Nita Prouza
"Noslēpumainais viesis" 2024
Istabene Mollija #2
Nita Prose
"The Mystery Guest" 2023
Molly the Maid #2
"Cilvēks var būt cilvēks un vienlaikus arī briesmonis." (192.lpp.)
Šī laikam ir viena no retajām sērijām, kurā otrā daļa man liekas daudz saistošāka par pirmo. "Istabene" mani atstāja ar dalītām jūtām, meklējot skaidrību, kas ir šī bestsellera pārdošanas punkts. No vienas puses galvenā varone Mollija ir kaitinoša, no otras puses viņa ir pietiekami spilgta un atšķirīga, liekot domāt par visu to atšķirīgo, ar ko nākas saskarties realitātē. Es nezinu, kas man lika atgriezties pie istabenes piedzīvojumiem, bet bija sajūta, ka kanādiešu rakstniecei Nitai Prozai (īstajā vārdā Nita Pronovost) ir vēl ko teikt. Un es priecājos, ka tā, jo šis bija ātrs izklaides brauciens ar miermīlīgo detektīvu.
Savā ziņā man šis istabenes Mollijas stāsts atgādināja Agatas Kristi darbus (autore intervijās arī norāda, ka Kristi darbi viņai ir ļoti nozīmīgi), kurā darbojas Miss Mārpla vai Puaro. Ja padomā, cik dīvains, uz detaļām un konkrētām rīcībām bija vērsts Puaro (ar autistiskām iezīmēm), tad liekas, ka Mollijai ir vairāk līdzību ar Kristi radītajiem izmeklētājiem, kā pirmajā acu uzmetienā liekas. Interesanti, ka gan Kristi, gan Prouza saviem varoņiem neidentificē nevienu mentālo slimību, to, pēc sīkajiem varoņu aprakstiem, piedēvē paši lasītāji. Tomēr to nav iespējams neievērot, ņemot vērā, kādas uzmanība tiek pievērsta galvenās varones socializēšanās problēmām, grūtībām iekļauties, fokusēšanos uz vienu un atkārtotu darbību, kas ir gluži vai apsēstība (šajā gadījumā kārtošanai un tīrīšanai) utt. Autisma spektrs vai OCD, to autore nenorāda, tikai to, ka Mollija ir savādāka kā pārējie. Tomēr tieši šīs īpašības ir tās, kas palīdz noziegumu izmeklēšanā- pamantot detaļas un sīkumus, kas pārējiem paliek nepamanīti.
Autore kādreiz strādājusi kā skolotāja studentiem ar īpašām vajadzībām un novērojusi, cik apkārtējā sabiedrība pret viņiem ir neiecietīga un nežēlīga. Savā stāstā viņa gribējusi pievērst tam uzmanību, vēloties izcelt, ka bieži vien viņu vājībā izrādās viņu spēks.
"Istabene" saņēma ne mazums kritikas, paužot, ka Mollijas tēls radīts kā parodija un ņirgāšanās par savādākajiem. Tieši tādas sajūtas nepameta arī mani, lasot pirmo grāmatu. Tomēr turpinājumā var just, ka autorei patiesie motīvi ir parādīt, cik daudz sirsnības, motivācijas, enerģijas un patiesa naivuma tā tīrākajā nozīmē ir šādos cilvēkos. Tāpat arī autore ar nodomu nevēlājās nosaukt vārdā Mollijas slimību, tieši parādot, ka diagnoze mūs neapzīmogo, jo mēs visi esam vienādi savā atšķirīgumā.
"Noslēpumainais viesis" darbība norisinās gan tagadnē- Mollijas darba vietā, greznajā pieczvaigžņu viesnīcā, gan arī pagātnē, attainojot Mollijas un viņas tuvākā cilvēka- vecmāmiņas sarežģīto un nabadzīgo izdzīvošanu.
Tagad ir skaidrs, ka gribēšu izlasīt arī turpinājumu "The Mistletoe Mystery" un " The Maid's Secret", kas iznāks tikai šī gada aprīlī.
3.9 zvaigznes
"Tiesa, vienu gan klasesbiedri man bija iemācījuši, proti, to, ka teiciens "akmeņi trāpa sāpīgi, bet vārdi ir tikai tukša skaņa" nav patiess. Viņi bija devuši man pulka iespēju izvairīties no akmeņiem, un, pat ja metamie trāpīja mērķī, zilumi laika gaitā izdzisa. Taču vārdi- to dzēliens, stigma- palika uz mūžu. Viņu vārdi smedz vēl šobaltdien." (37.lpp.)
Tulkotāja: Laura Romanovska
Izdevniecība: Zvaigzne ABC