Oksana Zabuzhko

"Pamesto noslēpumu muzejs" 2025

"Музей покинутих секретів" 2009

SAM_9651

"...Tas joks, manu meitenīt, ir tāds, ka nekādi nav iespējams pilnībā un bez atlikuma sevi izstāstīt citam- pat vistuvākajam, tam, ar kuru naktnaktī dali elpu un diendienā- visu pārējo pasauli." (151.lpp.)

Ir grāmatas, kuras ar savu lielumu un varenumu piespiež pie zemes un ir jāatzīst sava sakāve, jo nespēj turēt tās intelektuālo labirintu līkločus, tik vien kā maldīties, malties cauri un burties, neizburoties.

Varena gan apjomā, gan vēsturiskajā aspektā, ģimenes sāga, kura paralēlās līnijās apskata gan Ukrainas vēsturi Otrā pasaules kara laikā un arī pēc tā, gan mūsdienas, kurā galvenā varone, šķetina savas draudzenes nāvi, meklējot sakarības politiskajos notikumos, tajā pat laikā risinot savas privātās dzīves un mīlestības uzplaukušās liesmas? Vai spēj sekot līdzi? Sižetu nav tik vienkārši izstāstīt, tikpat sarežģīti, kā tas palēnām, pa solītim atklājas šajās 816.lpp. Cik sarežģīta ir mīlestības līnija, tikpat komplicēta ir Ukrainas vēsture no Atbrīvošanās cīņām līdz Oranžās revolūcijas priekšvakaram. Jāsaka, ka autore neieslīgt detaļas, paskaidrojot visus notikumus, reizē ar varoņie, lasītājam ir jābūt fona zināšanām, vai vismaz vēlmei uzzināt ko vairāk, lai saprastu kontekstu. 

Grāmatā ir kā mazi elementi ieausti simboliski salīdzinājumi, kuros varoņi un polistiskais fons ne tikai neizslēdz viens otru, bet arī darbojas nevienlīdzīgā tomēr simbitoiskā savienojumā, kurā nav uzvarētāju. Šeit noslēpumi tiek dažkārt vienkārši aprakti un nevis vienkārši aizmirsti, bet iekapsulēti. Dažkārt nejauši tos atklājot, var iegūt rētas uz mūžu. 

"Stikls! Re, kur tā lauska. Uzlikt pa virsu. Un aizbērt ciet, un nolīdzināt, un kārtīgi noplacināt ar lāpstiņu, lai nepaliek nekādas pēdas: neviens nedrīkst redzēt, ko viņa tur ierīkojusi, nedod Dievs, ja kāds uzzinās... Neparko. Nemūžam." (793.lpp.)

Es apmaldījos šajā pamesto noslēpumu muzejā, man pietrūka emocionālā saviļņojuma un spēja saslēgties un līdzpārdzīvot ar tēliem. Ir daudz sāpju, ir nebeidzamas cīņas, alkas pēc brīvības, dzīvotalkas un mīlestības alkas. Un tomēr, tas viss kaut kur izplūda gigantiskajā tekstā. 

Tulkotāja: Māra Poļakova
Izdevniecība: Latvijas mediji