Irija H. Parente, Selene M. Paskvala

"Alma un septiņi briesmoņi" 2023

Iria G. Parente,  Selene M. Pascual
"Alma y los siete monstruos" 2020

DSC_1271SK

Šī ir obligātā literatūra skolās, terapeita kabinetā un visiem, visiem vecākiem.

Es gribēju iepazīties ar mazās meitenes Almas pagultes briesmoņiem, bet izrādās- ar tiem visiem jau sen esmu pazīstama.

Spāņu autores ir radījušas tik lielisku, baudāmu un detaļās precīzu darbu par tik nozīmīgu tēmu kā mentālā veselība un depresija, alegorijās tās pavadošos simtomus pārvēršot par briesmoņiem. Tik svarīgi ir normalizēt runāšanu par depresiju un mentālās veselības aktualizēšanu, laužot to pavadošās stigmas un steriotipus, kas personu izolē no sabiedrības vēl vairāk. 

"Cilvēki, kas redz briesmoņus, neizturas dīvaini, tie ir dīvaini." (68.lpp.)
 

Gaišā, labsirdīgā un pozitīvā meitene Alma, kuru apkārtējie vienmēr uztvēruši kā dzirkstošu un runātīgu, pavisam negaidot atklāj, ka viņu ir pārņēmusi tumsa. Bet šajā viscaur piķa melnajā tumsā viņa nav viena- izrādās, ka zem gultas ir paslēpušies septiņi briesmoņi, kas parādoties pa vienam vai vārākiem, izliekas par viņas draugiem, soli pa solim izolējot viņu no tuvākajiem cilvēkiem. Bailēs tikt nesaprastai un uztvertai par dīvainu, Alma baidās kādam izstāstīt savas sajūtas un emocijas, ieslīgstot arvien dziļāk depresīvā stāvoklī, zaudējot spēju valdīt pār savām sajūtām un attiecībām ar apkārtējiem.

Šī nospiedoši drūmā tēma sevī nes vieglumu- jo veids, kā ilustrācijas un stāsta dizains spēlējas ar tekstu, rada sajūtu, ka ikvienam ir iespējams atrast palīdzību, iemācīties atpazīt un cīnīties pret saviem briesmoņiem, kas pamazām mītot tikai zem gultas, arvien biežāk ir klātesošas un arvien vairāk dominējošas pret paša gribu un vēlmēm. "Alma un septiņi briesmoņi" normalizē terapeita nozīmi un nevieš idealizētus scenārijus, akcentējot, ka cīņai ar briesmoņiem ir nepieciešams laiks, tāpat arī tie, iespējams, nepazudīs pavisam, bet tas nenozīmē, ka nav iespējams viņus atvairīt.

Tā kā šī ir alegorija, un vārdos briesmoņi nav nosaukti, visu stāstu es pieķēru sevi pie domas, ka mēģinu tos nodefinēt. Es septiņus briesmoņus raksturoju kā trauksmi (uztraukums, stress), nespēks, bezmiegs, izklaidība, apātija (nespēja piecelties no gultas), skumjas (emocionalitāte) un dusmas. Šīs visas ir depresijas pazīmes, kas pašas par sevi nepazudīs, tikai arvien vairāk ievilks tumsā. 

Stāsts ir viegli uztverams, iespējams, kādam tas liks atpazīt savas pašreizējās emocijas, vai tuviniekam laikus pamanīt depresijas pazīmes, tajā pat laikā fiziskais un emocionālais stāvoklis ir precīzi aprakstīts, ļaujot apkārtējiem saprast iekšējās cīņas, kam iet cauri depresijas slimnieks.

Grāmata bērniem, ko svarīgi izlasīt arī pieaugušajiem.

4+ zvaigznes

"Briesmoņiem patīk, ka par tiem runā kā par kaut ko bīstamu. Kaut ko tādu, kas iedveš šausmas. Tādu, no kā ir ļoti bail un no kā visi izvairās. Taču tiem nepatīk, ja par tiem runā daudz.... un vēl jo vairāk, ja par tiem runā kā par kaut ko tādu, ko var uzvarēt." (150.lpp.)

Tulkotāja: Ieva Zālīte

Izdevniecība: Zvaigzne ABC