Luīze Pastore, Svens Neilands

''Te tu esi!'' 2026

SAM_5023

Ja tu lasi manu blogu , lūdzu, atstāj savas pārdomas, viedokli, lai zinu, ka tu te esi un manas atsauksmes tev palīdz atrast ceļu uz grāmatām. Paldies!

Es negribēju lasīt šo grāmatu.

Tas ir- es negribēju to lasīt priekšā bērniem, jo visu pirms gribēju izlasīt to vienatnē. Lasīt priekšā un lasīt vienai ir divas dažādas lietas, tāpēc bērnu grāmatas lasu vairākas reizes. Katra no tām ir pavisam savādāka lasīšanas pieredze. Gribēju vispirms sadzirdēt savas domas, sataustīt nervu galiņus un atkailināt empātiskos punktiņus. Zināju, ka šis grafiskā bērnu grāmata ir par zaudējumu, bet neko vairāk, negribēju ielaist arī citu sajūtas un norobežojos no citu atsauksmēm. Tikai pavirši kaut kur manīju, ka Luīze Pastore saka, ka mērķis nav saraudināt, jo aiziešana var būt parādīta arī kā kaut kas gaišs un pilns cerības.

Nespēju tikt pat līdz pusei, kad man aizlūza balss. Gribēju aizvērt grāmatu un vispār nelaist iekšā tās sajūtas. Bet viņas no manis neatstājās, kamols kaklā iestrēga kā aprikozes kauliņš, acis sapildījās kā mikls purva sūnājs un pakausī elpoja visi tie zaudējumi, kuros mammas bija zaudējušas savus dēlus, māsas savus stipros brāļus un arī pati autore ar zaudējumu, kas visbiežāk par sevi atgādina vājuma brīžos.

Mazā blakus un bēdīgi noteica ''viņš nomira', jā, viņš nomira. Mēs visi nomirsim. Mēs ģimenē nekad neesam izvairījušies no šīs tēmas. Bet tas nemazina tās fiziski sajūtamās emocijas un skumjas, kas gāžas pār mani, lasot šīs lakoniskās stāsta rindiņas bērnu grafiskajā romānā. Tieši lakonisms, kas nepaskaidro, bet ļauj izbaudīt vizuālo emociju karuseli, iedod stāstam milzīgu varu iebīdīt to nākamjā posmā. Dzīvē pēc. Bet visu laiku atbalsojas ''...pasaule turpināja savu gaitu.''. Kā? Nu kā? Kā pasaule turpina, it kā nekas nebūtu noticis?

Grāmatā galvenā varonis ir bērns (es nezinu kāpēc, bet es to redzu kā meiteni, kaut tas ir zēns), kas ir zaudējis savu lielo brāli un sapnī mīļākā rotaļļieta oranžais suns it kā piedzīvo to pašu zaudējumu, kurā iziet cauri dažādām emociju gammām- zaudējuma noliegšanai, sāpēm, kaunam dzīvot un priecāties un galu galā spēt turpināt būt, tajā pat laikā paturot visu tuvāko sev pavisam blakus- lietās, vietās, atmiņās un domās. 

Es nespēju dot mazāk par 5 zvaigznēm! Tik, tik daudz emociju, ko es piedzīvoju, tikai paskatoties vien uz grāmatas vāku. Fantastiski!

Rakstot man ir atkal jāraud, Luīze, es nezinu, ko tu esi izdarījusi, bet tas strādā. 

Izdevniecība: Liels un mazs