Gabriels Garsija Markess

''12 stāsti ceļinieki'' 2025

Gabriel García Márquez

''Doce cuentos peregrinos'' 1992

SAM_1244

12 īsstāsti, kurus vieno došanās ceļā, un ceļošana, pat, ja tā ir visa šo stāstu tapšanas un pārvietošanās no... uz.. astoņpadsmit gadu laikā.

Arī tik lieliem literatūras milžiem, kuru vārds neprasa komentārus, kā Markesam, ir tik cilvēcīgi netikumi kā šaubīšanās un bailes par savu varēšanu. Tāpēc jo īpašs ir autora priekšvārds, kurā viņš gandrīz kā grēksūdzē atzīstas savās bailēs, vājībās un nedrošumā, gluži kā atkailinoties un pilnībā nodotot sevi lasītāju vērtējumu plūdos. "..nevienu citu savu grāmatu, bīdamies kaut ko nožēlot, es nekad neesmu lasījis vēlreiz. Lasītājs zinās, ko ar tiem iesākt."

Markesam patīk nojaukt īstenības un iztēles robežas, sapludinot smalkās līnijās maģisko reālismu, ka lasītājs tiek ievilkts autora fantāzijas un pieredzes ceļā.

Patikšana/nepatikšana ir simbiotiska subjektīvā spēle, kurā tiek izmesti noskaņojuma, vietas, laika un pieredzes kauliņi. Markesa stiprā puse ir detalizēti niansētie sīkelementi- katra niecīgākā detaļa ieved mūs precīzi ieskicētos stāstu pieturpunktos, ieslēdzoties skaņu, smaržu, garšu, gaismu un taustes jutekļos. 

Īsstāstu formāts atstāj mazuma piegaršu un ''labāk, lai manis pietrūkst" sajūtu, kurā rakstnieks vēlas, lai lasītājs turpina šo iesākto domu savā iztēlē un pats piešķirtu stāsta nokrāsu. Pamatīgums, gruntīgums un dzīves briedums.

Tulkotājs: Edvīns Raups

Izdevniecība: Latvijas mediji