Medlina Millere

"Kirke" 2023

Madeline Miller
"Circe" 2018

DSC_1306SK

"Dieviem no briesmoņiem ir liels labums. Iedomājies- cik daudz lūgšanu!" (100.lpp.)

Visiem sengrieķu mītu cienītājiem šī grāmata ir kā sāļais karameļu popkorns, kuru iesākot, nav iespējams vien beigt našķoties. Taču tev nav jābūt padziļinātām zināšanām vai īpašai interesei par dieviem, titāniem un visai pārējai- nezvēru, nimfu un pusdievu pilnajai pasaulei, jo Medlina Millere pārliecinoši aizraujošā veidā spējusi sengrieķu mītus savīt žilbinošā eposā, kurā, neskatoties uz varenajiem un iespaidīgajiem dieviem, visu uzmanību nozog Kirke-Saules dieva Hēlija meita, zvēru pavēlniece un Aiajas burve.

Sengrieķu mitoloģija un to varoņi nav nekāda pastaiga parkā, tāpēc lai daudzie grāmatas varoņi nesajauktos vienā tēlu okeānā, Millere grāmatas beigās ir izveidojusi darbojošos personu skaidrojumu, kas visā stāsta laikā krietni atrisināja manu galvas mežģi ciltskoka šķetināšanā. Kā nekā pārpasaulīgajām dievībām viena no baudām bija atvašu radīšana, neskatoties uz dievību vai mirstīgo izcelsmi. Nav iespējams visus radu rakstus paturēt prātā, jo šajās dievību hameljonu rotaļu cienīgajās spēlēs gadsimtu gadsimtos iespējams izdzīvot neskaitāmas dzīves. 

Saules dieva Hēlija un okeanīdas Perses meita Kirke, kurai ir dieviem netīkama, mirstīgajiem līdzīga balss, starp savējiem tiek nicināta un ķircināta. Necila starp žilbinošajiem dieviem, Kirke izsauc uz sevis dusmas, kad pārvērš Skillu par briesmoni, tādejādi tiekot izraidīta mūžīgai dzīvei uz vientuļas salas. Šeit viņa iepazīst un attīsta savas maģiskās burvju spējas, pieradina savvaļas dzīvniekus, vāc zālītes un ik pa laikam uzņem pie sevis garāmbraucošo kuģu apkalpes. Bet šī pasaule, kurā visi sacenšās savā parākumā, ir bīstama vieta. Būt nemirstīgai un noskatīties, kā mirstīgie paslīd tev garām, var atnest lielākas mocības, kā varenās burvju spējas, ar kurām iespējams sevi aizsargāt no briesmām. 

Šis stāsts ir ne tik daudz uz notikumiem vērsts, kā uz galvenās varones Kirkes dzīvi un iekšējo pārmaiņu pasauli, kas mainās līdz ar personāžiem, kurus viņa sastop savā dzīvē. Kirke nav spožākais tēls dievu zālēs, viņa nav nedz skaistākā, nedz gudrākā vai spēcīgākā, bet viņā ir tas viedums, kas nobriest ar gadsimtiem, ļaujot kļūdīties un pieņemt realitāti, lai saprastu, kā ar iekšējo spēku var mainīt nolemto. Tieši mātišķā loma ienes viņā cilvēciskās kvalitātes, kurā lielāka nozīme par bezgalīgo nošķirtību ir spējai dzīvot pilnasinīgi. 

"...it kā bērni būtu graudu maisi un vienu varētu aizstāt ar citu." (154.lpp.)

"Kirke" pieburs visus tos, kuri nebaidās no fantāzijas, mitoloģijas un mistikas grāmatās, bet tiem, kurus valdzina sengrieķu senie eposi, šī būs kā burves izrunāti spēka vārdi, kas apburs.

"Reiz man šķita, ka dievi ir nāves pretstats, bet nu es redzu, ka tie ir beigtāki par visu citu, jo tie nemainīgi un neko nespēj noturēt savās rokās." (389.lpp.)

4 zvaigznes

Tulkotāja: Anete Kona

Izdevniecība: Zvaigzne ABC