas aizbēgt no paša radītajām pienākumu važām. 

Caur diviem nesaistītiem varoņiem, kas dzīvo vienā pilsētā, bet nekad nesatiekas (varbūt tomēr?), Vigāna uzbur ritmiski psiholoģisku drāmu, atklājot realitāti aiz bezpersoniskām maskām, ko mēs ik dienas sastopam tūkstošiem, miljoniem. Matilde ir vientuļā māte, kā viņa pati sevi mīl dēvēt un kādā zīmīgā dienā, ar nepacietību gaidot solītās pārmaiņas, viņa ļauj sev noraudzīties, kā dzīve darbā slīd neatgriezeniski lejup kā lavīna, aprijot visus smagajā darbā celtos sasniegumus reizē ar pašapziņu un personīgo dzīvi. Kurš gan nav piedzīvojis nepatīkamu priekšnieku (laimīgie tie, kuri nav), bet Vigānas aprakstītais mobings pret Matildi ir tik neticami īsts, šausminošs un graujošs, ka tu kā lasītājs nespēj vairs būt skatītājs no malas, jo izraidījuma sajūta ir tik spēcīga un pazemojoša. 

IMG_2483SK

Paralēli Matildes katastrofai, otrs varonis Thibaults- nelaimīgi iemīlējies ārsts, cīnās pats ar savu vientulību un pazaudētajiem sapņiem. Lai arī visu laiku gaidīju, ka šos abus varoņus kādā brīdī sāks vienot kas vairāk par atkailinātām skumjām, līdz galam to arī nesagaidīju. Grāmata, kas dod, bet līdz galam nenolasās. Un tomēr, tomēr, Vigāna ir emociju aprakstu karaliene- teksts viņas veidotajos teikumos pārvēršas par asu līdzpārdzīvojumu, it kā es fiziski izjustu sāpes, ko piedzīvo galvenie varoņi.

3.7

Izdevējs: Bloomsbury Publishing, 2011

IMG_2486SK

IMG_2483SK