Mārīte Tabita Kalniņa

"Nejaucēni" 2025

Māksliniece Alise Landsberga

SAM_0100

Vai ikvienam karstasinīgam lasītājam kvēlākais sapnis ir uzrakstīt grāmatu? Vai tieši otrādi- kaisle pret rakstīšanu noved līdz grāmatu apskatu veidošanai? 

Vai tomēr šie abi lielumi neizslēdz viens otru un darbojas harmoniskā simbiozē?! 

Mārīti es pazīstu no universitāles laikiem, kad kopā studējām žurnālistiku, vēlāk mūsu ceļi šķīrās, līdz pa īstam satikāmies grāmatu blogošanas laikos, jo grāmatas ir tās, kas vieno. Tas nav nekāds pārsteigums, ka nu Mārīti satieku, lasot viņas pirmo izdoto bērnu grāmatu, jo ceļš uz to ir bijis ļoti mērķtiecīgs un pacietīgi bruģēts. Un šī satikšanās ir ne tikai priecīga, bet arī novērtēta. 

Pat, ja liekas, ka šogad vasara kaut kur paslēpusies vai vienkārši aizgulējusies, mazajiem cilvēkbērniem ikviens brīvlaiks ir īpašs, it īpaši, ja izdodas pamanīt visu dzīvo radību, kas ir tepat mums apkārt.

Un izrādās, mazītiņās radības ir ne tikai aizraujošas, bet arī neparastas, pat, ja dažkārt pirmajā acumirklī tās liekas kaitinošas, niecīgas un uzmācīgas. 

Trešās klases beigās Māra skolotāja uzdod visai klasei vasaras darbu, kurā jāiepazīst daba un dzīvās radības. Dodoties pie omes un opja brīvlaikā uz laukiem, Māris vēl nenojaušs, cik izzinoša un izaicinoša būs iepazīšanās ar mazākajām dabas radībām.

Man patīk Mārītes spēja uzburt vienkāršu, dabai pietuvinātu, sirsnīgu un izzinošu grāmatu, kurā lasītājs iepazīstas ar mazākajām un bieži vien nonicinātākajām radībām- knišļiem, lapputīm, vabolēm, prusakiem, kolorado vabolēm, mārītēm un dēlēm. Lasot pašai grāmatu, kas paredzēta mazajiem lasītājiem, es nonācu atpakaļ laikā, kur pavadīju savas vasaras laukos. Toreiz par tādu internetu nākotnē pat nenojautu, televizors bija vēlos vakaros un visa diena tika pavadīta sīkos darbiņos un pļavu, koku, kukaiņu iepazīšanā. Tās ir tik vienkāršas, bet mentāli svarīgas lietas, ko gribētos nodot arī saviem bērniem- iemācīties savu vietu dabas procesā, ļauties iztēlei un radošajam garam, pamanīt sīkumus sev apkārt un iemācīties būt šeit un tagad, neskatoties uz visiem ārpasaules kairinājumiem.

Grāmatā ir sajūtama liela dabas mīlestība- kā dzīves pamatvērtība, ģimeniskās kopības svarīgums un sirsnības deva, kas stāv pāri ikdienišķajam pamatplūsmas spiedienam. 

Lasot grāmatu, ik pa laikam domāju, vai parādīsies brīnumainais stāsts par reto vardi un zoloģisko dārzu, bet, iespējams, tas jau būs Mārītes kādā nākamajā grāmatā. Gaidīšu!

Lasiet "Nejaucēnus" kopā ar bērniem- jums būs par ko spriedelēt!

Izdevniecība: Zvaignze ABC