Dž. R. Mēringers

Andrē Agasi

''Atklāts'' 2025

J.R. Moehringer

Andre Agassi

''Open'' 2009
 

SAM_2436

Andrē Agasi- ''karaliskais tenisozaurs''.

Wow. Lai nu ko, bet es negaidīju, ka šī grāmata mani tik ļoti, ļoti aizraus. Bez ekspektācijām, bez priekšzināšanām, bez gaidām. Ar mazliet skepsi, kad es, atverot iekšlapu, izlasīju, ka grāmata izdota 2009. gadā. 16 gadi! Tik daudz, kas var notikt PĒC. Kā arī uzdod jautājumu, kāpēc tieši tagad?

Jau no pirmajām lapām bija- ''šo es nebiju gaidījusi'' moments un es biju pilnībā uzpirkta. Es, protams, zinu, kas ir Andrē Agasi, Stefānija Grāfa vai Brūka Šīldsa, bet tajā pat laikā ne tāpēc, ka es būtu tenisa fane vai sekotu līdzi pasaules turnīriem. Dzeltenajās lapās ik pa laikam ir uzpeldējušas šīs slavenības, kliedzošos un ne tik glaimojošos virsrakstos, bet ar to arī visa mana zināšana beidzas. Slavenības, kuras ir zināmas visā pasaulē un reizē, par kurām nezinu neko. Tajā pat laikā, man nav ne jausmas, kas ir tie 90 % pārējie no Agasi spēļu pretiniekiem, pat, ja viņi gozējušies pasaules labāko tenisistu top desmitniekā. 

Es nevaru nepieminēt spokrakstnieku Dž. R. Mēringeru, kas nospodrinājis visu šo stāstu tieši tik perfektu, lai aiz sajūsmas gribētos lauzt visas tenisa raketes (nejaukt ar raķetēm). Skaidrs, ka Agasi, kas nepabeidza pat deviņas klases, nevarētu uzrakstīt šo grāmatu tādā veidā, kā to dara viņa pelēkais kardināls, turot sižetu nospriegotu  kā raketes stīgas.

No vienas spēles uz otru, no viena turnīra uz nākamo, no viena kontineta uz citu. Gluži kā tornādo, Agasi dzīvē ir ritmiska kustēšanās pa asi, gadu no gada atkārtojot vienas un tās pašas darbības, nomainot tenisa laukumus, gadalaikus, bet nemainīgi sadalot savu dzīvi posmos- gatavošanās spēlei un spēle, ko nekad nevar līdz galam uzvarēt, jo tiklīdz viena beidzas, aiz stūra jau gaida nākamā. Nav nozīmes šodienas uzvarai, jo rīt gaida zaudējums. Un tā visu laiku. Atkal un atkal un atkal.

Tieši spokrakstniekam izdevies šo it kā nomācošo dzīves posmu parvērst par spriedzes pilnu lasāmvielu, kurā lielākās saspēles notiek ne tikai uz laukuma, bet cīņā pašam ar sevi. Es teiktu, ka spokrakstniekam pieder 60 % lauri no grāmatas veiksmes, savukārt 40 % ir patiesi interesantajam, negaidītajam Agasi dzīves stāstam, kurā daudziem notikumiem ir tik neparastas sakritības vai, kā citi saka, liktenis. 

Agasi iekšējās cīņas man burtiski uzberza smadzeni, kā tas nākas, ka tu ienīsti tik ļoti sportu, ka nespēj arī no tā aiziet, jo tā ir visa tava dzīve. Tik daudz kontrastu un sevis meklēšanas. Tik daudz emociju un vājuma viņa spēcīgumā.

Es ļoti izbaudīju šo biogrāfiju, un tagad laiks iegrimt Google pasaulē, lai uzzinātu detaļas, kā arī noskatīties kādu video no Agasi spēlēm.

Priekš biografijas 5 zvaigznes

Tulkotāja: Kristīne Spure

Izdevniecība: Helios