Džambatista Bazile

''Pentamerons

Stāstu stāsts jeb laika kavēklis mazajiem'' 2026

 Giambattista Basile

''Il Pentamerone Lo cunto de li cunti overo Lo trattenimiento de’ peccerille'' (1634-1636)

SAM_5276

Piecas dienas, desmit stāstnieces, piecdesmit pasakas
 

''.. tu spļaudējrīkle, pirdējmute, puvekļu caurule, vistas pakaļa, neapturamais tarkšķi..'' (21.lpp.) Ja es latvisko lamu vārdu vācelītes meklējumos, esi nonācis pareizajā vietā. 

Salīdzinot ar maniem bērniem, esmu izaugusi ar pasakām, mājās bija neskaitāmas pasaules pasaku sēriju grāmatas, kā arī dažādi sējumu latviešu tautas pasakām, gan rakstnieku pasakām. Un tās nebūt nebija pasakas tika par princesēm un dzīvnieciņiem, tur bija gan cīnīšanās, gan galēšana, gan vālēšana ar rungām. Jau toreiz vismīļākās pasakas bija tās, kuras bija tumšas, smagas un pesimistiskas. Šis neapolieša Džambatista Baziles pirmais 50 pasaku krājums Eiropā, ir kā trūkstošais puzles gabaliņš manā pasaku periodā, par kura neesamību es nemaz nenojautu. Vairāk kā nakts stāsti pirms aizmigšanas, šīs noteikti ir pieaugušo lasāmviela- tumīgi zaftīgas, ar gruntīgu valodu, grafiskas un kruzoļotas, kā pamats visam tam, kas vēlāk nopulēts un nogludināts pasniegts pārpildītajās miljons bērnu pasaku variācijās. 

Nepārsātinoties, nemesties iekšā kā viengabailainā darbā- ik dienu pa sakai, izbaudot krāšņo, spilgto valodas transformāciju, pašā pamatu pamatā atstājot visas cilvēciskās vājības. Stāsts pēc stāsta, pasaka pēc pasakas. 

Daces Meieres meistarība ir kā izgreznota kāzu torte- filigrāni, krāšņi, iespaidīgi. Vārdi, ko atcerēties, ieviest savā leksikā un pieturēties- tik daudz aizmirstā un reizē kā atgādinājums- latviešu valoda nav vienvirziena, ja neesi iemācījies visas ceļazīmes.

Ļoti svarīgi ir izlasīt arī tulkotājas skaidrojumus, es nesaprotu, kā šo var iztulkot, ja ir tik daudz variāciju, versiju, diametrāli pretēju skaidrojumu, nav jau tā, ka var aizceļot atpakaļ laikā un pajautāt Bazilem. ''..tulkotājas galvenais uzdevums bija izvēlēties, kopā ar kuru no akadēmiskajiem kolēģiem kļūdīties: gan tulkojumi, gan leksikas un reāliju skaidrojumi bieži vien radikāli atšķiras.'' (391.lpp.)

Tikpat pieminēšanas vērti ir arī pasaku pētnieka Gunta Pakalna komentāri, ko būtu pat vērtīgi lasīt uzreiz aiz katras pasakas. 

Dizainam- absolūti 10 zvaigznes. Tas ir ne tikai jāredz tuvumā, nevis no telefona ekrāna, bet jāpieskarās- pasaku paradīzes putna spalvu relijefainajam rakstam, kam, pieskaroties, rodas sajūta, ka velc gar maigu ādu. Bet burvība nebeidzas ar ārējo vāku skaistumu- arī iekšlapu tekstūra, saskaņotās- meža tumšzaļais un ugunīgi sarkanais, piedomājot arī par grāmatlentēm. Paldies par šo grezno un absolūti dievišķīgo skaistumu.

'' Bet, tā kā Fortūna, rotaļu izjaucēja un laulību ārdītāja, vienmēr liek šķēršļus Mīlestības ceļā un vienmēr ir tas melnais suns, kurš piedirš mīlētāju priekus..'' (26.lpp.)

Grandiozi tumšsirdīgi, vietām nīkulīgi kraupi un zemiski dubļaini, bet monumentāli varenīgi.

''..nāc un iztērē mani, cik nu esmu vērts!'' (80.lpp.)

Noformējums: Aleksejs Muraško

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Jānis Roze