Guntars Svilis

"Bet kas būs ar mums" 2024

SAM_5435

Guntara Sviļa debijas romāns "Bet kas būs ar mums" ir biogrāfisks bērnības atmiņu stāsts 80to gadu beigās un 90to gadu sākumā, kurā autors gandrīz filigrāni apraksta savu piedzīvoto kādā mazpilsētā. Detaļas šeit ir tik niansētas, burtiski satveramas un aptaustāmas, kā arī sasmaržojamas un sagaršojamas, ka liekas esi atsviests atpakaļ trīsdesmit gadus.

Lai arī es esmu piedzīvojusi daļu šo laika posmu tajā pašā mazpilsētā, bet šis bija it kā ielūkoties pilnīgi man nezināmā un svešā paralēlajā pasaulē, kuru es it kā ar prātu apzinos, ka tāda ir pastāvējusi, bet tomēr man tas bija kā ielūkoties pilnīgi svešā ģimenes guļamistabā, dažkārt neērti, dažkārt līdzpārdzīvojot, dažkārt ar pārsteigumiem, jo stāsts dinamiski pāriet no vieniem notikumiem uz citiem.

Ģimenes dzīvi daudz ko nosaka vecvecmammas balss, tomēr lielākais nemiera cēlonis ir ar alkoholismu sirgstošais tēvs, kas bieži vien nosaka, cik mierīga vai nemierīga būs nakts. Tajā pa vidu mammas rūpes un visas ģimenes turēšana kopā. Šis nav stāsts ar morāli vai pārmetumiem, Svilis raksta tā, it kā to visu nudien stāstītu mazais Guntars. Domas, kas ienāktu prātā bērnam, līdz galam nepateiktais un ģimenes noslēpumi, ko mēs uzzinām vai nojaušam līdz ar mazo varoni, liek lasītājam būt klātesošam, nezinot, kurp vedīs stāsts. 

Neskatoties uz drūmo atmosfēru, kas no mūsdienu dzīvesveida un apstākļiem, var šķist dramatiski un neiedomājami, stāstā ir daudz bērnišķīga prieka un sajūsmināšanās par niekiem un sīkumiem, ko var izjust tikai bērni, atceroties savu bērnību, lai kāda tā arī nebūtu. Guntaram ir izdevies izveidot šo klātesamības sajūtu, kas burtiski aizved atpakaļ padomju laikā. 

"Taksometriem ir savi likumi, vistālakajam maršrutam drīkst uzrunāt tikai rindā pirmos taksometrus. Ja pasažieris pienāk pie trešā taksometra un lūdz aizvest viņu uz Gulbeni, tas ir jāpārsūta uz pirmo taksometru. Savukārt, ja pirmajam taksistam klients lūdz aizvest viņu tepat pāri pilsētai pēc izlejamā alus, tas tiek sūtīts pie pēdējā taksometra. Šī hierarhija ir nelokāma tāpat kā armatūras stienis, kas katram šoferim ir paslēpts zem krēsla. Joki šeit neiet cauri."

Izdevniecība: Zvaigzne ABC