Donalds Spoto

"Odrija Hepbērna Apburošā" 2023

Donald Spoto
"Enchantment: The Life of Audrey Hepburn" 2006

AAA_4827SK

"Mana karjera man ir pilnīgs noslēpums..[..].. Es nekad nebiju domājusi kļūt par aktrisi, nedomāju, ka filmēšos filmās, nekad nebiju domājusi, ka viss notiks tā, kā notika." (99.lpp.)

Visiem kino leģendu mīlētājiem, kuriem patīk pazaudēties un aizsapņieties biogrāfijās, tādejādi izdzīvojot leģendas, lielo ekrānu zvaigžņu uzmirdzēšanu, spozmi un norietu. Nav noslēpums, ka kvēli pielūgto zvaigžņu dzīve nav mazāk filmas vērta, kā pašu izspēlētās lomas, piedzīvojot smagus zaudējumus, karstasinīgus mīlas stāstus, ceļojumus, laikmeta traģiskos notikumus un ģimenes drāmas. Arī apburošās Odrijas Hepbērnas dzīve ir filmas scenārija cienīga, nepasargājot aktrisi no neskaitāmiem zaudējumiem, ciešanām un holivudiskām epopejām. Un tomēr, laikā, kad tik daudzas aktrises tika dievinātas, Odrija spēja saglabāt savu unikalitāti, atšķiroties no tā laika sievišķīguma vadlīnijām.

"Man tika dots nepateicīgais uzdevums informēt Odriju, ka studija var lūgt viņai polsterēt krūtis gan uz ekrāna, gan ārpus tā. Taču viņa bija nelokāmi pārliecināta, ka izskatu nemainīs,-būs pati vai nebūs nekas." (121.lpp.)

Odrijas neparastais akcents (Tēvs-anglis, māte- nīderlandiete) bija reizē sodība un trumpis, kas viņu izcēla starp citiem kolēģiem, savukārt baletā noslīpētā stāja, smalkā miesas uzbūve un grācija, piesķīra viņai elegantu tēlu visā dzīves garumā. Piedzīvojusi karu un savas ģimenes nonākšanu trūkumā, Odrija jau no agrām dienām ar izskatu un talantu mēģināja sagādāt iztiku savai ģimenei. Rūpes par citiem atbalsojas arī dzīves nobeigumā, kad Odrija dodas uz Āfrikas valstīm, lai būtu labās gribas vēstnese, pievēršot uzmanību mirstošajiem bērniem. Būšana zvaigžņu spozmē, nav bijusi Odrijas mērķtiecīga izvēle, kā saka pati aktrise, tā ir tikai likumsakarīga nejaušība, kura aizvedusi viņu līdz kino ekrāniem.

Man personīgi visvairāk uzrunāja tieši Hepbērnas bērnības dienu stāsts, dzīvojot dažādās valstīs, piedzīvojot kara gadus, trūkumu un ciešās attiecības ar māti, tikpat interesanti bija uzzināt par Odrijas darbošanos UNICEF, atsakoties no ierastajiem zvaigžņu labumiem, un no sirds ieguldoties šajā labdarības darbā.

Grāmatas lielāko daļu aizņem konkrētu filmu pieminēšana, aktieru savstarpējās attiecības, peripētijas un filmēšanas process, kas personīgi mani uzrunāja vismazāk. Es, protams, esmu skatījusies tādas filmu klasikas kā "Brokastis pie "Tifānija""" un "Romas brīvdienas", bet daudzas no slavenajām filmām man neko neizteica, līdz ar to papildus šai biogrāfijai ir vērts noskatīties šeit pieminētās filmas un apskatīties aktierus, kas ir mazāk zināmi manai paaudzei, lai rakstītajam  tekstam veidotos arī vizuāla sapratne.

Odrijas Hepbernas tēls pats par sevi ir kā zīmols, kas neskaitāmos žurnālos vēljoprojām tiek tiražēts, atstājot pašu Odriju (bez vizuālās spozmes) otrajā plānā. Tāpēc bija interesanti uzzināt, cik patiesi vienkārša un piezemēta ir titulētā aktrise. Man gribētos vairāk par Hepbērnas personību, mazāk par filmu tapšanas aizkulisēm. 

"Amerikā viņa aizsāka pavisam citu stilu un 1953.gadā bija tāda jaunpienācēja, kuru ne ar vienu citu nevarēja salīdzināt." (121.lpp.)

3.5 zvaigznes

Tulkotājs: Armīns Voitkāns

Izdevniecība: Latvijas mediji