Viljams Goldings, Emē De Jonga

"Mušu valdnieks" 2025
 

William Golding

"Lord of the Flies" 1954

SAM_7824

Man jāatzīstas, ka Viljama Goldinga klasika "Mušu valdnieks" gadiem nostāvējusi manā plauktā nelasīta. Ceļojusi no vienas mājvietas uz citu, bet tā arī nekad līdz lasīšanai nebiju saņēmusies, kaut gan ik pa laikam kāds atsaucas uz šo šausminošo un satricinošo bērnu grāmatu, no kuras pat slavenais Stīvens Kings guvis daudz iedvesmas saviem darbiem. Tāpēc brīdī, kad iznāca mākslinieces Emē De Jongas adaptētais komikss par slaveno darbu, likās, ka ir pēdējais brīdis iepazīties ar šo darbu, pat ja viss notiek kājām gaisā.

Kas ir tas, kas pieaugušos satricinā šajā grāmatā?! Un, vai šī vispār ir bērnu grāmata?!

Iespējams, Goldings, izmantojot mazos varoņus, simboliski attainoja cilvēku mežnīgo pusi, no kuras nav iespējams izvairīties, akcentējot, ka konkrētos apstākļos, ikviens no mums, neatkarīgi no vecuma, rases un sociālā slāņa, var izlaist laukā savu mītošo briesmoni?!

Tomēr "Mušu valdieks" atstāj daudz neatbildētu jautājumu, kuru kontekstu varam tikai nojaust vai minēt. Piemēram, kas ir pieminētais atomkarš, kāpēc lidmašīnā ir tikai zēni, kurp viņi devās utt.

Aizmirstot visu šo neatbildēto, lasītājs paliek tikai ar atklātām, pirmatnīgām cilvēka emocijām, kurā ir kaut kas mežonīgs, nevaldāms, neprātīgs, liekot aizmirst visu sabiedrībā pieņemto normu un likumu kopumu. 

Kurā mirklī cilvēks kļūst par to briesmoni, kas ir viņā pašā?! Vai noliedzot paši savu tumsu, mēs radām ilūziju, ka viss ļaunais ir kaut kur tur ārā, nevis mūsos?! Vai cīnoties par varu, mēs patiesībā novirzāmies no galvenā mērķa, kas izglābtu mūs visus no iznīcības?

Avarējot lidmašīnai, bariņš mazu zēnu nokļūst uz vientuļas salas. Bez neviena pieaugušā, kas noteiktu, ko un kā darīt, viņi sāk veidot savus grupējumus, likumus, nosakot, kurš būs vadonis un, kad kurš drīkstēs izteikties. Taču ātri vien šie bērni sāk konfliktēt, nespējot atrast kompromisu, kas ir svarīgāks izdzīvošanai- nomedīt ēdienu vai uzturēt uguni, lai atrastu palīdzību. Drīz vien konflikti iziet ārpus jebkādas kontroles, aizmirstot cilvēcisko pusi un to, ka izdzīvošanas galvenais elements ir prasme sadarboties.

Lasot "Mušu valdnieks" mūsdienās, nevajag aizmirst kontekstu, kad un kur radīts šis romāns. 1953.gadā, kad daudzas Lielbritānijas kolonizētās valstis bija nesen dekolonizētas, vēljoprojām pastāvēja sociālās atšķirības vai rases nonicināšana ( orģinālajā darbā Goldings ne reiz vien piemin melnādaino "vietu")

Jongas ilustrācijas ir reizē pievilcīgas, tomēr tajās nolasās neskaitāmās emocijas un vardarbība, kas kā sniega lavīna samilzt savā dramatiskumā.

Šis ir darbs, kas raisa neskaitāmus jautājumus par cilvēci un tumšā un gaišā cīņu ikvienā no mums. Šie ir jautājumi uz kuriem nav atbilžu, kamēr neesi vien nonācis situācijā, kurā tiek izvilkti laukā visi tavi tarakāni. Man ļoti gribas izlasīt oriģinālo versiju angļu valodā. 

4 zvaigznes

Izdevniecība: Zvaigzne ABC