Joseph Boyden

''Three Day Road'' 2005

SAM_4495-2

Ka Nipihat Windigowa

Windigo killer

Liekas, nokaitēti visu nervu gali, kas saspringuši dienām sekojot līdzi emocionāli spraigajiem un nospiedošajiem notikumiem, bet tagad, kad aizveru grāmatas vāku, jūtos gluži kā ižzmiegta, veca trauku lupata, izviļāta netīros samazgu ūdeņos. Tas līdzpārdzīvojums, trīs dienas ceļā kanoe laivā kopā ar Amerikas pamatiedzīvotāju Nisku un viņas ievainoto māsasdēlu Ksavieru, ir tik fiziski un dvēseliski paģērošs, ka neatstājas arī no manis. 

Nezinu, kā pareizāk būtu dēvēt Amerikas pamatiedzīvotājus (ar Ameriku domājot kontinentu nevis ASV, jo šeit pieminētās ciltis apmetušās tagadējās Kanādas teritorijā). Bet pēc grāmatas, kas mani aizskāra un radīja milzu vilšanos, kurā ne mazākā mērā netika dota balss šiem pamatiedzīvotājiem, man likās, ka man tas jālabo, izlasot kādu grāmatu, ka nebaidās iet šajā smagajā un ne visiem paceļamajā tēmā. Un šī grāmata, kas man gadiem gaidījusi plauktā, ir visas manas pateicības vērta, jo nebaidās rakt tās tranšejas dziļāk par vienkārši steriotipisko amerikas pamatiedzīvotāju attēlošanu.

Niska, pēdējā Kanādas pamatiedzīvotāju cilts zālīšu zintniece, ar kanoe dodas garajā braucienā pret straumi uz pilsētu, lai pārvestu mājās no kara Eiropā atgriezušos radinieku. Tur viņš ir zaudējis ne tikai kāju, labāko draugu ar kuru kopā uzaudzis pie Niskas, bet kļuvis atkarīgs no kara vienīgā sāpju paralizētāja- morfīna.

Ceļš mājup ilgst trīs dienas kanoe laivā, kura laikā Niska, nekādi nespējot palīdzēt savam gan fiziski, gan emocionāli sagrautajam māsasdēlam, dara vienīgo, ko prot vislabāk- stāstīt stāstus no savas dzīves, izcelšanās un pārmantotajām mednieces, zintnieces prasmēm. Paralēli Niskas dzīvesstāstam, mēs uzzinām, Ksaviera šausminošos kara pārdzīvojumus, kurā viņš kopā ar labāko draugu, kas viņam bija kā brālis, ieguvuši spaiperu slavu. 

Autors stāstam iedesmu guvis no patiesa personāža Ojibwa-Indian Pirmā pasaules kara varoņa Francisa Peghagabova, kurš tika apbalvots kā precīzākais snaiperis, nogalinot vairāk kā 300 ienaidniekus. Šajā stāstā reālais Francis nav galvenais varonis, bet ik pa laikam tiek pieminēts, kā visiem zināms personāžs. 

Katras nodaļas sākumā nosaukums ir ne tikai angliski,  bet arī krī (cree) valodā, tāpat arī teksts caurvij neskaitāmus vārdus krī valodā, pastirpinot šo pamatiedzīvotāju kultūras nozīmību, kas laika gaitā savijies ar anglisko.

Ne velti rakstnieks Džozefs Boidens pasniedz rakstniecību universitātē, viņam ir spēja ļoti labi veidot sižetisko attīstības gaitu, detalizēti aprakstot katra varoņa personiskās rakstura īpašības, daudz uzmanību veltot dabai, medīšanas, kā arī izdzīvošanas prasmei, velkto paralēles ar postošo kara bezjēdzību, kurā kā gaļasmašīnā nonāca arī daudzi amerikas pamatiedzīvotāji.

Šeit arī parādās šausminošās vēstures lappuses, kurā reformatoru katoļu skolas ar uzraudzēm/mūķenēm, piespiedu kārtā izņēma bērnus no ciltīm un ģimenēm, nodzina viņiem matus, kas viņiem simboliski ļoti daudz nozīmē, neļāva runāt savā dzimtajā valodā, un piespieda veikt darbus un dažādi sodīja.

Tāpat arī stāstā ienāk ļoti daudz no pamatiedzīvotāju (dažādu cilšu) kultūras, etniskā, tradīcijām un folkloras. Piemēram vindigo (windigo), kas ir kā briesmonis, kas pārņem cilvēka prātu un dvēseli un liek pārkāpt sociālos tabu, savu personisko labumu liekot augstāk par visu pārējo cilvēku labbūtību. Kā, piemēram, ziemas bada apstākļos, kāre pēc cilvēka miesas.  Šis vindigo grāmatā parādās dažādās formās, parādot, kā mainās cilvēka psihe, kad vindigo alkatība pārņem cilvēka prātu un miesu. 

Karš, Amerikas pamatiedzīvotāji, reformatoru skolas, senās cilšu tradīcijas, morfīna atkarība un ļaunais mūsos. Emocionāls sagrāvums, kas ietērpts spēcīgā rakstniecībā.  

4.5 zvaigznes
 

Izdevniecība: Weidenfeld& Nicolson, London