Ramona Indriksone

''Vidaga''
SAM_4504-2

                                                 N O S P I E D O Š I

Kā ir ar tām saplīsušajām krūzītēm un tumšajām švīkām, vai tās tiešām var salabot ar zelta krāsu, turpinot lietot, it kā nekas nebūtu noticis? Vai tomēr mums latviešu dvēseles mentalitāte ir tikpat nolemti mazohistiska un ļaunas māņticības pilna kā "Saplēstā krūze'', kur lauskas ne tikai nozīmē sabrukušu ģimeni, laulību un krīzi, bet arī patētiski šausminošu galu. BEIGAS. 

Tikai izlasot grāmatu līdz galam un apstrādājot bildes, man nāca apskaidrība, ka nav tā nekāda sakņu zaru sistēma, vai domino kauliņi, bet gan tās skaistās krūzītes no viena komplekta, kas sagulušas viena otrā, un veido skaisto kompozīciju. It kā katra par sevi un tomēr vienotas. Tieši šādi simboliski Indriksone savā romānā salikusi vienas dzimtas sievietes, kuras no paaudzes paaudzē nodod savu skaudro un neglābjamo vājību sērgu, ietinoties pamestības, alkoholisma un neizlēmīgu vīriešu plīvurā. Ar savu nevarēšanu, romantizēto ilgošanos un vājību izdauzot robus nākamajai paaudzei. Ilgošanās pēc neesošā, idealizēšana, nespēja pieņemt realitāti un nespēja mīlēt pašām savus bērnus. 

Romāns steidzas cauri laikam, no mūsdienām atkāpjoties soli atpakaļ un ļaujot paraudzīties uz to pašu stāstu vēlreiz no jauna. Tik daudz neatbildēta, tik daudz sagandēta un aplauzta, ka šis tējas komplekts nekad nespēs pilnvērtīgi pastāvēt kopā kā servīze priecīgu ļaužu svētkos. Romāna steigā ienāk romantisks provinciālisms, fokusējoties vairāk uz sižetisko līniju, mazāk uz varoņu personīgo raksturojumu un pašrefleksiju. Emocionālais latviešu smagnējais nospiedums, kas pelēcīgos tēlus spiež pie zemes un neļauj būt brīviem ar galēju nolemtības sajūtu. Man gribas ticēt, ka mēs visu varam paši, gan spēt, gan uzvarēt, gan izdzīvot dzīvi, kādu vēlamies, par spīti pagātnei, kas kliedz pakausī. 

Vai Vidaga ir īsta?! Googlētājs ar visu karti izmet man ''Vidaga ir ciems Smiltenes novada Virešu pagastā.'' Vidaga tiešām ir īsta. 

3 zvaigznes

Izdevniecība: Latvijas mediji