Tara Menona

''Zem ūdens'' 2026

Tara Menon

''Under Water'' 2026

SAM_4376

SPOILER ALERT!

Vienīgais, kas man neļautu ielikt šai grāmatai 5 zvaigznes būtu tas, ja tā visa izrādītos fikcija, es pie sevis nodomāju. Es tik ļoti, ļoti noticēju šim stāstam, ka beigās lasot pateicības vārdus un to, ka varones ir izdomātas, pat nezinu, vai īsti vīlos. Tas man lika apšaubīt sevī tās šaubas, kāpēc es jūtos tā kā jūtos, ka patiesību novērtēju augstāk, it kā reālājā dzīvē nepastāv spoguļošanās un atmiņu konstrucija. 

Pat nelasot atsauksmes, var iekrist tādā sagrautu gaidu afērā, ja kāds tuvs cilvēks izmet tik neievērības cienīgu komentāru, kā ''šī bija garlaicīga grāmata''. Tomēr fakts, ka šo debijas grāmatu vienlaicīgi izdod 33 valstīs mani pievilka, jo galu galā tā nav nedz pazīstama autore, nedz arī bestselleru autore, risks taču ir tik liels.

Bet grāmata bija absolūti mana, absolūti.

Sen nebija nācies lasīt grāmatu, kurā visas maņas burtiski kā sūklis uzsūcas tevī, garša, skaņa, tauste, dzirde. Ar milzu kontrastiem, autore nepārtraukti tur pulsu uz dzīves un nāves trauslās robežas, dabas varenību, kas ietver sevī skaistumu nežēlībā un nežēlīgu skaistumu. Raflēzijas, velnrajas, melnās dēles, koraļļi, bruņurupuči, mani tas viss aizveda atpakaļ uz Āziju, atmiņa pēc atmiņas, epizode pēc epizodes. Esmu jau iepriekš lasījusi grāmatas par postošo 2004.gada cunami, bet šī nebija grāmata tik daudz par notikumu, kā par neizmērojamu draudzeņu mīlestību, par nebeidzamām sērām, tukšumu, ko nekas nespēj piepildīt un dabas iznīcību. 

Nepasaki tieši, uzraksti tā, lai lasītājs spētu to izjust pats.

Tara Menona ir vārdu burve, viņa ievelk tevi šajās sērās, visu laiku pretnostatot pagātnes epizodes ar tagadnes sīkumiem, kur pat lielākajos ofisa džunģļos paslēpusies šķipsniņa dabas. Te ir tik daudz pie kā pieķerties un ko izlaist caur sevi, ka man jāņem vairāku dienu pauze no stāsta, lai paildzinātu šo niecīgā izmēra romānu. Skopās nodaļas ir tik daudz pieblietētu emociju, tik intensīvas, skaistas, vilinošas, sāpīgas, ka gribas to visu paildzināt, cik ilgi vien iespējams. Man tik ļoti patika kā tiek aprakstīta draudzības mīlestība, kā arī krāsas gaismēnas toņos, un tās zaudēšanas sāpēs, tās sāpēs gluži kā rētas, nekad, nekad neizbalē.

ĻOTI, ĻOTI.

Vai zilā krāsa var būt arī aprakstīta kā sauja asaru, kas romāna beigās veļas pār maniem vaigiem?

4.9 zvaigzes
 

Tulkotāja: Zane Rozenberga

Izdevniecība: Zvaigzne ABC