Inguna Ula Cepīte

"Emma un ekrāni. Lielā jautājumu spēle" 2022

DSC_0211SK

Emma ir zinātkāra, aktīva un dzīvespriecīga. Viņa lasa neskaitāmas grāmatas, kaut nav vēl iemācījusies lasīt, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka viņa ir nolēmusi izveidot pati savu jautājumu spēli, kā to vakaros TV skatās pieaugušie. 

Pagalmā pie lielā ceriņkrūma Emma izveido divas komandas- zaķa un kaķa, iesaistot spēlē ne tikai savus kaimiņu draugus, bet arī runājošos mājdzīvniekus-ezi, papagaili un suni. Jautājumu spēle izrādās daudz sarežģītāka, kā sākumā licies, tajā neiztikt bez stīdiem, aizvainojumiem un dusmām. Bet galu galā jautrība un kopā būšana ir tas, kas padara Emmas jautājumu spēli par izklaidi, kurā neiztikt bez smiekliem.

Iespējams, ka katrs savā dzīvē saticis tādu enerģisku un mutīgu Emmu, sarkanmati vai nē, izkāpušu no pasaku grāmatas vai dzīvē mazas meitenes veidolā. Ja līdzās ir Emma, garlaicībai nav vietas, idejas nepaliek apslāpētas un pieaugušo sarātas. (Man burtiski acu priekšā ir manas draudzenes meita, kura ir tik, tik līdzīga Emmai- kā vizuāli, tā verbāli, tāpēc grāmata noteikti tik uzdāvināta viņai.)

Es uzaugu, kad TV brīvdienās rādīja ģimeņu spēli, kurā iesūtītās mīklas minēja ne tikai ģimenes TV ekrānā, bet arī visa mana ģimene. Ja atmiņa neviļ, tolaik par katru pareizu atbildi balvā bija apelsīns. Tas bija kaut kas tik reti sastopams gardums, ka likās neticami, ka kāds mājās varētu aiznest veselu maisu ar oranžajiem dārgumiem. Tagad apelsīni blakus banāniem un snikeriem katrā stūra veikalā vairs neizraisa izbrīnu, arī Tv programmu ir tik nesaitāmi daudz, ka katrs ģimenes loceklis savā istabā var ieurbties kādā ierīces ekrānā un skatīties ko vēlas pēc labpatikas. Bet jautājumu spēlēm un kopīgai minēšanai- kas veido sacensību garu, raisa smieklus un rada kopīgas sajūtu, ir īpaša nozīme.

Iespējams, ka "Emma un ekrāni" kādam mazajam lasītājam kalpos par pamudinājumu radīt savas spēles, būt aktīvam un ar draugiem pavadīt kopīgu laiku. Un reizē minēt Emmas uzdevumus par zobgraužiem un bērnu lielākajiem našķiem. 

Šī ir Ingunas Ulas Cepītes pirmā triloģijas grāmata par Emmu, kura ir veltījums Jurim Zvirgzdiņam, ar prieku gaidīšu nākamās. Autore ir vēlējusies radīt mūsdienu bērniem prieku kopā spēlēties, fantazēt, radoši izpausties un izrādīt iniciatīvu. Palīdzēt "izkāpt" laukā no ierīcēm, kas izklaidē, un radīt notikumus pašam. 

Ilustrācijas: Vivianna Maria Stanislavska

Izdevniecība: Pētergailis