Nora F. Dūma

"Tur, tālumā, gaudo asinssuns" 2024

IMG_6909

Ir noslēpumi, kuri mūs uzliek uz āķa. Mums gribas zināt, kas aiz tā stāv, kāpēc?

Mistiskā Nora F.Dūma loģiski liek uzdot neskaitāmus jautājumus, gan par savu dzimumu, gan motivāciju, gan personību/personības, kas aiz šī pseidonīma slēpjas. Reizē arī liekot nojaust, kāpēc. Izlasot romānu, arvien vairāk saprotama "kāpēc" daļa. Un tas reizē rada arī skumjas par mūsu neempātisko sabiedrību. 

Šī ir grāmata par attiecību preparēšanu.

Iedomājos, ka attiecības ir kā fizisiski sataustāms veidols, kas kādā brīdī izbeidz savu esamību ātrāk par ķermenisko laiku uz zemes, un gluži kā līķis tiek ievests morgā un uzšķērsts, lai noteiktu tā nomiršanas iemeslu. Cik gan katram no mums ir šādu līķu attiecību morgā, ko analizēt, griezt un svērt?

Es nemāku tev atbildēt, kas ir šī (šis/šie) Nora F. Dūma, bet viņa lieliski raksta.

Šeit nav ne mazākās miņas no latviešiem piemītošā viensētas stila, kad pēc pirmajām nodaļām skaidri nosakāms, ka romānam ir latviskais pieticības gēns. Šeit ir tāda kosmopolītiska noskaņa, kurā, neskatoties uz to, ka tiek pieminēta ASV kā norises vieta, tā tikpat labi varētu būt Parīze. Francijas galvaspilsētas aura mani neatstāja visu romāna ilgumu, es nespēju izmest no prāta mazos balkoniņus, ciešās miniatūrisko dzīvokļu sienas un multikulturālo vidi. Un reizē likās, ka vietās es skatos kādu Eiropas kino filmu, kurā nojukusi robeža starp sapņiem un realitāti, bet tajā visā jaušamas alkas just un piederēt un iederēties. 

Man gribas, lai Noru F. Dūmu lasa, tie, kuri ir atvērti pasaulei, un reizē man patīk šīs mistiski noslēpumainais plīvurs, kurā paliek daudz neatbildētā un noslēpumainā. Lasot nevarēju nedomāt par "Džovanni istabu" un Džārmuša filmām. 

4 zvaigznes