Dr. Bekija Kenedija

"Sirdī labs

Kā kļūt par tādu vecāku, kāds jūs vēlētos būt" 2023

Becky Kennedy
"Good Inside: A Guide to Becoming the Parent You Want to Be" 2022

AAA_1742SK

"..pirmajiem audzināšanas gadiem ir nozīme. Tie ieliek pamatus, lai mūsu bērni būtu pārliecināti, neatkarīgi, sevi apzinošies pieaugušie, kuri prot veidot veselīgas attiecības ar citiem cilvēkiem. Vai arī neprot." (61.lpp.)

"Savu jūtu pamanīšana nepadara mani par sliktu vecāku." (220.lpp.)

Klīniskās psiholoģes Bekijas Kenedijas grāmata "Sirdī labs" ir kā balzāms jebkurai sagrauta vecāka dvēselei, jo mierina un apgalvo, ka veidot tuvas attiecības ar savu bērnu nekad nav par vēlu.

Ceļš uz tādu vecāku, kāds mēs patiešām vēlētos būt saviem bērniem, nav viegls un sasniedzams momentā, tā ir nebeidzama mācīšanās no savām kļūdām, izglītošanās, praktizēšana un arvien jaunas sarežģījumsituācijas analizēšana, kas liks arvien no jauna meklēt jaunus ceļus, kā sasniegt šo ciešu attiecību oāzi audzināšanas tuksnesī.

Dr. Kenedija vieglā un saprotamā veidā dalās ar savu pieredzi, gan kā psiholoģe, gan kā trīs bērnu mamma, parādot alternatīvas metodes problēmgadījumu risināšanā, par pamatu ņemot apgalvojumu, ka sirdī mēs ikviens esam labs- gan mēs- vecāki, gan mūsu bērni. Skatoties no šīs prizmas un apzinoties, ka emociju vētras, kas izvird, ir tikai atslēgas caurums uz patieso cēloni kaut kur dziļi mūsos, kas tikai kā lavas ugunsvilnis, norāda uz saucienu pēc palīdzības.

Mūsu kā vecāku uzdevums, kam bieži vien netiek pievērsta pietiekama uzmanība, ir palīdzēt bērnam regulēt savas jūtas.

"Nav viena pareizā attiecību salabošanas veida. Galvenais nosacījums ir saiknes atjaunošana pēc pārtrūkšanas- vecāka mierīga un līdzjūtīga klātbūtne pēc asas reakcijas." (69.lpp.)

"Sirdī labs" apskata audzināšanas principus, norādot, ka jebkurā situācijā jāpievērš uzmanība ne tikai bērna rīcībai, bet arī vecāka komunikācijas veidam un reakcijai. Autore īpašu nozīmi piešķir kauna mazināšanai, saiknes meklēšanai, kā arī rūpēm par sevi, lai spētu sniegt dzīvesprieku un tajā pat laikā ļautu bērnam izreaģēt savas emocijas. Savukārt otrajā grāmatas daļā, Kenedija apskata problemātisku uzvedību, pievēršot uzmanību dažādām emocijām, reakcijām un darbībām. 

"Tāpat kā mūsu bērniem, kauns pieaugušajiem ir šķērslis pozitīvām pārmaiņām un izaugsmei." (101.lpp.)

"Uzvedība nekas nav "viss stāsts", drīzāk norāde uz plašāku stāstu, kas atklāj nepieciešamību pēc atbalsta un risinājuma." (82.lpp.)

"..koncentrējoties uz laimi, mēs ignorējam visas pārējās emocijas, kas neizbēgami rodas mūsu bērnu dzīvēs, un tas nozīmē, ka mēs nesagatavojam viņus, kā tikt galā ar šīm emocijām." (73.lpp.)

"Būšana par vecākiem nav paredzēta cilvēkiem, kuriem trūkst drosmes un apņēmības. Tas ir neticami paģērošs uzdevums, kas prasa milzīgas pašrefleksijas, mācīšanās un attīstības spējas." (63.lpp.)

Kā autore min- tas vien, ka tu jau meklē un lasi šo grāmatu, nozīmē, ka tevī ir vēlme pilnveidot savu vecākošanas meistarību, lai spētu dot savam bērnam vislabāko. 

Tulkotāja: Agnese Orupe

Izdevniecība: Helios