Frēdriks Bakmans

"Omce sūta sveicienus un atvainojas"(2016)

Fredrik Backman

"Min mormor hälsar och säger förlåt" (2013)

DSC_7028SK

Vai ir iespējams pieteikties kādā rindā, kur tevi varētu adoptēt kāds zviedru vectētiņš vai vecmāmiņa? Vai ierasties kādā Zviedru mazpilsētas veco ļaužu pansijā un apņemties atrast būt kādam par mazmeitiņu. Vismaz tā es arvien vairāk un vairāk uzzinu no zviedru litaratūras lappusēm, kurās zviedru vectētiņi ir kā Lenenbergas Emīli un vecmāmiņas ir kā Pepijas un Ronjas- bezbailīgi, drošsirdīgi, patiesi līdz mielēm, gatavi ar katru pretimnācēju izmest kara cirvi, ja uzskati kaut mazlietiņ atšķiras no iedomātā. Bet pāri visam- ar milzīgu, plašu un bezgalīgu sirdi, kurā ir vieta mīlestībai, piedošanai un dzīves gudrībai. Pasaulē, kur smēķējošas Pepijas ar mutīgumu un neizsmeļamu lamuvārdu vāceli, ir maigi izsakoties nagla pakaļā, patiesībā ir kā labākais, kas ar tevi var notikt.

Esmu pretojusies Bakmana novelēm kā bēgot no dubļainām peļķēm, kad apautas svaigi nopulētas lakādas kurpes. Bet ak, kāda nejēga esmu bijusi. Tā vietā, lai lektu iekšā brūnīgi duļķainajā lietus peļķē, šļakstītos, pielietu pilnas kurpes ūdens, ļaujot žļurkstošai skaņai ienest dzīvīgumu un apjausmu par klātesamību, es bailēs tipinu tai apkārt. Man netīšām paslīdēja kāja ar vairāku atteikšanos un skepsi atveros vaļā "Britas Marijas" oranžos vākus, līdz ar to ciemošanās pie omces ir kā solis atpakaļ. Bet ak dieniņ. Omce. Omce ir vienkārši bomba. Bakmana spēja salikt kopā vienlīdz diametrāli pretējas noskaņas- drūmas skumjas un dzīvesprieku un spēju prast piedot. Vienkārši kas tāds, ko gribas baudīt arvien no jauna un skaudībā nolūkoties uz varoņu drosmi. 

Atzīstos- Bakmans mani pilnībā ir apbūris. Vienkārši savaldzinājis. Piedevām- viņa ražīgums rakstniecībā ir vareni pagarinājis manu izlasāmo grāmatu sarakstu. Fantastiski niansēti un tik, tik, tik zviedriski (lai arī ko tas nozīmētu).

PS.  Es pieveru acis uz to, ka prasmīga ķirurģe tik slikti pārzina gramatiku. Pieņemsim, ka mēdz notikt arī tā. 

"..-ja kāds tev dod grāmatu, viņš ir pelnījis, lai tu izliktos, ka neesi to lasījis." (197.lpp)

DSC_7029SK

Izdevējs: Jāņa Rozes apgāds.