Charlotte McConaghy "Migrations"

April 16, 2021  •  Leave a Comment

Charlotte McConaghy

"Migrations" (2020)

DSC_6855DSC_6855SK


Austrāliešu rakstniece Charlotte McConaghy radījusi burvīgu, suģestējošu un ievelkošu noveli- esmu sajūsmināta līdz katrai ķermeņa šūniņai. Pirmo reizi pamēģinot rakstīt citā ampluā- pieaugušo žanrā, Charlotte ir paveikusi neiespējamo- viņa ir sajūsminājusi lasītājus ar oriģinālo un poētiksi skaistā valodā sarakstīto darbu, kas līdz ar dabas katastrofas apzināšanos, apraksta vētras, kas sēž iekšā mūsos, kur pagātnes ainas kā salauzti koki, nogruvušas ielas un arvien jaunas zemestrīces sadragā mūsu pēdējo cerību ļaut būt laimīgiem.

 

Rakstniece iepriekš zināma kā zinātniskās fantastikas un fantāzijas pārstāve, "Migration" ieved lasītāju tuvākās nākotnes ilūzijā, kurā lielākā daļa dzīvo radību ir aizgājušas bojā cilvēku destruktīvo darbību rezultātā. Lai nemulsina ekoloģiskās katastrofas fantāzija, tas ir vienīgais, ko autore paņēmusi no sev mīļā fantastikas žanra, pārējās ir kristāldzirds reāls varoņu emociju atšķetinājums.

Grāmatas galvenā varone Franija ierodas Grīnlandē, lai piepildītu savu sapni- sekotu pēdējiem palikušajiem Arktikas zīriņiem migrācijas laikā. Pierunājot zvejnieku kuģa kapteini ļaut viņai doties līdzi, palīdzot atrast pēdējās zivis, atklājas, ka Franijai ir vairāk noslēpumu nekā viņai gribētos atklāt.

 

Rakstniecei Charlottei "Migrācijas" ir kā mīlestības vēstule dabai un visām radībām, kas šeit pastāv. Visvairāk mēs apzināmies lietu patieso vērtību, kad tās jau ir zudušas un laikā, kad zem skaļajiem virsrakstiem par vakcīnām un politiskiem lēmumiem, kaut kur paslīd garām vēstījums par pēdējiem degunradžiem, kalnu gorillām, sniega leopardiem. Tas viss iznīkst mūsu acu priekšā un šī novele runā par mūsu atbildību dabas nosargāšanā, tāpat arī zinātnes subjektīvajām izvēlēm, sastādot prioritātes dabas resursu glābšanā. Paralēli dabas katastrofai, pa lēniem solīšiem, maziem gabaliņiem lasītājs uzzina ko vairāk par galveno varoni- kāpēc bēgšana viņai ir vienīgais, ko viņa vislabāk pieprot.

 

Valoda ir ļoti poētiska, reizē skarba un dzidra un tā dabas radību mīlestība- neizmērojama. 

 

DSC_6860DSC_6860SK

 

 

 


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive