Kristīne Hanna

"Sievietes" 2025

Kristin Hannah

''The Women'' 2024

SAM_1446

"Vjetnamā sieviešu nebija"- šis ir galvenais narratīvs, kas iet cauri visai grāmatai. Sieviešu balsis tika apklusinātas, ignorētas, viņu paveiktais noniecināts, padarīts par nenozīmīgu vai noslepenots, it kā viņas neeksistētu un nepiedzīvotu tās pašas traumas, ko ikviens kara veterāns. 

"Vjetnamā sieviešu nebija", tāpēc Kristīne Hanna vairāku gadu garumā, sarunādamies ar šīm Vjetnamā dienējošajām sievietēm, devusi balsi gan to sieviešu stāstiem, kas no Vjetnamas neatgriezās, gan tām, kas atgriezās, bet nespēja iekļauties noliedzošajā un nodevīgajā sabiedrībā, kur uz soļa bija atgādinājums par piedzīvotajām šausmām.

Hanna ir iekarojusi daudzu lasītāju sirdis, jo viņa savās grāmatās nebaidās skart tādas vēsturiskas epizodes, kuras gadiem mēģināts paslaucīt zem tepiķīša. Caur iejūtīgajiem un romantiskajiem personāžiem, viņa savij vēsturisko aspektu, radot saistošu un aizkustinošu lasāmvielu. Nevar noliegt, ka autore savā ziņā atradusi veiksmīgo grāmatas formulu, kas darbojas tiešā mērķējumā uz lasītāju sirdīm. Mazzināms vēstures aspekts + simpātisku varoņu cīņa caur pārbaudījumiem + negaidīti, traģiski pagriezieni, kas salauž lasītāja sirdis. Un tas noteikti strādā, lasītāji atgriežas pie autores atkal un atkal, gaidot jau līdzīgu emociju vilni.

Hanna šeit ne tikai parāda sarežģīto Vjetnamas karu, bet arī to, kas notiek pēc tā. Tāpat kā Remarka romānos, kur īstā cīņa notiek miera apstākļos, kad personāži ik dienas cīnās ar kara atmiņām sevī, meklējot glābiņu atkarībās.

Bet man ar Hannu iet kā pa kalniem. Tā laikam ir tā otra puse, kas mani atgrūž- kurā stāstam ir amerikāņu naivums, holivudiskais mirdzums, kas rada manī stāsta neticamību un paredzamību, pat neskatoties uz to, ka grāmata ir sarakstīta labā, raitā valodā un apskata man interesējošo vēsturisko pusi. Šoreiz gan tā bija mana vaina, ka izlasīju atsauksmi, kurā bija galvenais sižeta spoileris, kas man pilnībā izjauca jebkādu pārsteigumu un prieku par grāmatas sižetu un atrisinājumu. Šī laikam ir laba mācība, ka nedrīkst lasīt nevienu atsauksmi, pirms neesi pats izlasījis grāmatu. Otra mācība, ko deva šī pārliecība, neskatoties, ka Hanna ļoti labi raksta, izvēloties aizraujošu sižetu un spējot ieraut lasītāju stāstā, Hanna tomēr nav mana autore. 

Vēsturisko romānu cienītājiem, kurus interesē tēmas, kas ir reti kur aprakstītas romānos, īpaši uzsverot visu to sieviešu nozīmīgo darbu, ko viņas veica par spīti sabiedrības noliegumam. 

''Vēsts gan tolaik, gan tagad bija skaidra: tikai laulība padara sievieti īstu un laimīgu.''(218.lpp.)

3.5 zvaigznes

Tulkotāja: Silvija Brice

Izdevniecība: Zvaigzne ABC