Mari Tēde, Marja Līsa Platsa

"Ingmars un jūra" 2025

Mari Teede ,  Marja-Liisa Plats

 "Ingmar ja meri" 2023

SAM_6312

Vai visa dzīves patiesība ir lakonismā un dūmakainos palettoņos- piezemētos, viegli ieaijājošos un blanšētos? Vai dzīves asumus un pušumus mēs nobliecējām zem kombaina tonnāžas, jo galu galā viss taču beigās ir labi. Vai ne? Labi, nu tā, kas viss ir vienkārši labi. Un drāmām tur nav vietas. 

Jo ir tā pelēki drūmā jūra, ne gluži zilzaļi vilinošā, bet skandināviski atturīgā, kura ir tepat līdzās. Kur izrunāties, izkliegties, izpeldēties, pazaudēties, izdziedēties un izjūrēties.

Šī grāmata ar mani daudzās. Burtiski ķircina mani, izmetot laukā tādas skarbas tēmas kā mobings, vecāku šķiršanās, vientulība un visa sākšana no nulles. Ķircina tāpēc, ka tēmas apraujas tikpat ātri, cik iesākas. Šeit stāsti ir tikpat sadrumstaloti un vienkārši, cik vienkārši ir teikumi. Sandra, šī ir bērnu grāmata. Iespējams, visas bērnu grāmatas nav jālasa pieaugušajiem, pat, ja tām tiek piešķirtas pieaugušo veidotas balvas literatūras nozarē. 

Ingmars ir kā aizsalusi jūra. Iespējams, ka zem viņa bērna fasādes tur iekšā viss bango, šalc un virpuļo, bet ārēji viņš pieņem visu, kas viņa dzīvē notiek. Atšķirībā no mazā varoņa, man vietām gribējās aiz netaisnības kliegt. Kā?! Kāpēc?! Ar kādām tiesībām?! Iespējams, ir bērni, kas vienkārši pieņem, ka viņu istabā ievācas pilnīgi tāda paša vecuma svešs bērns, kas ieņem viņa lomu jaunajā tēva ģimenē. Iespējams, ka apcelšana atrisinās pati no sevis un beigās viss taču ir vislabākajā kārtībā. Bet man gribējās, lai autore iet tēmās dziļāk, lai parāda varoņu emocionālo pasauli un iekšējos pārdzīvojumos, ar ko nākas saskarties Ingmaram (un arī mamma).

Sajūta, ka stāsti tā arī peld pa ūdens virsmu, kā jūrā izmesta boja, ne velk dzelmē, ne izšaujas gaisā kā elpu ievilkt lec gigantiskie vaļi. Peld visur, kur ved straume, nepretojoties, necīnoties, ļaujoties, nepaskaidrojot, nepārtraukti apraujoties. 

Tajā pat laikā man patiesi patika relaksētā nomaļā jūras ciemata atmosfēra, kāda var būt tikai piejūras ciematos, kur izgāzušām sētām tiek pielikti izskaloti dēļi, kāpās mieru atgūst sirmgalvji un sadziedēt sevi ieradušās salauztas sirdis. Varbūt mums visiem ir jāmācās ielaist sevī jūra?! Draudzība tad jau atnāks pati.

Bet. Iedošu grāmatu izlasīt savam skolniekam un pajautāšu viņa viedokli. 

Grāmatu ilustrējusi Marja Līsa Platsa, ko pazīstam no tādām lieliskām grāmatām kā "Skeleta Juhana gaitas", "Mortens, Emīlija un zudušās pasaules", "Kā mans tētis atrada sievu".

3 zvaigznes.
 

Tulkotāja: Marika Muzikante

Izdevniecība: Jānis Roze