Jurga Vile, Lina Sasnaukaite ''Hameleona sapņi''
Jurga Vile, Lina Sasnaukaite
''Hameleona sapņi'' 2026
Jurga Vilė, Lina Sasnauskaitė
''Chameleono sapnai'' 2021
Kā es te nonācu?! Es, tērpusies Zambijā uzšūtajā kleitā ar zaļo hameleonu?!
Gluži kā grāmatā, kad skaļi lasu priekšā bērniem, man acu priekšā kā stopkadrs uzzib tieši šī bilde.
Es un hameleons.
Sandra, tas nav sapnis, tā ir īstenība.
Un tā atmiņa kā grāmatā ir krāsu pilna. Tas nav nekāds zoo, vai mājas stikla terārijs. 2010.gads. Zambija. Ceļš uz ciematu, kad starp sausu lapu kaudzi pamanu kaut ko dīvaini kustamies, šūpojoties uz priekšu un atpakaļ. Ļāvāmies kādu laiku apbrīnot šo dabas brīnumu, jo neko tādu nebiju redzējusi dzīvē un nekad arī neredzēšu.
Mans Leons, protams, mums līdzi nedevās, bet turpināja ceļu uz kaut kurieni. Un noteikti ne uz jūru. Es nezinu, vai reālajiem hameleoniem tā jūra vispār interesē, bet lietuviešu autorei gan. Savā ziņā gan jūra, gan viss vēstījums ir vairāk filosofiski simbolisks nekā tiešs.Un šeit jūra ir kas sapņaini simbolisks, kas tāds, kas ļoti tuvs, priekam un laimei vitāli nepieciešams un brīvību raksturojošs.
Tikpat simboliski ir arī krāsainie hameleona sapņi, kuros ieslodzītajam hameleonam atļauts sapņot par visu krāsaini rotaļīgo, kas vien būtu iespējams, ja vien viņš varētu darīt, ko kāro. Un pretēji tam- melnbaltais rāmis, kas neielaiž sevī nekādus kompromisus. Kas patiesi mums visiem ir vajadzīgs? Brīvība būt, brīvība sapņot, brīvība doties, kur sirds sauc.
Bērni to visu redz pavisam savādāk.
Pavisam, pavisam. Mācība? ''Mammu, kad mums būs kāds dzīvnieciņš?''. Vakars turpinājās ar gaužām asarām, ka gribas ne tikai šādu tādu mājdzīvnieku, bet vāverīti. Un, kāpēc mums nevarot būt vāverīte mājās. Es taču ļoti mīlu vāverīti. (Šeit atsauce uz vēl iepriekšējo vakara pasaku par Skudriņu kāpēcīti un vāverīti). Nakamajā rītā tas pats jautājums tikai, ''mam, es gribu, lai mums ir cūciņas''. Lieki piebilst, ka mans skaidrojums, ka hameleons taču bija nelaimīgs, jo ieslodzīts, netika sadzirdēts.
Jurgu Vili mēs vislabāk zinām no ''Sibīrijas haiku'', kas ir absolūti fantastisks komikss, arī viņas ''Kašalotu radio'' (atgriežamies pie jūras) ir par savādo brīvību, kas ir un reizē nav iespējama.
Man ļoti patika ''Hameleona sapņi''. Grāmata ir taču par mums vai ne, cik daudz tas izvelk laukā, ielien iekšā vai nošķindina neredzamo zvaniņu mūsos. Grāmata aizveda mani atpakaļ atmiņās, kuras ikdienā sen noglabātas komposta kaudzē.
Ilustrāciju krāšņais krāsu mudžeklis un rimtais melnbaltais tonējums, ienes ilgas un mierinājumu. Dažkārt vajag tikai vienu mazo cilvēku, kas attaista tās slūžas vaļā un saprot pa īstam, kas ir svarīgākais.
4 + zvaigznes
Tulkotāja: Jana Egle
Izdevniecība: Baltais Valis
