Delfīne de Vigāna

"Bērni ir karaļi" 2022

Delphine de Vigan
"Les enfants sont rois" 2021

DSC_3108SK

"..tie, par kuriem mēs šodien runājam un kurus no pašas agras bērnības izlika apskatei YouTube vai instagramā, nepiedalījās kādā filmā vai seriālā, to nereklamēja, un pēc tam neatgriezās mājās. Nē. Viņiem nācās spēlēt pašiem sevi katru dienu savās mājās." (323.lpp.)

Delfīne de Vigāna savā psiholoģiskajā trillerī "Based on a true story" savij realitāti un fikciju, radot iespaidu, ka tas ir dokumentāls darbs- tajā ir tik daudz līdzību un paralēļu ar pašu autori (sākot jau ar galvenās varones vārdu un profesiju), ka lasītājam nav iespējams nošķirt, kur beidzas reāli fakti un sākas autores fantāzija. Visam pamatā spēlējoties ar psiholoģiskā reālisma instrumentiem, savos darbos franču rakstniece de Vigāna izmēģina dažādus žanrus (biogrāfija, romāni, trilleri), tāpēc nav pārsteigums, ka pēdējā darbā "Bērni ir karaļi" romānā ienāk kriminālais un trillera aspekts. Ņemot vērā, ka "Based on a true story" tiek attēlotas galvenās varones ledainās attiecības ar sociālajiem medijiem un internetu kā tādu, Vigāna "Bērni ir karaļi "ir prasmīgi ieskicējusi virtuālās pasaules trīs dimensionālu attēlu, neaizmirstot parādīt ēnas puses visās iespējamās tumsas gammās. Varētu pat iedomāties, ka autore pati ir virtuālās virtuves burve, zinot visas sīkākās sastāvdaļas no darītāja puses. 

Virtuālā dzīve, ko lielākā daļa no sabiedrības, ja ne eksponē, bet katrā ziņā tiešā vai pakārtotā veidā patērē (ir tik daudz "es neesmu Facebookā patērētāji", kuri caur ģimenes kontiem vai personīgām ziņām ir lietas kursā, kas tur notiek), ir aktuāla kā vēl jebkad. Un arvien vairāk cilvēkiem virtuālā vide saplūst ar darba vidi- kas gan mūsidenās ir uzņēmums bez savas mājaslapas un virtuālās komunikācijas?! Brīdī, kad starp internetu un uzņēmējdarbību liekama vienādības zīme, nenovēršami parādās reklāma. Un beigu beigās virtuālā pasaule viens tāds patērētāju, uzņēmumu un reklāmas burbulis vien ir, pat, ja liekas- es tikai rādu daļiņu no savas ikdienas, arī tad sevis prezentēšana un "brendings" pašam neapzinoties jau griežas kā vējdzirnavas. To der atcerēties, kad laiks meklēt jaunu darbu...

"Neviens nespēja novērtēt pūles, ko tur nācās ieguldīt. Vientulību, ar ko bija jāsamierinās. Panākumu cenu." (140.lpp.)

Vigāna neknapinās, ja reiz raksta, tad izpēta katru tēmas gruzīti- kas gluži kā niecīgs smilšu graudiņš spēj uzberzt pamatīgu tulzu. Arvien no jauna viņa liek izmalt izlasīto un reizē pārcilāt iespējamos scenārijus, kas notiek tālāk?! Kas notiek tālāk ar internetā eksponēto jauno paaudzi, kura nezin, kāda ir dzīve pirminterneta ērā. Un tajā pat laikā Vigāna nefokusējas uz vienīgā vainīgā atrašanu, lai kruficētu pie taisnības krusta, tā vietā viņa iezīmē visu iesaistīto lomu, akcentējot, ka katram ir savi iemesli un rīcības sekas, kas ietekmē atlikušo dzīvi. 

"Vecāki iedomājas, ka tā ir izprieca, kas ienes miljonus, taču es to saucu par slēptu darbu. Grūtu, nomācošu un bīstamu darbu, lai viņi saka ko sacīdami. Šāds darbs nepilngadīgos noved izolācijā un pakļauj briesmām." (144.lpp.)

Dažubrīd lasot, es aizmirstu, ka tas ir tikai romāns, tikpat labi varētu sev iegalvot, ka tas ir pētījums par interneta ietekmi uz bērniem, patērētājiem, kā arī reklāmdevēju atbildību šajā procesā, kurā ienākumu avots pārņem ikdienas rutīnas normalitāti, kad lomu spēlēšana nebeidzas ārpus ekrāniem. Un galu galā, kur sākas un beidzas pašu patērētāju atbildība- veicinot, akceptējot un virzot šo jauno paternu?!

"Saproti, kamēr šīs neskatās porno, tu nospried, ka viss ir kārtībā. Mums pat prātā nevarēja ienākt, kādu kvantumu reklāmu viņas neviļus redz.." (182.lpp.)

Vērtīga, nozīmīga un aktuāla grāmata, kas Vigānas prasmīgajās rokās sarežģīto "bērnu eksponēšanu internetā" problēmu padara par aizraujošu un pilnasinīgu lasāmgabalu. Iesaku!

4 zvaizgnes!

Tulkotāja: Inta Šmite

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

DSC_3115SK