Juhani Püttsepp,  Gundega Muzikante

"Ir mēness zelta kuģis" 2021

"On kuu kui kuldne laev" 2020

DSC_0200SK

DSC_0254SK

Ak, laimīgie mūsdienu bērni- viņiem ir ne tikai laimējies dzīvot iespēju laikmetā, kad pasaule ir atvērta, piedzīvojumu pilna- atliek vien uzdrošināties un doties; viņiem ir pieejama nebeidzami plaša literāro darbu pasaule, kura arvien nebeidz pārsteigt ar savu unikalitāti un radošumu. It sevišķi pēdējo gadu laikā klāt nākušas nozīmīgas grāmatas Baltijas bērnu literatūrā, kas runā par vēsturiski nozīmīgiem notikumiem pasaules karu laikā ("Sibīrijas haikas", "Akmenelis", "Puisēns ar suni"). Lai arī grāmatas savā starpā varētu saistīt, tomēr notikumi un to mākslinieciskais atspoguļojums atšķiras, padarot to katru unikālu un es teiktu- radot jaunu sadaļu mājas grāmatplauktā, ko katram latvietim turēt, lai izmantotu brīžos, kad bērniem stāstīt par kara notikumiem, kas veidojušas mūsu tautas likteni. 

Zemes toņos- miglas pielietā uzartas zemes saullēkta rītā, krāsu gammā ieturētās ilustrācijas varbūt pirmā mirklī nelēks acīs krāsu mikslī bērnu grāmatu sadaļā grāmatnīcā, bet ik katrā detaļā, ko latviešu ilustratore Gundega Muzikante ir ieguldījusi šajā darbā, pasvītro drūmi dramatiskos notikumus, ko mazā igauniete Kēte piedzīvo, bēgot mazā zvejnieku laivā no Igaunijas uz Zviedriju- tumsas un aukstuma aizsegā slēpjoties no karavīriem un sastopoties ar vēl lielāku pretinieku- vētru jūrā. Tāpēc šis ir tas gadījums, kad ilustrācijas rada dziļāku dimensiju un veido atmosfēru, kas ļauj burtiski līdzdarboties tēliem- sajust bailes, ledaina ūdens piešļakstītajā zivju nodalījumā, kara lidmašīnas rūkoņu, jūras slīmības nomocīto ļautiņu pievemto spaiņu smaku un vētrā šķaidītās koka laivas mētāšanu no viena sāna uz otru. 

Kā lai vienā somā saliek visu savu akmeņu kolekciju, kāpēc tēti var ielikt cietumā un kāpēc līdzbraucējam līdzi kārba ar Igaunijas zemi? Mazajai varonei Kētei ir tik daudz jautājumu, daudz nesaprotamā un neizskaidrojamā apkārt notiekošajā. Un te nu man jāapplaudē igauņu autoram Juhani Pitsepam, cik ļoti viņš spēj iejusties bērna ādā un izzināt tieši viņiem svarīgāko, ko ne vienmēr pieaugušiem lemts saprast. Daudzas no bērnu grāmatām ietver sevī dimdomīgus kodus, metaforas un slepenas nozīmes, kas saprotamas tikai pieaugušajiem un bieži tieši viņiem jāizskaidro saviem bērniem vēstījumu viņiem saprotamā valodā, lai pateiktu, ko autors ar to vēlējies pateikt. Tad nu šī ir viena no retajām grāmatām, kas pilda uzreiz šo funkciju- uzdod jautājumus, ko ikviens bērns iedomātos un uzreiz arī viņus atbild. Tāpēc, ja dažkārt jāsaka, ka daļa bērnu grāmatu ir vairāk domātas pieaugušajiem, tad šī noteikti ir domāta bērniem, bet, protams, arī pieaugušie izbaudīs šo lieliski savērpto stāstu. Paldies autoram par spēju uzrunāt mazos lasītājus, tajā pat laikā izglītojot vēsturiski nozīmīgos jautājumos. Neskatoties uz skaudro bēgļu stāstu, šo grāmatu caurvij sirdsiltums, kas nāk no apkārtējo cilvēku sirsnības, izpalīdzības un empātijas. 

Šo grāmatu vajadzētu izmantot vēstures stundās, kā papildus literāro avotu, lai lietišķiem skaitļiem un faktiem par bēgļiem II pasaules kara laikā, kas no Baltijas devās uz Zviedriju, piešķirtu vizuālu un saturisku pamatojumu. 

DSC_0201SK

DSC_0223SK

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds.

Tulkotāja: Marika Muzikante.