Metjū Makonahijs

"Zaļās gaismas" 2021

Matthew McConaughey

"Greenlights" 2020

DSC_1387SK

"Zaļās gaismas. Lai jums izdodas tās noķert pēc iespējas vairāk. Tikai turpiniet būt dzīvi." (289.lpp)

Ir kas tāds, kas ne tikai pievelk pie šīs grāmatas, bet burtiski ierauj tajā iekšā, pat tos, kuri nav lieli Metjū Makonahija filmu fani. Taisnību sakot, romantiskās filmas, neskatoties uz centieniem mainīt priekštatu un steriotipu uzspiesto zīmogu, ir ļoti grūti mainīt. Lai arī uzmanīgākajiem sekotājiem nebūs paslīdējis garām fakts, ka Makonahijs ir mēģinājis šo zīmogu dzēst, filmējoties pavisam citos žanros. Bet, kā pats Metjū min, viņam apkārtējo viedoklis par viņu un romantiskajām filmām nav tas svarīgākais, jo galu galā šīs pašas filmas ļāvušas dzīvot dzīvesveidu, kādu viņš pats gribēja.

Tāpēc es ar interesi ļāvos "Zaļo gaismu" valdzinājumam, gribot pārliecināties, vai sajūsmas saucieni un lieliskās atsauksmes ir pamatotas. Un man būs vien jāpiekrīt komplimentu jūrai, jo šie emuāri, ko autors ir apkopojis no saviem dienasgrāmatu ierakstiem, ir nudien interesanti, motivējoši un iedrošinoši. Ne gluži lietošanas instrukcija, kā izsisties cauri Holivudas industrijas ledum, bet drīzāk kā draudzīgs vēstījums par savu pieredzi. Bez didaktikas un nomācošas pamācības ( es šo noteikti nesauktu par pašpalīdzības grāmatu, neskatoties uz to, ka ir daudz iedvesmas citātu. Tie ir svarīgi pašam autoram un daļa no viņa dzīves motivācijas un virziena.), bet ar sevis iepazīšanu un atrašanu. 

"Dažkārt nav nepieciešams padoms. Dažkārt mums tikai vajag dzirdēt, ka neesam tādi vienīgie."

Nav jau svarīgi, vai mūsu sapnis ir kļūt par A klases aktieri, labāko advokātu vai sava biznesa īpašnieku, viss sākas ar ieklausīšanos sevī. Sevis sadzirdēšanu, nevis noslāpēšanu, ļaušanos savām zemapziņas dzīlēm, un, ja nepieciešams- arī sevis salaušanu, lai meklējumos varētu lēnām likties no jauna kopā.

"Neizvēlies "ir par vēlu,ir par agru" ceļu, kamēr vien dzīvo"

Metjū Makonahijs izrādās arī lielisks stāstieks, arvien atrodot draiskulīgus piedzīvojumu stāstus no savas dzīves. Tieši šī stāstnieka prasme un sevis iepazīšanas ceļš ir panākuma atslēga "Zaļajām gaismām". Savu pārdomu un emociju izlikšana uz papīra dienasgrāmatu veidā daudzu gadu garumā ir noderējusi, lai radītu savu stāstu, no kura katrs var paņemt mazu gabaliņu sev, iespējams- smeltos drosmi un nebaidītos apstāties, lai vēlāk ļautos ar jaunu sparu. Nevar noliegt arī Metjū simpātisko personību- atvērtais, pozitīvais un smaidīgais pludmales puisis no blakus mājas, kuram patīk piedzīvojumi. Dažkārt tie sākas tik neierasti, kā erotisks sapnis, kura atrisinājumu meklējot nonākt Amazones džungļos vai Āfrikas ciematos. Tā vien liekas, ka Makonahijā slēpjas īsts hipija gars, kurš arī ļāvis filmēšanas laukumā būt pašam- iedziļināties un "ieet" konkrētajā lomā, bet vienmēr paturēt savu nepieradināto un neierāmēto scenārija nospiedumu. 

Labprāt gribētu noklausīties arī audiogrāmatu, kuru ierunājis pats Metjū ar savu teksasieša akcentu. 

"Viss, ko es gribu, ir tas, ko varu saskatīt,

viss, ko varu saskatīt, ir manā acu priekšā."

DSC_1398SK

Izdevniecība : Apgāds Helios Kirjastus

Tulkotāja: Eva Veita