Octavia E.Butler

''Kindred'' 1979

SAM_5970

Uzmanību- satur maitekļus, tuprmākā lasīšana var sabojāt stāsta pārsteidzamību!

"There was no shame in raping a black woman, but there could be shame in loving one.'' (134.lpp.)

Piedod man par grāmatas ekranizācijas vāku, bet tieši tik komerciāla ir mūsdienu pasaule. Aizmirsti visu par vāku, jo iekšiņa ar absolūti fantastika.

Meistardarbs.

Esmu nonākusi līdz šai mūsdienu klasikai tieši šitik vēlu, bet pateicoties ''Yesteryear'' un alkām lasīt šo ''ceļot laikā'' pasauli, es nonācu atkal pie ''Kindered''. Atkal, jo nav jau tā, ka es nekad būtu dzirdējusi pieminam šo grāmatu, bet, tikai paņemot rokā, es uzzināju, ka tā ir par verdzību un viens no svarīgākajiem faktiem, ko nevar nepieminēt, to ir sarakstījusi melnādaina sieviete. Jā, 70tajos melnādainie ASV bija brīvi no verdzības, iesaistījās politikā un kultūrā, turpinot tādas kustības kā Black power un Black is beautiful, tomēr ikdienā vēljoprojām bija sastopams rasisms, nevienlīdzība un pretestība. Literatūrā verdzība tika romantizēta, kā kaut kas blakus pastāvošs nevis kā centrālais tēls. ''I read everything I had in the house that was even distantly related to the subject- even ''Gone with the Wind", or part of it. But its version of happy darkies in tender loving bondage was more than I could stand.'' (126.lpp.)

Un tad, šajā vīriešu dominējošajā žanrā- zinātniskajā fantastikā, ienāk viņa- Oktāvija Estelle Butlere, kura caur rases, hierarhijas, verdzības un dzimtes prizmu centrā nostāda galveno varoni- melnādāno sievieti. Un paveic to ģenāli. ''Kindred'', ko latviski var tulkot kā asinsradniecība, radinieki, radnieciski, savij vienā veselumā gan ceļošanu laikā, gan fantāziju, gan vēsturisko daiļliteratūru, lasītāju ievelkot hipnitizējoši biedējošā stāstā. Sajūta ir klaustrofobiska, nav saprotams kā un vai vispār mūsu varone spēs izlauzties no šīs laika kapsulas, kura rausta viņu turp un atpakaļ. 

Melnādainā Dana (šajā stāstā rasei un ādas krāsai ir liela nozīme) pēkšņi tiek ierauta pagātnē un nespēj pat attapties, kad metas upē glābt slīkstošu sarkanmatainu puisēnu vārdā Rufus. Tikpat pēkšņi, kā nokļūstot pagātnē, viņa, viscaur izmirkusi ir atpakaļ 1976.gadā uz sava dīvāna un mēģina savu neticamo ceļošanu laikā izskaidrot savam baltādainajam vīram. Turpākajās lappusēs Dana ar visu, kas tajā mirklī viņai pie rokas, tiek ierauta atpakaļ laikā, kad plantācijas un vergi bija pašsaprotama ikdiena Marylandā, tā kādā epizodē uz pagātni viņa aizved arī savu vīru. Pagātnē laiks rit uz priekšu steidzīgi, bet esot atpakaļ tagadnē, ir pagājis tikai īss mirklis.

Ir tikai viens BET.

Viss, kas ar Danu notiek pagātnē, fiziski notiek arī ar viņas tagadnes ķermeni. Un vietā, kur jebkuru nepaklausību saimniekam sagaida pletnes vēzieni pār kailo ādu, izdzīvošana ir laika jautājums. 

Tas, kā ar šiem zinātniskās fantastikas veidiem, Butlere simboliski savelk kopā veselas dzimtas saites, ir fascinejoši. Pat, ja liekas, ka tavu senču notikumi paliek vēstures lappusēs, tie tomēr dedzina un atstāj rētas arī tavā dzīvē- tādas traģēdijas kā vergturības nasta nav iespējams nepārmantot, tā velkas līdzi kā savažotas ķēdes, pie katra soļa radot ausīs griezošu vibrāciju. Vēl vienu aspektu, ko Bultere apskata ir tas, ka ļauni cilvēki nepiedzimst, bet apkārtējā vide un milzu vara, ko tiem sniedz, var ietekmēt cilvēka rīcību. Tāpat arī autore pierāda, ka viss, ko cilvēks sākumā uzskata par ārprātīgu un nepieļaujamu, ātri vien, izdzīvošanas un saprāta saglabāšanas dēļ, tiek pieņemts par normu. Cilvēka daba, neatkarīgi no apstākļiem, ir spēja pielāgoties, lai izdzīvotu. 

Šeit ir atrodami arī tādi vēsturiski fakti, kā apzīmējumiem, kurus negribas iemācīties un atcerēties, tomēr tie ir pastāvējuši.

Pieminēta arī malārija Ziemeļamerikā. Man, protams, bija jāmeklē internetā, kā iespējams, ka vairs neviens nerunā par malāriju šodienas kontekstā ASV. Un, kāpēc, ja to iznīdēja ASV, tā vēljoprojām masveidā nogalina Āfrikas valstīs?! Kā izrādās ir daudz un dažādi iemesli, sākot no odu paveidiem līdz vides apstākļiem un gadalaikiem. 

''Like the Nazis, ante bellum whites had known quite a bit about torture- quite a bit more than I ever wanted to learn.'' (126.lpp.)

Papildus tam visam ir laika nogrieznis, kad grāmata tiek lasīta. Ir 2026 gads, 47 gadi, kopš grāmata iznākusi. Vai autore, kura nomira 2006.gadā vispār spēja iztēloties, kāda būs nākotne?

Laika spēlei līdzīgais sižets ātri vien pārvēršas par šausmu literatūru- grafisku, vardarbīgu, asiņainu, līdz mielēm netaisnu. Tikai vienīgā atšķirība no zinātniskās fantastiskas- verdzība bija īsta. Un tikpat reālas ir emocijas, ko izraisa šī grāmata, jo, neskatoties uz to, ka stāsts ir pilnībā izdomāts, diemžēl mēlnādaino vēsture ASV tāda nav.

Viens no nozīmīgākajiem romāniem par verdzību (neo-slave genre/narrative), ja vēlies lasīt ko līdzīgu, tad latviski lasāma Jā Džasi "Mājupiešana". Nesen iznākusi Bārbaras Kinsolveras "Indeskoka bībele", vai man ir cerība, ka latviski iztulkos šo fascinējošo darbu ''Kindred''?  

..ja šis tevi nesatricinās, tad nezinu, vai ir kas tāds, kas to spēs..
Zini to sajūtu miegā, kad tev ir jābēg, bet kājas kā sasietas, nevar pakustēties?!"

Es esmu pamodusies no šī murga, bet vai tas neatstās rētas?!

4+ zvaigznes pārtop par 5 zvaigznēm. Butlere ir pelnījusi tās visas.

Grāmata jau nav vainīga, ka uz vāka to rotā seriāla adaptācijas afiša, bet... es gribu tagad noskatīties seriālu, man gribas redzēt, cik precīzi sižets tiek attainots un, vai tas radīs tikpat daudz emociju un pārdzīvojuma, bez jautājuma, kas ir labāks- filma vai grāmata?!

''See how easily slaves are made?'' (196.lpp.)

Izdevniecība: Headline Publishing

2023.gada izdevums