Džons Grīns

"Mūsu zvaigžņu vaina" (2013)

John Green

"The fault in our stars"(2012)

DSC_1411SK

Sarežģīti. Tā es varētu nosaukt savas attiecības ar "Young adult" (mazā pieaugušā žanru. Es ik pa laikam tēmas vilināta attopos, ka esmu atkal iekšā šajā žanrā, bet man ik pa laikam vajag atgādināt, ka tā tomēr ir rakstīta jauniešiem, tāpēc iespējams vietām tā būs kaitinoši vienkārša, paredzamiem pagriezieniem un tik, tik pusaudžu spītīga. Kāpēc tad es arvien no jauna tās lasu?! Jo bieži zem šī žanra paslēpušās (nesaprotamu iemeslu dēļ) visnotaļ pieaugušiem paredzētas grāmatas, ar vienu raksturojošu faktu- to galvenais varonis ir pusaudzis. 

Man bija nepieciešams laiks, lai es iejustos "Mūsu zvaigžņu vainā", jo likās, ka man uzspiež izjust līdzjūtību diagnozes skartajiem bērniem/pusaudžiem, un man ļoti nepatīk, ka man skaidri liek noprast, kā man būtu jājūtas. Bet savā ziņā autors ir mēģinājis veiksmīgi parādīt, ka smagu slimību skartie ir tieši tādi paši kā jebkurš veselais cilvēks- ar savām vājībām, sapņiem, negatīvajām īpašībām un arī pusaudžu vēlmi cīnīties pret pastāvošo sistēmu. Galu galā grāmata ir padarījusi savu darbiņu lieliski- es attapos ar kamolu kaklā un skumjām plūstot aumaļām pāri manai skumjsāpju tolerances kausiņam. 

DSC_1412SK

Grāmatas burvība ir vienkāršībā un reizē cerībā, ka ir iespējams dzīvot ar sāpēm un tikt pāri zaudējumiem. Bet tajā pat laikā tā ir neticami skumja un izvairīga dot viltus cerību par laimīgām beigām- pietuvinoties realitātei ar kādu ikdienā saskaras vēža un citu smago slimību sasirgušie un viņu ģimenes locekļi. 

Izdevniecība- Zvaigzne ABC

DSC_1417SK