Oušens Vongs

"Uz zemes īsu brīdi brīnišķi" 2021

Ocean Vuong 

"On Earth We're briefly gorgeous" 2019

 

DSC_1405SK

"Man tevis pietrūkst vairāk, nekā es Tevi atceros." (183.lpp.)

 

Brīnišķi. Reizē pareizais un nepareizais vārds, kas apzīmē tās sajūtas, kas rodas lasot dzejnieka Oušena Vonga pirmo mēģinājumu ielauzties prozas pasaulē. Šķiet, ka dzeja lauztin laužas laukā, maļas un plūst pāri malām, jo ikvienu teikumu gribas viļāt pa muti, izrunāt pieklusināti vai brīžiem čukstus, lai izlaistu caur sevi šo melodisko valodas baudījumu. Dzejiski melodiskā proza pati par sevi jau ir baudkāra lasītāja cienīga, ja pieliek klāt vēl saturisku vēstījumu, kas gluži kā ēna no tevis neatkāpjas un palēnām ielien zem ādas, tā ir īpaša pieredze.

Ir brīži, kad man gribas raudāt, skumt un sērot. Par visām pasaules ciešanām, kas nekad un nekad nebeidzas un gluži kā plastmasas maisiņi okeānā neizgaist no paaudzes paaudzē, nododot skumju paleti nevainīgajiem pēcnācējiem. Un tad ir brīži, kad man paliek slikti (aina ar makaku), ko gribas izdzēst no savas atmiņas, aizmirst, bet kuras nezin kāpēc ienāk uz palikšanu kā spilgtākās ainas. "Uz zemes īsu brīdi brīnisķīgi" ir prozaisks vēstījums, kas reizē lasītāju izmaļ caur spēcīgu emociju gaļasmašīnai, liekot izvērtēt cilvēciskās eksistences būtību.

 

"Mā. Tu man reiz sacīji, ka atmiņa esot izvēle. Bet, ja Tu būtu dievs, tad zinātu, ka tā ir plūdi." (80.lpp.)

 

Oušens Vongs savā darbā attēlo sarežģītās mātes/dēla attiecības, kurās neizdzēšams fons ir dzimtas pagātne, ko pamatīgi izpostījušas atmiņas un piedzīvotais Vjetnamas karā. Ko nozīmē bērnam ar Vjetnamas saknēm uzaugt citā valstī- būt līdz galam nepiederīgam un sabiedrības nepieņemtam, tajā pat laikā mēģinot pieņemt noklusētās patiesības, kas ģimenei velkas līdz kā karātavu zobens. "Uz zemes īsu brīdi brīnišķi" vēsta arī par pirmajām seksuālajām attiecībām, pieņemot homoseksualitāti, draudzības transformāciju, rasi un dziedzināšanos. 

 

Man tik ļoti patika epizode par monarhu tauriņiem. Tikai doma, ka gājputnu vietā es konkrētā gadalaikā vērotu tauriņu migrāciju. Tik moanrhiski skaisti. 

 

"Visu šo laiku es sev stāstīju, ka esam piedzimuši no kara- bet man nebija taisnība, mā. Mēs piedzimām no skaistuma." (224.lpp.)

 

Grāmata ir drosmīgajiem lasītājiem, tādiem, kurus aizrauj citu tautu kultūra un vēsture, stāsti par traumām un atšķirīgo, nežēlīgo un reizē skaisto. Prozaiska bauda.

 

4 zvaigznes

 

 

Izdevniecība : Jāņa Rozes apgāds

Tulkotāja: Ieva Lešinska

DSC_1414SK

 

DSC_1424SK