Makss Sēks ''Iezīmētie''
Makss Sēks
''Iezīmētie'' 2025
Max Seeck
'Merkitty' Milo #1 2024
Viens no populārākajiem somu rakstniekiem Makss Sēks (tikai nesajaukt ''ss'' burtus vietām, un izrunājot, uzsvaru liec uz ''ē'') ir labi pazīstams latviešu lasītājiem ar savām iepriekšējām izmeklēšanas sērijām, kurā darbojas izmeklētāja Džesika Niemi. Esmu iepriekš lasījusi gandrīz visus Sēka latviski tulkotos kriminālromānus- ''Ļaunuma tīkls'', ''Ļaunatmiņa'', ''Nomalē'', bet man garām paskrējusi nelasīta vien pati pirmā sērijas grāmata ''Vajātājs''. Kā tas ir noticis, paliek mistika arī man pašai.
Bet visiem šiem detektīviem ir tā labā īpašība, ka viņus visus var lasīt arī nesekojot secībai, ja vien nav īpašas simpātijas pret galvenajiem varoņiem un viņu traumatiskajai (man šeit gribas izmantot lamuvārdu) personiskajai dzīvei. Bet sliktā ziņa ir tāda, ka visi galvenie varoņi šajos ziemeļvalstu/skandināvu detektīvos būtiski neatšķiras, gan kā romānos, tā filmās. Viņiem visiem ir traumatiska pieredze, problēmas, kuras uzpleld kā plastmasas maisiņi okeāna nakts peldē, bieži vien random seksa partneri/kolēģi un nebeidzama cīņa ar saviem dēmoniem.
Bezcerīgi, bet šie romāni ir izklaidējoši un sniedz to īso atpūtas mirkli, kas ļauj aizmirst savas ikdienas raizes, bet tikpat ātri, cik tos var izlasīt, tie izgaist no atmiņas, it kā ļaunais varonis būtu ietekmējis mūsu prātu, liekot aizmirst visu iepriekš monēto. Līdz ar to šeit atgriežamies pie iepriekšminētā, kāpēc šīs grāmatas var lasīt bez secības- kamēr nonāksi līdz nākamajam tulkojumam, viss, kas būs tev atmiņā palicis, būs vāka dizains. Labi, es varbūt pārspīlēju (varbūt daudz, varbūt nemaz), notiekti ir lasītāji, kam ir labāka atmiņa kā man, bet priekš manis detektīvi un kriminālromāni ir kā plāksteris, kā starpgrāmata starp smago literatūru (gluži kā plāksterattiecības pēc šķiršanās). Ir labi, var iztikt, bet man patīk šī izklaide (jā, citi izklaidējas arī lasot par līķiem un pārgrieztām rīklēm).
Tik garš monologs, lai izstāstītu, ka "Iezīmētie" nav iepriekšminētās grāmatu sērijas turpinājums. Mums ir pavisam jauns izmeklētājs. Ar policiju nesaistīts personāžs Milo, kurš kā izrādās ir labākais slepkavas profila izveidotājs, ko vien var atrast. Bet kā jau minēju, nav starpības, kas ir galvenais varonis - sieviete vai vīrietis, izmeklētājs, izkritis policists vai random galerijas īpašnieks, jo viņiem visiem ir pagātnes skeleti, kas ik pa nodaļai izkrīt no skapja apakšas, personiskās dzīves problēmas, šoreiz bezbērnu problēma (sociālās tēmas, imigrācija ir "must have" ziemeļvalstu romānos). Pārējie kauliņi vairs nav tik svarīgi, jo spēles noteikumi un laukums jau katru reizi ir viens un tas pats.
Rezumē- man patika, ļoti standarta somu/skandināvu detektīvsērija. Turpinājums noteikti būs, izklaidi ieguvu, bet arī ārpus ierastā vai šokējošā autors mani nekur neaizved. Vai tas man bija pārsteigums? Nē!
3.7 zvaigznes
Tulkotāja: Gunta Pāvola
Izdevniecība: Latvijas mediji
