Sigits Paruļskis

"Tumsa un partneri" 2021

Sigitas Parulskis

"Tamsa ir partneriai" 2012

DSC_0634SK

"Pasaule arvien vairāk viņam atgādināja milzīgu fotolabratoriju, kurā uz auklām pakārtas žūst cilvēku dzīves, pareizāk, to dzīvju nospiedumi, novilkumi, vecās ādas, kopijas, kam ar oriģināliem vairs nav nekāda sakara." (206.lpp)

Lietuviešu rakstnieks Sigits Paruļskis, ko latviešu lasītāji iepazinuši ar romānu "Trīs sekundes debesu", ir radījis provocējošu, atklāti izaicinošu un cilvēka dabas pētošu darbu, kas brutālā veidā uzdod neskaitāmus neērtus jautājumus, kurus nav iespējams nedz izskaidrot, nedz atbildēt. 2012 gadā iznākot Lietuvā, "Tumsa un partneri" atstāja pretrunīgas atsauksmes no auditorijas, jo šokējoši attainoja pašu lietuviešu iesaisti ebreju genocīdā. Vēstures dati ir nesaudzējoši- Lietuvā iznīcināto ebreju skaits II pasaules kara laikā ir viens no lielākajiem Eiropā, kad no zemes virsas tika pazudināti 90% kaimiņzemē dzīvojošie ebreji (1941.g.jūnijs-decembris- nogalināti 190,000–195,000 ebreji).

Paruļskis savā romānā nesaudzē un atklāj brutālas un necilvēcīgas slaktēšanas ainas. Lai arī galvenais varonis fotogrāfs Vincents ir fiktīva persona, daļa no notikumiem ir reāli, kā 1941.gada 27. jūnija vietējo uzbrukumi ebrejiem Kauņā. Kas lika iepriekš draudzīgajai tautai, ietriekt dunci krūtīs kaimiņam?! 

Caur cilvēciski seksuālo dziņu un brutalitāti, Paruļskis iezīmē kliedzošos vēsturiskos notikumus kara laikā, salīdzinot cilvēku ar plēsoņu, norādot, ka vienīgā atšķirība dzīvnieciskajās dziņās ir sirdsapziņa, no kuras nav iespējams atbrīvoties. Viena no centrālajām tēmām, ar ko autors provocē lasītāju, ir neitrālā pozīcīja iznīcināšanas aktā. Vai vispār ir iespējams būt neitrālam? Piedalīties un nebūt vainīgam?! Caur cetrālo tēlu- fotogrāfu, kurš tiek spiests dokumentēt masu slepkavības, autors mēģina meklēt prāta apziņas lūzuma punktus, brīžos, kad cilvēks ir izvēles priekšā- mirt vai dzīvot, pakļauties un salūzt, vai cīnīties pretī un iznīkt kopā ar citiem. 

"Ar ko tu esi labāks par izvirtuli, kurš izvaro sievieti, skatīdamies uz nocirsto galvu? Tu skatījies, kā mirst tūkstošiem cilvēku, un ne tikai skatījies, tu arī fiksēji , darīji to, lai kādam sagādātu baudu." (195.lpp)

Provokatīvais darbs pretnostata katras personības daudzslāņainās dziņas- Dievs, māksla, vardarbība un seksualitāte sajaucas kā netīrs pelnu trauks uz vakardienas svinību galda. Tas viss neatkarīgi no apkārtējās pasaules kara/miera stāvokļa, ikvienā no mums dzīvo neatkarīgu dzīvi, gaidot savu mirkli, kad izpausties. Darbā, kas vietumis ir grūti panesams, Paruļskis to atšķaida ar mazu devu ironijas, tā izceļot tēlu centrālo kodolu, kas saglabājas arī necilvēciskos apstākļos. 

Šis darbs ir kā kliedzošs atmodināšanas sauciens, bet brīžiem pazūd zem pieklusinātas lasītāju atbalss- ir tik viegli vainot citus, vienalga, vai tie runā vācu vai krievu mēlē, noliedzot savas rokas pacelšanu pret krītošo. Kad liekas, ka mēs tik daudz zinām par savu kaimiņvalsti, ir tik daudz kā vēl paslaucītā zem paklāja, tajā pat laikā šo visu mēs varam attiecināt arī uz Latviju. Baidoties no rezonanses un pretreakcijas, maz autoru latviešu literatūrā ir uzdrošinājušies izgaismot latviešu iesaisti ebreju iznīcināšanā. Viena no retajām grāmatām ir "Es izdzīvoju Rumbulā". 

"Tumsa un partneri", kas izdota 80gadus pēc holokausta Baltijā, ir kā apliecinājums, ka mums ir jāskatās patiesībai acīs, nevis pašiem jāslēpjas zem nevainīgā upura aizsega, radot lauztu atspulgu vēstures spogulī. Noteikti gribu izlasīt arī citu lietuviešu darbus par šo tēmu.

Šis nav izklaides darbs, ko lasīt garlaicīgos vakaros, pārcilātās tēmas un vardarbīgās ainas neatstās prātu vēl ilgu laiku, bet, izlikties neredzam skarbo patiesību, ir kā būt tam neitrālajām, kas jau pašā būtībā nav iespējams. 

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_0641SK

DSC_0644SK