Luīze Pastore, Evija Pintāne

 "Laimes Govs" 2025

SAM_6954

Latviešiem ir savs Laimes lācis, nu ir arī Laimes govs. ( Šeit gan Laime ir pasaulslavenais piedzīvojumu meklētājs Aleksandrs Laime un viņa fantāziju govs, bet to jau mēs nevienam neteiksim)

Mums katram vajadzīga viena tāda Laimes govs, ar kuru iespējams ir viss. Viss? Tiešām viss? Nudien viss. 

Govs, kuru var izsapņot, ar kuru var piedzīvot, kura var ceļot un sarunāties, dot zelta pienu, gulēt komfortablajā činčoro, lidot un atklāt mūmozauru. Šajā stāstā nav pielikts punkts, jo arī lasītājs var izfantazēt, ko viņš varētu darīt kopā ar Laimes govi, kad nojauktas tiek visas iespējamās un neiespējamās robežas. Rotaļīgajos vakara stāstos realitāte ar sapņiem sajaucas kopā un pārsteigums nāk viens pēc otra. Tropiskie džungļi ar plēsonīgajiem iemītniekiem un latviskie elementi (kā gandrīz izzūdošā Latvijas brūnā govs. Kad tu pēdējo reizi ganībās redzēji īstu Latvijas brūno) sajaucas kā kafija ar pienu, radot pasakainu stāstījumu, kam ļauties.

Bērnu grāmatām ir tā priekšrocība spēlēties ne tikai ar vizuālo un saturisko vēstījumu, bet arī formātu. "Laimes govs" burtiski pārsteidz ar savu neparasto izmēru, kas, pirmo reizi turot to rokās, atstāj iespaidu uz lasītāju.

Šī ir gāmata, ko lasīt kopā ar mazajiem, kā arī visiem tiem, kas lasa jau paši, neatkarīgi no vecuma. Katrs no viņiem saskatīs ko citu vēstījumā. Vai tā ir iztēles un radošuma bezgalīgā iespēja, spēja jebkurā vecumā saglabāt sevī bērnu, alkas brīnīties un ļauties brīnumiem, fantazēt un mesties piedzīvojumos. Vai tā ir ģimenes sajūta, kas dažkārt prasa pieņemt komporomisu, lai atteiktos no saviem sapņiem, dodot lielākas iespējas saviem bērniem. Vai tas ir vienkārši stāsts par skaistā atrašanu jebkurā sitācijā un spēja būt laimīgam par nebūtisko un nesatveramo. 

Evijas Pintānes hipnotiskie, elektrizējošie un psihodēliskie krāsu sajaukumi burtiski virmo un zaiguļo šajā grāmatā. Džungļiem ierasto zaļo pielādējot ar dzelteni rozā, tādejādi vairāk pastiprinot fantastisko pasakas elementu, kurā laimei ir sava priecīgo krāsu gamma. Paralēli neona dzeltenajam un rozā, ienāk melnais, kas ienes kosmisko sapņojumu, liekot iztēlei darboties ar dubultu spēku.

Kas slēpjas šajā magnētiski melnajā tumsā- to ikviens var tikai nojaust caur sīkajiem elementiem, vienlaikus spēlējoties ar baisām, tumšām, sapņainām un bīstamām emocijām. Bet tropos nakts miers ir tikai ilūzija, arī tumsā šeit visu laiku virmo, san, dun, sīc un auro.

Man gribētos teikt, ka "Laimes govs" ir sensācija un svaigs malks kā tikko slaukts piens latviešu bērnu literatūrā, vizuālājā konceptā pārspējot visas gaidas. Man šķiet būtu jauki iedibināt "Laimes govs" balvu bērnu litaratūrā radošajiem sasniegumiem. Bet, ja ne šī, tad visas citas balvas dosies taisnā ceļā pie Laimes govs.

Kad tu pēdējo reizi redzēji Latvijas brūno?

Vai zināji, ka Latvijā selekcionētā šķirne, kuras populācijas 1980.gadā bija

140 000, tagad ir mazāk kā 200? Toties nu Luīze Pastore vienu apdraudēto brūno govi ir iekapsulējusi grāmatā.

Vienu īpašu govi. 

Izdevniecība: Liels un mazs