Anete Mīrsva

"Samsona ceļojums" 2014

Annette Mierswa
"Samsons reise" 2011

AAA_4874SK

"Es vakar redzēju nāvi, un tā bija pilna dzīvības." (133.lpp.)

Nebiju domājusi, ka aiziešanu un atvadas var aprakstīt tik gaisīsi gaiši un cieņpilni. Ikviens, kuram mājdzīvnieks ir bijis vairāk par četrkājainu dzīvnieku, ar visām maņām sajutīs, cik liela var būt mīlestība pret dzīvo radībiņu, un, cik milzonīgas ir skumjas, kad no tuvākā drauga ir jāatvadās. Man nekad nav bijis suns, bet stāsts par desmitgadīgo Matsu un viņa labāko draugu Samsonu, mani aizkustināja līdz saules pinumam, jo šis nav tikai stāsts par bērna pieķeršanos spalvainajam kustonītim, šis ir stāsts par dzīves un nāves trauslo līniju, pazaudēšanos un atrašanos kāda tuva cilvēka zaudējumā.

Matss un viņa mamma dzīvo katrs savā kosmosā, jo mamma pēc tēta nomiršanas ir tik aizņemta ar savu pasauli, ka Matsam vienīgais tuvākais draugs ir suns Samsons. Taču Samsons, kurš ir sasniedzis jau pieauguša večuka vecumu, vairs nevar pavadīt dienas daudzoties un rotaļājoties ar mazo puiku. Nespējot pieņemt domu, ka Samsonam ir jāmirst, Matss nolemj mērot ceļu pie daudzus gadus nesatiktā vecotēva, kurš apmeties uz dzīvi meža ieskautā nekurienē. Dodoties atpakaļ uz vietu, no kurienes Samsons ir nācis. Tā nu abi draugi dodas pēdējā Samsona ceļojumā.

Grāmata sola "domāt, priecāties un skumt"- tieši tik precīzi tā arī izpilda savu solījumu, bet pāri visam šeit mutuļo beznosacījuma mīlestība, cilvēku sirsnība, izpalīdzība un vēlme pakāpties soli pretīm, lai sadzirdētu viens otru. 

Iesaku! Kā lieliem, tā maziem. Suņu īpašniekiem jo īpaši!

Grāmata, kas atver sirdis.

4 zvaigznes

Tulkotāja: Inga Karlsberga

Mākslinieks: Mārtiņš Zutis

Izdevniecība: Jānis Roze