Viesturs Ķerus ''Es meklēju Teodoru''
Viesturs Ķerus
''Es meklēju Teodoru'' 2026
Gluži kā starp herbārija presi, grāmatas lappuses nospiedušas mušiņu, gribu to notraukt, bet saprotu, Viesturs tā vietā paņemtu mikroskopu un izpētītu vissīkākos ķermenīša kaktiņus. Tāpat arī viņš noteiktu neteiktu mušiņa, bet zinātu, kā patiesi to sauc, tāpēc atstāju to vēsturiski iekonservētu nākamajam lasītājam. Tas viss piederas pie lietas.
- Ko bērnībā dara ornitologs un dabas aizstāvis, uzaugot laikā, kad nebija mobilo telefonu un visur pieejamā interneta?
- Vai varu pavērst šo jautājumu arī mazliet citā virzienā- kā uzrakstīt autobiogrāfisku darbu, ko varētu nosaukt arī par ''Mazā Viestura pirmās bērnības atmiņas'' ?
Lai atrastu atbildi uz maniem jautājumiem, ir jāizlasa ornitorolga Viestura Ķerus grāmata ''Es meklēju Teodoru''. Tieši tik banāli vienkārši.
Grāmatu nolasās vairākos slāņos- pieaugušie, vismaz mana vecuma pieaugušie, kas uzauguši 80tajos un 90tajos atpazīs atsauces uz konkrēto laika periodu, kurā uzaudzis autors- sākot ar bērnu vārdiem, ielu nosaukumiem, periodiskajiem uzdevumiem un nozīmīgām personībām, kas atstājušas pēdas ne tikai Latvijas dabas un dzīvo radību pētniecībā un aizsardzībā, bet arī paša Viestura dzīvē. Tāpat arī viegli atpazīt Džerija tēlu, kas gluži kā izkāpis no Darela grāmatām ieradies no Korfu. Savukārt mazākajiem ģimenes lasītājiem vairāk interesēs tieši dzīvo radību izpētes process, kas ir kā aicinājums saskatīt to itin visur. Gan pilsētas ielu krūmos, gan māju apmetumā, gan lietus ūdens traukos. Mikroskops. Binoklis. Lupa.
''Man šķiet, ka latviešu valodā ir ieviesusies kļūda, un pareizi jābūt nevis ''zābaki'', bet ''bāzaki'', jo tajos taču bāž kājas.'' (122.lpp.)
Lauras Lukevičas ilustrācijas lieliski papildina Ķerus bērnības atmiņas stāstus, saplūdinot kopā kaut ko no rūtiņu un līniju pierakstu kladēm, vietām detalizēti izstrādāti, vietām lakoniski ieturēti, atsevišķās vietās aizpildot fona laukumus ar līniju rakstu, tomēr viscauri stāstiem un gadalaiku nomaiņai, parādot Viestura pieaugšanas ceļu.
Novērtēs visi mazie un lielie dabas un dzīvo radību, it sevišķi putnu pētnieki, pamudinot paskatīties ārpus savas telpas- jo dzīvība čum un mudž mums visapkārt.
Runājot par Teodoru- vai tev pašam/-ai ir savs Teodors?! Tāds, kurš tevi ir iedvesmojis, palīdzējis iepazīt kādu hobiju, atbalstījis un daudz ko iemācījis ar savu piemēru un rīcību?! Un otrs jautājums- vai tu dzīvo tā, lai TU būtu kādam Teodors?
4 zvaigznes
Ilustrācijas: Laura Lukeviča
Izdevniecība: Liels un mazs
