Ilze Graudiņa

"Šeit nav nekāda bēdu leja" 2022
 

DSC_8114SK

"Ikviens var šeit nonākt. Vismaz ar depresiju vai panikas lēkmēm- Vizma nosaka.-Nav ko sevi mānīt." (284.lpp.)

Esi sveicināts Melnezerā, psihiatriskajā slimnīcā! Iestādē, kurā negribētos nokļūt, bet tajā pat laikā allaž vilinājusi doma palūrēt pa atslēgas šķirbiņu, lai uzzinātu, kas tad tur īsti notiek. Gadsmitos ar šausmu un šaubu ēnu apveltītās prāta veselības iestādes, mūsdienās palēnām lauž normalizēšanas ceļu sabiedrībā, lai arī vēl daudz aizspriedumu bedres jāsalāpa. 

Psiholoģijas studente Helga uzsāk praksi psihiatriskajā slimnīcā, kur strādā ārstes Vizmas Liedes uzraudzībā. Slimnīcā, kur uzturas pacienti ar dažādām saslimšanām- depresiju, anoreksiju, šizofrēniju un citām, ikdiena rit tāpat kā jebkurā iestādē- ar iekšējiem kārtības noteikumiem, draudzībām, baumām un emocionāliem pārdzīvojumiem.

Helga, palīdzot risināt pacientu problēmas, mēģina tikt skaidrībā pati ar savu privāto dzīvi, kurā, pieņemt svarīgus lēmumus, nesokas nemaz tik viegli...

"Pacienti grib just mūsu cilvēcisko attieksmi. Dažreiz viņi mūs pat provocē. Baltajos virsvalkos ātri vien aizmirstas, ka ārsti un psihologi arī ir cilvēki." (75.lpp.)

Psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Ilze Graudiņa, savā romānā ļauj ielūkoties mums pa slimnīcas atslēgas caurumu un sekot līdzi pacientu un ārstējošā personāla attiecībām. Psihiatriskā slimnīca, cilvēkam, kurš nekad tur nav nonācis, var likties kā tumša un nezināma zona, bet patiesībā viss ir daudz piezemētāk, jo jebkurš no mums var dzīvē nonākt situācijā, kad nepieciešama mentālās veselības uzlabošana un atveseļošanās. Reizē ar pacientu novērošanu, autore vēlas parādīt arī medpersonāla cilvēciskumu un ievainojamību.

"Zogu cilvēkam dzīvi, un nekas! Par naudu vismaz cietumā ieliktu." (259.lpp.)

"...antidepresanti lēnām, bet neapturami izceļ cilvēku kaut no zemes apakšas kā kara trofeju, un nu viņa pirmo reizi redz to pati savām acīm." (256.lpp.)

Izdevniecība: Latvijas mediji

DSC_8129SK