Hanna Golda ''Pēdējais lācis''
Hanna Golda
''Pēdējais lācis'' 2026
Hannah Gold
''The Last Bear'' 2021
''Friluftsliv.. (..) Tas ir norvēģu vārds, kas apzīmē prieku vai dzīvi brīvā dabā. Burtiski ''brīvdabas dzīve''.'' (36/37.lpp.)
Nepālas un Tibetas robežreģionā notikusī postošā katastrofa ir kā sarkanā signāllapiņa, kas mirgo, brīdina un liek atvērt acis. Mēs visi esam vainīgi pie ledāju kušanas, globālās sasilšanas, klimata pārmaiņām, negaidītām dabas katastrofām, kas paliks arvien biežāk un biežāk. Tikko kā paši pārliecinājāmies, ka arī Latvija nav gatava postošām vētrām.
Hanna Golda savā ekopasakā savij fantāzijas pasauli ar reālajām briesmām un liek aizdomāties par pārmaiņām, kas visu pirmām kārtām ietekmē arī dzīvās radības. Arī tik lielus, biedējošus un majestātiskus milžus kā baltos leduslāčus, kaut kur tālu, tālu ziemeļos pie Svalbārdas, kur ir tukšaine un pusnakts saule.
Šī nav primā bērnu grāmata, kur ekoloģiskās katastrofas un klimata pārmaiņas savijas ar personīgo traģēdiju, kurā bērns ir nesaprasts, vietuļš un reizē ir empātisks pret visu trauslo dzīvību tur ārā, pamanot sīkākās detaļas un pārmaiņas dabas pasaulē.
11gadīgā Eiprila ar savu tēti meterologu dodas nezināmajā- uz pusgadu apmetoties tālu ziemļos uz Lāču salas. Šeit gan lāču sen kā nav, vismaz tā apgalvo pieaugušie, bet, varbūt viņi ir tik aizņemti ar sevi un darbiem, ka paši nemaz nav pamanījuši, ka šajā salā nekurienes vidū, ir viens izmisis, izbadējies, ievainots baltkažoka gigants. Un tieši Eiprila, šī mazā meitene, kurai skolā nav draugu, spēs izglābt šo plēsoņu ar šokolādes krāsas acīm.
Šo grāmatu jau pirms kāda laika biju noskatījusi pēc labiem vērtējumiem goodreads platformā, bet, pirms paspēju to iegādāties, tā iznāca latviski. Par, ko man, protams, neviltots prieks.
Grāmata sākumskolas skolēniem, kas liek paraudzīties ārpus savas mazās kastītes mērogiem, jo mums visiem ir tikai viena zemeslode, viena vieta, ko saukt par mājām un mēs ikviens, lai cik mazs vai liels nebūtu, esam atbildīgi par šo visu, kas ar mūsu mājām notiek. Kas cits, ja ne jaunā paaudze spēs sasmelt šo dubļu lavu, ja vien viņiem būs vēl ko glābt. Tieši tik triviāli, bet nolemtīgi.
Mazliet skumji, mazliet cerīgi, mazliet vientulīgi skaisti, cik skaisti vien var būt klusā, vēju pieblietētā nekurienē.
Tulkotāja: Zane Rozenberga
Ilustrācijas: Līvajs Pinfolds
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
