Inita Sila

"Laimes meklētājas dienasgrāmata.

Tango ar diviem misteriem V*

(Vēzi un vīrieti)" 2020

DSC_2370SK

"Pie mums no krūts vēža mirst gandrīz 500 sieviešu gadā, kas ir vairāk nekā visi bojāgājušie uz ceļa, noslīkušie un nodegušie kopā." (217.lpp.)

Lai cik arī naivi un vienkārši tas neizklausītos, vienīgais ko patiesi mēs visi dzīvē vēlamies- ir būt laimīgi. Dažkārt, lai atrastu pareizo formulu, kas ļauj patiesi pilnasinīgi izbaudīt ikdienu, nākas iziet lamatu labirintus. Šī ir ļoti intīma dienasgrāmata, kurā autore Inita Sila uzdrošinājusies dalīties ar lasītāju (svešinieku) ļoti senstitīvā un smagā dzīves posmā. 

"Ja mans stāsts izglābtu kaut vienu sievieti no regulārajām vizītēm onkoloģijas nodaļā, es jau būtu izdarījusi ko labu." (246.lpp.)

Tas ir drosmīgs lēmums- atklāti parādīt sevi atkailinātu, vāju, apjukušu, ne visi ir gatavi šādos brīžos par to runāt ar tuvajiem, vēl mazāk gatavi par to runāt publiski. Bet tieši šāda dalīšanā pieredzē (un nevis padomos) daudziem, jo daudziem, it sevišķi tiem, kuri paši iet cauri krīzes situācijām, vai ir klātesoši tuvo cilvēku traģēdijām, tas var palīdzēt saprast savas emocijas, un padarīt šādas tēmas par normālām, nevis noklusinātām tabu tēmām.

Diagnoze vēzis ir tik biedējoša. Katram saslimušajam ir savs veids un pieredze, kā pārdzīvot un izdzīvot šo šokējošo diagnozi. 

Bet šī grāmata nav tikai par vēzi- mīlestība, sevis pieņemšana un iemīlēšana ir visaptveroša un transformējoša. Inita ir tik ēteriska, ezotēriska un maiga būtne, lasot šo sava veida terapisko dienasgrāmatu, kurā tiek daudz pētīts, atklāts, iepazīts, ir savā ziņā duāla pieredze- no vienas puses iedvesmojoši, no otras puses man liekas, ka esmu pārkāpusi kādu privātu robežu, slepus ielūkojoties svešinieka intīmajā teritorijā. Tik daudz ko pārdomāt, izjust un līdzpārdzīvot.

Paldies Initai, ka viņa dalījusies ar savu pieredzi!

"Man bija jāsaslimst ar vēzi, lai mani pirmo reizi mūžā bildinātu!" (189.lpp.)

DSC_2375SK