Olga Tokarčuka, Johanna Konseho

"Pazudusī dvēsele" 2024

Olga Tokarczuk, Joanna Concejo

"Zgubiona DUSZA" 2017

SAM_3177

Vai spēja saslēgties ar poļu autores Olgas Tokarčukas grāmatu, ir sava veida barometrs, lai noteiktu, cik tālu vai tuvu klātesoša ir lasītāja paša dvēsele?

"Ja vien kāds prastu palūkoties uz mums no augšas, tad ieraudzītu, ka pasaule ir pilna steigā skrienošiem, sasvīdušiem un ļoti nogurušiem ļaudīm un viņu pazudušajām dvēselēm, kas nav jaudājušas tikt līdzi.." 

Grāmata mani nepārsteidza, tā bija drīzāk atkal patīkama satikšanās ar sen neredzētu draugu, bet es nespēju aizmirst, cik lielu iespaidu atstāja pirmā tikšanās, kas bija iemīlēšanās no pirmā acu skatiena (pirmās lappuses). Toreiz es grāmatu izcēlu no plaukta lietuviešu bibliotēkā, bērnu nodaļā, nodomādama, ka šis skaistums izskatās kaut kas priekš lielākiem bērniem. Tādiem bērniem kā man. 

Tu dalies savā jaunatklājumu priekā un tas nesasniedz auditoriju, gluži kā rīta migla tiem, kas ceļas krietni pēc saules ausmas. Bet man ir prieks, ka pēc gadiem šī grāmata ir lēni, bet skaisti atnākusi arī līdz Latvijai. 

Olga Tokarčuka stāsta stāstu. Bet bez ilustratores Joannas Konseho tas nebūtu izstāstāms. Tieši ilustrācijas rūtiņu lappusēs ievelk katru lasītāju meditatīvā stāvoklī, liekot apstāties un nodoties sava kodola meklēšanā. Šeit nevar būt steiga, skriešana un svīšana. Šeit nav vietas fona troksnim, iespējams, paies gadi līdz lasītājs atradīs savu kodolu, bet tas tepat kaut kur vien ir. Iespējams gaida, iespējams meklē, iespējams lūdzas, lai saimnieks viņu sadzird. Un, iespējams, ka visi meklējumi mūs aizved atpakaļ bērnībā, kur laiks, vieta un dzīves ritējums ir skaidrāks.

Šī ir pieaugušo grāmata, ko mediatīvi atvērt vakaros tiktoka vietā, lai iemācītos, kā no pelēkā spēt atkal iegūt spilgtas dzīves krāsas.

Tulkojums: Ingmāra Balode

Izdevniecība: Jānis Roze