Džiliana Andersone

"Gribu" 2025

 Gillian Anderson  

"Want" 2024

SAM_7312-2

Pārsteidzoši.

Grāmata mani tiešām pārsteidza. Skaidrs, ka cilvēka prāts nav nekādā pļava vai kalnu ieleja, kurā zied ziediņi, čalo putni un urdz strauti, es to zitēlojos kā  zirnekļu tīklu, kurā var tā sapīties, ka nav iespējams no tā visa atbrīvoties un saprast, kur beidzas sapnis, kur sākas realitāte. Bet ne jau tas mani pārsteidza. Mani pārsteidza, pēc kā sievietes alkst. Bieži vien kaut kas tik vienkāršs, viegli piepildāms un dažkārt pat skumjš. Un dīvains. Vēljoprojām nespēju izmest no sava prāta spalvainās paduses. 

Kā gan lai vērtē šo grāmatu? Vai pēc seksuālo fantāziju satura? Pēc koncepta vai Džilianas Andresones komentāriem?

Šī grāmata ir tāds sociālantropoliģisks attainojums, kas savā ziņā ieskicē sieviešu seksuālo dzīvi un fantāzijas, kuras iespējams, ir labāk, ka tās paliek kaut kur nepiepildīto fantāziju līmenī. Jo ne vienmēr tas pēc kā mēs kārojam, ir tas, kas tiešām mums vajadzīgs. Pat, ja šeit ir tikai fantāzijas, tas attaino visbiežāk to, kas pašām sievietēm pietrūkst, līdz ar to mēs fonā varam nojaust patieso ainu. 

Sievietes no visas pasaules vēstuļu formā ir rakstījušas Džilianai Andresonei (čau visiem  X failu faniem), kur tālāk viņa ir mēģinājusi tās savā veidā sašķirot un sagrupēt nodaļās, kā piemēram- savdabīgas seksuālās vēlmes, vara un pakļaušanās, neaizsniedzamie, rupjā gatavībā utt. Pirms katras nodaļas ir pievienots Džilianas komentārs. Savukārt zem katras sieviets vēstules ir kontrolpunkti, kas liecina par vēstules rakstītāju- rase, tautība, ienākumu apjoms, reliģiskā piederība, ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija un bērni. 

Man patika koncepts un grāmatas sistemātiskums, kas gan aicina šo grāmatu lasīt ik dienas pa stāstiņiem, jo lasot vienā piegājienā, fantāzijas kļūst nomācošas, garlaiko un atkārtojas. Tā kā vēstules ir īsas, līdz galam nav piesaistes nevienai no rakstītājām un tas viss paliek emocionāli tukšā, atturētā un inkognito līmenī, gluži kā bezpersoniskie komentāri sociālajos tīklos. 

Šī grāmata ir kā atslēgas caurums, pa kuru ielūkoties, lai redzētu slepenās alkas, seksuālos nepiepildītos sapņus un fetišiem, bet ne tikai. Šajās vēstulēs atklājas arī nepārliecinātība, bailes, kauns, traumas, barjeras un sevis pieņemšana. 

Ko patiesībā sieviete vēlas?

Es laikam savā prātā vizualizēju, ka šie būs "Vagīnas monologi" nr. 2. Nu ko, lai tas paliek kā mana fantāzija.

3 zvaigznes
 

Tulkotāja: Ligija Purašina

Izdevniecība: Helios