Tīna Hārneska

"Ļaudis, kas sēj sniegā" 2024

Tina Harnesk

"Folk som sår i snö" 2022

SAM_5059

"Iedomā tik: tas, kas nespēja nest dzīvību... tagad nes manu nāvi. Dzīve ir traki dīvaina." (198.lpp)

"Ļaudis, kas sēj sniegā" ir tik pat netverams, ātri gaistošs un acumirklīgs kā pirmās ziemas sala sniegpārlas, kas uzkrīt tev uz mēteļa apkakles, nozaigo un tikpat ātri izkūst.

It kā nemanāms pieskāriens, kas nav fiziski tverams un pēc mirkļa jau izkusis, atstājot aiz sevis vien sajūtu, cik viss ir zūdošs.

Sāmu izcelsmes zviedru autorei Tīnai Hārneskai šis ir debijas romāns, kas saņēmis "Zviedrijas Gada grāmata" balvu. 

Stāsta pamatā ir divas galvenās līnijas, kas savā veidā kaut kur krustojas un rokas dziļāk pagātnes šķetināšanā. 85 gadus vecā Maridja ziņu par tuvojošos nāvi, pieņem ar zināmu apņemšanos nevienu neapgrūtināt, darot visu, lai noslēptu skarbo diagnozi un sameklētu kādu, kas parūpēsies par vīru. Savukārt jaunais pāris Kajs un Mimmi risina mistisko un tradicionālo līniju, kurā uzplauksnī sāmu kultūra. Sāmiem un savām saknēm grāmatā ir liela nozīme, kas notekti sasaucas arī ar pašas autores izcelsmi. Tajā pat laikā šeit ir zviedriem raksturīgie lielumi- spilgti vecās paaudzes personāži- ar raksturu, nostāju un lielu sirdsgurdumu.

Grāmata atgādina par dzīves trauslumu, par pagātni, no kuras nevar izbēgt, par vārdiem, ko mēs baidāmies atklāt saviem tuvākajiem un par izcelsmi, kura agrāk vai vēlāk tev liks par sevi atgādināt. 

Grāmata iesākas spilgti, gluži kā inercē nesot uz priekšu, kaut kur pa vidu liekas, ka viss ir nomaldījies un savēlies vienā nepārredzamā sniegotā pakalnē, bet uz beigām risina visu neizteikto, lai atstātu tikpat daudz jautājumu. Vienu gan es nesapratu, kur mans humors pazudis, jo solītās smieklīgās epizodes tā arī mani nesasniedza.
 

3.8 zvaigznes

Tulkotāja: Dace Deniņa

Izdevniecība: Jānis Roze