Minna Lindgrēna "Nāve "Vakarbirzēs""

December 27, 2022  •  Leave a Comment

Minna Lindgrēna

"Nāve "Vakarbirzēs"" 2022

 

Minna Lindgren
" Kuolema Ehtoolehdossa" 2013

 

DSC_0030DSC_0030SK

"Cilvēks, kuram ir pāri deviņdesmit, attiecībā uz bērēm ir tāds kā profesionālis." (33.lpp.)

 

Irma, Sīri un Anna Līsa ir veco ļaužu nama iemītnieces, kuras kopā ar daudziem citiem "Vakarbiržu" iemītniekiem dala kopīgas vecumdienas, priekus un raizes. Nāve šajā stāstā un varoņu vecumā ir klātesoša un fiziski sajūtama, kas, gluži kā piedzimšana ir dabiska dzīves sastāvdaļa, no kuras nav jēgas izvairīties arī ikdienas sarunās. Lai arī nāves gaidīšana un vecums ir stāstā dominējošs, "Nāve "Vakarbirzēs"" asprātīgi mēģina attainot to dzīves daļu, pēc kuras mēs nemaz tā neilgojamies. Tieši melnais humors, satīrs un pašironija padara veco ļaužu ikdienu sprēgājošu un krāsainu. Mūža nogale neizslēdz alkas pēc draudzības, seksa un mazajiem prieciņiem, kad visbiežāk apmeklētākie pasākumi ir bēres. 

Somu autore Minna Lindgrēna spēj sabalansēt humoru ar skarbo realitāti, nebaidoties parādīt sabiedrības attieksmi pret veciem cilvēkiem, bieži izturoties pret tiem kā pret rīcībnespējīgiem bērniem. Aiz slimībām, nespēka un diagnozēm nespējot saskatīt individualitāti un personību.

Allaž aizņemti bērni, paviršs medicīnas personāls, progresējošas slimības- tā ir tikai daļa no drūmās relialitātes, ar ko jāsaskaras mūža nogalē. It sevišķi, ja tev ir pāri 90. Labi, ka ir tādas cīņubiedrenes, kas tevi ne tikai saprot, bet arī rūpējas un uztraucas. 

 

"Kādudien arī jūs nomirsiet. Un es ceru, ka tādā vecumā, kad saprot, kas ir miršana, un tai nepretosieties." (87.lpp.)

 

Romāns aicina uz empātiju un sapratni pret vecumu, aicina nevairīties no sarunām par nāvi, atmest aizspriedumus par novecošanos un reizē izklaidē ar tumšu humoru. Tajā pat laikā stāsts nemaldina ar pozitīvu nākotnes idealizēšanu, attainojot slimības progresēšanu, ķermeņa un prāta kontroles zaudēšanu, izolāciju no ģimenes un līdzgaitnieku aiziešanu. 

 

"Šajā vecumā labākais, ka var izturēties tā, kā gribas, un  neviens par to nebrīnās." (38.lpp.)

 

"Kāds ārsts, kuru viņa nebija satikusi, laikam nozīmējis viņai nomierinošas un uzmundrinošas zāles, tableti miegam un pastilu, lai pamostos." (163.lpp.)

 

Mulsinošs ir fakts, ka grāmata tiek mārketēta kā detektīvs, salīdzinot rakstnieci ar Agati Kristi. Izmeklēšanas misija ir tik attāla- līdz pat romāna beigām gaidot kriminālromāna iespējamo attīstību. Tā kā līdz pat beigās nekas tāds netiek sagaidīts, rodas vilšanās sajūta, jo tomēr šis ir humoristisks draudzības un vecumdienu stāsts, kas pats par sevi uzdod daudz jautājumus un raisa pārdomas, nevis detektīvstāsts no Somijas. Es domāju, būtu tik daudz aiztaupītu vilšanos, ja ne vien tie solījumi. Jo pati grāmata paņem ar savu somisko neparastumu un amizantumu (Lai ko tas arī nenozīmētu).

 

 

"Nāve "Vakarbirzēs"" ir rakstnieces, muzikoloģes un žurnālistes Minnas Lindgrēnas triloģijas pirmā grāmata, kas izdota 17 valstīs. 

 

 

 

Tulkotāja: Gunta Paavola

Izdevniecība: Pētergailis


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive