Astrida Anna Emīlija Lindgrēne "Kara dienasgrāmatas 1939-1945"

December 09, 2023  •  Leave a Comment

Astrida Anna Emīlija Lindgrēne 

"Kara dienasgrāmatas 1939-1945" 2023

 

Astrid Anna Emilia Lindgren

"Krigsdagböcker 1939-1945" 2015

AAA_7682AAA_7682SK

"Asinis plūst, cilvēki tiek sakropļoti- visur posts un izmisums. Un man tas nerūp. Mani interesē tikai manas problēmas." (262.lpp.)

 

Pirms Astrida Anna Emīlija Lindgrēne bija pazīstama visā pasaulē kā bērnu grāmatu autore, viņa kopā ar ģimeni dzīvoja Stokholmā, audzināja bērnus un cieši apņēmās dokumentēt kara liecības, rakstot piezīmes, izgriežot rakstus no laikrakstiem un vēlāk, darbojoties slepenajā pasta cenzūras nodaļā, pievienojot arī vēstules no dažādām Eiropas valstīm. 

Dienasgrāmatas, kas rakstītas no 1939 līdz 1945 gadam, Lindrēne fiksē savas sajūtas sākoties karam, bailes par nākotni un arvien nomācošāko atmosfēru. Lai arī kara šausmas un pienākošā informācija par pāridarījumiem cilvēcei ir klātesoša un biedējoši reāla arī šodienas kontekstā, Lindgrēna daudz raksta arī par iekšējiem satraukumiem, kas pasaules kontekstā bieži vien ir personiski satraucošāki, kā piemēru minot- bērnu ilgstošā slimošana. Šeit gan uzreiz jāmin, ka šīs dienasgrāmatas atšķiras no citām kara lasītajām liecībām, jo šī ir pārtikusi ģimene neitrālajā Zviedrijā, kas neskatoties uz arvien sarūkošo un normēto pārtikas apjomu, arī kara laikā dzīvoja priviliģēti.

Lindgrēna daudz uzskaita tieši Ziemassvētku un citu svētku svinēšanas reizes un konkrētus pārtikas produktus un pagatavotos ēdienus. Tajā pat laikā jūtama Lindgrēnas apzināšanās un pateicība par privilēģiju būt pārtikušai. Šokolādes kūkas, kristāla trauki un cepeši dzimšanas dienā kara gados noteikti bija iespējams tikai Zviedrijā. Savā ziņā šie kontrasti, kas ir pretstatā ar visu kara literatūru, kas lasīts iepriekš.

Šeit atklājas Zviedrijas iedzīvotāju vēlme palīdzēt- ziedojot kaimiņvalstīm un uzņemot bēgļus, tajā pat laikā Lindgrēna nebaidās minēt to, ka Zviedrijai bijusi iedalīta loma karā, ļaujot Vācijas karaspēkam nokļūt līdz Norvēģijai un tāpat arī turpinot tirgoties ar Vāciju. Uzreiz nāk prātā Tommi Kinnunena grāmata "Nožēlu neizteica ".

 

"Pašreiz pārstrādāju "Pepiju Garzeķi", ja nu no tā briesmīgā bērna kaut kas iznāks." (308.lpp.)

 

Dienasgrāmatu beigu daļā pavīd arī Pepija Garzeķe, par kuru Lindgrēnei ir nojausma, ka šo grāmatu lasītāji varētu iemīļot. Bet tās ir tikai informācijas drupačas, kurās mēs varam tikai aiz kadra nojaust, kā veidojās Lindgrēnes kā bērnu autores rakstniecības ceļš. Diemžēl reizē ar miera pasludināšanu 1945.gadā, beidzas arī Astrīdas dienasgrāmatas, savā ziņā iekārdinot lasītāju zināt vairāk, detalizētāk un personiskāk par autores rakstniecības ceļu.

 

Šajā grāmatā klāt pievienoti neskaitāmi ieraksti no Lindgrēnas dienasgrāmatas, kurās var redzēt gan ar roku rakstītus ierakstus, gan avīžu izgriezumus. Diemžēl zviedriski nelasu, tāpēc savā ziņā iztrūkst detalizēta rakstu izlasīšana. 

 

Visiem tiem, kuri interesējas par vēsturi.

 

3.9 zvaigznes

 

Tulkotāja: Mudīte Treimane

Izdevniecība: Zvaigzne ABC


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive
January February March April May June July August (1) September October November December
January February March April May June July August September October (1) November December
January (7) February (11) March April May June July August September October November December